Lai panāktu gāzes cenu pazeminājumu, Lietuvas Enerģētikas ministrija nolēmusi rosināt vēl vienu arbitrāžas prasību pret Krievijas gāzes koncernu Gazprom, kas ir viens no lielākajiem gāzes kompānijas Lietuvos dujos akcionāriem.
Galīgais lēmums par šo ministrijas ierosinājumu tiks pieņemts Lietuvos dujos akcionāru ārkārtas pilnsapulcē, ko nolemts sasaukt 30.janvārī.
Ministrijas piedāvātais lēmuma projekts paredz, ka šai sapulcē jāierosina arbitrāžas process pret Gazprom, pieprasot samazināt Lietuvai piegādātās gāzes cenas saskaņā ar 1999.gadā noslēgto gāzes piegādes līgumu.
Kā norādīts ministrijas paziņojumā, ko citē laikraksts Verslo žinios, Lietuvas valdībai gada laikā izdevies panākt, ka gāzes cena no 1.janvāra samazinājusies aptuveni par 10%, tomēr tā joprojām ir daudz augstāka nekā kaimiņvalstīs un tirgū.
«Mēs ik dienas jūtami pārmaksājam par gāzi. Tas nodara kaitējumu mūsu patērētājiem, mūsu ekonomikai un pašam uzņēmumam Lietuvos dujos, kas šādu cenu dēļ zaudē klientus, un arī gāzes patēriņš būtiski samazinās,» uzsvērts ministrijā. «Tādēļ nododam Lietuvos dujos akcionāru apspriešanai jautājumu par Lietuvos dujos vēršanos komerciālajā šķīrējtiesā. Gaidīsim akcionāru lēmumu, taču tas nenozīmē, ka mēs noraidām dialoga iespēju, - durvis paliek atvērtas un šo arbitrāžas procesu var apturēt, kolīdz cena tiks samazināta līdz taisnīgam līmenim.»
Arbitrāžas procedūras tiks apturētas, ja izdosies panākt kompānijai izdevīgu komercvienošanos ar Gazprom, paziņojusi Lietuvos dujos ar Nasdaq OMX Viļņas biržas starpniecību.
38,9% Lietuvos dujos akciju pieder Vācijas kompānijai E.ON Ruhrgas International GmbH, 37,1% - Gazprom, 17,7% - Lietuvas Enerģētikas ministrijai un 6,3% - mazajiem akcionāriem. Tas nozīmē, ka Gazprom centīsies bloķēt Enerģētikas ministrijas ierosinājumu, un Lietuva var cerēt vienīgi uz Vācijas kompānijas atbalstu.
Lietuva, kas Krievijas dabasgāzi pērk par vienu no augstākajām cenām Eiropā, cenšas sarunu ceļā panākt cenas samazināšanu par piekto daļu, lēšot, ka tas ļautu ietaupīt aptuveni 330 miljonus dolāru (241,6 miljonus eiro) gadā. Tiesa, kā nesen atzina premjerministrs Aļģirds Butkevičs, sarunas norisinās gausi un lielā mērā ir atkarīgas no politiskiem apsvērumiem. Līdz šim Lietuva par Krievijas dabasgāzi maksājusi aptuveni 500 dolārus (366 eiro) par 1000 kubikmetru.
Vēl iepriekšējās valdības laikā Lietuva iesniegusi Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Saskaņā ar minēto prasību Krievijas koncernam varētu nākties kompensēt Lietuvas patērētājiem aptuveni pusotru miljardu eiro. Turklāt eksperti norāda, ka runa ir par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.
Kā izteicies Butkevičs, jautājumu par to, kas ir «taisnīgas gāzes cenas», būs vienkāršāk apspriest, kad EK Konkurences direktorāts būs pabeidzis izmeklēšanu pret Gazprom saistībā ar iespējamajiem ES konkurences noteikumu pārkāpumiem bloka dalībvalstīs, tostarp Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā.
ES enerģētikas komisārs Ginters Etingers, rudenī viesojoties Lietuvā, pieļāva, ka izmeklēšana varētu noslēgties 2014.gada pavasarī. Par negodīgu konkurenci koncernam var draudēt naudas sods līdz pat 10% apmērā no apgrozījuma, un attiecībā uz Gazprom šī summa var sasniegt 11 miljardus eiro.