Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Metāllūžņu tirdzniecības un pirmapstrādes uzņēmums Tolmets veido meitasuzņēmumu tīklu Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gadā iesāktās strukturālās pārmaiņas šogad iecerēts pabeigt, izveidojot katrā Latvijas reģionā meitasuzņēmumu lūžņu iepirkšanai. Tā saīsināsies ceļš no iepirkuma līdz eksportam, kļūstot vieglāk kontrolējams gan no finanšu plūsmas, gan kvalitātes viedokļa, norāda SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.

Sakārtos saimniecību

Meitasuzņēmumu veidošanai uzņēmums gatavojas jau aptuveni gadu, lūdzot Konkurences padomei izskatīt mazo lūžņu uzpircēju iespējamo iegādi. «Jūtamies pietiekami stabili, lai neplānotu agresīvas tirgus ekspansijas vai vērienīgas paplašināšanās. Tā kā esam Latvijas uzņēmumu tā sauktajā baltajā sarakstā, kas nenozīmē priekšrocības, bet gan papildu atbildību, strādājam pie iekšējo lietu sakārtošanas,» skaidro I. Ozoliņa. Viena no problēmām iepriekšējos gados metāllūžņu nozarē bija visā lūžņu darījumu ķēdē pieļautie pārkāpumi, par kuriem nācās atbildēt Tolmetam, lai gan tam nebija tiešu līgumu ar pārkāpēju. Izveidojot savu reģionālo meitasuzņēmumu tīklu – Tolmets Vidzeme, Tolmets Kurzeme, Tolmets Latgale un Tolmets Rīga – kontrole būs vienkāršāka arī Valsts Ieņēmumu dienestam, apgalvo uzņēmuma vadītāja. Līdz ar strukturālajām pārmaiņām plānots šogad ieguldīt lūžņu pieņemšanas punktu sakārtošanā atbilstoši vides prasībām. Kopējais investīciju apjoms uzņēmumā 2015. gadā tiek lēsts ap diviem miljoniem latu.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma SIA Tolmets neto apgrozījums pērn sasniedza 185,143 miljonus eiro, savukārt peļņa bija 2,432 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

Tolmets aizvadītajā gadā bija darba devējs 113 darbiniekiem.

Uzņēmuma vadība norāda, ka iepirktā un pārstrādātā produkcija pērn tika eksportēta teju 100% apmērā. Uzņēmums lielākoties eksportē metāllūžņus uz Turciju, Indiju, Ķīnu, Honkongu, kā arī Eiropas Savienības valstīm. Jāatzīmē, ka Tolmets pērn realizēja vairāk nekā 600 tūkstošus tonnu metāllūžņu. Tolmets vadība atzīmē, ka pērnā gada nogalē noticis svarīgs notikums – dibināts meitas uzņēmums Somijā.

1999. gada decembrī dibinātais Tolmets pērn nodokļos nomaksāja 865,39 tūkstošus eiro.

Uzņēmums iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2013. gada apgrozījuma ieņemot 31. vietu.

A/s Liepājas metalurgs regulāri sūta vēstules lūžņu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem Tolmets un SIA Eisenberg Scrap Trading & Recycling, informējot, ka gatavi iepirkt lūžņus par tirgus cenu.

«Mēs jau pirms rūpnīcas rekonstrukcijas informējām lūžņu piegādātājus, ka vēlamais lūžņu apjoms pēc modernizācijas pabeigšanas varētu sasniegt 850-900 tūkstošus tonnu iepriekšējo 500 tūkst. t vietā,» preses konferencē informēja a/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs. Lielākam lūžņu apjomam gatavojies arī saistītais uzņēmums - LSEZ a/s Liepājas osta LM, izbūvējot 50. piestātni. 2011. gada nogalē tur jau uzņemtas pirmās importa lūžņu kravas. «Mēs labprāt pirktu visus lūžņus, kuri rodas Latvijā,» uzsvēra V. Terentjevs, jo pēc loģikas tiem jābūt lētākiem nekā importa lūžņiem, kurus sadārdzina transporta izmaksas. Ik nedēļu tiekot izsūtīti piedāvājumi piegādātājiem, taču sadarbību neizdodas atsākt.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

Liepājā reģistrētajam SIA Tolmets veiktas izmaiņas amtpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma valdes aizgājusi Jeļena Geraskina, kas tajā darbojās jau kopš 2007. gada oktobra. Līdz ar to Tolmet vadībai pievienojās Artjoms Homutovs un Andrejs Šakelis, kas nu ieņem valdes loecekļu amatus. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumus patlaban veic Inta Ozoliņa.

2014. gadā Tolmets neto apgrozījums sasniedza 185,143 miljonus eiro, savukārt peļņa bija 2,432 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas. Tolmets aizvadītajā gadā bija darba devējs 113 darbiniekiem, rāda Lursoft pieejamie dati.

1999. gada decembrī dibinātais Tolmets pērn nodokļos nomaksāja 865,39 tūkstošus eiro.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2013.gada apgrozījuma ieņemot 31.vietu.

Metāllūžņu pārstrādātājs un vairumtirgotājs "Tolmets" pagājušajā gadā strādāja ar 335,123 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,6% vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga 4,5 reizes un bija 11,658 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānijas darbību ietekmēja pieprasījuma palielināšanās pasaules tirgū. Savukārt peļņas kāpums skaidrots ar darbības efektivitātes palielināšanu.

Uzņēmums pērn piesaistījis jaunus klientus un paplašinājis noieta tirgus, teikts vadības ziņojumā.

Tāpat pērn kompānija turpināja pamatlīdzekļu nomaiņu pret modernākiem un ar mazāku kaitīgu ietekmi uz vidi. Turpināta arī metāllūžņu laukumu rekonstrukcija. Kopumā šajos pasākumos ieguldīti 1,77 miljoni eiro.

Turpmākajos gados "Tolmets" plāno paplašināt darbību Lietuvas un Igaunijas tirgū, kā arī sākt darbību jaunos tirgos.

2020.gadā "Tolmets" strādāja ar 187,642 miljonu eiro apgrozījumu un 2,59 miljonu eiro peļņu.

Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Tolmets par kredītlīnijas palielināšanu līdz 25 miljoniem eiro, nodrošinot uzņēmumam papildu apgrozāmos līdzekļus 15 miljonu eiro apmērā, informē Danske Bank pārstāvji.

Papildu piešķirtais kredītlīnijas apjoms ļaus uzņēmumam turpināt investēt gan tehnikā, gan transportā un paplašināt savu darbību.

Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis norāda, ka aizvadītie pāris gadi SIA Tolmets bijuši sarežģīti, tāpēc atzinīgi vērtējama uzņēmuma konsekventā rīcība stratēģijas īstenošanā, pielāgojoties tirgus apstākļiem, pārdomāti plānojot finanses un turpinot investēt attīstībā.

SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa nākotnē lūkojas ar piesardzīgu optimismu, norādot, ka uzņēmums pārdzīvojis sarežģītu laika periodu, taču šobrīd atsācis kāpināt savus apjomus un paplašināt darbību. Metāllūžņu pārstrādes un tirdzniecības nozarē kompānija strādā jau 15 gadus un uzkrātā pieredze ļauj objektīvi vērtēt situāciju tirgū. Uzņēmuma rīcībā esošie tehniskie līdzekļi, aprīkojums un uzņēmuma struktūra ļauj piedāvātās iespējas izmantot maksimāli efektīvi.

SEB banka piešķīrusi jaunu kredītlīniju 8,5 miljonu eiro apmērā metāllūžņu pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA Tolmets. Kredītlīnija paredzēta, lai atbalstītu uzņēmuma eksporta paplašināšanu.

Nolemts atbalstīt uzņēmuma metāllūžņu eksporta paplašināšanos ārpus Eiropas robežām – uz Turciju, Indiju, Vjetnamu un Taivānu. SEB banka norāda, ka darījums ir nozīmīgs ne tikai ar piešķirtās kredītlīnijas apmēru, bet arī ar Latvijā līdz šim nebijušu risinājumu, kad līdzekļu piešķiršanai kredītlīnijā kā pamats izmantota pircēja bankas izdota eksporta kredītvēstule, kas kalpo kā garantija preces samaksai un līdz minimumam samazinot Tolmets biznesa darījuma risku.

«Ir patīkami arvien paplašināt sadarbību ar mērķtiecīgiem klientiem, kas pastāvīgi turpina attīstīties un meklēt jaunas izaugsmes iespējas ne tikai vietējos tirgos, bet arī ārpus tiem. Kopš 2004. gada, kad uzsākām sadarbību ar uzņēmumu Tolmets, esam spējuši nodrošināt klienta vajadzībām visatbilstošākos finanšu pakalpojumus, tanī skaitā arī kredītlīnijas,» sacīja SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.

Liepājas metalurga publiskie paziņojumi par Tolmeta un Kirova Lipmana iespējamo sazvērestību ir prasti meli, preses konferencē Liepājā apgalvoja metāllūžņu vairumtirdzniecības un pārstrādes SIA Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa. Patiesais satraukuma iemesls, uzskata Tolmets vadītāja, ir akcionāru konflikts, armatūras tirgus kritums un kredītsaistību apjoms. «Kategoriski norobežojamies no Liepājas metalurga paziņojumiem, ka principiāli nepārdodam lūžņus, jo tie ir nepatiesi,» uzsvēra I. Ozoliņa.

«Kopš 2009.gada nogales Liepājas metalurgs pats uzpērk un eksportē lūžņus,» apgalvoja SIA Tolmets realizācijas daļas vadītājs Jānis Vecbaštiks. Tieši šīs LM darbības kāpinājušas metāllūžņu cenu Latvijā, kas ir viena no augstākajām Eiropā, apgalvo Tolmeta pārstāvji.

Plašāk par divu TOP 500 uzņēmumu savstarpējo konfliktu lasiet 19.septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde cer, ka stividorpakalpojumu sniedzēja LSEZ a/s Liepājas osta LM, un metāllūžņu uzpircēji SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap Trading & Recycling spēs atrast kompromisu strīdā par metāllūžņu eksportu caur Liepājas ostu.

«Mūsu interesēs ir, lai kravu apgrozījums ostā nesamazinātos. Tāpēc mēģinām pārrunāt gan ar vienu, gan otru pusi, lai viņi spētu rast kompromisu,» preses konferencē norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Viņš atzina, ka strīda dēļ Liepājas osta var zaudēt aptuveni 500 tūkstošus tonnu metāllūžņu, ko piegādā Tolmets un Eisenberg Scrap Trading & Recycling.

Db.lv rakstīja, ka a/s Liepājas metalurgs meitasuzņēmums LSEZ a/s Liepājas osta LM paziņoja, ka pārtrauc līgumu ar diviem metāllūžņu uzpirkšanas, pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem, kas no Liepājas ostas eksportē metāllūžņus.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde nosūtījusi Liepājas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret diviem Latvijas Republikas pilsoņiem par metāllūžņu kontrabandu lielā apmērā.

Kriminālprocess sākts pērn 8.oktobrī par darbībām, kas veiktas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, informē VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja.

Noziegums atklāts, pārbaudot no kādas Igaunijas Republikas juridiskas personas saņemtu iesniegumu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kāds Latvijas Republikas uzņēmums izvedis no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vairāk nekā 492 tūkst. tonnu metāllūžņu, nenomaksājot muitas nodokļus 21,7 tūkstošu latu apmērā.

Metāllužņi no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas bez muitas iestāžu atļaujas un nenomaksājot muitas administrētos nodokļus tika izvesti uz vienu no Latvijas metālpārstrādes uzņēmumiem.

Uzņēmuma Liepājas metalurgs kādreizējais lūžņu iepirkšanas daļas vadītājs Alekdsandrs Petrušins reģistrējis jaunu uzņēmumu Latvian metal trading (Latvijas metāla tirdzniecība), liecina informācija Lursoft.

A. Petrušins ir jaunreģistrētā uzņēmuma vienīgais valdes loceklis. Kompānija tika reģistrēta 6. decembrī, un tās juridiskā adrese ir Eduarda Tisē iela 77-9, Liepāja. Kompānijas reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls veido 2,9 tūkstošus eiro. Kā nojaušams pēc uzņēmuma nosaukuma, jaunreģistrētās kompānijas darbības veids ir metāla tirdzniecība.

A/s Liepājas metalurgs sāka veidot lūžņu uzpirkšanas tīklu pēc kompānijas konflikta ar metāllūžņu pārstrādes un tirdzniecības SIA Tolmets. SIA Tolmets vadība toreiz pauda, ka iesaistīšanās metāllūžņu biznesā ir vēlme ar lūžņu pārstrādi un eksportu uzlabot a/s Liepājas metalurgs rentabilitāti, ko satricinājis akcionāru konflikts, armatūras tirgus kritums un kredītsaistību apjoms. Savukārt a/s Liepājas metalurgs vadība apgalvoja, ka uzņēmuma finanšu situācija ir stabila, darbība attīstās un lūžņi nepieciešami kā izejviela.

Šā gada oktobrī a/s Liepājas metalurgs reģistrējusi vēl divus jaunus uzņēmumus - LM Resurss Ventspils un LM Resurss Jēkabpils.

Abi uzņēmumi reģistrēti a/s Liepājas metalurgs juridiskajā adresē ar 2000 Ls pamatkapitālu. Abu uzņēmumu valdes priekšsēdētājs būs Maksims Reinis, valdē darbosies arī Juris Nemiro.

Akciju sabiedrības Liepājas metalurgs sagādes daļas vadītāja vietnieks Aleksandrs Petrušins db.lv atzina, ka uzņēmumu dibināšana saistīta ar plāniem attīstīt a/s Liepājas metalurgs meitas uzņēmumu kompleksu LM Resurss, lai nodrošinātu ar pamatizejvielām Liepājas metalurgu un veicinātu rūpnīcas stabilu darbību. Šobrīd darbojas trīs filiāles – divas Rīgā, viena Saldū, procesā ir vēl trīs filiāļu darbības uzsākšana.

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Trešo daļu tautsaimniecības neto apgrozījuma Liepājā veido metālapstrāde. Bez Liepājas metalurga nozares īpatsvars ir vien 8,7%, taču tā ir rentabla.

Liepājā 2012.gada beigās bija ap 120 uzņēmumu, kuru darbības veids tieši vai pastarpināti saistīts ar metālizstrādājumu ražošanu. Absolūts līderis apgrozījuma, ražošanas apjoma un darbavietu skaita ziņā ir metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs – tas dod 34% no visām darbavietām apstrādes rūpniecībā Liepājā. Tomēr summējot pārējo metālapstrādes uzņēmumu veikumu, nozare ir pietiekami svarīga pilsētai arī bez līdera. Eksperti skaidro, ka mazie un vidējie uzņēmumi spēj elastīgāk reaģēt uz tirgus svārstībām un ātrāk modernizēties, tāpēc vairums strādā ar peļņu. Nodarbināto skaits metālapstrādē bez Liepājas metalurga pērn bija 1850 jeb 32,4% no apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaita. Vairums šo ražotāju darbojas starptautiskajā tirgū. Tostarp ir gan ārvalstu kapitāla, gan pašu liepājnieku dibināti un pilsētas rūpniecības tradīcijās balstīti uzņēmumi. Lielākajos darbinieku skaits pārsniedz simtu, mazākie ir ģimenes uzņēmumi vai metālmākslinieku darbnīcas.

Uzņēmējiem, kas ieved un pārdod videi kaitīgas preces vai preces dažādu veidu iepakojumos, tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, nodrošinātu atkritumu savākšanu, šķirošanu, otrreizēju pārstrādi un utilizāciju, Latvijā darbojas ražotāju atbildības sistēmas jeb RAS.

Būtībā RAS ir pasākumu kopums, ar kuru preces ražotājam un importētājam ir pienākums nodrošināt tirgū laistās preces un to iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu. Ja tu ieved valstī elektriskās iekārtas, piemēram, ledusskapjus vai veļas mazgājamās mašīnas, tad jānodrošina, ka tiek savākts un pārstrādāts gan šo iekārtu kartona, putuplasta un plastmasas iesaiņojums, kā arī pēc kalpošanas termiņa beigām savāktas un pārstrādātas arī pašas iekārtas. Kā jau redzams no šī piemēra, atkritumu apsaimniekošanas pasākumu kopums ietver attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus. Ja tas viss tiek paveikts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, tad preces ražotājs vai importētājs tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa nomaksas.

A/s Liepājas metalurgs meitas uzņēmums LM Resurss reģistrējis savu meitas uzņēmumu LM Resurss Saldus.

Pērn tika nodibināts a/s Liepājas metalurgs meitas uzņēmums LM Resurss, kurš nodarbojas ar metāllūžņu iepirkšanu un piegādi a/s Liepājas metalurgs.

«Pagājušajā nedēļā darbu sāka LM Resurss Saldus. Saldus izvēlēta tāpēc, ka tas ir ģeogrāfiski izdevīgs rajons ceļā starp Rīgu un Liepāju, šeit ir iespējami labi transporta risinājumi. Līdz gada beigām, iespējams, šādi punkti jau būs vairāki,» informē a/s Liepājas metalurgs izpilddirektors Leons Ptičkins.DB rakstīja, ka a/s Liepājas metalurgs saistītais uzņēmums Liepājas osta LM liedzis savas piestātnes metallūžņu kompānijām SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap Trading & Recycling , jo abi minētie uzņēmumi metāllūžņus eksportē, savukārt Liepājas metalurgs izjūt lūžņu kā izejvielas deficītu.

Radošā telpa Ideju bode ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Liepājā organizē starptautisku un publisku tēlniecības rezidenci, kuras mērķis ir vismaz divus metrus augstas metāla skulptūras radīšana.

Izejmateriālu – melno metālu - nodrošinās metāllūžņu tirdzniecības un pārstrādes uzņēmums SIA Tolmets.

Tēlniecības rezidences ietvaros Liepājā no 1. augusta līdz 14. septembrim būs iespēja strādāt vienam konkursa kārtībā izraudzītam tēlniekam no ārvalstīm. Mākslinieka uzdevums būs radīt Liepājai raksturīgu vismaz divus metrus augstu skulptūru no metāla.

Rezidencei var pieteikties līdz 26. jūlijam atbilstoši konkursa izsludinātajam nolikumam.

Māksliniekam būs nodrošinātas naktsmītnes Fontaine viesnīcā, darba videi atbilstoša infrastruktūra un tehniskais nodrošinājums, kā arī tiek segti ceļa izdevumi.

Granīta ielas kvartāls Rīgā ir viens no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, kurā darbojas 25 uzņēmumi, taču sliktajā stāvoklī esošā ielas infrastruktūra un reālajai situācijai nepiemērotā satiksmes organizācija apdraud strādājošo ikdienu.

Kvartālā strādājošie uzņēmēji vienojušies kopīgā prasībā atbildīgajām valsts institūcijām beidzot risināt šo situāciju.

Granīta ielas kvartālā nav izbūvētu gājēju pāreju, lai arī to būtu iespējams veikt saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļu» (LVS) 190-10:2007 standartu. Liela daļa kvartālā strādājošo izmanto sabiedrisko transportu, no kura izkāpjot ir spiesti šķērsot ielas braucamo daļu tam nepiemērotā un neatļautā vietā, jo citas izejas, kā nokļūt otrpus esošajā darba vietā, nav. Visā Granīta ielas posmā ir intensīva automašīnu, sabiedriskā transporta un smago spēkratu plūsma, savukārt trotuāri pie braucamās daļas pieguļošajā teritorijā nav izbūvēti. Pārvietošanos pa Granīta ielas malu apgrūtina arī neesošais apgaismojums, ar krūmiem aizaugušās ceļmalas, kas pasliktina ielas pārredzamību, situācijai kļūstot īpaši kritiskai gada tumšākajos mēnešos.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Untitled(7).jpg

Tā uzskata rūpnīcas vadība, kas šodien, 12.septembrī, nāca klajā ar publisku paziņojumu par faktiem, kas «traucē un cenšas sagraut akciju sabiedrības darbību» un kas nevarot būt nejaušas sakritības. Laikā, kad akciju sabiedrībai krītoša tirgus apstākļos jādomā par produkcijas realizāciju un valsts galvotā kredīta atdošanu, dažādus škēršļus cenšas radīt viens no akcionāru padomes locekļiem Kirovs Lipmans, taču «viņš nav vienīgais», nolasot sagatavoto paziņojumu, uzsvēra a/s Liepājas metalurgs juriste Antra Čirkše.

Šā gada jūlijā K. Lipmans vērsies Liepājas metalurgā (LM) ar rakstisku informācijas pieprasījumu, norādot 128 pozīcijas. Tāpat viņš lūdzis sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci. Sapulce nozīmēta 21.septembrī. Taču dienā, kad Rīgas apgabaltiesā notika kārtējā Lipmana - Zaharjina tiesas sēde un uzņēmuma juristi bija tiesā, kur LM ir kā trešā persona, rūpnīcā ieradās Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes otrās nodaļas procesa virzītājs Didzis Mežavilks ar lēmumu par dokumentu izņemšanu, pamatojoties uz kriminālprocesu par amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību, piesavinoties a/s naudas līdzekļus un citus aktīvus. Cita starpā tikuši izņemti dokumenti, kuri bija K. Lipmana informācijas pieprasījumā. Uzdoti jautājumi par to, kāpēc LM izveidojis savu metāllūžņu uzpirkšanas tīklu.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 148 komercķīlas, bet 193 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 119 miljardi latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 78 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 40 miljardi lati.

Lielākais komercķīlas devējs bijusi Nordic Aviation Leasing Nine Pte. Ltd, kā parādnieku reģistrējot Nordic Aviation Financing One Pte. Ltd. Ķīlas nodrošinājuma maksimālā prasījuma summa ir 88,77 miljoni latu. Tās ņēmējs ir Export Development Canada.

Otru lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi nekustamo īpašumu kompānija AS Towers Construction Management, kā parādnieku reģistrējot nekustamo īpašumu izīrēšanas un pārvaldīšanas uzņēmumu Spi Re Holdings S.a.r.l. Komercķīlas vērtība ir 30,31 miljons latu, un to ņēmusi Nordea Bank Finland.

191,87 tūkstotim no 220,9 tūkstošiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem oktobrī bija 100% Latvijas piederības pamatkapitāls, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar to pašu pērnā gada periodu, šo uzņēmumu skaits pieaudzis par 1846 uzņēmumiem, taču nedaudz sarucis to procentuālais īpatsvars uz kopējā skaitliskā fona.

Pieaudzis arī uzņēmumos nodarbināto skaits – Latvijā reģistrētajos uzņēmumos strādā 704 tūkstoši darbinieki (pērn – 696,7 tūkstoši), savukārt uzņēmumos ar Latvijas pamatkapitālu – 545,6 tūkstoši darbinieki. Salīdzinoši – šogad vidējais darbinieku skaits reģistrētajos uzņēmumos bijis 3,19, savukārt uzņēmumos ar Latvijas piederības pamatkapitālu – 2,84.

Salīdzinot datus par 2013. gadu un 2014. gadu, redzams, ka gan apgrozījuma, gan peļņas sadaļās vērojama pozitīva dinamika – apgrozījums pieaudzis no 28,67 miljardiem eiro līdz 28,7 miljardiem eiro, bet peļņa no 0,74 miljardiem eiro palielinājusies līdz 1,01 miljardam eiro.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.