Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

Patlaban ir atšķirīgi viedokļi par ieguvumiem un zaudējumiem no Eiropas Komisijas (EK) sāktās izmeklēšanas par iespējamiem Eiropas Savienības (ES) pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, ko varbūt varētu būt īstenojis Krievijas gāzes gigants Gazprom, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aprīļa nogalē EK nosūtīja oficiālus iebildumus Gazprom, norādot – koncerna īstenotā uzņēmējdarbības prakse astoņās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā – uzskatāma par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa gāzes tirgū izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem.

Kā paziņoja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK uzskata, ka Gazprom apzināti cenšas sadalīt reģiona gāzes tirgu, līgumos iekļaujot nosacījumus par gāzes izmantošanu tikai kādās noteiktās teritorijās, aizliedzot tās tālāku pārdošanu bez koncerna piekrišanas, kā arī atsakoties mainīt gāzes piegāžu atrašanās vietas. Pēc EK domām, šādas darbības ļauj koncernam noteikt netaisnīgas gāzes cenas atsevišķās ES dalībvalstīs, kā arī kavē brīvu gāzes tirdzniecību Eiropas Ekonomikas zonā.

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

"Gazprom" akcijas cena saruka par gandrīz 6% līdz 145,03 rubļiem (1,47 eiro), kas ir zemākā tās cena kopš 2023.gada oktobra. Pēc Krievijas valdības, kas ir "Gazprom" lielākais akcionārs, lēmuma sagatavot direktīvu par atteikšanos izmaksāt dividendes "Gazprom" vērtība nedaudz vairāk kā vienas stundas laikā samazinājās par 144 miljardiem rubļu (1,46 miljardiem eiro).

Saskaņā ar gada pārskatu "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē. Iepriekšējais gads, kad "Gazprom" strādāja ar zaudējumiem, bija 1999.gads. 2022.gadā kompānija bija strādājusi ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas strīdu ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, nav atzinusi Gazprom pārkāpumus, trešdien žurnālistiem paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Viņš neslēpis, ka ir vīlies par šādu tiesas lēmumu.

Tiesas izdevumi būs jāsedz abām pusēm - katrai pa pusmiljonam eiro.

Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Kā tobrīd norādīja eksperti, runa ir arī par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.

«Šķīrējtiesas atzinumos norādīts, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savas prasības. Tas liecina, ka lieta ir ļoti sarežģīta un neviena puse nav spējusi aizstāvēt savu viedokli,» sacījis Masjulis.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks

Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr lētāk

Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka maksājumi par gāzes piegādēm turpmāk no "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tiks pieņemti tikai rubļos, Lietuvas valsts kontrolētais uzņēmums "Ignitis" informējis ziņu aģentūru BNS, ka vairs nepirks Krievijas gāzi un neplāno norēķinus ar Kremļa kontrolēto koncernu "Gazprom".

"Mums nekādi maksājumi koncernam "Gazprom" nav plānoti, tādēļ mums tas nav aktuāli," sacījis "Ignitis grupe" pārstāvis Artūrs Ketlerjus.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Pēc viņa teiktā, "Ignitis" kopš gada sākuma "Gazprom" gāzi Lietuvas vajadzībām nav pircis, bet gāze iegādāta klientiem Latvijā un Igaunijā un turēta Inčukalna krātuvē Latvijā.

Ketlerjus norādījis, ka pērn no "Gazprom" pirktās gāzes īpatsvars nesasniedza trešdaļu no "Ignitis" kopējā gāzes portfeļa.

"Gazprom" gāzi pērk lielākā gāzes patērētāja Lietuvā - Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīca "Achema" - un, iespējams, arī mazāki klienti.

"Achemos grupe" pārstāve Jolita Macelīte aģentūrai BNS sacījusi, ka "Achema" no "Gazprom" līdz šim pirkusi "noteiktu daļu" gāzes, bet aprīlī pirkt gāzi no Kremļa kontrolētā koncerna nav plānojusi.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte marta sākumā izteicās, ka Lietuva spētu izdzīvot bez "Gazprom" gāzes, bet pastāv "zināmas tehniskas lietas", kādēļ šī gāze joprojām tiek pirkta.

Krievija nobloķē Kazahstānas naftas eksportu uz Eiropu 

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu...

Savukārt enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis norādīja, ka Lietuva varētu nevilcinoties atteikties no "Gazprom" gāzes, ko tā saņem pa gāzesvadu caur Baltkrieviju, taču tas kaitētu abu pārējo Baltijas valstu enerģētiskajai drošībai.

Tikmēr Lietuvas valsts dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" no "Gazprom" saņem maksu par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Amber Grid" pārstāve Laura Šebeķiene aģentūrai BNS pastāstījusi, ka pēdējais maksājums no "Gazprom" martā saņemts eiro valūtā, kā noteikts līgumā, bet nākamais maksājums paredzēts aprīlī. Uzņēmumam līgums ar "Gazprom" noslēgts līdz 2025.gada beigām un balstās uz formulu "transportē vai maksā" ("ship or pay").

"Amber Grid" vadītājs Nemuns Bikņus iepriekš norādījis, ka Lietuva lielāko daļu dabasgāzes, kas tai nepieciešama, saņem caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, bet Krievijas gāzes importa īpatsvars pēdējā gada laikā nav sasniedzis pat trešo daļu kopējā pieprasījuma.

Saskaņā ar "Amber Grid" datiem pērn Lietuva importēja kopumā 26,3 teravatstundas dabasgāzes, tai skaitā 16,3 teravatstundas jeb 62% caur Klaipēdas termināli, 6,8 teravatstundas jeb 26% no Krievijas un 3,2 teravatstundas jeb 12% no Latvijas.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju «Gazprom», kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Šī vienošanās panākta pēc tam, kad «Gazprom» piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu.

Šī vienošanās «Gazprom» nodrošina iespēju izvairīties no naudassoda vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī palīdz mazināt saspīlējumu Krievijas un rietumvalstu attiecībās, kas pasliktinājušās saistībā ar Ukrainu, karu Sīrijā un Kremļa iespējami īstenotām manipulācijām.

«Šodienas lēmums novērš »Gazprom« radītus šķēršļus, kas traucē gāzes neierobežotai plūsmai Centrālajā un Austrumeiropā,» norāda ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Vestagere uzsver, ka šī vienošanās kompānijai nosaka stingras prasības un nodrošina pielāgotu noteikumu kopumu turpmākai «Gazprom» darbībai.

Pērkot gāzi no Turkmenistānas, Gazprom vadās pēc pilnīgi citiem likumiem, nekā gāzi pārdodot, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas gāzes monopola kompānija vienpusēji ir mainījusi līguma nosacījumus un nemaksā pilnu cenu par gāzes importu no Turkmenistānas. Šāda taktika ir acīmredzamā pretrunā ar Gazprom prasībām attiecībā pret saviem gāzes eksporta partneriem, prasot pilnībā ievērot līgumus, piemēram, par iepērkamās gāzes apjomiem.

Jo tā ērtāk

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesenā telefonsarunā ar Turkmenistānas prezidentu Gurbanguli Berdimuhamedovu pārrunājuši dažādus jautājumus, bet fons un tiešais iemesls sarunai – abu valstu domstarpības par turkmēņu dabasgāzes eksporta cenu, ziņo aģentūra AzerNews. Krievijas stratēģija ir savus apjomīgos dabasgāzes resursus eksportēt uz Eiropu par attiecīgām cenām, bet savam iekšējam patēriņam lielā mērā izmantot importēto lētāko gāzi no Centrālāzijas valstīm – Turkmenistānas un Uzbekistānas. Šo lētāko gāzi Gazprom mēdz arī reeksportēt par augstāku cenu. Ekonomisko pētījumu datu arhīvā Munich Personal RePEc Archive redzams, ka 2008. gadā Uzbekistāna uz Krieviju eksportējusi gāzi par 160 USD par 1000 kubikmetriem. Tai pašā laikā Gazprom eksports uz Eiropu šim apjomam vidēji bija 350 USD vērts. Dabasgāze līdz nesenam laikam ir bijusi viens no stratēģiskajiem stūrakmeņiem Turkmenistānas un Krievijas attiecībās, un Gazprom ir padomju laikā būvētā Centrālāzijas gāzes vada īpašniece. Bet nu Turkmenistānas Naftas, gāzes un izrakteņu ministrija ziņo, ka Gazprom Export, kas ir Gazprom pilnībā piederoša meitas kompānija, nemaksā atlikumu par faktiski piegādāto resursu. Pēc tāda paziņojuma Gazprom ir vērsusies Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā pret Turkmenistānu par piegādes līgumā paredzētās gāzes cenas pārskatīšanu. Pēc Forbes datiem gāzi no Turkmenistānas Gazprom importē par 240 USD par 1000 kubikmetriem. Tas ir ievērojami mazāk par Gazprom pašas eksporta cenām uz Eiropu, kas gan ir atšķirīgas.

Citi Krievijas spēlētāji torpedē Gazprom izredzētību, kamēr kompānija pilda politisko pasūtījumu , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms globālās finanšu krīzes Gazprom tirgus kapitalizācija bija virs 300 mljrd. USD, bet šajos kompānijai grūtākajos laikos tā ir jau ap 50 mljrd. USD. Tās spēja pielāgoties jaunajai tirgus situācijai ir lielākais izaicinājums kompānijas vēsturē, aģentūrai AFP saka konsultāciju kompānijas Macro Advisory Partners līdzīpašnieks Kriss Vīfers. «Atliek vien noraudzīties, vai Gazprom kļūs par [Krievijas] ārpolitikas piedēkli, vai arī attīstīsies par globālu enerģētikas kompāniju.» Krievijas Ekonomikas ministrija prognozē, ka šogad Gazprom saražos 414 miljardus kubikmetru gāzes, kas būtu zemākais rādītājs tās vēsturē un arī slikta zīme kompānijai, kuras aktīvos ir vienas no lielākajām dabasgāzes rezervēm pasaulē.

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus šodien iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja - lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Lietuvai nav pieņemami jaunie piedāvājumi sarunās par taisnīgām gāzes cenām, ko tā rakstveidā saņēmusi no Krievijas koncerna Gazprom, bet sarunas ir jāturpina - šādu pārliecību otrdien paudusi prezidente Daļa Grībauskaite.

«Šis dokuments (..) ir ļoti līdzīgs memorandam, ko mēs saņēmām pirms gada. Atšķirības ir tikai cenu piedāvājumā ļoti neilgam laikam - trim gadiem, bet piedāvājumu būtība ir tāda pati kā pirms gada, kad es atzinu, ka tādi noteikumi Lietuvai nav pieņemami,» viņa sacījusi žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeru Aļģirdu Butkeviču.

Valdības vadītājs no savas puses uzskata par sasniegumu Lietuvai piedāvāto zemāko cenu. «Nekad vēl Lietuvai nav piedāvātas tik zemas cenas, kādas tagad panāktas sarunu rezultātā,» viņš paziņojis.

«Atlaides tiek piedāvātas uz mūsu pašu rēķina,» iebildusi prezidente.

Krievijas gāzes koncerna Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras, jo katrā valstī ir dažādi gāzes patēriņa apjomi, aģentūrai LETA skaidroja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Savienība (ES) vēlas pārbaudīt līgumus, kurus Gazprom slēdzis ar Eiropas uzņēmumiem, pastāvot aizdomām, ka Krievijas enerģētikas gigants, pārkāpjot bloka noteikumus, uzspiedis negodīgas cenas, ziņo vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung. Laikraksts vēsta, ka Eiropas Komisija (EK) vēlas iegūt pilnīgu informāciju par līgumiem, kas slēgti ar Gazprom. Tas attiecas uz līgumiem, kuru darbība ir ilgāka par gadu un kuri nodrošina vairāk nekā 40% no konkrētās dalībvalsts dabasgāzes patēriņa.

Kalvītis stāstīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šogad Gazprom Baltijas valstīm piedāvā gāzi par līdzīgām cenām, savukārt piedāvāto cenu atšķirību citām valstīm LG vadītājs skaidroja ar gāzes patēriņa apjomiem.

Krievijas gāzes koncerns Gazprom līdz šā gada beigām rīkos gāzes eksporta izsoli Baltijas valstīm, vēsta ziņu aģentūra Interfax, atsaucoties uz informētiem avotiem.

Kā skaidrojis viens no šiem avotiem, runa ir par piegādes kontraktiem, kam drīz beidzas termiņi.

Gazprom vadītājs Aleksejs Millers iepriekš izteicies, ka tiek apsvērta iespēja pārdot izsolē noteiktus gāzes apjomus, «kuriem tuvākajā laikā beigsies līgumu termiņi».

Šā gada pirmajā pusē Gazprom eksports uz Baltijas valstīm sarucis gandrīz par 5% - līdz 1,8 miljardiem kubikmetru, turklāt Lietuvā pārdošanas apjoms samazinājies par 15% - līdz 1,185 miljardiem kubikmetru, savukārt Latvijā un Igaunijā tas pieaudzis attiecīgi par 4% un par 50% jeb līdz 375 miljoniem un 284 miljoniem kubikmetru.

Visā 2014.gada laikā Gazprom uz Lietuvu eksportējis 2,536 miljardus, uz Latviju - 964 miljonus un uz Igauniju - 417 miljonus kubikmetru gāzes.

Arī Latvija ir to valstu starpā, ko Brisele uzskata par cietušām gāzes piegādātāja monopola dēļ, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas dabasgāzes kompānijai Gazprom nosūtītā oficiālā Eiropas Komisijas Iebildumu paziņojumā teikts, ka «daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem».

Faktiski tas ir kopš 2012. gada ilgušās EK izmeklēšanas rezultāts un apsūdzību saraksts Gazprom. Saskaņā ar EK procedūru Krievijas dabasgāzes gigantam ir 12 nedēļas, lai sniegtu atbildi.

Nekā personīga

Par pretmonopola jautājumiem atbildīgā ES konkurētspējas komisāre Margrēte Vestagere pirms stāšanās amatā tika izvaicāta arī par mantojumā nākošo Gazprom izmeklēšanu, un viņas atbilde bija, ka izmeklēšana balstīsies tirgus un biznesa, bet ne politiskos apsvērumos. Komisāre, kas dzimtajā Dānijā iepriekš bijusi vairākos ministres amatos, pēdējā laikā augsta līmeņa pretmonopola apsūdzības šauj kā no ložmetēja – Gazprom rindā uz taisnošanos ir jau sestā.

Vācijas holdingkompānija "Gazprom Germania", kas apvieno aktīvus gāzes tirdzniecības un loģistikas jomā, pametusi Krievijas dabasgāzes grupu "Gazprom", teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

"2022.gada 31.martā "Gazprom" meitasuzņēmumi izbeidza dalību uzņēmumā "Gazprom Export LLC", kas ir vienīgais "Gazprom Germania GmbH" īpašnieks," liecina paziņojums."

""Gazprom" grupa 31.martā pārtrauca dalību Vācijas kompānijā "Germania GmbH" un visos tai piederošajos aktīvos, tostarp "Gazprom Marketing & Trading Ltd"," vēstī uzņēmums.

Iepriekš laikraksts "Handelsblatt" rakstīja, ka Vācijas varasiestādes aplūko iespējas nacionalizēt "Gazprom" valstī piederošos aktīvus. Federālā valdība vēlas novērst energoresursu padeves pārtraukuma riskus gadījumā, ja šiem uzņēmumiem rastos problēmas, norāda laikraksts.

Krievija šogad piegādājusi gandrīz trešo daļu no Eiropā nepieciešamās gāzes, sasniedzot rekordlielu īpatsvaru, lai gan Krievijas attiecībās ar Eiropas Savienību (ES) valda saspīlējums un bloks vēlas mazināt atkarību no Krievijas piegādātās gāzes.

Jaunākajā Krievijas valsts dabasgāzes koncerna Gazprom izdevumā Blue Fuel teikts, ka «Gazprom gāzes īpatsvars Eiropā pakāpeniski pieaug un ir gandrīz sasniedzis trešo daļu no Eiropas gāzes patēriņa».

Kompānija ir aplēsusi, ka pērn tā piegādāja 31% no Eiropā patērētās gāzes, kas jau bija rekordliels īpatsvars.

«Esam ceļā uz to, lai arī šogad sasniegtu absolūtu gada gāzes eksporta - gan padomju laika, gan modernās Krievijas vēstures - rekordu,» lasāms Gazprom ziņojumā.

ES importē apmēram pusi no nepieciešamās dabasgāzes, bet bloks arvien vairāk bažījas par Gazprom kā galvenā piegādātāja no Krievijas nozīmi, jo cenu strīdu ar Ukrainu dēļ gāzes piegādes no Krievijas jau divas reizes ir bijušas pārrautas.

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

EK izvirzītā apsūdzība Gazprom pelna ievērību, taču Latvijas gāzes patērētājus pagaidām neietekmēs

Pirms vairāk nekā trim gadiem uzsāktā Eiropas Komisijas izmeklēšana pret Krievijas gāzes gigantu Gazprom vainagojusies ar apsūdzību par to, ka šis uzņēmums savu gāzes monopolu pret vairākām Austrumeiropas valstīm, tostarp Latviju, izmantojis ļaunprātīgi, un mēs tādējādi esam maksājuši par gāzi vairāk, nekā tas būtu tad, ja Gazprom būtu pieturējies pie Eiropas Savienības tirgus nosacījumiem. Pirmais jautājums, protams, tagad ir, vai Eiropas Komisijas apsūdzība nozīmē, ka turpmāk par gāzi mēs maksāsim lētāk? Daži eksperti apgalvo, ka Gazprom dusmu dēļ tagad maksāsim tieši dārgāk, taču tik vienkāršoti uz situāciju nevar skatīties.

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Kā liecina Eiropas Savienības gāzes tranzīta operatoru dati, uz kuriem atsaucas aģentūra "Reuters", fiziskā gāzes plūsma pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu no Baltkrievijas uz Poliju pēc pusnakts bija vienlīdzīga nullei.

"Gazprom" arī brīdināja, ka gadījumā, ja tiks nesakcionēti ņemta Krievijas gāze, kas iet tranzītā uz trešajām valstīm, tranzīta apjomi tiks samazināti attiecīgā daudzumā.

Otrdien "Gazprom" informēja Polijas valsts enerģētikas kompāniju "PGNiG" par nodomu 27.aprīlī pilnībā apturēt piegāzes pēc Jamalas līguma.

"PGNiG" pavēstīja, ka Polija ir sagatavojusies iegūt nepieciešamās piegādes no citiem avotiem.

"PGNiG" Krievijas gāzes kompānijas lēmumu uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) speciālās atļaujas maksājumu veikšanai nesniedz uzņēmumiem, bet tikai finanšu iestādēm, kuru klienti lūguši izpildīt maksājumus sankcijām pakļautām personām atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Tā informē FKTK pārstāvji, komentējot enerģētikas uzņēmuma AS "Latvijas gāze" (LG) lūgumu FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom".

Latvijas gāze lūgusi FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Gazprom 

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā...

Vēl jo vairāk šāda atļaujas sniegšana nav iespējama, ja atļauja tiek prasīta darījumu veikšanai ar Krievijas kredītiestādi, kas nekādā veidā neietilpst FKTK uzraudzības tvērumā, uzsver FKTK pārstāvji.

Papildus minētajam FKTK pārstāvji norāda, ka Eiropas Komisijas kopējā nostāja nosaka, ka saņemt Krievijas gāzi pašlaik ir iespējams, ja tas tiek darīts esošo līgumu un to nosacījumu ietvaros. Citi scenāriji pašlaik netiek izskatīti un nav iespējami, un varētu tikt vērtēti kā mēģinājumi apiet sankcijas.

Vienlaikus FKTK pārstāvji uzsver, ka sankciju ievērošana nav tikai uzraudzības iestāžu atbildība, bet arī katra konkrēta uzņēmuma individuāla atbildība. Sankciju apiešana var atstāt lielu negatīvu ietekmi uz uzņēmuma turpmāko darbību un reputāciju, kā arī par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu Krimināllikums paredz personu atbildību.

Jau ziņots, ka LG vērsās FKTK ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Polija prasa sodīt ES dalībvalstis par Krievijas gāzes pirkšanu rubļos 

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par...

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Kopš izmaiņu stāšanās spēkā LG nav veikusi dabasgāzes iepirkumu no "Gazprom". Tas ir pamatots gan ar politiskiem, gan komerciāliem apsvērumiem. Kalvītis uzsver, ka vēl joprojām nav skaidra Eiropas Komisijas un Latvijas nostāja jautājumā par izmaiņām līdzšinējā norēķinu kārtībā, kā arī dabasgāzes tirgus cena ir ekonomiski nekonkurētspējīga un pārmērīgi augsta.

LG arī ir lūgusi Ekonomikas ministriju kā par enerģētikas sektoru un nozares politiku atbildīgo kompetento iestādi sniegt skaidrojumu, vai norēķinu veikšanas kārtība eiro ir uzskatāma par tādu, kas ir saderīga ar sankciju režīma prasībām attiecībā uz Krieviju, lai tādējādi LG būtu iespējams plānot turpmāko saimniecisko darbību un turpināt pildīt savas saistības kā publiskajam tirgotājam pret vairāk nekā 350 000 mājsaimniecību klientiem.

Kā ziņots, Saeima 28.aprīlī atbalstīja grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Papildināta - Krievija pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai 

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa...

Vēl ziņots, ka "Gazprom" paziņoja, ka pārtrauks piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Tikmēr Ungārija publiski paziņojusi, ka ir gatava par Krievijas dabasgāzi norēķināties rubļos.

LG lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

LG koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" trešdien paziņojis, ka nevar garantēt cauruļvada "Nord Stream" drošu darbību un nezina, vai no remonta Kanādā izdosies saņemt atpakaļ svarīgu turbīnas dzinēju.

"Gazprom" plānoto tehniskās apkopes darbu dēļ pirmdien uz desmit dienām apturēja gāzes piegādi no Krievijas uz Vāciju pa cauruļvadu "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni.

Gāzes plūsmu paredzēts atjaunot 21.jūlija rītā, taču Vācijas amatpersonas bažījas, ka tas var arī nenotikt.

Turbīnas dzinējam tiek veikts remonts Vācijas rūpniecības koncerna "Siemens" Kanādas meitasuzņēmumā.

""Gazprom" nav neviena dokumenta, kas ļautu "Siemens" izvest no Kanādas gāzes turbīnas dzinēju, kas pašlaik tur tiek remontēts," paziņoja "Gazprom".

"Šādos apstākļos nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu par situācijas attīstību un Portovajas kompresoru stacijas drošas darbības garantēšanu," uzsvēra Krievijas uzņēmums, norādot, ka šī stacija, kas atrodas netālu no Viborgas Krievijas Ļeņingradas apgabalā, ir būtiska "Nord Stream" darbībai.