Viļņas mēra iniciētajai lietuviešu lidsabiedrībai Air Lituanica nav izdevies atrast stratēģisko investoru, tomēr aviokompānija noslēgusi sadarbības līgumu ar Igaunijas nacionālo aviokompāniju Estonian Air, vēsta BBN.

Viļņas mēra Artura Zuokas virzītā aviokompānija savu pirmo lidojumu uz Briseli plāno 30. jūnijā, savukārt lidojumi uz Amsterdamu tiks veikti jūlija sākumā. No Estonian Air lietuviešu aviokompānija līdz 2015. gada beigām īrēs lidmašīnu Embraer 175.

Biļetes uz lidojumiem jau tiek pārdotas, izmantojot Estonian Air biļešu iegādes sistēmu. Pati Estonian Air, kā jau iepriekš vēstīts, pašlaik meklē izdzīvošanas iespējas. Estonian Air šā gada pirmajos piecos mēnešos pārvadājusi 220,9 tūkstošus pasažieru, kas ir par aptuveni trešdaļu mazāk nekā pirms gada, kad Estonian Air pasažieru skaits bija 323,2 tūkstoši. Maijā Estonian Air piedāvāto sēdvietu skaits lidmašīnās ir par aptuveni 45,5% mazāks nekā 2012. gada attiecīgajā mēnesī, un par aptuveni 23% mazāks nekā 2011. gada maijā.

Jaunajai lietuviešu aviokompānijai Air Lituanica pat ciešā sadarbībā ar igauņu Estonian Air finansiāla veiksme ir maz ticama. To DB norādīja vairāki aviācijas eksperti. Air Lituanica, kas ir Viļņas mēra Artura Zuokas virzīts projekts, savu pirmo lidojumu uz Briseli plāno 30. jūnijā.

Lietuvas topošā aviokompānija ir noslēgusi līgumus ar Estonian Air un ECC Leasing par lidmašīnu īri. Ar Estonian Air lietuvieši plāno ciešu komerciālu sadarbību arī citās jomās, ieskaitot lidojumu veikšanu zem Air Lituanica zīmola, taču ar Estonian Air lidojumu numuriem.

«Air Lituanica ir Viļņas mēra politisks projekts ar lielām ambīcijām, bet nepietiekamu bāzi. Viena divas lidmašīnas var būt tikai čarterkompānijām, regulārajiem reisiem vajag vismaz piecas, tādu kā Estonian Air. Turklāt lietuvieši līdz šim ir izdarījuši visu, lai savā tirgū ļautu nostiprināties zemo cenu aviokompānijām, tādām kā Ryanair un Wizzair. Atkarot šo tirgu būs ļoti ilgi un dārgi, un es neredzu, ka Lietuvas aviokompānijai šada finansiāla bāze būtu, lai izturētu vairākus zaudējumu gadus, kas vismaz sākumā ir neizbēgami,» saka aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Lidsabiedrība Air Lituanica, kas pagājušajā nedēļā paziņoja par lidojumu apturēšanu, neplāno turpināt darbību, un uzņēmuma vadītājs Nerijus Jukna nolēmis valdei iesniegt priekšlikumu ierosināt bankrotu, ceturtdien vēsta Vz.lt, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu.

«Cerams, ka lēmums par bankrota ierosināšanu tiks pieņemts pēc iespējas drīzāk,» norāda lidsabiedrība.

Pārtraucot lidojumus, daļa Air Lituanica darbinieku vairs nevar pildīt savas funkcijas, tādēļ darba attiecības ar viņiem tiek izbeigtas, bet lidsabiedrības administrācija pārorganizē savus iekšējos resursus, koncentrējot uzmanību tikai uz nepieciešamākajiem darbiem - saziņu ar pasažieriem un sūdzību analīzi, atsakoties no pārējām funkcijām.

Kā ziņots, pagājušajā piektdienā Air Lituanica pavēstīja, ka šai dienā atceļ lidojumus uz Berlīni, Prāgu, Briseli un Stokholmu, bet no sestdienas - visus paredzētos reisus. Cenšoties mazināt pasažieriem radītās neērtības un izvērtējot pieejamos finanšu resursus, Air Lituanica vienojās ar Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, ka tā pārņem Air Lituanica atceltos lidojumus līdz 5.jūnijam. Pasažieriem, kas iegādājušies biļetes uz citiem datumiem, jāvēršas lidsabiedrībā, lai saņemtu atpakaļ savu naudu.

Pērn dibinātā Lietuvas aviokompānija Air Lituanica sāks lidojumu maršrutā Tallina – Viļņa, vēsta Äripäev.

Plānots, ka nedēļā šinī maršrutā Lietuvas lidsabiedrība veiks desmit lidojumus, ziņo Tallinas lidosta. Pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Embraer 175 gaisa kuģi, kurā ir 86 vietas.

Air Lituanica pašlaik veic pasažieru pārvadājumus no Viļņas uz Briseli, Prāgu, Parīzi, Berlīni un Minheni.

Jau ziņots, ka Air Lituanica vadītājs Ēriks Zubrus (Erikas Zubrus) solījis - līdz 2015. gadam jaunās aviokompānijas maršrutu skaits būs sasniedzis 13 – 16. Ideja par jaunas lidsabiedrības izveidi radās Viļņas mēram Arturam Zuokam (Arturas Zuokas).

Air Lituanica priekštece, Lietuvas aviokompānija flyLAL-Lithuanian Airlines, pieteica bankrotu 2009. gadā, kad aviokompānijas parādi veidoja aptuveni 18 milj. Ls.

Latvijas aviācijā operacionālā līmenī valda stabilitāte, bažas rada neskaidrā nākotnes stratēģija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasara Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic, salīdzinājumā ar citām reģiona aviokompānijām, ir iesākusies veiksmīgi. 2014. gads ir noslēgts ar 10,7 milj. eiro lielu peļņu, un vasarā AirBaltic no Rīgas piedāvās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu. Savukārt no Tallinas AirBaltic ir sācis lidojumus uz Berlīni, Vīni un Parīzi. Igaunijas aviokompānijai Estonian Air joprojām klājas diezgan grūti – nav pozitīvi izbeigta Eiropas Komisijas izmeklēšana par ieguldīto valsts naudu aviokompānijā, un pērnais gads tika noslēgts ar 6,4 milj. eiro zaudējumiem. Tāpēc par AirBaltic aktivitātēm Tallinā Estonian Air nepriecājas, un tās vadītājs Jans Palmers publiski pārmetis AirBaltic negodīgu konkurenci, izvēloties tos pašus maršrutus, kuros jau lido Estonian Air. Par pārmetumiem AirBaltic vadītājs Martins Gauss tikai paraustījis plecus, piebilzdams, ka Latvijas tirgus ir limitēts, tāpēc aviokompānijai, kas par savu mājastirgu jau tradicionāli uzskata visu Baltiju, ienākumi jāgūst citviet. Turklāt situācija tirgū ir tāda, ka «vai nu konsolidē kādu, vai tiec konsolidēts». Maija vidū jaunu iespēju AirBaltic radīja arī darbību pārtraukusī Lietuvas aviokompānija Air Lituanica. DB jau rakstīja, ka 2012. gadā pēc bijušā Viļņas mēra Artura Zuokas iniciatīvas dibinātajai aviokompānijai Air Lituanica kapitāla nepietiekamības, tirgus piesātinātības un izvēlētās stratēģijas dēļ ilgs mūžs nav prognozējams. AirBaltic bija pirmā aviokompānija, kas paziņoja, ka pārņem daļu no Air Lituanica maršrutiem.

Zemo aviobiļešu cenu dēļ izteikti lielākā daļa tūristu izvēlas aviolidojumus; arī Latvijā pārvietošanās lidojot pieaug

Aviolidojumu nozīme attiecībā uz Latvijas ārējo tūrismu arvien pieaug. Kaut gan ekskursijas ar autobusiem vai braucieni ar kruīza kuģiem bauda uzticīgo klientu pieprasījumu, teju visi tūrisma operatori lielākoties piedāvā tādas ceļojumu paketes, kurās paredzēti pārlidojumi ar lidmašīnu.

Ceļojumu biroja Jēkaba ceļojumi direktore Ilze Alksne DB stāsta, ka apmēram 80% uzņēmuma klientu izvēlas tādu ceļojumu maršrutus, kuros iekļauti arī aviopārvadājumi. Varētu pieļaut, ka iemesls ir zemās aviobiļešu cenas, tomēr I. Alksne to neapstiprina: «Tā īsti nevaram runāt par aviobiļešu cenu kritumu, jo aviobiļetes ir lētas tikai tad, ja tās tiek nopirktas laicīgi. Ja izvēlas lidojumu pēc dažām dienām, tad cenas parasti nav zemas. Zemākas cenas vēl ir novērojamas virzienos, kur nav īsti sezona un tūristi brauc mazāk.»

Air Lituanica 22. maijā veiks lidojumus uz un no Amsterdamas, Parīzes un Tallinas, savukārt lidojumi uz Berlīni, Prāgu, Briseli un Stokholmu ir atcelti, liecina paziņojums aviokompānijas interneta vietnē.

No 23. maija ir atcelti visi lidojumi, paziņojusi lidsabiedrība.

Air Lituanica ir Lietuvas aviokompānija, kas bāzēta Viļņā.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir gatava nodrošināt Air Lituanica plānotos reisus, informē aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags. «AirBaltic tirgus ir Latvija, Lietuva un Igaunija. Mēs konsolidēsim un stiprināsim mūsu pakalpojumus vietējā tirgū, piedāvājot vairāk tiešos lidojumus,» norāda airBaltic prezidents Martins Gauss.

Lietuvas aviokompānijai, kuras ideju izauklējis galvaspilsētas mērs Arturs Zuokas (Arturas Zuokas), piegādāta otrā lidmašīna – 86 sēdvietu brazīliešu ražotā Embraer 175, vēsta BBN.

«Otras lidmašīnas noma un ceļojumu maršrutu tīkla paplašināšana ir daļa no mūsu aktivitāšu plāna, kas savukārt balstīts uzmanīgā tirgus izpētē un kompānijas pamata stratēģijā,» tā pavēstījis Air Lituanica vadītājs Ēriks Zubrus (Erikas Zubrus).

Viņš sola, ka līdz 2015. gadam jaunās aviokompānijas maršrutu skaits būs sasniedzis 13 – 16, bet lidaparātu skaits flotē turpinās augt.

Jaunās Air Lituanica lidmašīnas pirmais reiss gaidāms 15. septembrī maršrutā uz Briseli. No 20. septembra tā sāks pārvadāt pasažierus uz Prāgu, bet no 21. septembra – uz Minheni.

Zemo izmaksu lidsabiedrībām Ryanair un Wizz Air no nākamā gada Viļņas lidostā tiks atcelti nodevu atvieglojumi, vēsta Vz.lt.

Kā piektdien intervijā LRT radio norādījis Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Arijands Šļups, no gadumijas visām kompānijām Viļņas lidostā būs vienādi noteikumi un vienādas nodevas. Tas attieksies arī uz Ryanair un Wizz Air, ar kurām pirms četriem gadiem, vēloties piesaistīt zemo izmaksu lidsabiedrības, tika parakstīti līgumi, kas paredz atvieglojumus, taču šo līgumu termiņi nākamgad beigsies.

«Viļņā zemo izmaksu lidsabiedrībām vairs nebūs paredzēti īpaši, no pārvadāto pasažieru skaita atkarīgi nodevu nosacījumi, turpretī Kauņā ilgtermiņa kontrakts aviokompānijai Ryanair arī turpmāk nodrošinās visai labvēlīgus darbības nosacījumus,» izdevumam Vz.lt sacījusi uzņēmuma Lietuvos oro uostai Komunikāciju un mārketinga nodaļas vadītāja Indre Baltrušaitiene, skaidrojot, ka Viļņas lidostai nākas vienādot nodevas «ētiskas partnerības un biznesa attiecību vārdā».

Viļņas lidosta 2017.gada vasarā tiks slēgta uz 35 dienām, lai rekonstruētu skrejceļu, ceturtdien vēsta Verslo žinios.

Lēmums apturēt lidostas darbu pašā tūrisma sezonas karstumā jau izraisījis asas diskusijas - kā uzskata daļa uzņēmēju, būtu labāk, ja šie darbi tiktu veikti pa naktīm un vilktos ilgāk, lai tikai nenāktos pārtraukt darbu un pārcelties uz Kauņu.

Izdevums atzīmē, ka šāds risinājums Eiropas galvaspilsētas lidostām nav raksturīgs - remonta dēļ tiek slēgti tikai relatīvi nelieli reģionālie gaisa satiksmes mezgli, piemēram, Polijā atjaunošanas darbu laikā paredzēts slēgt Gdaņskas lidostu.

Kā izteicies uzņēmumu grupas Avia Solutions Group valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis, viņš neatceras gadījumu, kad kādā Eiropas valsts galvaspilsētā pārtrauktu darbu vienīgā lidosta.

Jaunievēlētais Viļņas mērs, Liberāļu kustības politiķis Remigijs Šimašus prognozējis, ka pirmais darba gads viņam būs visgrūtākais, jo pilsētai ir nopietnas finansiālās problēmas un nāksies aizņemties 70 miljonus eiro, lai izmaksātu algas, nodrošinātu ielu apgaismojumu un citas kārtējās vajadzības.

Tikmēr līdzšinējais mērs Artūrs Zuoks jau paziņojis, ka sakāve vēlēšanās esot viņu pamudinājusi atkal izmēģināt spēkus nacionālā līmeņa politikā, kur šobrīd trūkstot «viedokļu un pieeju daudzveidības».

Proti, viņš solījis piedalīties gan nākamgad gaidāmajās Seima vēlēšanās, gan 2019.gadā sacensties par prezidenta krēslu, bet nekad vairs nepretendēt uz Viļņas mēra amatu.

Sava sāncenša uzvaru Zuoks sliecas skaidrot drīzāk ar galvaspilsētas vēlētāju vēlmi balsot pret pašreizējo mēru nekā ar atbalstu Šimašum. «Tie vēlētāji, kuri balsoja pret Zuoku, liek man atgriezties nacionālajā politikā,» viņš izteicies.