Baltijas valstīm nespējot panākt vienprātību jautājumā par reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes temināli, Lietuvas valdība zaudējusi iespēju lūgt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas termināļa kuģa «Independence» izpirkšanai un sākusi meklēt alternatīvus risinājumus, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.
Termināļa operatorkompānija «Klaipedos nafta» nesen izsludinājusi starptautisku konkursu ilglaicīgu sašķidrinātās dabasgāzes importa alternatīvu izvērtēšanai.
«Tas vēl noteikti nenozīmē, ka mēs [kuģi] neizpirksim. Mūsu mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgāku gāzes cenu šobrīd un nākotnē, tādēļ, izvērtējot reģiona situāciju un vajadzību pēc piegāžu drošības, mēs gribam meklēt alternatīvas. Mums jāpārliecinās, vai šāds objekts [termināļa kuģis] būtu vajadzīgs pēc 2024.gada, un tad jāspriež par tiem vai citiem scenārijiem,» norādījis ministrs.
2024.gadā Lietuvai beidzas termināļa kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas nomas līgums, kas ar Norvēģijas kompāniju «Hoegh LNG» tika noslēgts uz desmit gadiem.
Pēc Vaičūna teiktā, Lietuva cer nākamā gada pirmajā ceturksnī saņemt vairākus piegāžu nodrošinājuma scenārijus.
Konkursa tehniskajās specifikācijās norādīts, ka no konsultantiem tiek gaidīta atbilde uz jautājumu, vai ekonomiskā ziņā un no gāzes piegāžu drošības viedokļa Lietuva ir ieinteresēta, lai tai pēc 2024.gada ir sašķidrinātās gāzes importa terminālis.
Ja izrādītos, ka Lietuvai terminālis pēc šā termiņa vairs nav vajadzīgs, konsultantiem būs jāpiedāvā ekonomisks risinājums, kas nodrošinātu Lietuvas gāzes tirgus dalībnieku pieeju starptautiskajiem tirgiem.
Lietuvas valdība pērn sāka diskusijas ar Eiropas Komisiju par iespējamu finansiālu atbalstu kuģa «Independence» izpirkšanai. Tika lēsts, ka šis atbalsts varētu sasniegt aptuveni 100-150 miljonus eiro, bet Brisele izvirzīja noteikumu, ka trim Baltijas valstīm jāvienojas attiecībā uz reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes temināli, taču šādu vienošanos neizdevās panākt laikus.
Sarunas par reģionālo gāzes infrastruktūru sākās jau 2006.gadā, kad Baltijas valstis norunāja izvērtēt ideju par reģionāla termināļa būvniecību, bet, nepanākot vienošanos, lietuvieši Klaipēdā uzcēla savu termināli.
Vēlāk Lietuva aicināja kaimiņvalstis atzīt šo termināli par reģionālo un tā pavērt iespējas ES atbalsta saņemšanai, bet tam nepiekrita Igaunija, vēloties celt savu termināli Paldiskos, tādēļ Lietuva bija ar mieru, ka Igaunija celtu mazāku termināli un ES atbalstu varētu lūgt gan abiem termināļiem, gan Inčukalna gāzes krātuvei Latvijā.
Taču, kad Latvija vasaras nogalē nolēma atlikt līdz nākamajam gadam izšķiršanos, vai atbalstīt Baltijas valstu vienošanos attiecībā uz kopīgu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka uzskata to par laika novilcināšanu un Viļņa meklēs alternatīvas, kas ļautu gāzes lietotājiem samazināt termināļa uzturēšanas nastu.