2018. gada 26. un 27. septembrī uzņēmēji, uzņēmumu vadītāji, izpilddirektori, mārketinga vadītāji un citi speciālisti aicināti uz augsta līmeņa forumu ar profesionāliem runātājiem, kā arī kopīgu domu apmaiņu neformālā gaisotnē.

«Nordic Business Forum 2018 Live» galvenie virzieni - stratēģija, maksimāls sniegums, mākslīgais intelekts - nav izvēlēti nejauši, bet pievērsti tēmām, kas šobrīd ir aktuālas visā pasaulē gan uzņēmumu, gan personīgajai izaugsmei.

Kā galvenais foruma notikums tiek gaidīta diskusija ar ASV 44.prezidentu Baraku Obamu. Papildu ārvalstu runātājiem «Latvijas Nordic Business Forum 2018 Live» translācijā piedalīsies zvērināta advokāte, nodokļu un finanšu konsultāciju uzņēmuma «BDO Latvia» un «BDO Law» vadošā partnere Vita Liberte.

«Priecājos, ka Latvijas uzņēmējiem būs iespēja vienkopus dzirdēt pasaules līderus, kuri iedvesmo attīstīt biznesu jaunā līmenī un stiprināt savas līdera prasmes šajā dinamiski mainīgajā vidē, kas rada arvien jaunus izaicinājumus. Man ir patiess gandarījums piedalīties šādas jaunas iniciatīvas organizācijā, kas, cerams, nesīs pasākuma klausītājiem pozitīvu lādiņu turpmākai darbībai un veicinās komunikāciju ar klātienē satiktiem līdzīgiem, progresīvi domājošiem uzņēmējiem. Arī Bdo ir notikušas lielas pārmaiņas gan pasaules, gan vietējā mērogā. Mēs Latvijā sadarbojamies un mācāmies no starptautiskajiem kolēģiem, kā saprast klienta vajadzības un piedāvāt izcilu servisu par klientam atbilstošāko samaksu. Esam saplūduši vienā globālā uzņēmumā ar vienotiem standartiem, nosaucot šo gadu par konverģences gadu. Kā uzņēmumu vadītāja jūtos atbildīga par darbinieku iedvesmošanu un izglītošanu, lai veicinātu veselīgu augsni valsts attīstībai. Tāpēc arī forumā ieskicēšu, kas ir tas veiksmes stāsts, kas palīdz sasniegt virsotnes,» komentē V. Liberte.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļi neskaitāmās konferencēs, intervijās un daudzos rakstos kā apnicīgu mantru regulāri skandina atgādinājumu ikvienam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai rūpēties par savu IT sistēmu drošību, joprojām ikdienas pieredze liek secināt – aizvien daudzu prātos valda uzskats, ka no zagļiem ar dzelzs durvīm un signalizāciju ir jānodrošina birojs un tajā esošie datori, bet šādu pašu drošības sistēmu aizmirstam uzstādīt birojā esošajos datoros, kuros jebkurā brīdī var ielauzties jebkurš blēdis, pat realitātē atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no mūsu biroja.

“Savā ziņā līdzīgi sākās stāsts, ar kuru vēlos dalīties ar ikvienu, kurš joprojām turas pie pārliecības, ka nav nepieciešamības savas datorsistēmas un tajās esošos datus sargāt tikpat rūpīgi, kā savu maku, biroju vai mašīnu,” pauž IT uzņēmuma RIGA COMPUTER vadītājs Edgars Kārkliņš.

Minētais gadījums notika salīdzinoši nesenā pagātnē, un kā šādās situācijās mēdz būt – teju pašās darba dienas beigās, kad pēc padarītajiem ikdienas darbiem, E.Kārkliņš savā birojā plānoja nākamā mēneša laikā uzņēmuma darbinieku veicamās lietas.

“Tovakar dzīve šķita pat visai patīkama un mierīga. Uz jaunās tāfeles filozofiskā mierā ieskicēju darbus, kas nu kuram būtu mēneša laikā jāpaveic, kad pēkšņi iezvanījās telefons un kolēģis man diezgan tiešā tekstā paziņo: “Ir baigās ziepes!” Lai gan no šā kolēģa jau ierasts šādu frāzi ik pa laikam dzirdēt, sākotnēji pat īsti nesatraucos, atbildot viņam ar tautā ierasto frāzi: "Nu?",” atminas IT eksperts, piebilstot, ka nākamais kolēģa teikums bijis kā lādiņa eksplozija, proti, kolēģis paziņojis, ka klienta – kādas sabiedriskās organizācijas - datorsistēma ir KRIPTO, kas IT nozares speciālistu valodā ir sinonīms vārdam “nāve”.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» otrdien paziņoja, ka hakeri nozaguši 57 miljonu šīs kompānijas klientu un šoferu personīgos datus, bet šis hakeru uzbrukums vienu gadu ticis slēpts.

«Nekam no tā nevajadzēja notikt, un es tam nemeklēšu attaisnojumus,» paziņojumā sacīja «Uber» vadītājs Dara Hosrovšahi, kas augustā pārņēma šo kompāniju.

Divi no «Uber» informācijas drošības komandas locekļiem, kuru reakcija uz šo hakeru uzbrukumu ietvēra lietotāju neinformēšanu par hakeru ielaušanos viņu datos, kopš otrdienas ir atlaisti, pavēstīja Hosrovšahi.

«Uber» vadītājs sacīja, ka tikai nesen uzzinājis par to, ka nepiederošas personas ielauzušās mākonī bāzētā serverī, ko izmantoja šī kompānija, un lejuplādējušas «ievērojamu» informācijas apjomu.

Nozagtajās datnēs bija «Uber» lietotāju vārdi, e-pasta adreses un mobilo tālruņu numuri, kā arī apmēram 600 000 šoferu vārdi un autovadītāja tiesību informācija.

Aizvien stingrākā likumdošana un nepieciešamība rīkoties saskaņā ar compliance procedūrām būtiski ietekmēs lauksaimniecības produktu, arī graudaugu, starptautisko tirdzniecību, – uzskata Rietumu Bankas valdes locekle Nataļja Perhova.

Šie jautājumi, tāpat kā citas aktuālas nozares tendences, nesen tika apspriesti vienā no nozīmīgākajiem pasaules profesionālajiem forumiem – Global Grain Ženēvā.

Starptautiskās tirdzniecības, tostarp lauksaimniecības produkcijas darījumu finansēšana, ir viens no Rietumu Bankas servisa prioritārajiem virzieniem; banka ir pastāvīga Ženēvas foruma dalībniece un partnere.

Apkopojot konferences rezultātus, Nataļja Perhova pastāstīja, ka Global Grain tika apspriesti aktuāli nozares jautājumi: graudaugu ražība, kas pēdējos gados ir augsta, un Krievijā šogad ir sasniegusi rekordu; šo procesu radītās izmaiņas starptautiskajā loģistikā un infrastruktūras adaptācija; arī risku hedžēšana, ģeopolitisko faktoru ietekme uz starptautisko tirdzniecību un citas, tirgus dalībniekiem būtiskas tēmas.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Lielbritānijas aviokompānija British Airways (BA) ceturtdien paziņoja, ka hakeru uzbrukumā ir nozagti 380 000 tās klientu bankas karšu dati.

Hakeru uzbrukums skāris 380 000 bankas karšu, ar kurām klienti laikā no 21. augusta līdz 5. septembrim veica lidojumu biļešu rezervāciju.

«Mēs steidzamības kārtā izmeklējam klientu datu zādzību no mūsu vietnes un mūsu lietotnes mobilajiem tālruņiem. Nozagtie dati neietvēra ceļojuma vai pases datus,» teikts aviokompānijas paziņojumā.

«Tika kompromitēti personas un finanšu dati par klientiem, kuri veica rezervācijas mūsu vietnē un lietotnē,» teikts paziņojumā.

«Ielaušanās tika atrisināta un mūsu vietne darbojas normāli. Mēs esam informējuši policiju un attiecīgās iestādes. Mēs izsakām dziļu nožēlu par traucējumu, ko izraisījusi šī noziedzīgā darbība,» paziņoja BA.

ASV uzņēmums "Poly Network", kas specializējies kriptovalūtu pārskaitīšanā, otrdien paziņoja, ka hakeri uzlauzuši tā drošību un nozaguši rekordlielu kriptovalūtu daudzumu potenciālā 600 miljonu ASV dolāru vērtībā.

"Poly Network" aicināja kriptovalūtu "maku" īpašniekus izvairīties no zagtu kriptovalūtu "Ethereum", "BinanceChain" un "OxPolygon" žetonu iegādes.

"Jūsu uzlauztās naudas daudzums ir lielākais decentralizēto finanšu (defi) vēsturē," uzņēmums paziņoja zagļiem adresētā tvitera paziņojumā.

"Jūsu nozagtā nauda ir no desmitiem tūkstošu kriptokopienas locekļu."

"Poly Network" draudēja iesaistīt policiju, bet arī piedāvāja hakeriem iespēju "izstrādāt risinājumu".

"Mēs ar nožēlu paziņoja, ka #PolyNetwork tika uzbrukts" un aktīvi tika pārskaitīti uz hakeru kontrolētiem kontiem, uzņēmums paziņoja vairākos tvītos.

"Poly Network" minēja hakeru izmantotās tiešsaistes adreses un aicināja kriptovalūtu racējus un kriptobiržas nepieņemt kriptovalūtu žetonus no šīm adresēm.

ASV kredītvēsturu aģentūra «Equifax» ir vienojusies par izlīgumu, ka maksās līdz 700 miljonus dolāru (624 miljonu eiro) par datu noplūšanu, kas skāra nepilnus 150 miljonus klientu, pirmdien paziņoja regulatori.

ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC) un štata regulatori paziņoja par visu laiku lielāko sodu kādai kompānijai par datu noplūšanu, kad hakeru rokās nonākuši miljoniem cilvēku vārdi, dzimšanas dati un sociālās apdrošināšanas numuri.

«Kompānijas, kas gūst peļņu no personas datu informācijas, ir īpaši atbildīgas par šādu datu aizsardzību un drošību,» sacīja FTC priekšsēdētājs Džo Simonss.

««Equifax» neveica pamatpasākumus, kas būtu novērsuši datu noplūdi, kas skāra apmēram 147 miljonus klientu,» viņš atzina, paziņojot par vienošanos starp kompāniju un regulatoriem.

Vienošanās vēl jāapstiprina tiesā. Tā paredz, ka vismaz 300 miljoni dolāru no šīs summas tiks izmaksāti cietušajiem klientiem.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Valsts policija (VP) aizturējusi vienu no pēdējo gadu ietekmīgākajiem grupējumiem, kas nodarbojies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, informē VP.

Jūnijā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību “Omega”, VP Speciālo uzdevumu bataljonu un Latvijas Bankas pārstāvjiem, aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju aptuveni 295 000 eiro apmērā aizturēja organizētu personu grupu.

Kopumā aizturētas 10 personas, tajā skaitā arī organizētas grupas līderi. Divām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Jūnijā Rīgā un Rīgas reģionā tika veiktas 17 kratīšanas iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos un transportlīdzekļos. Kratīšanās tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, tajā skaitā mobilie telefoni, datori, dažādi datu nesēji un serveri, ārvalstu uzņēmumu dokumenti un banku kalkulatori, dārglietas un dārgmetāla izstrādājumi lielā daudzumā, kā arī 100 000 eiro skaidras naudas.

Kiberuzbrukumu skaits pasaulē audzis par 75% pēdējo piecu gadu laikā, tostarp Latvijā īpašs izaicinājums ir politiski motivēti uzbrukumi, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz veikto pētījumu par kiberdrošības risku novēršanu ""EY" 2023 Global Cybersecurity Leadership Insights".

Pētījumā secināts, ka tikai katrs piektais uzņēmumu kiberdrošības eksperts uzskata, ka viņa organizācijas gatavība un rīcība, lai novērstu datu apdraudējumu, ir efektīva. Savukārt 76% uzņēmumu un institūciju ir vajadzīgs vismaz pusgads, lai identificētu un novērstu datu drošības pārkāpumus. Vienlaikus Latvijas institūcijām jābūt gatavām papildu riskiem, kas rodas no politiski motivētiem uzbrukumiem.

"EY Latvija" Tehnoloģiju un Kiberpārvaldības konsultāciju prakses direktore Rudīte Spriņģe informē, ka pēdējos gados ir būtiski augusi uzņēmumu un institūciju tehnoloģiju ekspozīcija, jeb tas digitālās darbības plašums, kur dažādi kibernoziedznieki un politiski motivēti hakeri īsteno mēģinājumus piekļūt organizāciju un personu datiem. Latvijā tieši ģeopolitiskā dimensija ir tas, kas veido būtisku kiberdrošības risku apmēru, jo politisku mērķu vadīti kibernoziedznieki saprot, ka ar datu apstrādes pārrāvumiem ir iespējams būtiski iedragāt sabiedrības ikdienas dzīvi un drošības sajūtu.

Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, aktualizējies jautājums arī par Latvijas kiberdrošības stiprināšanu. Tas nozīmē ne tikai valstiska mēroga pasākumus, bet arī aktivitātes uzņēmuma vai organizācijas drošības sekmēšanai internetā.

Digitaizācijai un procesu automatizācijai šobrīd ir jābūt vienai no augstākajām prioritātēm gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē, jo tās ne tikai veicinās kiberdrošību, bet arī sekmēs darba optimizāciju, ļaujot izdarīt un sasniegt vairāk, ieguldot mazāk resursus.

Uzņēmumu, iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jābūt gataviem uzbrukumiem, kas var skart dokumentu vadības, monitoringa, grāmatvedības un noliktavu uzskaites sistēmas – tas nozīmē, ka jārūpējas ne tikai par visu iekārtu drošību, jāpārliecinās, ka svarīgiem datiem, sistēmu un iekārtu konfigurācijām tiek veidotas rezerves kopijas un tas tiek darīts atbilstoši labākajai praksei, bet arī jāpārbauda, vai tīklā nav kādas nezināmas vai neuzturētas sistēmas.

Covid-19 vakcīnu ražotāji kļuvuši par hakeru uzbrukumu mērķi, kas cenšas nozagt viņu noslēpumus vai izjaukt piegāžu ķēdes, brīdina ASV tehnoloģiju gigants IBM.

Kompānija brīdināja, ka atklājusi virkni kiberuzbrukumu, kuri, iespējams, veikti ar valsts struktūru ziņu, pret kompānijām, kas iesaistītas centienos piegādāt vakcīnas, kuras ir jātur lielā aukstumā.

IBM pavēstīja, ka viens no uzbrukumu mērķiem ir Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, kā arī piegāžu ķēdēs iesaistītās Eiropas un Āzijas kompānijas.

Kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" vakcīna, kuru izdalīšanai trešdien zaļo gaismu deva Lielbritānija, ir jāglabā mīnus 70 grādos pēc Celsija, lai tā būtu efektīva.

Tas nozīmē, ka to piegādē iesaistītas specializētas loģistikas kompānijas, tādas Ķīnas kompānija "Haier Biomedical", kas bija viens no hakeru mērķiem.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.

ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.

Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.

Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.

"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.

Tokijas kriptovalūtu birža «Coincheck» ir cietusi hakeru uzbrukumā, kas tai nodarījis zaudējumus 58 miljardu jenu (429,2 miljonu eiro) apmērā, piektdien ziņoja Japānas mediji.

Birža paziņoja savā vietnē, ka ir apturējusi kriptovalūtas NEM pārdošanu un izņemšanu, un vēlāk piebilda, ka ir ierobežojusi darījumus arī ar lielāko daļu citu kriptovalūtu.

«Coincheck» prezidents Koičiro Vada preses konferencē atvainojās par notikušo un sacīja, ka kompānija varētu meklēt finansiālu atbalstu, vēstīja ziņu aģentūra «Kyodo».

«Coincheck» piektdienas rītā konstatēja, ka ir notikusi neatļauta piekļuve tās sistēmai.

Minētie zaudējumi ir lielāki nekā 48 miljardi jenu, ko 2014.gadā hakeru uzbrukumā zaudēja Japānā bāzētā kriptovalūtas «Bitcoin» birža «Mt. Gox».

? http://www.db.lv/diskusija/vai-kriptovalutam-ir-nakotne

Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēki ar vien lielāku daļu no savas ikdienas dzīves pārceļ uz digitālo pasauli, kā piemēram, iepērkoties internetveikalos, izmantojot internetbankas sniegtos pakalpojumus, izmantojot e-parakstus un glabājot lielāko daļu savas privātās informācijas mākoņkrātuvēs (Cloud storage).

Ņemot vērā digitālās pasaules straujo attīstību, prognozējams, ka digitalizācija tikai virzīsies uz priekšu un aptvers arvien lielāku mūsu ikdienas dzīves daļu. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski izprast šo jauno digitālo pasauli un ar to saistītos riskus. Ikvienam ir saprotams, ko nozīmē maka zādzība uz ielas, kā arī vismaz aptuveni skaidrs, kā rīkoties, lai mazinātu iespēju kļūt par šāda zagļa upuri. Savukārt kiberdrošības jautājumos sabiedrības izpratne ir krietni zemāka – gan par potenciālām incidentu sekām, gan par iespējamajām preventīvajām darbībām, lai nekļūtu par kibernoziedznieku jeb hakeru nākamo upuri.

Turpmāk sniegsim īsu ievadu kiberdrošības un kiberuzbrukumu pamatos, kā arī gaidāmajās regulējuma pārmaiņas, ņemot vērā Eiropas Savienības nostādnes.

Vācijā svētdien un pirmdien bez interneta, telefonsakariem un televīzijas palikuši 900 000 klientu, un telekomunikāciju kompānija Deutsche Telekom pēta liecības, ka pie sakaru pārrāvuma vainojams hakeru uzbrukums.

Kā pavēstīja kompānijas pārstāvis, problēma nav pašā tīklā, bet rūteros, ar ko klienti pieslēdzas internetam, telefonam un televīzijai. IT analītiķi atraduši liecības, ka savienošanās problēma varētu būt izraisīta ārēja uzbrukuma rezultātā.

«Mēs esam atraduši pirmās pazīmes, ka mēs, iespējams, esam hakeru uzbrukuma upuris,» sacīja kompānijas pārstāvis.

Kompānija pavēstīja, ka pirmdienas rītā ievieš jaunu programmatūru, kas varētu mazināt problēmu.

Sakaru pārrāvums skāris tikai noteikta tipa rūterus, lai arī vēl tiek pētīts, tieši kuri modeļi skarti.

ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma cietusi no hakeru uzbrukuma un joprojām nav spējusi pilnībā atjaunot darbību, paziņojis sistēmas operators "Colonial Pipeline Company".

Šis uzbrukums noticis pirms trīs dienām.

Uzņēmums benzīnu un aviācijas degvielu no Teksasas līča piekrastes pa 8850 kilometru garu cauruļvadu piegādā Austrumkrastam, apkalpojot 50 miljonus klientu.

"Colonial Pipeline" norāda, ka to skāris hakeru uzbrukums, kurā bloķētas datoru sistēmas, hakeriem pieprasot izpirkuma maksu.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) pirmdien paziņoja, ka uzbrukumu veicis grupējums "Darkside".

"Mēs izmeklēšanā turpinām strādāt ar kompāniju un mūsu valdības partneriem," teikts FIB paziņojumā.

"Colonial Pipeline" ir ASV lielākais cauruļvadu operators, kas parasti dienā transportē 2,5 miljonus barelu benzīna, dīzeļdegvielas, aviācijas degvielas un citu pārstrādātu naftas produktu.

Krievijas hakeri 2017.gadā veikuši vērienīgu kampaņu ASV elektroenerģijas kompāniju tīklu uzlaušanai, turklāt varējuši izraisīt elektrības atslēgšanos, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

Pēc ASV Iekšzemes drošības ministrijas datiem, ar uzbrukumu saistīts Krievijas labā strādājošais hakeru grupējums «Energetic Bear». Viņi viegli uzlauzuši mazo komunālo uzņēmumu tīklus, bet pēc tam iekļuvuši piegādātāju tīklos, kuri savukārt strādā ar lielām kompānijām, raksta WSJ.

Hakeri nonākuši līdz stadijai, kad varējuši ieslēgt un izslēgt elektrību.Saskaņā ar ministrijas datiem, par uzbrukuma upuriem kļuvušas simtiem kompāniju. Dažas firmas var nezināt par to tīklu uzlaušanu, tā kā hakeru darbību ir grūti atklāt, jo viņi izmantojuši darbinieku datus. Uzlaušanas kampaņa, visticamāk, turpinās, raksta WSJ.

Grupējums «Energetic Bear» aktīvi darbojas vismaz no 2010.gada un tā mērķi ir enerģētikas un rūpnieciskie uzņēmumi. Vašingtona uzskata, ka grupējuma darbību sponsorē Krievija.