Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, tīrā peļņa janvārī-martā sasniedza 78,4 miljonus eiro, kas ir par 3,3 reizes vairāk nekā pagājušā gada trīs pirmajos mēnešos.

Tikmēr "Revolut Bank" ieņēmumi pirmajā ceturksnī sasniedza 1,1 miljardu eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā janvārī-martā pērn.

Gada salīdzinājumā pieauga bankas ieņēmumi no maksājumiem, apkalpošanas plāniem, kredīta un valūtas maiņas pakalpojumiem.

Lietotnes privāto klientu skaits aprīlī Eiropā pārsniedza 30 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā pusmiljons ir Lietuvā. Eiropas ekonomiskajā zonā "Revolut Bank" lielākie tirgi pēc privāto klientu skaita bija Rumānija, Polija, Francija, Spānija un Īrija.

Pirmajā ceturksnī gada salīdzinājumā "Revolut Bank" noguldījumu apmērs pieauga par 27,2% līdz 10,3 miljardiem eiro, ko veicināja klientu bāzes paplašināšanās. Aizdevumu portfelis palielinājās 2,8 reizes līdz 644 miljoniem eiro.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, nākamgad plāno sākt piedāvāt hipotekāros kredītus Lietuvā, trešdien vēsta lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

Lielbritānijas finanšu pakalpojumu grupā "Revolut" ietilpstošā banka plāno drīzumā sākt hipotekāro kredītu pakalpojuma testēšanu, bet vēlāk hipotekāro kreditēšanu piedāvāt arī citos Eiropas tirgos.

"Revolut Bank" vadītājs Džo Henegans "Verslo žinios" sacīja, ka Lietuvas hipotekārās kreditēšanas tirgus ir pievilcīgs, jo tajā iespējama paplašināšanās saistībā ar to, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Lietuvā konkurence ir maza un procentu likmes ir augstākas.

Henegans piebilda, ka "Revolut" mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgu hipotekārās kreditēšanas produktu.

"Revolut Bank" darbojas 30 tirgos Eiropas ekonomiskajā zonā. Tās licenci un uzraudzību nodrošina Eiropas Centrālā banka (ECB) un Lietuvas Banka.

Lietuvas centrālā banka noteikusi 200 000 eiro sodu bankai "Revolut Bank" par ekspozīciju limita prasību pārkāpumu.

Pati banka informēja centrālo banku par ekspozīciju limita prasību pārkāpumu, informēja Lietuvas Banka.

"Sods "Revolut Bank" noteikts, ņemot vērā, ka banka līdzīgu pārkāpumu veica arī 2022.gadā un par to tika noteikts soda mērs," paziņoja Lietuvas Banka.

Kā norādīja centrālā banka, ir ņemti vērā vainu mīkstinoši apstākļi, ka banka ir atzinusi pārkāpumu, pati to atklājusi un izlabojusi.

Vājo bankas iekšējo procesu dēļ "Revolut Bank" ekspozīciju limita prasības pārkāpa divus mēnešus, sākot ar 2023.gada jūliju. Pēc tam banka noteica trūkumu iemeslus un septembrī trūkumi tika novērsti.

Revolut paziņojumā presei norāda, ka šos jautājumus uztver nopietni un identificējis šo incidentu, ziņojot par to regulatoram, un dažu dienu laikā to pilnībā novēršot. Revolut arī ievieš uzlabotas kontroles, lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, ceturtdien paziņoja, ka beidzot saņēmusi ilgi gaidīto bankas licenci Lielbritānijā.

Banka norāda, ka Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - Uzraudzības noteikumu iestādes (PRA) piešķirtā licence ļauj tai sākt mobilizācijas fāzi.

Tāpat "Revolut Bank" skaidro, ka šī ir bankas licence ar ierobežojumiem, taču tā nodrošinās bankai nepieciešamo laiku, lai attīstītu savu darbību Lielbritānijā un sāktu klientiem izsniegt aizdevumus un pieņemt noguldījumus.

Banka uzsver, ka šī licence galu galā ļaus tai labāk konkurēt ar tādām Lielbritānijas bankām kā HSBC un "Barclays"

."Revolut Bank", kas šīs licences iegūšanu gaidījusi vairāk nekā trīs gadus, Lielbritānijā ir vairāk nekā deviņi miljoni klientu, kas veido aptuveni piektdaļu no kopējā klientu skaita pasaulē.

Ēdienu un citu preču piegādātājs "Wolt" sāk sadarbību ar Lietuvā reģistrēto banku "Revolut Bank", informē SIA "Wolt Latvija" pārstāvji.

Uzņēmumu sadarbība nodrošinās "premium", "metal" un "ultra" bankas karšu īpašniekiem bezmaksas piekļuvi "Wolt+" abonementam, kā arī piekļuvi ekskluzīvām atlaidēm, vēsta uzņēmumā.

"Integrējot mūsu Wolt+ programmu, kas nodrošina bezmaksas piegādi un piekļuvi atlaidēm, mēs ceram uzlabot Revolut lietotāju iepirkšanās pieredzi 17 tirgos,” norāda Mantas Lomsargis, Wolt vadītājs Baltijā.

Patlaban "Wolt+" programmai ir viens miljons abonentu un programma klientiem ļāvis ietaupīt vairāk nekā 200 miljonus eiro kopš tās darbības uzsākšanas 2021.gadā. Līdztekus kopumā pēdējo desmit gadu laikā pārdošanas apjomi caur "Wolt" visos tās darbības tirgos pārsniedz 15 miljardus eiro un kopējais klientu pasūtījumu skaits sasniedzis aptuveni 700 miljonus, atzīmē kompānijas pārstāvji.

Eiropas Centrālā banka (ECB) tās tiešā uzraudzībā esošo banku sarakstam pievienojusi Lietuvā reģistrēto kompāniju "Revolut Holdings Europe" un tās Lietuvā reģistrēto banku "Revolut Bank".

"Revolut Bank" ir kļuvusi par trešo lielāko banku Lietuvā ar 19,3% tirgus daļu, rēķinot pēc aktīvu apmēra. Lielākā daļa tās aktīvu atrodas citās Eiropas Savienības valstīs, ceturtdien paziņoja Lietuvas centrālā banka.

"Tā ir dabiska, paredzama attīstība, ņemot vērā "Revolut" izaugsmes līmeni un nerezidentu noguldījumu īpatsvaru citās Eiropas valstīs," norādīja Lietuvas Bankas valdes loceklis Simons Krēpšta.

No Lietuvas bankām tieša ECB uzraudzība noteikta arī "Swedbank", kuras tirgus daļa ir 29,4%, SEB ar tirgus daļu 22,3% un "Šiauliu bankas" ar tirgus daļu 7,7%, rēķinot pēc aktīvu apmēra.

Lietuvas Banka arī pēc iekļaušanas ECB tiešas uzraudzības sarakstā turpina neatkarību pārraudzību pār tām patērētāju aizsardzības, naudas atmazgāšanas un citās jomās.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Revolut" ceturtdien paziņoja, ka tā vērtība pēc jaunu investīciju saņemšanas sasniegusi 33 miljardus dolāru (27,5 miljardus eiro), tādējādi tai pielīdzinoties tradicionālo britu banku vērtībai.

"Revolut" norāda, ka no Japānas investīciju giganta "Softbank Group" un ASV investīciju grupas "Tiger Global" tas saņēmis 800 miljonus dolāru investīcijas.

Uzņēmuma vērtība 2020.gada februārī, pirms koronavīrusa pandēmija aizvien vairāk cilvēkus pamudināja pievērsties banku pakalpojumu izmantošanai internetā, veidoja 5,5 miljardus dolāru.

"Revolut" skaidro, ka jaunākais finansēšanas raunds padarījis to par vērtīgāko Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu.

"Revolut" izveidots 2015.gadā.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut, kam ir vairāk nekā 16 miljoni klientu visā pasaulē un vairāk nekā 190 000 klientu Latvijā, paziņojis par startēšanu naktsmītņu rezervēšanas segmentā.

Latvijas tirgū ieviestā funkcija Uzturēšanās ir jauns naktsmītņu rezervēšanas rīks, kas pieejams visiem Revolut klientiem un kura mērķis ir īstenot uzņēmuma vīziju par platformu visa veida darījumiem ar naudu vienuviet.

Ceļojumu funkcija Uzturēšanās ļauj lietotājiem rezervēt naktsmītnes tajā pašā vietā, kur tiek pārvaldītas viņu finanses.

“Kad pasaule sāk piesardzīgi vērties vaļā, mēs zinām, ka ikviens vēlas kaut kur doties, tiklīdz vien ir iespēja. Esam radījuši funkciju Uzturēšanās, lai cilvēkiem būtu vieglāk atrast un rezervēt savu ideālo atpūtas vietu ideālajā galamērķī. Pēc 18 mēnešus ilgušajiem nebeidzamajiem ierobežojumiem un piesardzības pasākumiem mēs vēlamies sniegt cilvēkiem vairāk, kļūstot par ceļojumu lietotni,” teic Revolut Iekrājumu un dzīvesstila nodaļas vadītājs Marsels Nikajs.

Igaunijas vietējās LHV bankas paziņojums pagājušajā nedēļā par klientiem sniegto iespēju tirgot kriptovalūtas patīkami pārsteidza šo investīciju cienītājus.

Ir skaidrs, ka kriptovalūtu vilinājums ir liels, un, ja būtu brīva nauda, jaunieši priekšroku dotu investīcijām kriptovalūtās - tajās vēlētos investēt teju ceturtā daļa jeb 23 % Latvijas iedzīvotāju vecumā līdz 30 gadiem, liecina nupat veiktā Citadeles aptauja.

Lai gan LHV un Revolut piemērs parāda, ka arī banka var būt pilnvērtīgs spēlētājs šajā nišā, ir jāturpina skaidrot, kā banka šobrīd uztver kriptovalūtas darījumus un ieguldījumus.

Nenoliedzami kriptovalūtas pēdējo gadu laikā ir iemantojušas lielu popularitāti, to iegādes iespējas aug, un iespējas gūt lielu peļņu, faktiski neko nedarot, vilina. To apliecina arī augstāk minētie bankas Citadele veiktās Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par investīciju izvēlēm. Kriptovalūtas šobrīd izmanto gan norēķinos par precēm un pakalpojumiem, gan finanšu ieguldījumu veikšanai, tāpat noteiktu kategoriju kriptovalūtas tiek izmantotas arī investīciju piesaistīšanai dažādiem projektiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic papildinājusi tiešsaistes norēķinu iespējas ar Revolut bankas pārskaitījumu.

Sākot no februāra, tas ir pieejams mājaslapā pasažieriem, kas izvēlējušies veikt maksājumus no sava bankas konta ar Klix lietotni, ko nodrošina banka Citadele.

“Mēs esam apņēmušies piedāvāt pasažieriem augstākās kvalitātes servisu, kas nozīmē arī klientu vēlmēm pielāgotas maksājumu iespējas, iegādājoties biļetes. Līdzīgi kā airBaltic, arī Citadele ir inovatīvs uzņēmums, tāpēc esam priecīgi paplašināt mūsu sadarbību un nodrošināt pasažieriem vēl plašāku maksājumu risinājumu klāstu, kā arī uzlabotu lietotāju pieredzi,” komentē airBaltic viceprezidente e-komercijas un komerciālās tirdzniecības jautājumos Jolanta Rema.

Revolut digitālo banku izmanto vairāk nekā 25 miljoni klientu pasaulē. Tai skaitā vairāk nekā 160 000 klientu ir no Latvijas.

Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Nordigen" ir kļuvis par vienu no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas visiem darbiniekiem izsniedz akciju opcijas.

Tas nozīmē, ka darbiniekiem, tostarp jaunajiem darbiniekiem, kuri vēl tikai uzsāk darbu "Nordigen", ir iespēja kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem.

Pasaules un arī Igaunijas veiksmīgāko jaunuzņēmumu pieredze rāda, ka veiksmīgas jaunuzņēmuma attīstības gadījumā darbinieki var kļūt par miljonāriem.

"Akciju opcijas ļauj darbiniekiem būt daļai no jaunuzņēmuma veiksmes stāsta. Tādējādi komanda ir daudz motivētāka un orientēta uz kopīgu mērķu sasniegšanu. Akciju opciju pieejamība ir ļoti svarīgs faktors arī, lai piesaistītu augsti kvalificētus darbiniekus. Mēs "Nordigen" esam pārliecināti, ka izveidot nākamo vienradzi jeb miljardu vērtu uzņēmumu bez akciju opciju izsniegšanas nav iespējams," saka Roberts Bernāns, jaunuzņēmuma "Nordigen" līdzdibinātājs.

Lietuvā strādājošās bankas un citas kredītiestādes par šā gada otro ceturksni valsts budžetā iemaksājušas solidaritātes maksu 56 miljonu eiro apmērā, piektdien paziņoja Finanšu ministrija.

Saskaņā ar ministrijas datiem pirmo ceturkšņa avansa maksājumu līdz noteiktajam termiņam - ceturtdienai - veikušas 18 kredītiestādes.

Finanšu ministre Gintare Skaiste norādīja, ka ieņēmumi no solidaritātes maksas tiks izmantoti militārās mobilitātes un divējāda izmantojuma transporta infrastruktūras projektu finansēšanai.

Gaidāms, ka šogad valsts budžetā tiks iekasēta solidaritātes maksa 130 miljonu eiro apmērā, 2024.gadā - 230 miljonu eiro apmērā un 2025.gadā - 50 miljonu eiro apmērā, norādīja ministrija.

Lietuvā strādājošo banku kopējā peļņa šā gada pirmajā ceturksnī bija 258,4 miljoni eiro, kas ir gandrīz 2,6 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, teikts ministrijas paziņojumā.

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Šobrīd mēs esam nonākuši pārspīlētā un birokratizētā finanšu sektora kontrolē, kur dabīgais banku bizness un risku pārvaldība ir transformējusies par noguldījumu un kontu administrēšanu.

Rezultātā jaunā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja primārajam mērķim jābūt situācijas normalizēšanai finanšu sektorā, “nelecot” no viena grāvja otrā.

Cerības jāliek uz Platača FID vadību

Lai izpildītu visas šobrīd spēkā esošās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības, uz uzņēmējiem gulstas pārspīlēts administratīvais slogs, kā rezultātā radīta zināma "pelēkā" zona, paverot iespējas esošās prasības apiet.

Šī gada sākumā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu “kapitālā remonta” ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, kā arī izvērtēt uzraugošo iestāžu darbību pamatotību. Komisija nu savā vērtējumā atzinusi, ka līdz 2018. gadam valsts nepietiekami uzraudzīja ar nerezidentu klientu apkalpošanu saistītos riskus - Latvija ar risku pārvaldību strādāja vāji. Tāpēc likumsakarīgi, ka Eiropas Padomes (EP) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējumā 2018. gadā Latvija saņēma “sarkano kartīti”.

Lietuvas bankām drīzumā jāveic otrais virspeļņas solidaritātes maksājums valsts budžetā par šā gada trešo ceturksni, un Lietuvas centrālā banka lēš, ka tā kopējā summa pārsniegs 100 miljonus eiro.

Pirmajā maksājumā Lietuvā strādājošās bankas un citas kredītiestādes par šā gada otro ceturksni valsts budžetā iemaksāja solidaritātes maksu 56 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas publiskotā informācija.

Lietuvā strādājošo banku kopējā peļņa šā gada pirmajā ceturksnī bija 258,4 miljoni eiro, kas ir gandrīz 2,6 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, iepriekš paziņoja Finanšu ministrija.

Pēc banku sniegtās informācijas, pirmo solidaritātes maksājumu "Swedbank" veikusi 25 miljonu eiro apmērā, "SEB bankas" - 16 miljonu eiro apmērā, "Luminor" - 8,3 miljonu eiro apmērā, "Šiauliu bankas"- 2,2 miljonu eiro apmērā, "OP Corporate Bank"- 640 000 eiro apmērā, "Revolut"- 570 000 eiro apmērā.

Ja Lietuvā tiks ieviesta valdības iecerētā solidaritātes maksa bankām, kuru plānots izmantot militārās mobilitātes stiprināšanai, tas graus valsts uzticamību, pirmdien paziņoja Lietuvas Banku asociācija.

"Caurskatāma, prognozējama un starptautiski konkurētspējīga regulējošā vide ir būtiski svarīgi valsts kā investīciju galamērķa pievilcīgumam. Esam ļoti nobažījušies, ka jaunais likumprojekts nerespektē šos principus un diskriminē vienu biznesa sektoru," teikts asociācijas paziņojumā.

Tajā sacīts, ka nodokļu vide bankām un citām kredītinstitūcijām Lietuvā pasliktinājusies vairākus pēdējos gadus. Banku asociācija norāda, ka kopš 2020.gada bankas Lietuvā maksā par trešdaļu lielāku peļņas nodokli - tā likme bankām ir 20%, bet pārējiem uzņēmumiem - 15%, turklāt sākumā tā bijusi pagaidu likme, taču kopš 2021.gada ir pastāvīga.

Asociācija uzsvērusi, ka situācija Lietuvā nav unikāla, jo sektora likviditāte palielinājusies visā Eiropā, taču citur Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā šādi papildu nodokļi netiek apspriesti. Tādēļ tas mazinās Lietuvas konkurētspēju un pievilcību ārzemju investoru acis, sacīts paziņojumā.

Lai Latvijas ekonomikas telpā sekmīgi integrētu Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulu (MiCA), izšķiroša loma būs elastīgam un proaktīvam finanšu sektora regulatora darbam, norāda Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) izpilddirektors Reinis Znotiņš.

“Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgus regulētā formā sāks darbību 2025. gada 1. janvārī, un šobrīd pirmās indikācijas ir ļoti pozitīvas – Latvija kopā ar Franciju ir starp pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kas sākušas pirmslicencēšanas procesu un jau ir tiešā kontaktā ar uzņēmumu pārstāvjiem. Runājot ar uzņēmumu pārstāvjiem, lielākā daļa uzsver regulatora būtisko nozīmi jaunu uzņēmumu piesaistē, un šim faktoram būs izšķiroša nozīme, lai Latvija varētu izveidot pievilcīgu vidi jauniem blokķēdes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem,” stāsta LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Kā norāda Znotiņš, sekmīga MiCA regulas ieviešana var atstāt pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku: “Atskatoties pagātnē, redzam, ka mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas finanšu sektors līdz šim bijis ļoti pretimnākošs un atsaucīgs inovatīviem finanšu sektora uzņēmumiem, kā rezultātā mītnes Lietuvā radušas tādas kompānijas kā Revolut, Binance un citas, kas ienes valstij milzīgus nodokļu ieņēmumus. Šī ir teicama iespēja Latvijai reabilitēties par neizmantotajām iespējām un sākt konkurēt par inovatīvu uzņēmumu piesaistīšanu mūsu ekonomikai plašākā ES mērogā.”

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības koalīcijas partneriem rosinās politisko diskusiju par banku pagaidu solidaritātes maksu, pavēstīja Ašeradena padomniece Kristīne Mennika.

Ņemot vērā, kā Lietuvas valdība ir apņēmības pilna ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, savukārt Igaunija šādu iespēju neapsver, šo jautājumu ministrs plāno rosināt politiskajai diskusijai nākamajā pirmdienā koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē.

Jau ziņots, ka Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiktu izmantota valsts militārās mobilitātes uzlabošanai.

Solidaritātes maksas apmērs būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados. 2023. gadā solidaritātes maksas apmērs tiktu aprēķināts, par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2018.-2021.gadā, bet 2024.gadā - par pamatu ņemot tīros procentu ienākumus 2019.-2022.gadā.

Bankām ir jāsniedz krietni lielāks ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, aktīvāk kreditējot un palīdzot valstij augt straujāk, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot diskusijas Lietuvā par solidaritātes maksājuma ieviešanu bankām ar mērķi ierobežot pārmērīgu peļņu.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka vāja un dārga kreditēšana ir problēma, kas novērojama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Jau vairākus gadus sarunās ar bankām Latvijas Banka uzstājīgi aktualizē kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju bankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām bankām, sniegt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.

Vienlaikus Kazāks atzīmēja, ka līdz šim vairāk ir dzirdēts, ko bankas nevar, bet tā vietā ir vēlme dzirdēt, ko tās var un ko darīs, lai kreditēšana būtu atbalsts Latvijas ekonomikas izaugsmei, nevis šķērslis.

"Banku sektoram ir jābūt pelnošam, jo tikai tad tas ir stabils un noturīgs pret krīzēm. Tomēr īpaši augsta peļņa, tas ir, krietni virs vēsturiskiem līmeņiem, var norādīt uz nesabalansētību. Ja šāda peļņa veidotos, bankām nodrošinot ekonomikas asinsriti, proti, caur aktīvu un pārdomātu kreditēšanu, domāju, ka jautājums par papildu peļņas nodokļi nebūtu aktuāls," uzsvēra Kazāks.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes ienākumi pērn sasniedza 67 607 eiro, liecina VID mājaslapā publicētā Šmites-Roķes valsts amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Šmite-Roķe pērn strādāja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023.gada maija pildīja VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumus. Algā no VID Šmite-Roķe pērn saņēma 50 163,41 eiro.

Tāpat Šmite-Roķe pērn strādāja Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) kā zinātniskais asistents un algā no RTU saņēma 15 723,71 eiro. Tāpat RTU izmaksāja stipendiju 1540 eiro apmērā, bet procentos no "Swedbank" saņemti 179,78 eiro.

Šmite-Roķe deklarējusi 400 eiro uzkrājumus skaidrā naudā. Bezskaidrā naudā Šmite-Roķe deklarējusi 18 084 eiro uzkrājumu "Swedbank", kā arī nelielus uzkrājumus citās valūtās Lietuvas "Revolut Bank".

Tāpat Šmite-Roķe pērn deklarējusi 8485,76 eiro parādsaistības, kā arī izsniegtu aizdevumu 12 000 eiro apmērā.

Lietuvas valdības un centrālās bankas ierosinātā pagaidu solidaritātes maksa bankām būtu signāls par to, ka veiksmīgiem uzņēmumiem Lietuvā var negaidīti noteikt papildu nodokļus, norādījusi Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, atzīstot, ka viņas pārstāvētā Liberāļu kustība ieceri vērtē skeptiski.

"Vispirms vēlos teikt, ka pats princips ir nepilnīgs, jo sniedz skaidru vēstījumu un nosaka precedentu, ka jebkuram veiksmīgam uzņēmumam Lietuvā diezgan negaidīti var uzlikt papildu nodokļus. Tādēļ mums, liberāļiem, ir skeptiska attieksme pret šo principu," parlamenta spīkere trešdien teica intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas". Liberāļu kustība ir viena no trīs Lietuvas valdošo koalīciju veidojošajām partijām.

Viņa atzina, ka vairāk vajadzētu runāt par to, ka bankas nevēlas dalīties peļņā ar noguldītājiem.

Tiek prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt vienu miljardu eiro salīdzinājumā ar 300-400 miljoniem eiro citus gadus. Banku virspeļņa ir saistīta ar procentu likmju kāpumu un citiem no uzņēmuma biznesa lēmumiem neatkarīgiem faktoriem, tādēļ Finanšu ministrija un centrālā banka ierosinājušas ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados.

Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn divkāršojās, sasniedzot 986 miljonus eiro salīdzinājumā ar 491 miljonu eiro 2022.gadā, liecina centrālās bankas ceturtdien publicētie dati.

Tas ir peļņas rādītājs pēc tam, kad atskaitīti vairāk nekā 250 miljoni eiro, kurus 2023.gadā bankas samaksāja tā dēvētajā pagaidu solidaritātes nodevā, un citi nodokļi.

Lietuvas Banka prognozē, ka šogad ieņēmumi no solidaritātes nodevas, kas tiek iekasēta no banku virspeļņas, varētu sasniegt aptuveni 220 miljonus eiro.

Pagaidu solidaritātes nodevas ieņēmumi tiek izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējāda izmantojuma infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

Četrpadsmit bankas un ārvalstu banku filiāles pērn strādāja ar peļņu, bet četrām bija kopumā 9,7 miljonu eiro zaudējumi.

Banku tīrie procentu ieņēmumi pagājušajā gadā pieauga par aptuveni 150%, pārsniedzot divus miljardus eiro. Kopējie procentu ieņēmumi gandrīz trīskāršojās līdz 2,5 miljardiem eiro, bet procentu izdevumi gandrīz pieckāršojās līdz 464 miljoniem eiro.

Valdībai jārīkojas, lai veicinātu pilnvērtīgu banku iesaisti Latvijas ekonomikā. Kā valdības prioritāti nepieciešams aktualizēt tautsaimniecības kreditēšanu, kontu atvēršanu vietējiem uzņēmējiem un investoriem un lielo banku pakalpojumu maksas pārskatīšanu mazināšanas virzienā, lai šajā jomā varam konkurēt Baltijā, jo bez šo jautājumu sakārtošanas nekāda ekonomiskā transformācija nebūs iespējama.

Situācija tautsaimniecībā ir ačgārna - banku peļņa palielinās, bet ekonomika buksē. Valdībai steidzami jāsper konkrēti soļi neapmierinošās situācijas risināšanā, piemēram, mazinot “kapitālā remonta” laikā ieviestās banku policejiskās funkcijas, mazinot no 100% uz 50% kreditēšanas noteikto slieksni pret banku pašu kapitālu, piesaistot jaunus tirgus spēlētājus, lai palielinātu konkurenci banku sektorā, vai ieviešot terminēta banku virspeļņas nodokli konkrētu nosacījumu neizpildes gadījumā.

Banku sektors pēc “kapitālā remonta” joprojām atgādina iestādes ar policejiskām funkcijām, kas traucē uzņēmējiem attīstīties. Uzņēmējiem un potenciāliem investoriem ir lielas grūtības atvērt kontus Latvijas bankās, tādejādi tie aizplūst uz kaimiņu bankām Lietuvā un Igaunijā, palīdzot sildīt kaimiņu ekonomiku, kamēr paši Latvijā arvien dziļāk atpaliekam. Šos jautājumus nebūs iespējams veiksmīgi atrisināt bez akcentu maiņas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadības īstenotajā politikā.