Līdz šim darba devējiem, kas paziņojuši par dīkstāvi un tās laikā saglabā darba vietas, valsts maksāja subsīdijas 70% apmērā no algas, bet ne vairāk par pusotru minimālo mēnešalgu - 910,50 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 656 eiro "uz rokas". Tāds pabalsts tika maksāts tad, ja darba devējs pats maksāja 30% algas, citos gadījumos šī attiecība bija 90% un 10%, bet maksimālais subsīdijas apmērs līdzinājās vienai minimālajai mēnešalgai - 607 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 437 eiro "uz rokas".
Kā norādījusi sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministre Monika Navickiene, jaunais lēmums nozīmēs lielāku atspaidu gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem, kuriem nenāksies pamest darba tirgu, turklāt mazinās vajadzību pēc slimības pabalstiem.
Kopumā sešu mēnešu laikā tam paredzēts atvēlēt līdz 180 miljoniem eiro.
Pavasarī darba devējiem bija pienākums pusi darba vietu saglabāt vēl vismaz trīs mēnešus pēc subsīdiju saņemšanas beigām.
Subsīdijas nesaņēma darba devēji, kas pēc savas ierosmes atlaiduši darbiniekus bez viņu vainas vai palaiduši bezalgas atvaļinājumā pēc darbinieka vēlēšanās. Pašnodarbinātajiem, kas bija apturējuši vai ierobežojuši savu darbību, tika izmaksāta 257 eiro subsīdija.
Jaunie grozījumi Nodarbinātības likumā vēl jāapstiprina Seimam.
