AB Linas Agro Group dzimtene ir Lietuva, bet šai lauksaimniecības kompānijai mērķi ir globāli, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Agrobiznesa uzņēmumu holdings dibināts 1996. gadā, bet kompānija radusies no UAB Linas ir viza, kas 1991. gadā sāka savu darbību ar Lietuvas rapšu eksportu uz Rietumeiropu. Pašlaik māteskompānija AB Linas Agro Group apvieno 34 uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Dānijā. Tās darbības virzieni ir lauksaimniecības produktu, galvenokārt graudu tirdzniecība, zemnieku apgāde ar lauksaimniecībai nepieciešamajām lietām – sēklu materiālu, minerālmēsliem u.tml., lauksaimniecība un pārtikas ražošana. Kopumā grupā strādā vairāk nekā 2300 darbinieku.
Kopš 2010. gada AB Linas Agro Group akcijas tiek kotētas Viļņas biržā. Lai gan kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas biržā, tiek izvirzītas augstas prasības, pūliņi ir atalgojošies – uzņēmuma darbība ir caurskatāma, tam ir laba reputācija, ir iegūta publicitāte. Turklāt ir labāka pieeja finansēm, kad jāpiesaista kapitāls jaunām investīcijām. «Biržas kompānijai ir vairāk iespēju augt. Var attīstīties arī kā privāta kompānija, taču ir daudz biržā kotētu uzņēmumu, jo īpaši mūsu nozarē,» saka Darjus Zubs (Darius Zubas), AB Linas Agro Group rīkotājdirektors.
Holdinga tuvākās nākotnes mērķis ir koncentrēties uz kvalitāti, augt, attīstīties Centrāleiropas virzienā. «Gribam nākotnē būt ne tikai liela kompānija Baltijā, bet arī Centrālajā un Austrumeiropā,» viņš atklāj.
Saistīti biznesi
Grupas četri biznesa virzieni vienlaikus ir gan saistīti, gan nesaistīti cits ar citu. «Visas ir neatkarīgas kompānijas, bet realitātē visi šie biznesi ir saistīti. Tā ir viena un tā pati pārtikas ķēde no mēslojuma un sēklām līdz galdam. Esot vertikāli integrētiem, labāk var saprast biznesu un panākt sinerģiju. Tas ir labi arī no riska vadības viedokļa, jo garākā vērtības ķēdē vari ietekmēt savus rezultātus efektīvāk. Protams, tirgus ir tirgus, taču katrā no piegādes ķēdes posmiem situācija var atšķirties ik gadu. Piemēram, vienugad var būt zema vistas gaļas cena, jo tirgū ir tās pārprodukcija, bet vienlaikus var būt augsta graudu cena,» stāsta D. Zubs.
Salīdzinot situāciju Baltijas valstīs, viņš norāda, ka graudu biznesā Lietuva varētu būt nopietnākais tirgus spēlētājs, jo lauksaimniecības zemes platību tur ir vairāk – tik, cik Latvijā un Igaunijā kopā. Tādēļ arī Lietuvā ir lielāks graudu un mēslojuma bizness. «Latvijā ir vairāk starptautisku zemnieku, dažas ļoti lielas kompānijas, bet Lietuvā tādu ir mazāk – mums vairāk ir mazas un vidējas fermas,» viņš teic.
Visu rakstu Grib justies ērti arī ārpus Lietuvas lasiet 13. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.