Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Šovasar notiekošo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmē radīts mākslas darbs - apvienojot tradīcijas un tagadnīgumu, tapis videoklips vienai no Latvijā mīlētākajām tautasdziesmām «Pūt, vējiņi».

Šo Jāņu sveicienu veidojusi māksliniece Katrīna Neiburga, un savu video nospiedumu tajā atstājuši divi simti latviski dziedošo, kas savu tautasdziesmas pantiņu iedziedājuši ar balss spēles «DzieDot» starpniecību. Videoklipa muzikālajam noformējumam izmantota īpaši aranžēta dziesmas «Pūt, vējiņi» versija jaunā, mūsdienīgā skanējumā, kuras autors ir Kārlis Butins.

«Videoklips dziesmai «Pūt, vējiņi» apvieno nedziedātājus un dziedātājus, jaunus un vecus, visus, kam tuva ir dziedāšana un latviskais. Daudzi no klipa varoņiem, pārvarot savas šaubas, pirmo reizi uzdrīkstējušies dziedāt tā, lai citi to redzētu. Tā kā katrs dalībnieks dziesmas izpildīšanai izvēlējies sev nozīmīgu vietu, skatītājam ar klipa palīdzību ir iespēja ielūkoties gan dažādu paaudžu pārstāvju sejās, gan viņus raksturojošā apkārtnē, kamēr visas dziedātāju balsis apvienojušās vienā,» videoklipa ideju komentē Katrīna Neiburga.

Finanšu ministrija (FM) un VAS «Latvijas Loto» turpina Latvijas nacionālās momentloterijas projektu Simtgades loterija, piedāvājot jau trešo biļešu sēriju, informē FM.

Uz Simtgades loterijas trešās sērijas biļetēm apskatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas jauno mākslinieku darbi – Annas Pabērzas darbs Zeme, Kristīnes Kutepovas darbs Dabas spēks, Dāvja Ozola darbs Pietura, Alises Bēržvades darbs Tilts pār Daugavu un Lauras Veļas darbs Iebridu Brikšņos.

«Simtgades loterija ir unikāls produkts, kas strauji guvis popularitāti iedzīvotāju vidū. Turklāt tā kalpo cēlam mērķim – līdzekļu vākšanai spožāko Latvijas jauniešu atbalstam, kuri jau šogad katrā vidējās izglītības iestādē Latvijā saņems pirmās stipendijas. Būšu lepna paviesoties kādā no svinīgajiem izlaiduma pasākumiem, lai sastaptu absolventus un pasniegtu Pateicības rakstus Simtgades izcilniekiem par viņu centību un aizrautību. Savukārt caur mākslas darbiem aicinu ieraudzīt, apzināt, un godināt Latvijas vērtības no paaudzes paaudzē. Uzskatu, ka Simtgades loterijas biļetes ir kā vēstnesis, kas kā mazs mākslas darbs – kā glezna, kā pastkarte – ienes mākslinieku izcilo veikumu un Latvijas vērtības teju katrā mājā,» pastāsta Finanšu ministre Dace Reizniece - Ozola.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

AS «Tukuma piens» ražo zīmola «Baltais» jogurta kokteiļus ar plūmju, apelsīnu, greipfrūtu, ābolu un vīnogu garšām. Jogurta kokteiļi kā produkts tirgū vairs nav jaunums, taču jaunais iepakojuma dizains veidots, godinot Latvijas valsts simtgadi.

Uz «Baltais» jogurta kokteiļu etiķetēm ir attēloti 140 dažādi Latvijas tautastērpu brunču raksti. Speciālā dizaina iepakojums veikalu plauktos ir kopš maija sākuma, un tā autors ir AS «Tukuma piens» mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs, kurš pats ir kaislīgs tautas deju dejotājs.

Uz etiķetes ir norādīts, kurai Latvijas vietai konkrētais brunču raksts ir piederīgs. Līdz ar to iepakojums ir savā ziņā arī izglītojošs.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, mežizstrādes tehnikas tirdzniecības jomā strādājošais uzņēmums «Haitek Latvia» sadarbībā ar ražotāju «Komatsu Forest AB» ir sarūpējuši Komatsu mežizstrādes tehniku ar latvisku dizainu.

Uz forvarderiem «Komatsu 855» un «Komatsu 845» redzami Lielvārdes jostas motīvi, kas simbolizē SIA «Haitek Latvia» mājas pilsētu Lielvārdi, kā arī uzņēmuma patriotismu. Savukārt, sarežģītais jostas raksts vēsta par meistarību.

Sarkanais jostā apzīmē cilvēku, cilvēcisko, dzīvību un Zemi, savukārt, baltais – garīgo spēku un Visumu.

Šā gada sākumā SIA «Haitek Latvia» jau piegādājusi vairākas Latvijas valsts simtgadei veltītās tehnikas vienības. Klientu reakcija esot pozitīva, vēl gan neesot izlemts, cik ilgi šāds noformējums tehnikai tiks saglabāts.

Lai arī Latvijas simtgades pasākumi kopumā tiek vērtēti kā izdevušies, eksperti atzīst, ka finansējuma sadalījums tomēr bijis ļoti neskaidrs, turklāt daļa pašvaldību tradicionālos svētku pasākumus rīkojušas par saviem līdzekļiem. Tāpat tiek uzsvērts, ka trūkst paliekošu vērtību.

Šīs un vēl citas tēzes par simtgadei paredzēto līdzekļu izlietojumu izskanēja šodien, 28. novembrī, notikušajā diskusijā «Simtgades pasākumi – veiksmīgs ieguldījums vai līdzekļu izniekošana», ko rīkoja Biznesa augstskola Turība.

Diskusijā piedalījās Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta un Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna, kuras uzsvēra, ka svinības bijušas ļoti veiksmīgas. «Statistikas dati liecina, ka 80% iedzīvotāju atzinuši, ka šis bijis īpašs un atmiņā paliekošs mirklis Latvijas vēsturē, kā arī simtgades piederības radīto logotipu atpazīst 92% cilvēku, kas liecina par to, ka simtgades notikumus izdevies aizvest arī uz Latvijas reģioniem. Tāpat par 10% ir augusi sabiedrības saliedētība,» norādīja L.Pavļuta.

Korporatīvajā vidē dāvanas ar Latvijas simtgades simboliku vismaz pagaidām nav guvušas plašu atsaucību.

Valsts simtgades akcentēšana biznesa vidē nav aktuāla tendence, un uzņēmumi tāpat kā iepriekš saviem sadarbības partneriem pasniedz veltes, kas vai nu izceļ to darbības jomu, vērtības, vai kādu svarīgu notikumu, piemēram, kompānijas jubileju, novērojušas DB aptaujāto sabiedrisko attiecību aģentūru pārstāves, kuras nereti palīdz saviem klientiem neapjukt plašajā korporatīvo dāvanu klāstā.

Latvijas simtgades birojā līdz šim gatavību savus ražotos produktus papildināt ar valsts simtgades simboliku, aizpildot speciālu anketu, izrādījuši teju 600 uzņēmumi. Daudzi no tiem ražo suvenīrus un veltes, kas varētu kalpot arī kā korporatīvās dāvanas. Plašajā sarakstā atrodamas grāmatas, dažādi ādas izstrādājumi, tekstilizstrādājumi, adījumi, šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem, sveces, atmiņu spēle, medus, dažādi saldumi, kā arī porcelāna medaļas un krūzītes, organiskā stikla suvenīri u.c. Svinību ietvars veidots atvērts sabiedrības un uzņēmēju iesaistei, tāpēc simtgades piederības zīme uzņēmējiem pieejama bez maksas. DB jau iepriekš ziņoja, ka, ievērojot vizuālās vadlīnijas piederības zīmes lietošanai, uzņēmējiem ir iespēja valsts jubilejā veidot jaunus produktus un pakalpojumus, pilnveidot mārketinga instrumentus gan pašu mājās, gan starptautiski. Latvijas valsts simtgades piederības zīmi veido uzraksts Latvija, valsts karogs un skaitlis 100 ar integrētu bezgalības simbolu kā nepārtrauktu jaunradīšanas ciklu. Grafiskās zīmes pamatā ir fonts Cīrulis, kas aizgūts no pagājušā gadsimta sākuma lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa darbiem.

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

SIA «METALWORKS» par godu Latvijas valsts simtgadei ražo grilus ar svinību piederības zīmi.

SIA «METALWORKS» dibinātājs Renārs Kļaviņš biznesa portālam db.lv atzīst, ka šo grilu ideja ir radusies viņa draugam, kurš vēlējies pie viņa pasūtīt šādu grilu. Taču, izgatavojot grilu draugam, Renārs sapratis, ka varētu tādus piedāvāt arī citiem.

SIA «METALWORKS» ar dažādu metāla konstrukciju, elementu un lietu izgatavošanu nodarbojas kopš 2013. gada. Šie grili tirgū laisti tikai pirms mēneša, taču jau piesaistījuši lielu uzmanību. Tie jau aizceļojuši pie latviešiem, kas dzīvo ASV un Norvēģijā.

Grili tiek veidoti no metāla loksnēm, ar lāzera palīdzību tiek izgrieztas formas, tās tiek salocītas, grila gali tiek metināti. Pēc tam mājas apstākļos grili tiek krāsoti. Grilu standarta izmēri ir: 70 centimetri garumā, 30 centimetri platumā, 22 centimetri dziļumā un biezums ir 4 milimetri, taču katrs pasūtītājs var izveidot grilam savus individuālos izmērus.

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Zīmols «Grandfather» par godu Latvijas simtgadei ražo džemperus ar Latvijas simtgadei izstrādāto identitāti.

Zīmola «Grandfather» dibinātājs Aleksandrs Bondars jau kopš pirmās uzņēmuma dibināšanas dienas zināja, ka viņš vēlētos radīt produktu, kas būtu veltīts Latvijai.

«Grandfather» džemperus ir izvēlējušās daudzas sporta organizācijas. Bobsleja un skeletona federācija izvēlējās Latvijas valsts simtgades džemperus tumši sarkanajā krāsā, ko Ķīnā vai Indijā ražoto produktu klāstā ir neiespējami atrast.

Ražotājs atzīst, ka visvairāk laika patērēts sadarbībā ar auduma ražotājiem, lai iegūtu konkrēto krāsas toni. Šis process aizņēma aptuveni gadu. Uzņēmuma īpašnieks stāsta, ka Latvijas oficiālo krāsas toni aizsūtīja sadarbības partneriem Itālijā, Polijā un Turcijā. No visām laboratorijām saņēma standarta sarkanu toni ar paskaidrojumu, ka krāsas pigmenti nespēj iesūkties audumā un šādu toni nav iespējams saražot.

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Šodien aplūkojam trīs veikala «Riija» speciālā piedāvājuma produktus – pledus, galdautus un t-kreklus.

ĪpašiLatvijas valsts simtgadei piedāvājumā iekļauti 100% aitas vilnas pledi, kuros redzama Lielvārdes jostas simbolika. Vienā no «Riija» plediem var redzēt nelielu daļu Lielvārdes jostas simbolikas, bet otrs pilnībā atdarina Lielvārdes jostu. Šī kolekcija nav radusies nejauši, bet par to domāts ilgāku laiku. Ideja radās zīmola «Riija» vadītājai Evijai Jonušai, sadarbojoties ar dažādiem uzņēmumiem. Pledu daudzums šobrīd ir ierobežots līdz 100, taču, lai gan pleds ir dzimis Latvijas valsts simtgadei, ar laiku tiks veikti vēl papildu pasūtījumi.

Valsts jubilejas gadā pasākumu organizatoru ienākumi no korporatīvajiem sarīkojumiem varētu būt lielāki nekā no valsts maciņa, trešdien, 20. jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts budžeta finansējums uz pieciem gadiem valsts simtgades svinībām ir 31,8 miljoni eiro, tiek lēsts, ka šajā laika periodā šajā notikumā varētu tik ieguldīti aptuveni 60 miljoni eiro (DB 03.05.). Latvijas valsts simtgades programmu īsteno valsts un pašvaldību iestādes, aktivitātes finansiāli atbalsta virkne uzņēmumu un organizāciju. Pasākumu organizēšanā ir iesaistījušies dažāda kalibra producenti un radošās apvienības. Latvijas valsts simtgades birojam nav aprēķinu, cik nopelnīs pasākumu rīkotāji, jo finansējums ir piešķirts attiecīgām ministrijām, kuras projektiem piesaistījušas dažādus apakšuzņēmējus. Latvijas Pasākumu producentu apvienības (LPPA) valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis lēš, ka pasākumu organizatoru apgrozījums šogad varētu pieaugt par aptuveni 10%.

Lattelecom Rīgas maratons šogad noritēs Latvijas simtgades zīmē, aicinot Rīgu izskriet ar valsts simtgadei veltītu vadmotīvu - Izskrien svētkus!. Maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas, informē pasākuma rīkotāji.

Medaļas dizainā iekļauti pirmskara piecu latu monētas – tautu meitas Mildas ar vainadziņu un vārpām (oriģināldarba autors - Rihards Zariņš (1869-1939)) – motīvi. Jaunā medaļa ir maratona veltījums Latvijas simtgadei, un tā dalībniekiem kalpos kā simbolisks apliecinājums tam, ka simtgades svētki tik tiešām ir izskrieti.

Sacensību oficiālos kreklus rotās mākslinieka Gustava Kluča oriģināldarbs - zīmējums Daugavas sargs, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča tēlam Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. G. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

Nu jau 12.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties ar apmēram 80 valstu filmām, kas tapušas ārpus ASV kultūras telpas, - kategorijā, kurai šogad mainīts nosaukums.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija lēmumu pieņēma 16. septembrī, pēc ilgām diskusijām vienojoties izvirzīt režisora Dāvja Sīmaņa un studijas Mistrus Media Simtgades spēlfilmu Tēvs Nakts.

Oskara balvas kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956. gada un līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Labākā filma svešvalodā / The Best Foreign Language Film, šogad mainīts nosaukums, turpmāk tā būs Starptautiskās filmas balva / International Feature Film Award. Oskara balvas pasniegšanas ceremonija, šogad jau 92. pēc kārtas, godinot labākos 2019. gada kinodarbus, notiks 2020. gada 9. februārī Losandželosā, ASV.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra ekspertu komisija – Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja, kinozinātniece Zane Balčus, portāla Kino Raksti galvenā redaktore un NKC pārstāve Kristīne Matīsa, Vācijā rezidējošā kinozinātņu doktore Elīna Reitere, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors un režisors Pēteris Krilovs, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, režisors un LKA Nacionālās Kino skolas vadītājs Jānis Putniņš, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis.

Atzīmējot Latvijas simtgadi, Finanšu ministrija (FM) īsteno līdz šim nozīmīgākā Latvijas nacionālās momentloterijas projekta «Simtgades loterija» tālejošo mērķi – atbalstīt Latvijas izcilākos vidējās izglītības iestāžu absolventus un no šī gada 2. jūlija tiks uzsākta stipendiju 500 eiro apmērā izmaksa 346 šī gada labākajiem absolventiem, informē FM.

«Mūsu cilvēki ir Latvijas lielākā vērtība, tāpēc man ir liels prieks, ka sadarbībā ar »Latvijas Loto« un ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu varam īstenot skolēnu skaita ziņā līdz šim vērienīgāko stipendiju projektu Latvijā. Tas ir unikāls projekts, kas veido mākslas un cēlu mērķu sinerģiju. Lai tas kalpo kā papildu motivācija tiem jauniešiem, kas tikai uzsāks jauno mācību gadu izlaiduma klasēs, ar degsmi, neatlaidību un neizsīkstošu enerģiju tiekties pēc augstiem rezultātiem gan mācībās, gan ārpusskolas aktivitātēs,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Jāatzīmē, ka Simtgades stipendijas projekts turpināsies arī nākamajā gadā, kad izglītības iestādēm būs iespēja izvirzīt vienu 2018./2019. mācību gada labāko absolventu Latvijas Simtgades stipendijas saņemšanai. Finanšu ministrija pateicas visām Latvijas vidējās izglītības iestādēm, kas izvirzīja un pieteica vienu 2017./2018. mācību gada absolventu, kurš pelnījis saņemt atbalstu sava prasmju un talantu pilnveidošanai.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Latvijā ražoto preču īpatsvars korporatīvo dāvanu un suvenīru grozā palielinās, taču tas joprojām ir niecīgs, īpaši – valsts sektorā.

Valsts iestādes reprezentācijas mērķiem vietējos darinājumus izvēlas īpašos gadījumos, pārsvarā tiek apdrukāti salīdzinoši daudz lētākie darinājumi, kuri galvenokārt ir ražoti Ķīnā. Publisko iepirkumu jomu regulē Publisko iepirkumu likums, kas nepieļauj iespēju tajos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu vai noteiktas valsts preces. Pasūtītājs var iekļaut iepirkuma dokumentācijā nosacījumus attiecībā uz preču kvalitāti, izvēlētajiem materiāliem, kā arī citas prasības, un, ja ārpus mūsu valsts ražotās preces tām atbilst, pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt pretendentu, ja tā izstrādājumi nav izgatavoti Latvijā.

«Pēdējos gados vērojama tendence, ka gan privātie, gan valsts un pašvaldības uzņēmumi cenšas dāvināt Latvijā ražotas preces – linu vai keramikas izstrādājumus, kā arī dažādus kārumus, piemēram, medu, konfektes un sukādes. Tāpat uz dažādiem importētiem priekšmetiem, piemēram, stikla šķīvjiem, tiek uzdrukāti latvju raksti,» stāsta SIA Parnass presentreklam valdes priekšsēdētājs Jānis Bankovičs, norādot, ka kopumā citviet ražoto suvenīru un dāvanu īpatsvars joprojām ir ievērojami lielāks. To nosaka gan zemāka cena, gan piedāvājuma daudzveidība, jo Latvijā vairums no priekšmetiem, kurus parasti izmanto klientu, sadarbības partneru un īpaši nozīmīgu personu apdāvināšanai, netiek izgatavoti. Tās valsts iestādes, kurām ir tas gods nest Latvijas vārdu pasaulē, rūpīgāk piedomā, kādas dāvanas sarūpēt. Tiek dāvinātas gan latviešu mākslinieku gleznas, gan dzintara aproču pogas, gan koka tauriņi.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Covid-19 pandēmijas un ierobežojumu rezultātā aizvadītā gada laikā teju uz pusi samazinājies klātienes pirkumu skaits izklaides un atpūtas vietās, bet par teju 80 % pieaudzis automašīnu nomas iegāžu skaits, liecina bankas Citadele maksājumu karšu dati.

Lai arī kopējais klātienes pirkumu skaits audzis par 13 %, vairākās kategorijās fiksēti vērā ņemami kritumi. Visskarbāk Covid-19 ierobežojumi ietekmējuši izklaides un atpūtas vietas, kur klātienes pirkumi samazinājušies par 46 %. Ja salīdzina 2020. un 2021. gada janvāra mēnesī pārdoto, tad 2021. gadā pirkumu skaits šajā mēnesī bijis pat 10 reizes mazāks.

Par trešdaļu jeb 33 % samazinājusies pasta sūtījumu apmaksa, bet par 14 % - ar ceļošanu saistītie izdevumi. Par 11 % mazāk iedzīvotāji tērējuši izglītības pakalpojumos, liecina Citadeles dati.

Lielākais pieaugums pirkumos fiksēts automašīnu nomas tirgū, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, iztērēts par 78 % vairāk, un visaktīvāk iedzīvotāji auto īrējuši oktobrī un septembrī.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Šodien piedāvājam ieskatu divos «Food Union» ražojumos - «Ekselence» saldējums un «Kārums» sieriņš.

«Zīmola «Kārums» jubilejas sieriņa un zīmola «Ekselence» saldējums Latvijas karoga krāsās «Latvijai Simts» ieviešana «Food Union» produktu sortimentā un veikalu plauktos jau tagad pozitīvi ietekmē uzņēmuma kopējos pārdošanas rezultātus,» portālam db.lv stāsta Ieva Ražinska, «Food Union» mārketinga vadītāja.

«Kārums» sieriņi pārdošanā ir pieejami kopš pagājušā gada rudens. «Kārums» sieriņi jubilejas iepakojumā ir nopērkami Latvijā, kā arī tiek eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Vāciju, Angliju un Zviedriju. Savukārt, «Ekselence» saldējums «Latvijai Simts» ir produkts, kas paredzēts tikai vietējam tirgum.