Viļņas mēra iniciētajai lietuviešu lidsabiedrībai Air Lituanica nav izdevies atrast stratēģisko investoru, tomēr aviokompānija noslēgusi sadarbības līgumu ar Igaunijas nacionālo aviokompāniju Estonian Air, vēsta BBN.

Viļņas mēra Artura Zuokas virzītā aviokompānija savu pirmo lidojumu uz Briseli plāno 30. jūnijā, savukārt lidojumi uz Amsterdamu tiks veikti jūlija sākumā. No Estonian Air lietuviešu aviokompānija līdz 2015. gada beigām īrēs lidmašīnu Embraer 175.

Biļetes uz lidojumiem jau tiek pārdotas, izmantojot Estonian Air biļešu iegādes sistēmu. Pati Estonian Air, kā jau iepriekš vēstīts, pašlaik meklē izdzīvošanas iespējas. Estonian Air šā gada pirmajos piecos mēnešos pārvadājusi 220,9 tūkstošus pasažieru, kas ir par aptuveni trešdaļu mazāk nekā pirms gada, kad Estonian Air pasažieru skaits bija 323,2 tūkstoši. Maijā Estonian Air piedāvāto sēdvietu skaits lidmašīnās ir par aptuveni 45,5% mazāks nekā 2012. gada attiecīgajā mēnesī, un par aptuveni 23% mazāks nekā 2011. gada maijā.

Lidsabiedrība Air Lituanica, kas pagājušajā nedēļā paziņoja par lidojumu apturēšanu, neplāno turpināt darbību, un uzņēmuma vadītājs Nerijus Jukna nolēmis valdei iesniegt priekšlikumu ierosināt bankrotu, ceturtdien vēsta Vz.lt, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu.

«Cerams, ka lēmums par bankrota ierosināšanu tiks pieņemts pēc iespējas drīzāk,» norāda lidsabiedrība.

Pārtraucot lidojumus, daļa Air Lituanica darbinieku vairs nevar pildīt savas funkcijas, tādēļ darba attiecības ar viņiem tiek izbeigtas, bet lidsabiedrības administrācija pārorganizē savus iekšējos resursus, koncentrējot uzmanību tikai uz nepieciešamākajiem darbiem - saziņu ar pasažieriem un sūdzību analīzi, atsakoties no pārējām funkcijām.

Kā ziņots, pagājušajā piektdienā Air Lituanica pavēstīja, ka šai dienā atceļ lidojumus uz Berlīni, Prāgu, Briseli un Stokholmu, bet no sestdienas - visus paredzētos reisus. Cenšoties mazināt pasažieriem radītās neērtības un izvērtējot pieejamos finanšu resursus, Air Lituanica vienojās ar Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, ka tā pārņem Air Lituanica atceltos lidojumus līdz 5.jūnijam. Pasažieriem, kas iegādājušies biļetes uz citiem datumiem, jāvēršas lidsabiedrībā, lai saņemtu atpakaļ savu naudu.

Latvijas aviācijā operacionālā līmenī valda stabilitāte, bažas rada neskaidrā nākotnes stratēģija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasara Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic, salīdzinājumā ar citām reģiona aviokompānijām, ir iesākusies veiksmīgi. 2014. gads ir noslēgts ar 10,7 milj. eiro lielu peļņu, un vasarā AirBaltic no Rīgas piedāvās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu. Savukārt no Tallinas AirBaltic ir sācis lidojumus uz Berlīni, Vīni un Parīzi. Igaunijas aviokompānijai Estonian Air joprojām klājas diezgan grūti – nav pozitīvi izbeigta Eiropas Komisijas izmeklēšana par ieguldīto valsts naudu aviokompānijā, un pērnais gads tika noslēgts ar 6,4 milj. eiro zaudējumiem. Tāpēc par AirBaltic aktivitātēm Tallinā Estonian Air nepriecājas, un tās vadītājs Jans Palmers publiski pārmetis AirBaltic negodīgu konkurenci, izvēloties tos pašus maršrutus, kuros jau lido Estonian Air. Par pārmetumiem AirBaltic vadītājs Martins Gauss tikai paraustījis plecus, piebilzdams, ka Latvijas tirgus ir limitēts, tāpēc aviokompānijai, kas par savu mājastirgu jau tradicionāli uzskata visu Baltiju, ienākumi jāgūst citviet. Turklāt situācija tirgū ir tāda, ka «vai nu konsolidē kādu, vai tiec konsolidēts». Maija vidū jaunu iespēju AirBaltic radīja arī darbību pārtraukusī Lietuvas aviokompānija Air Lituanica. DB jau rakstīja, ka 2012. gadā pēc bijušā Viļņas mēra Artura Zuokas iniciatīvas dibinātajai aviokompānijai Air Lituanica kapitāla nepietiekamības, tirgus piesātinātības un izvēlētās stratēģijas dēļ ilgs mūžs nav prognozējams. AirBaltic bija pirmā aviokompānija, kas paziņoja, ka pārņem daļu no Air Lituanica maršrutiem.

Lietuviešu nesen dibinātā aviosabiedrība Air Lituanica septembra nogalē sāks pasažieru pārvadājumus uz Prāgu un Minheni, vēsta BBN.

Pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Embraer 175 lidmašīnu, kurā ir 86 sēdvietas.

Pašlaik Air Lituanica veic lidojumus maršrutā no Viļņas uz Briseli, Amsterdamu un Berlīni.

Db.lv jau vēstīja, ka lidsabiedrības vadītājs Ēriks Zubrus (Erikas Zubrus) solījis - līdz 2015. gadam jaunās aviokompānijas maršrutu skaits būs sasniedzis 13 – 16, bet lidaparātu skaits flotē turpinās augt. Pašlaik Air Lituanica flotē ir divas lidmašīnas – viena, 76 sēdvietu Embraer 170, tiek nomāta no Estonian Air, bet otra – Embraer 175 – no Brazīlijas ražotāja Embraer meitas uzņēmuma ECC Leasing.

Zemo aviobiļešu cenu dēļ izteikti lielākā daļa tūristu izvēlas aviolidojumus; arī Latvijā pārvietošanās lidojot pieaug

Aviolidojumu nozīme attiecībā uz Latvijas ārējo tūrismu arvien pieaug. Kaut gan ekskursijas ar autobusiem vai braucieni ar kruīza kuģiem bauda uzticīgo klientu pieprasījumu, teju visi tūrisma operatori lielākoties piedāvā tādas ceļojumu paketes, kurās paredzēti pārlidojumi ar lidmašīnu.

Ceļojumu biroja Jēkaba ceļojumi direktore Ilze Alksne DB stāsta, ka apmēram 80% uzņēmuma klientu izvēlas tādu ceļojumu maršrutus, kuros iekļauti arī aviopārvadājumi. Varētu pieļaut, ka iemesls ir zemās aviobiļešu cenas, tomēr I. Alksne to neapstiprina: «Tā īsti nevaram runāt par aviobiļešu cenu kritumu, jo aviobiļetes ir lētas tikai tad, ja tās tiek nopirktas laicīgi. Ja izvēlas lidojumu pēc dažām dienām, tad cenas parasti nav zemas. Zemākas cenas vēl ir novērojamas virzienos, kur nav īsti sezona un tūristi brauc mazāk.»

Pērn dibinātā Lietuvas aviokompānija Air Lituanica sāks lidojumu maršrutā Tallina – Viļņa, vēsta Äripäev.

Plānots, ka nedēļā šinī maršrutā Lietuvas lidsabiedrība veiks desmit lidojumus, ziņo Tallinas lidosta. Pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Embraer 175 gaisa kuģi, kurā ir 86 vietas.

Air Lituanica pašlaik veic pasažieru pārvadājumus no Viļņas uz Briseli, Prāgu, Parīzi, Berlīni un Minheni.

Jau ziņots, ka Air Lituanica vadītājs Ēriks Zubrus (Erikas Zubrus) solījis - līdz 2015. gadam jaunās aviokompānijas maršrutu skaits būs sasniedzis 13 – 16. Ideja par jaunas lidsabiedrības izveidi radās Viļņas mēram Arturam Zuokam (Arturas Zuokas).

Air Lituanica priekštece, Lietuvas aviokompānija flyLAL-Lithuanian Airlines, pieteica bankrotu 2009. gadā, kad aviokompānijas parādi veidoja aptuveni 18 milj. Ls.

Air Lituanica 22. maijā veiks lidojumus uz un no Amsterdamas, Parīzes un Tallinas, savukārt lidojumi uz Berlīni, Prāgu, Briseli un Stokholmu ir atcelti, liecina paziņojums aviokompānijas interneta vietnē.

No 23. maija ir atcelti visi lidojumi, paziņojusi lidsabiedrība.

Air Lituanica ir Lietuvas aviokompānija, kas bāzēta Viļņā.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir gatava nodrošināt Air Lituanica plānotos reisus, informē aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags. «AirBaltic tirgus ir Latvija, Lietuva un Igaunija. Mēs konsolidēsim un stiprināsim mūsu pakalpojumus vietējā tirgū, piedāvājot vairāk tiešos lidojumus,» norāda airBaltic prezidents Martins Gauss.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air atteikusies no divām iepriekš pasūtītajām, bet vēl nesaņemtajām Embraer E190 lidmašīnām, kas, saskaņā ar jauniem apstākļiem aviokompānijai vairs nav vajadzīgas.

Kaimiņvalsts aviokompānija atklājusi arī, ka samaksājusi soda naudu par līguma laušanu, tomēr nav nosaukusi tās apmērus, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR. Marta sākumā Estonian Air valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke izteicās, ka, lai pārtrauktu dažādu iepriekš noslēgtu līgumu darbību, lidsabiedrība paredzējusi tērēt aptuveni astoņus miljonus eiro no valdības piešķirtā kredīta.

Februārī Igaunijas valdība pieņēma lēmumu Estonian Air piešķirt papildus kredītu 16,6 miljonu eiro apmērā. Iepriekš Igaunijas valdība problēmu nomocītajai lidsabiedrībai bija piešķīrusi aizdevumu 8,3 miljonu eiro apmērā. Kopumā Igaunija plānot lidsabiedrībai piešķirt 37 miljonus eiro. Igaunijas veikto Estonian Air glābšanu izmeklē Eiropas Komisija.

Lietuvas aviokompānijai, kuras ideju izauklējis galvaspilsētas mērs Arturs Zuokas (Arturas Zuokas), piegādāta otrā lidmašīna – 86 sēdvietu brazīliešu ražotā Embraer 175, vēsta BBN.

«Otras lidmašīnas noma un ceļojumu maršrutu tīkla paplašināšana ir daļa no mūsu aktivitāšu plāna, kas savukārt balstīts uzmanīgā tirgus izpētē un kompānijas pamata stratēģijā,» tā pavēstījis Air Lituanica vadītājs Ēriks Zubrus (Erikas Zubrus).

Viņš sola, ka līdz 2015. gadam jaunās aviokompānijas maršrutu skaits būs sasniedzis 13 – 16, bet lidaparātu skaits flotē turpinās augt.

Jaunās Air Lituanica lidmašīnas pirmais reiss gaidāms 15. septembrī maršrutā uz Briseli. No 20. septembra tā sāks pārvadāt pasažierus uz Prāgu, bet no 21. septembra – uz Minheni.

Igaunijas valdība izlēmusi aizdot nacionālajai lidsabiedrībai Estonian Air 8,3 miljonus eiro, lai ļautu saglabāt aviokompānijai tās maršrutu tīklu, informē BBN.

Tāpat nolemts, ka, līdz 2013. gada 1. janvārim Igaunijas Ekonomikas ministrija prezentēs valsts lūgumu pēc atbalsta Eiropas Komisijā.

Līdz nākamā gada 28. februārim ministrijai būs jāprezentē valdībai Estonian Air restrukturizācijas plāns.

Līdzekļi aviokompānijas vajadzībām tiks ņemti no rezervju fonda.

Tajā pašā laikā, kamēr valdība lēmusi aviokompānijai piešķirt miljonus, lidsabiedrība slēgusi jaunu vienošanos ar Estonian Air Salona apkalpes apvienību (Estonian Air Cabin Crew Union, ESSA), kas būs spēkā līdz 2013. gada beigām. Vienošanās skar darba un atpūtas laika sadalījumu, sociālās garantijas, darba apstākļus, atalgojumu un aviokompānijas un arodbiedrības attiecības.

Igaunijas valdība gatavojas izveidot jaunu uzņēmumu, kas pārņemtu nacionālās aviokompānijas Estonian Air lomu gadījumā, ja Eiropas Komisija (EK) pieņems nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz lidsabiedrībai piešķirto valsts finansējumu, vēsta Postimees.

Igaunijas televīzija ETV ziņo, ka investīciju apjoms uzņēmuma akciju kapitālā veido 40,7 miljonus eiro.

«Igaunijai ir jābūt gatavai gan uz pozitīvu, gan negatīvu [EK] lēmumu, tāpēc valdība ir pilnvarojusi ekonomisko lietu un infrastruktūras ministru izveidot valstij piederošu uzņēmumu ar akciju kapitālu 40,7 miljonu eiro apmērā. Galvenais šīs kompānijas mērķis ir izveidot aviokompāniju un struktūru šajā grupā, lai spētu apkalpot Igaunijas gaisa pakalpojumu tirgu un nodrošināt pakalpojumus citām aviosabiedrībām,» pavēstījis Ekonomisko lietu un komunikāciju ministrijas preses nodaļas vadītājs Rasmuss Rūda.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air lūko pēc lidsabiedrībām, kas vēlētos iegādāties igauņiem piederošos gaisa kuģus, kas Estonian Air vairs nav nepieciešam, jo tā ievērojami apcirpusi savu lidojumu skaitu, citējot laikrakstu Postimees, raksta BBN.

Aviokompānija plāno «atbrīvoties» no nevajadzīgajām lidmašīnām līdz šā gada vasarai, un nākotnē tā plāno veikt pasažieru pārvadājumus ar trim Bombardier un divām Embraer lidmašīnām.

Pašlaik Estonian Air flotē ir četras Embraer 170, trīs CRJ900 NextGen un trīs SAAB 340 lidmašīnas, liecina informācija estonian-air.com.

«Labākais risinājums Estonian Air ir piecas līdzīga tipa lidmašīnas,» norādīja Igaunijas izpilddirektors Jans Palmers (Jan Palmer). Viņš skaidroja, ka līdzīga tipa gaisa kuģu uzturēšana Igaunijas aviokompānijai ļautu samazināt izmaksas.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Igaunijas Ekonomikas ministrija Eiropas Komisijā (EK) iesniegusi nacionālās aviokompānijas Estonian Air restrukturizācijas plānu, vēsta ERR.

Tas paredz, ka Igaunijas valstij tiks atļauts investēt zaudējumos slīgstošajā aviokompānijā 50 miljonus eiro.

Līdz šim Igaunija ir Estonian Air sniegusi īstermiņa aizdevumus, kuru atmaksas termiņš pagarināts līdz 2018. gadam.

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts maijā paziņojis, ka, izpildot restrukturizācijas plānu, Estonian Air atgriezīsies pie peļņas jau 2015. gadā.

Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšana saistībā ar Estonian Air var ilgt vairākus gadus, vēsta medijs.

Iepriekš ziņots, ka Estonian Air darbinieku skaits šogad samazināts līdz 200 – 2012. gadā kompānija nodarbināja 340 darbiniekus, taču paredzams, ka turpmāko darbinieku skaita «cirpšanas» pasākumu rezultātā Estonian Air strādājošo skaits saruks līdz 150.

Igaunijas aviosabiedrībai Estonian Air valdības aizdevuma 8,3 miljonu eiro apmērā pietiks tikai tuvākajiem trīs mēnešiem, tāpēc kaimiņvalsts valdība pieņēmusi lēmumu lidsabiedrībai piešķirt papildus kredītu 16,6 miljonu eiro apmērā.

Tāpat Igaunijas valdība nolēmusi, ka Ekonomikas ministrijai ne vēlāk kā līdz 4. martam Eiropas Komisijai jāiesniedz pieteikums par valsts palīdzības palielināšanu problēmu nomocītajai lidsabiedrībai līdz 37 miljoniem eiro, vēsta kaimiņvalsts raidorganizācija ERR. Igaunija jau lūgusi Eiropas Komisiju akceptēt tās iepriekš piešķirto kredītu lidsabiedrībai.

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts lidsabiedrībai piešķirto papildus aizdevumu vērtējis kā tādu, kurš gan Estonian Air pasažieriem, gan arī pašai kompānijai dos pietiekošu pārliecību par spējām veikt restrukturizāciju.

J. Parts arī uzsvēra, ka finanšu līdzekļi Estonian Air tiks piešķirti kredīta veidā un ar laiku nonāks atpakaļ valsts rīcībā. Tāpat papildus finanšu līdzekļi ir paredzēti tieši Estonian Air restrukturizācijai, nevis «uzturēšanai pie dzīvības», kā tas bija iepriekšējā aizdevuma gadījumā.

Pēc neoficiālas informācijas, Eiropas Komisijas (EK) konkurences ģenerāldirektorāts piektdien pieņēmis nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz Igaunijas aviokompānijai Estonian Air piešķirto valsts finansējumu, kas lidsabiedrībai tagad jāatmaksā valstij.

EK attiecīgo lēmumu publicēs sestdien.

Igaunijas valdība laika posmā no 2008. līdz 2014.gadam Estonian Air akciju kapitālā un glābšanā ieguldījusi aptuveni 130 miljonus eiro.

Tikmēr Igaunija veido jaunu valsts aviokompāniju AS Nordic Aviation Group, kas pārņems nacionālās aviokompānijas lomu.

EK veica visaptverošu izmeklēšanu par 40,7 miljonu eiro valsts finansējuma piešķiršanu Estonian Air restrukturizācijai laika posmā no 2011. līdz 2014.gadam.

Briseles izmeklēšana Estonian Air lietā aizkavējās vairāku iemeslu dēļ, tostarp atbildīgā komisāra nomaiņas, Igaunijas nacionālo vēlēšanu un EK iesniegtā lidsabiedrības restrukturizācijas plāna labojumu dēļ.

Daudzas Igaunijas aviokompānijas Estonian Air problēmas sakņojas tajā laikā, kad lidsabiedrības galvenais akcionārs bija Skandināvijas SAS, pavēstījis Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss.

«Iepriekš es to netiku teicis, bet tagad pateikšu – lielākā daļa jautājumu, kas saistīti ar Estonian Air finanšu dzīvotspēju, ir saņemti mantojumā no pagātnes,» Igaunijas ministra sacīto runājot parlamentā, citē kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Igaunijas ministrs norādīja, ka kādreiz pieņemtie lēmumi, joprojām atstāj spēcīgu finansiālu iespaidu uz lidsabiedrību. «Lēmumi, kas tika pieņemti tolaik, kad par Estonian Air liekāko akcionāru bija SAS, tika izstrādāti, visticamāk, pēc labāks sirdsapziņas, tomēr patlaban, skatoties uz kompānijas ekonomiskajiem rādītājiem, varam saprast, ka ne visi no tiem bija prātīgi,» sacīja J. Partss.

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi padziļinātu izmeklēšanu saistībā ar vairākiem gadījumiem, kuros Igaunijas valsts sniegusi atbalstu nacionālajam aviopārvadātājam Estonian Air, liecina EK paziņojums.

Šādu izmeklēšanu EK uzsākusi tamdēļ, ka Igaunija ir paziņojusi, ka grasās piešķirt ārkārtas aizdevyumu Estonian Air 8,3 miljonu eiro apmērā. Komisija tikmēr izteikusi šaubas par šāda plāna atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem, kuri paredz, ka grūtībās nonākušās kompānijas glābšanas finansējumu drīkst saņbemt tikai reizi desmit gados.

Komisija norāda, ka Estonian Air jau ir guvusi atbalstu 2009. gadā, kad Igaunija kompānijā ieguldīja 7,3 miljonus eiro, 2010. gadā - ieguldījums 19,9 miljonu eiro apmērā, kā arī laika periodā no 2011. gada līdz 2012. gada beigām lidsabiedrība saņēmusi atbalstu 30 miljonu eiro apmērā.

Igaunijas bijusī nacionālā lidsabiedrība Estonian Air, kas pēdējo reisu veica 7.novembrī, iesniegusi tiesā bankrota pieteikumu.

Piektdien Estonian Air iesniedza Harju apriņķa tiesā bankrota pieteikumu, kurā lūdz tiesu sākt bankrota procesu, noteikt datumu sēdei, kurā izskatīs bankrota pieteikumu un iecels pagaidu bankrota administratoru, aģentūrai BNS teica kompānijas preses pārstāve Ilona Eskelinena.

Jau ziņots, ka Estonian Air 13.novembrī nosūtīja vēstuli kreditoriem, kurā lūdza viņu piekrišanu nesamaksāto algu un atlaišanas pabalstu izmaksai darbiniekiem, norādot, ka tas samazinās Estonian Air aktīvus, no kuriem daļēji varētu tikt apmierinātas kreditoru prasības. Vēstulē kreditoru atbilde tika lūgta līdz 18.novembrim. Līdz šim termiņam 27 kreditori sniedza savu atbildi, un astoņas atbildes bija negatīvas, arī no viena no lielākajiem kreditoriem - Skandināvijas aviokompānijas SAS. Tādējādi kompānija nevar samaksāt darbiniekiem, pirms nav norēķinājusies ar citiem kreditoriem.

Finansiālu problēmu māktā Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air meklē iespējas veidot kopīgu aviokompāniju ar Lielbritānijas FlyBe.

Kopuzņēmumā 51% daļu varētu piederēt Estonian Air, bet 49% - FlyBe, atsaucoties uz laikraksta Postimees rakstīto, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR. Šādā situācijā lidsabiedrībai būtu iespējams vieglāk saņemt Eiropas Komisijas atbalstu valsts palīdzības piešķiršanai.

Saskaņā ar izskanējušo informāciju, Estonian Air vadītājs Erki Rāsuke kopā ar Igaunijas Ekonomikas ministriju patlaban nodarbojoties ar šī jautājuma izpēti. Estonian Air līdzīgas partnerattiecības iespējas izskatot arī ar citām aviokompānijām, tomēr FlyBe esot reālākais kandidāts.

Tikmēr Igaunijas valdība nolēmusi nacionālajai aviokompānijai piešķirt valsts palīdzības otro daļu 4,5 miljonu eiro apmērā. Kopumā Estonian Air no Igaunijas valdības saņēmusi 8,3 miljonus eiro lielu aizdevumu. Pirmā daļa naudas aviokompānijai tika piešķirta janvārī. Aizdevums piešķirts, lai nodrošinātu, ka Estonian Air spēj veikt lidojumus Igaunijai svarīgos maršrutos.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air gada trešo ceturksni noslēgusi ar zaudējumiem 300 tūkstošu eiro apmērā.

Salīdzinot ar gada trešo ceturksni, Estonian Air zaudējumi samazinājušies par aptuveni 600 tūkstošiem eiro jeb 69%, atsaucoties uz lidsabiedrības paziņojumu, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR. «Pēdējo divu ceturkšņu rezultāti apliecina, ka mūsu restrukturizācijas plāns darbojas,» uzskata Estonian Air izpilddirektors Jans Palmers.

Ienākumi no biļešu tirdzniecības Estonian Air gada pirmajos deviņos mēnešos ienesuši 55,4 miljonus eiro, kas bijis par 21% mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Gada pirmo deviņu mēnešu laikā Estonian Air pakalpojumus izmantojuši 428 tūkstoši pasažieru, kas bijis par 38% mazāk nekā attiecīgā periodā pirms gada. Samazinājies arī Estonian Air strādājošo skaits – gada trešajā ceturksnī kompānijā bija 168 darbinieki. Savukārt 2012. gada trešajā ceturksnī Igaunijas lidsabiedrībā strādāja 301 darbinieks.

Zemo izmaksu lidsabiedrībām Ryanair un Wizz Air no nākamā gada Viļņas lidostā tiks atcelti nodevu atvieglojumi, vēsta Vz.lt.

Kā piektdien intervijā LRT radio norādījis Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Arijands Šļups, no gadumijas visām kompānijām Viļņas lidostā būs vienādi noteikumi un vienādas nodevas. Tas attieksies arī uz Ryanair un Wizz Air, ar kurām pirms četriem gadiem, vēloties piesaistīt zemo izmaksu lidsabiedrības, tika parakstīti līgumi, kas paredz atvieglojumus, taču šo līgumu termiņi nākamgad beigsies.

«Viļņā zemo izmaksu lidsabiedrībām vairs nebūs paredzēti īpaši, no pārvadāto pasažieru skaita atkarīgi nodevu nosacījumi, turpretī Kauņā ilgtermiņa kontrakts aviokompānijai Ryanair arī turpmāk nodrošinās visai labvēlīgus darbības nosacījumus,» izdevumam Vz.lt sacījusi uzņēmuma Lietuvos oro uostai Komunikāciju un mārketinga nodaļas vadītāja Indre Baltrušaitiene, skaidrojot, ka Viļņas lidostai nākas vienādot nodevas «ētiskas partnerības un biznesa attiecību vārdā».

Ziņas par iespējamu pilotu streiku Igaunijas nacionālajā aviokompānijā Estonian Air radījušas zaudējumus četru miljonu eiro apmērā, citējot Igaunijas ekonomikas ministra Juhana Parta pausto, ziņo BBN.

Jau ziņots, ka Estonian Air piloti solīja šīs nedēļas sākumā uzsākt streiku, tomēr pēdējā brīdī panākot vienošanos ar lidsabiedrības vadību, tas tika atcelts. Aviokompānijas vadība pauda, ka streika sākšanās varētu izraisīt arī Estonian Air maksātnespēju, zaudējumus radījušas arī ziņas par streika iespējamību, samazinoties pārdoto lidojumu biļešu skaita apjomam.

«Mēs atradīsim ilgtermiņā risinājumu, lai nodrošinātu gaisa satiksmes savienojumus,» pauda ekonomikas ministrs, norādot, ka Estonian Air nākotnē centīsies būt soli priekšā citu valstu lidsabiedrībām, par spīti tam, ka šobrīd situācija aviokompānijā ir ļoti sarežģīta.

Sešas aviosabiedrības, ko cerējusi piesaistīt Tallinas lidosta, pārtraukušas sarunas Estonian Air problēmu dēļ, citējot Tallinas lidostas valdes locekļa Ērika Sakova (Erik Sakkov) pausto laikraksta Postimees, ziņo BBN.

«Nenosaucot konkrētus vārdus, varu minēt, ka problēmas ar Igaunijas nacionālo aviokompāniju neveicina jaunu lidsabiedrību piesaistīšanu Tallinas lidostai – sešas aviokompānijas, ko plānojām piesaistīt Tallinai, pārtraukušas sarunas, jo iepriekš tās bija cerējušas savienot savus maršrutus ar Estonian Air gaisa satiksmes tīklu,» pauda Ē. Sakovs.

Viņš norādīja arī uz citu Igaunijā pastāvošu mītu, ka lidsabiedrības varētu ienākt Tallinas lidostā gadījumā, ja tā pazeminātu nodevu, ko lidostai maksā aviopārvadātāji. Patiesībā Tallinas lidosta jau iekasējot vienu no reģionā zemākajām maksām, norādīja lidostas valdes loceklis. Tallinas lidostas nodeva varētu ietekmēt vien 2% no kopējām aviokompāniju izmaksām, lai tās veiktu pasažieru pārvadājumus no Igaunijas galvaspilsētas, jo aptuveni trešdaļu izmaksu lidsabiedrībām veido tādas finanšu izmaksas kā līzings, vēl vidēji 30% ir degvielas izmaksas, 30% - personāla izmaksas, vien aptuveni 4% - lidostas nodevas.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air šā gada pirmajos piecos mēnešos pārvadājusi 220,9 tūkstošus pasažieru, kas ir par aptuveni trešdaļu mazāk nekā pirms gada, kad Estonian Air pasažieru skaits bija 323,2 tūkstoši, vēsta BBN.

Šā gada maijā Igaunijas nacionālā lidsabiedrība pārvadāja aptuveni 52,7 tūkst. pasažieru, kas ir par aptuveni pusi mazāk nekā pērnā gada maijā. Pērn maijā Estonian Air pārvadāja 98,4 tūkst. pasažieru, bet 2011. gada maijā – 70,7 tūkst. pasažieru. Pasažieru kritums skaidrojams ar tranzīta pasažieru skaita samazināšanos, skaidroja aviokompānijas pārstāvis Rauno Parass (Rauno Parras).

«Šā gada maijā Estonian Air piedāvāto sēdvietu skaits lidmašīnās ir par aptuveni 45,5% mazāks nekā 2012. gada attiecīgajā mēnesī, un par aptuveni 23% mazāks nekā 2011. gada maijā,» stāsta R. Parass. Viņš norāda, ka tādējādi aviokompānija nodrošina blīvāku vietu piepildījumu. Šā gada maijā vietu piepildījums Estonian Air bija virs 50%, viņš norāda.