Transports un loģistika

Liepājas ostā konflikts lūžņu dēļ

Vēsma Lēvalde,21.05.2012

Jaunākais izdevums

Liepājas ostas stividorkompānija LSEZ a/s Liepājas osta LM nosūtījusi vēstuli metāllūžņu savākšanas un pārstrādes SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap, kurā paziņo par pērn noslēgto līgumu darbības pārtraukšanu ar 12.jūliju.

Iemesls līguma laušanai ir a/s Liepājas metalurgs nevēlēšanās atbalstīt metāllūžņu eksportu no Latvijas situācijā, kad uzņēmumam trūkst izejvielu, Db.lv apstiprināja a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Viņš norādīja uz milzīgajām investīcijām, kas ieguldītas a/s Liepājas metalurgs, uz uzņēmuma sociālo nozīmīgumu.

SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap nodarbojas ar metāllūžņu eksportu, un šim nolūkam izmanto Liepājas ostas dziļūdens piestātni, ko apsaimnieko a/s Liepājas osta LM.

SIA Tolmets negrasās atteikties no peļņas ziņā daudz nozīmīgākā eksporta un pārdot lūžņus piespiedu kārtā a/s Liepājas metalurgs, taču citas piestātnes Liepājas ostā nav piemērotas lūžņu pārkraušanai. Tāpēc, visticamāk, uzņēmums izvēlēsies citu ostu eksportam, db.lv. apstprināja SIA Tolmets pārstāvis Jānis Vecbaštiks.

Nākamnedēļ Liepājā ieradīsies arī SIA Eisenberg Scrap vadība, lai runātu ar Liepājas osta LM un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadību, ziņo LETA.

Pērn SIA Tolmets caur Liepājas ostu izveda ap 350 tūkstošiem tonnu kravu. Tāpat uzņēmums nodrošina ar darbavietām ap simts cilvēku. Saskaņā ar Liepājas mēra pausto, viena tonna ienes vienu latu pilsētas budžetā, tātad kopējie zaudējumi Liepājai varētu būt ap pusmiljonu latu.

Liepājas SEZ valdes loceklis Jānis Vilnītis portālam irliepaja.lv sacījis: «No vienas puses tās ir firmu savstarpējas attiecības, kas tām noteikti būtu jārisina. Taču, kas attiecas uz SEZ kompetenci, tad jāteic, Tolmets ir uzņēmums, kurš jau daudzus gadus Liepājā maksā nodokļus, ostas nodevas, ir radījis darbavietas. Savukārt Liepājas ostai LM SEZ ir rezervējusi piestātnes, paļaujoties uz to, ka uzņēmums veicinās ostas attīstību. Mani uztrauc, ka Liepājai zudīs pusmiljons latu vērti ienākumi. Domāju, ka SEZ valdei ir jārunā ar nomnieku, jācenšas izprast, kur ir problēma un vai tā ir risināma. Ja to tiešām atrisināt nevar, tad Tolmetam un Eisenberg Scrap ir jāmēģina piedāvāt citu piestātni ostā.»

DB rakstīja, ka SEB banka piešķīrusi jaunu kredītlīniju 8,5 miljonu eiro apmērā metāllūžņu pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA Tolmets. Kredītlīnija paredzēta, lai atbalstītu uzņēmuma eksporta paplašināšanu. 2011. gadā uzņēmuma eksports bija vairāk nekā 90% produkcijas. Savukārt a/s Liepājas osta LM ir Liepājas ostas lielākā stividorkompānija, kuras kravu apgrozījums pērn bija 1,7 milj. t.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāllūžņu tirdzniecības un pirmapstrādes uzņēmums Tolmets veido meitasuzņēmumu tīklu Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gadā iesāktās strukturālās pārmaiņas šogad iecerēts pabeigt, izveidojot katrā Latvijas reģionā meitasuzņēmumu lūžņu iepirkšanai. Tā saīsināsies ceļš no iepirkuma līdz eksportam, kļūstot vieglāk kontrolējams gan no finanšu plūsmas, gan kvalitātes viedokļa, norāda SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.

Sakārtos saimniecību

Meitasuzņēmumu veidošanai uzņēmums gatavojas jau aptuveni gadu, lūdzot Konkurences padomei izskatīt mazo lūžņu uzpircēju iespējamo iegādi. «Jūtamies pietiekami stabili, lai neplānotu agresīvas tirgus ekspansijas vai vērienīgas paplašināšanās. Tā kā esam Latvijas uzņēmumu tā sauktajā baltajā sarakstā, kas nenozīmē priekšrocības, bet gan papildu atbildību, strādājam pie iekšējo lietu sakārtošanas,» skaidro I. Ozoliņa. Viena no problēmām iepriekšējos gados metāllūžņu nozarē bija visā lūžņu darījumu ķēdē pieļautie pārkāpumi, par kuriem nācās atbildēt Tolmetam, lai gan tam nebija tiešu līgumu ar pārkāpēju. Izveidojot savu reģionālo meitasuzņēmumu tīklu – Tolmets Vidzeme, Tolmets Kurzeme, Tolmets Latgale un Tolmets Rīga – kontrole būs vienkāršāka arī Valsts Ieņēmumu dienestam, apgalvo uzņēmuma vadītāja. Līdz ar strukturālajām pārmaiņām plānots šogad ieguldīt lūžņu pieņemšanas punktu sakārtošanā atbilstoši vides prasībām. Kopējais investīciju apjoms uzņēmumā 2015. gadā tiek lēsts ap diviem miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas metalurgs vēlas visus Latvijā radītos lūžņus

Vēsma Lēvalde,13.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Liepājas metalurgs regulāri sūta vēstules lūžņu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem Tolmets un SIA Eisenberg Scrap Trading & Recycling, informējot, ka gatavi iepirkt lūžņus par tirgus cenu.

«Mēs jau pirms rūpnīcas rekonstrukcijas informējām lūžņu piegādātājus, ka vēlamais lūžņu apjoms pēc modernizācijas pabeigšanas varētu sasniegt 850-900 tūkstošus tonnu iepriekšējo 500 tūkst. t vietā,» preses konferencē informēja a/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs. Lielākam lūžņu apjomam gatavojies arī saistītais uzņēmums - LSEZ a/s Liepājas osta LM, izbūvējot 50. piestātni. 2011. gada nogalē tur jau uzņemtas pirmās importa lūžņu kravas. «Mēs labprāt pirktu visus lūžņus, kuri rodas Latvijā,» uzsvēra V. Terentjevs, jo pēc loģikas tiem jābūt lētākiem nekā importa lūžņiem, kurus sadārdzina transporta izmaksas. Ik nedēļu tiekot izsūtīti piedāvājumi piegādātājiem, taču sadarbību neizdodas atsākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tolmets pērn realizējis vairāk nekā 600 tūkstošus tonnu metāllūžņu

Žanete Hāka,17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma SIA Tolmets neto apgrozījums pērn sasniedza 185,143 miljonus eiro, savukārt peļņa bija 2,432 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

Tolmets aizvadītajā gadā bija darba devējs 113 darbiniekiem.

Uzņēmuma vadība norāda, ka iepirktā un pārstrādātā produkcija pērn tika eksportēta teju 100% apmērā. Uzņēmums lielākoties eksportē metāllūžņus uz Turciju, Indiju, Ķīnu, Honkongu, kā arī Eiropas Savienības valstīm. Jāatzīmē, ka Tolmets pērn realizēja vairāk nekā 600 tūkstošus tonnu metāllūžņu. Tolmets vadība atzīmē, ka pērnā gada nogalē noticis svarīgs notikums – dibināts meitas uzņēmums Somijā.

1999. gada decembrī dibinātais Tolmets pērn nodokļos nomaksāja 865,39 tūkstošus eiro.

Uzņēmums iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2013. gada apgrozījuma ieņemot 31. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāllūžņu pārstrādātājs un vairumtirgotājs "Tolmets" pagājušajā gadā strādāja ar 335,123 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,6% vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga 4,5 reizes un bija 11,658 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānijas darbību ietekmēja pieprasījuma palielināšanās pasaules tirgū. Savukārt peļņas kāpums skaidrots ar darbības efektivitātes palielināšanu.

Uzņēmums pērn piesaistījis jaunus klientus un paplašinājis noieta tirgus, teikts vadības ziņojumā.

Tāpat pērn kompānija turpināja pamatlīdzekļu nomaiņu pret modernākiem un ar mazāku kaitīgu ietekmi uz vidi. Turpināta arī metāllūžņu laukumu rekonstrukcija. Kopumā šajos pasākumos ieguldīti 1,77 miljoni eiro.

Turpmākajos gados "Tolmets" plāno paplašināt darbību Lietuvas un Igaunijas tirgū, kā arī sākt darbību jaunos tirgos.

2020.gadā "Tolmets" strādāja ar 187,642 miljonu eiro apgrozījumu un 2,59 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piešķir 8,5 miljonu kredītlīniju Tolmets eksporta paplašināšanai

Jānis Rancāns,09.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi jaunu kredītlīniju 8,5 miljonu eiro apmērā metāllūžņu pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA Tolmets. Kredītlīnija paredzēta, lai atbalstītu uzņēmuma eksporta paplašināšanu.

Nolemts atbalstīt uzņēmuma metāllūžņu eksporta paplašināšanos ārpus Eiropas robežām – uz Turciju, Indiju, Vjetnamu un Taivānu. SEB banka norāda, ka darījums ir nozīmīgs ne tikai ar piešķirtās kredītlīnijas apmēru, bet arī ar Latvijā līdz šim nebijušu risinājumu, kad līdzekļu piešķiršanai kredītlīnijā kā pamats izmantota pircēja bankas izdota eksporta kredītvēstule, kas kalpo kā garantija preces samaksai un līdz minimumam samazinot Tolmets biznesa darījuma risku.

«Ir patīkami arvien paplašināt sadarbību ar mērķtiecīgiem klientiem, kas pastāvīgi turpina attīstīties un meklēt jaunas izaugsmes iespējas ne tikai vietējos tirgos, bet arī ārpus tiem. Kopš 2004. gada, kad uzsākām sadarbību ar uzņēmumu Tolmets, esam spējuši nodrošināt klienta vajadzībām visatbilstošākos finanšu pakalpojumus, tanī skaitā arī kredītlīnijas,» sacīja SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Danske Bank palielinājusi SIA Tolmets kredītlīniju līdz 25 miljoniem eiro

Žanete Hāka,06.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Tolmets par kredītlīnijas palielināšanu līdz 25 miljoniem eiro, nodrošinot uzņēmumam papildu apgrozāmos līdzekļus 15 miljonu eiro apmērā, informē Danske Bank pārstāvji.

Papildu piešķirtais kredītlīnijas apjoms ļaus uzņēmumam turpināt investēt gan tehnikā, gan transportā un paplašināt savu darbību.

Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis norāda, ka aizvadītie pāris gadi SIA Tolmets bijuši sarežģīti, tāpēc atzinīgi vērtējama uzņēmuma konsekventā rīcība stratēģijas īstenošanā, pielāgojoties tirgus apstākļiem, pārdomāti plānojot finanses un turpinot investēt attīstībā.

SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa nākotnē lūkojas ar piesardzīgu optimismu, norādot, ka uzņēmums pārdzīvojis sarežģītu laika periodu, taču šobrīd atsācis kāpināt savus apjomus un paplašināt darbību. Metāllūžņu pārstrādes un tirdzniecības nozarē kompānija strādā jau 15 gadus un uzkrātā pieredze ļauj objektīvi vērtēt situāciju tirgū. Uzņēmuma rīcībā esošie tehniskie līdzekļi, aprīkojums un uzņēmuma struktūra ļauj piedāvātās iespējas izmantot maksimāli efektīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No Tolmets valdes aizgājusi Jeļena Geraskina

Žanete Hāka,04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā reģistrētajam SIA Tolmets veiktas izmaiņas amtpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma valdes aizgājusi Jeļena Geraskina, kas tajā darbojās jau kopš 2007. gada oktobra. Līdz ar to Tolmet vadībai pievienojās Artjoms Homutovs un Andrejs Šakelis, kas nu ieņem valdes loecekļu amatus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumus patlaban veic Inta Ozoliņa.

2014. gadā Tolmets neto apgrozījums sasniedza 185,143 miljonus eiro, savukārt peļņa bija 2,432 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas. Tolmets aizvadītajā gadā bija darba devējs 113 darbiniekiem, rāda Lursoft pieejamie dati.

1999. gada decembrī dibinātais Tolmets pērn nodokļos nomaksāja 865,39 tūkstošus eiro.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2013.gada apgrozījuma ieņemot 31.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas osta cer noturēt pusmiljonu tonnu metāllūžņu

Vēsma Lēvalde,07.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde cer, ka stividorpakalpojumu sniedzēja LSEZ a/s Liepājas osta LM, un metāllūžņu uzpircēji SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap Trading & Recycling spēs atrast kompromisu strīdā par metāllūžņu eksportu caur Liepājas ostu.

«Mūsu interesēs ir, lai kravu apgrozījums ostā nesamazinātos. Tāpēc mēģinām pārrunāt gan ar vienu, gan otru pusi, lai viņi spētu rast kompromisu,» preses konferencē norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Viņš atzina, ka strīda dēļ Liepājas osta var zaudēt aptuveni 500 tūkstošus tonnu metāllūžņu, ko piegādā Tolmets un Eisenberg Scrap Trading & Recycling.

Db.lv rakstīja, ka a/s Liepājas metalurgs meitasuzņēmums LSEZ a/s Liepājas osta LM paziņoja, ka pārtrauc līgumu ar diviem metāllūžņu uzpirkšanas, pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem, kas no Liepājas ostas eksportē metāllūžņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas metalurgs un Tolmets karo atklāti

Vēsma Lēvalde,18.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas metalurga publiskie paziņojumi par Tolmeta un Kirova Lipmana iespējamo sazvērestību ir prasti meli, preses konferencē Liepājā apgalvoja metāllūžņu vairumtirdzniecības un pārstrādes SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa. Patiesais satraukuma iemesls, uzskata Tolmets vadītāja, ir akcionāru konflikts, armatūras tirgus kritums un kredītsaistību apjoms. «Kategoriski norobežojamies no Liepājas metalurga paziņojumiem, ka principiāli nepārdodam lūžņus, jo tie ir nepatiesi,» uzsvēra I. Ozoliņa.

«Kopš 2009.gada nogales Liepājas metalurgs pats uzpērk un eksportē lūžņus,» apgalvoja SIA Tolmets realizācijas daļas vadītājs Jānis Vecbaštiks. Tieši šīs LM darbības kāpinājušas metāllūžņu cenu Latvijā, kas ir viena no augstākajām Eiropā, apgalvo Tolmeta pārstāvji.

Plašāk par divu TOP 500 uzņēmumu savstarpējo konfliktu lasiet 19.septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nelegālā eksporta ierobežošana stiprinās godīgo uzņēmumu konkurētspēju un palielinās ieņēmumus valsts budžetā

Valdis Uburģis, uzņēmuma Tolmets ārējo sakaru vadītājs,15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešo daļu tautsaimniecības neto apgrozījuma Liepājā veido metālapstrāde. Bez Liepājas metalurga nozares īpatsvars ir vien 8,7%, taču tā ir rentabla.

Liepājā 2012.gada beigās bija ap 120 uzņēmumu, kuru darbības veids tieši vai pastarpināti saistīts ar metālizstrādājumu ražošanu. Absolūts līderis apgrozījuma, ražošanas apjoma un darbavietu skaita ziņā ir metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs – tas dod 34% no visām darbavietām apstrādes rūpniecībā Liepājā. Tomēr summējot pārējo metālapstrādes uzņēmumu veikumu, nozare ir pietiekami svarīga pilsētai arī bez līdera. Eksperti skaidro, ka mazie un vidējie uzņēmumi spēj elastīgāk reaģēt uz tirgus svārstībām un ātrāk modernizēties, tāpēc vairums strādā ar peļņu. Nodarbināto skaits metālapstrādē bez Liepājas metalurga pērn bija 1850 jeb 32,4% no apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaita. Vairums šo ražotāju darbojas starptautiskajā tirgū. Tostarp ir gan ārvalstu kapitāla, gan pašu liepājnieku dibināti un pilsētas rūpniecības tradīcijās balstīti uzņēmumi. Lielākajos darbinieku skaits pārsniedz simtu, mazākie ir ģimenes uzņēmumi vai metālmākslinieku darbnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāk kriminālvajāšanu par metāllūžņu kontrabandu Liepājas ostā

Vēsma Lēvalde,26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde nosūtījusi Liepājas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret diviem Latvijas Republikas pilsoņiem par metāllūžņu kontrabandu lielā apmērā.

Kriminālprocess sākts pērn 8.oktobrī par darbībām, kas veiktas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, informē VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja.

Noziegums atklāts, pārbaudot no kādas Igaunijas Republikas juridiskas personas saņemtu iesniegumu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kāds Latvijas Republikas uzņēmums izvedis no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vairāk nekā 492 tūkst. tonnu metāllūžņu, nenomaksājot muitas nodokļus 21,7 tūkstošu latu apmērā.

Metāllužņi no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas bez muitas iestāžu atļaujas un nenomaksājot muitas administrētos nodokļus tika izvesti uz vienu no Latvijas metālpārstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas metalurgs strauji audzē metāllūžņu uzpirkšanas tīklu

Vēsma Lēvalde,19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī a/s Liepājas metalurgs reģistrējusi vēl divus jaunus uzņēmumus - LM Resurss Ventspils un LM Resurss Jēkabpils.

Abi uzņēmumi reģistrēti a/s Liepājas metalurgs juridiskajā adresē ar 2000 Ls pamatkapitālu. Abu uzņēmumu valdes priekšsēdētājs būs Maksims Reinis, valdē darbosies arī Juris Nemiro.

Akciju sabiedrības Liepājas metalurgs sagādes daļas vadītāja vietnieks Aleksandrs Petrušins db.lv atzina, ka uzņēmumu dibināšana saistīta ar plāniem attīstīt a/s Liepājas metalurgs meitas uzņēmumu kompleksu LM Resurss, lai nodrošinātu ar pamatizejvielām Liepājas metalurgu un veicinātu rūpnīcas stabilu darbību. Šobrīd darbojas trīs filiāles – divas Rīgā, viena Saldū, procesā ir vēl trīs filiāļu darbības uzsākšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Liepājas metalurga lūžņu iepirkšanas šefs dibina jaunu uzņēmumu

Dienas Bizness,18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Liepājas metalurgs kādreizējais lūžņu iepirkšanas daļas vadītājs Alekdsandrs Petrušins reģistrējis jaunu uzņēmumu Latvian metal trading (Latvijas metāla tirdzniecība), liecina informācija Lursoft.

A. Petrušins ir jaunreģistrētā uzņēmuma vienīgais valdes loceklis. Kompānija tika reģistrēta 6. decembrī, un tās juridiskā adrese ir Eduarda Tisē iela 77-9, Liepāja. Kompānijas reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls veido 2,9 tūkstošus eiro. Kā nojaušams pēc uzņēmuma nosaukuma, jaunreģistrētās kompānijas darbības veids ir metāla tirdzniecība.

A/s Liepājas metalurgs sāka veidot lūžņu uzpirkšanas tīklu pēc kompānijas konflikta ar metāllūžņu pārstrādes un tirdzniecības SIA Tolmets. SIA Tolmets vadība toreiz pauda, ka iesaistīšanās metāllūžņu biznesā ir vēlme ar lūžņu pārstrādi un eksportu uzlabot a/s Liepājas metalurgs rentabilitāti, ko satricinājis akcionāru konflikts, armatūras tirgus kritums un kredītsaistību apjoms. Savukārt a/s Liepājas metalurgs vadība apgalvoja, ka uzņēmuma finanšu situācija ir stabila, darbība attīstās un lūžņi nepieciešami kā izejviela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Decembra vētras nobremzē rekordapgrozījumu Liepājas ostā

Vēsma Lēvalde,11.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pērn Liepājas ostā gandrīz par astoņiem procentiem pārsniegta kravu apgrozījuma prognoze, līdz pieciem miljoniem tonnu nedaudz pietrūcis.

2011. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas ap 4,857 miljonus tonnu, kas ir par 10,8 % vairāk nekā gadu iepriekš un par 7,9 % vairāk nekā plānots. Lielāko kravu apgrozījuma pieaugumu deva beramkravas, ko Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde saista ar ostas padziļināšanu un beramkravu termināļu paplašināšanu.

DB jau rakstīja, ka 2011. gadā turpinājās ES Kohēzijas fonda projekts Liepājas ostas padziļināšana, kas ļāva uzstādīt vairākus jaunus rekordus – pie 51.piestātnes pietauvojās pirmais panamax klases kuģis, kura iegrime sasniedza

10,2 m ( līdz šim lielākā iegrime kuģiem Liepājas ostā bija 9,6 m), uz Turciju aizceļoja lielākā metāllūžņu krava - 37,2 tūkst., kuras īpašnieks bija pašmāju kompānija Tolmets. Arī kravu apgrozījums 2011. gadā ir viens no lielākajiem atjaunotās ostas vēsturē (iepriekš lielākais bija 2003. gadā – 4,86 milj. tonnu, kas bija saistīts ar īpaši labvēlīgiem tirgus apstākļiem kokmateriālu un šķeldas tirgū).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijai nozarē un uzņēmumā saasinoties, Liepājas metalurgs par 8-10% plāno samazināt darbinieku skaitu.

Patlaban visu uzņēmumu struktūrvienību vadītāji gatavo priekšlikumus valdei par darbaspēka optimizācijas iespējām. «10.aprīlis uzņēmumā ir algas diena, un mēs burtiski mēģinām sagrabināt naudu, lai neaizkavētu darba samaksu,» DB atzīst a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins. Šā gada janvārī rūpnīca strādāja ar pilnu jaudu, februārī un martā – ar aptuveni 60% jaudu, bet aprīlī noslogojums būs vēl mazāks, lēš S.Zaharjins. «Tik dziļas krīzes visā tērauda ražošanas nozarē, nerunājot par metalurģiju, nav bijis,» viņš apgalvo. Pagaidām lejupslīde turpinās, un pirmās pozitīvas dinamikas pazīmes gaidāmas ne ātrāk kā šā gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – SIA Loras nami un Jānim Bormanim

Žanete Hāka,20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Jānis Bormanis, kā parādnieku reģistrējot nekustamo īpašumu SIA Loras nami, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 11,38 miljoni eiro, un tās ņēmējs bijusi AS Rietumu banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi nekustamā īpašuma SIA Alis. Tās vērtība bijusi 10,9 miljoni eiro, bet ķīlas ņēmēja bijusi AS Latvijas Krājbanka.

Savukārt trešā lielākā komercķīla bijusi elektroinstalācijas ierīkošanas SIA SZMA Rīga. Tās kopējā vērtība – 3,3 miljoni eiro, bet ņēmējs – Nordea Bank Finland Plc.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 2,85 miljonu eiro apmērā devusi būvkompānija SIA Super Bebris, kā parādnieku reģistrējot SIA Super Bebris Property. Ķīlas ņēmēja bijusi AS SMP Bank.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - KVV Liepājas metalurga velmētavas kustamo mantu iegādājies Smart Stahl

LETA,20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

Pievienota 5. rindkopa

Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Par pirkumu «Smart Stahl GmbH» ir jānorēķinās trešdien, 21.martā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka šodien izsolē piedalījās trīs pretendenti - bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA «Tolmets» un SIA «FeLM».

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrisko mediju portāls «lsm.lv», atsaucoties uz «TV Kurzeme», ziņo, ka Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem «KVV Liepājas metalurga» darbiniekiem. «Smart Stahl Gmbh» menedžeris Peters Foltins «TV Kurzeme» gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no a/s Liepājas metalurgs akcionāriem Kirovs Lipmans plāno nākamajā nedēļā tikties ar iespējamo uzņēmuma investoru un iepazīstināt ar viņu valdības pārstāvjus.

«Jā, ir investors, kurš ir piekritis finansiāli atbalstīt Liepājas metalurgu. Tikšos ar viņu otrdien,» DB apliecināja K.Lipmans. Viņš uzsvēra, ka tas ir ārvalstu investors, taču pilnīgi noteikti runa nav par kalnrūpniecības un metalurģijas grupu AAS Severstaļ. «Es zinu, ka viņiem nav nekādas intereses par Metalurgu,» sacīja uzņēmējs. Viņš arī noliedza, ka potenciālais finansētājs ir metāllūžņu tirdzniecības firmas Tolmets līdzīpašnieks Jurijs Homutovs, ar kuru K.Lipmans tikās Liepājā aprīļa sākumā.

DB jau rakstīja, ka K. Lipmans aicinājis sasaukt LM padomes ārkārtas sēdi, lai vienotos par darbībām uzņēmuma glābšanai. Šā gada 13.maijā notika LM kārtējā padomes sēde, kurā bija jāizskata jautājumi par uzņēmuma gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, pašreizējo situāciju uzņēmumā, padomes locekļi bija jāiepazīstina arī ar starptautiskās auditorkompānijas Ernst&Young Baltic padziļinātās finanšu izpētes ziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Viens no VID apturētā noziedzīgā grupējuma apcietinātajiem ir SIA Fero M īpašnieks Mihailovs

LETA,01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes apcietinātajām personām saistībā ar darbību organizētā grupā, izvairoties no nodokļu nomaksas un legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, ir SIA Fero M un vairāku citu uzņēmumu īpašnieks un līdzīpašnieks Vjačeslavs Mihailovs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VID sabiedrisko attiecību speciāliste EvitaTeice-Mamaja, viena no apcietinājumā esošajām personām ir tiesājamais 2011.gada krimināllietā, kas kopš 2012.gada jūlija tiek skatīta Jelgavas tiesā. Krimināllietā persona tiek tiesāta par sava iepriekšējā uzņēmuma izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas konstatēta uzņēmumam veiktajā auditā. Aizdomu par organizēta grupējuma darbību lietā nebija.

Grupējuma darbības rezultātā valstij nodarīti zaudējumi 1,7 miljonu eiro apmērā. Par aizdomās turētajiem atzītas četras personas, no kurām divas ir apcietinātas. Viens no apcietinātajiem iepriekš jau atzīts par aizdomās turēto kādā no VID Finanšu policijas pārvaldes lietvedībā esošiem kriminālprocesiem, kas 2012.gadā nodots Jelgavas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma (KL) 218.panta 2.daļas - par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā un to darījusi organizēta grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot 2015. gadā aizsākto tradīciju gada beigās pateikties vienam uzņēmumam, 28. decembrī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Preiļu datu savākšanas centra vadītāja Konstantīna Seile pasniedza AS “Preiļu siers” ikgadējo CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā 2023. gadā.

“Dati rāda, ka uzņēmums attīstās un ir līderis savā jomā. Vēlu, lai arī turpmāk saglabājat tempu, veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību, gādājot garšīgus produktus mūsu galdiem. Tad arī statistikas dati būs pozitīvi. Īpašs paldies uzņēmuma grāmatvedības darbiniekiem, ar kuriem statistiķiem ir prieks strādāt. Atsaucīgi, saprotoši un gudri sadarbības partneri ir liela vērtība mūsu darbā,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica K. Seile.

Uzņēmuma sasniegumus un izaugsmi apliecina arī izdevuma “TOP 500+ Latvijas lielākie uzņēmumi 2023” saraksti, saskaņā ar kuriem AS “Preiļu siers” 2022. gadā noturējis pirmo vietu kā lielākais Latgales uzņēmums. Kategorijā “Lielākie pārtikas un dzērienu ražotāji pēc neto apgrozījuma 2022. gadā” uzņēmums ierindojies 8. vietā, gada laikā pakāpjoties par trim vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu ēnu ekonomiku metāllūžņu, jo īpaši krāsaino lūžņu, darījumos, ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.

Tā būtu jāsamazina no pašreizējiem 10% līdz 5%, ko piemēro fiziskajām personām lūžņu pārdevējiem, ar šādu iniciatīvu Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija vērsusies Finanšu ministrijā.

«Ar šādu iniciatīvu savulaik vērsāmies pie jau bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un tuvākajā laikā plānojam ar to iepazīstināt pašreizējo finanšu ministru Jāni Reiru, bet kopumā dažādās komisijās un tikšanos laikā par to runāts ir vairākkārtīgi,» uz jautājumu, kad un pie kā ir vērsusies asociācija, atbild Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis un lielākā lūžņu iepircēja Latvijā SIA Tolmets ārējo sakaru vadītājs Valdis Uburģis. Tieši 2017. un 2018. gadā, kad bija salīdzinoši augsta cena, it īpaši krāsainajiem metāllūžņiem, ļoti iezīmējās godīgas konkurences jautājumi gan starp lūžņu iepircējiem Latvijā, gan arī lūžņu tirgotāju segmentā Baltijā. «Pašreizējā situācijā, tikai izlīdzinot situāciju Baltijas valstu vidū, Latvijas uzņēmēji spēs atgūt savu konkurētspēju reģionālā līmenī,» uzsver V. Uburģis. Galvenais klupšanas akmens ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro fiziskajām personām, kuras nodod metāllūžņus.

Komentāri

Pievienot komentāru