http://www.db.lv/uploads/ck/images/Untitled(7).jpg
Tā uzskata rūpnīcas vadība, kas šodien, 12.septembrī, nāca klajā ar publisku paziņojumu par faktiem, kas «traucē un cenšas sagraut akciju sabiedrības darbību» un kas nevarot būt nejaušas sakritības. Laikā, kad akciju sabiedrībai krītoša tirgus apstākļos jādomā par produkcijas realizāciju un valsts galvotā kredīta atdošanu, dažādus škēršļus cenšas radīt viens no akcionāru padomes locekļiem Kirovs Lipmans, taču «viņš nav vienīgais», nolasot sagatavoto paziņojumu, uzsvēra a/s Liepājas metalurgs juriste Antra Čirkše.
Šā gada jūlijā K. Lipmans vērsies Liepājas metalurgā (LM) ar rakstisku informācijas pieprasījumu, norādot 128 pozīcijas. Tāpat viņš lūdzis sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci. Sapulce nozīmēta 21.septembrī. Taču dienā, kad Rīgas apgabaltiesā notika kārtējā Lipmana - Zaharjina tiesas sēde un uzņēmuma juristi bija tiesā, kur LM ir kā trešā persona, rūpnīcā ieradās Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes otrās nodaļas procesa virzītājs Didzis Mežavilks ar lēmumu par dokumentu izņemšanu, pamatojoties uz kriminālprocesu par amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību, piesavinoties a/s naudas līdzekļus un citus aktīvus. Cita starpā tikuši izņemti dokumenti, kuri bija K. Lipmana informācijas pieprasījumā. Uzdoti jautājumi par to, kāpēc LM izveidojis savu metāllūžņu uzpirkšanas tīklu.
Tādējādi rūpnīcas vadība uzskata, ka K. Lipmana prasība, konflikts metāllūžņu dēļ ar LSEZ SIA Tolmets un ierosinātais kriminālprocess, iespējams, ir saistīti.
Savukārt K. Lipmans sarunā ar DB pilnībā noraidīja šos izteikumus, norādot, ka viņš nekad mūžā nav nodarbojies ar metāllūžņu biznesu, nedz arī ir kaut kādā veidā saistīts ar Tolmetu. Tāpat viņam neesot nekādas saistības ar ierosināto kriminālprocesu, lai arī viņš esot pārliecināts, ka rūpnīcu izzog. «Vai jūs tiešām domājat, ka es esmu pret metalurgu? Es vēlos saglabāt rūpnīcu, man žēl to cilvēku, kas tur strādā par kapeikām!» viņš emocionāli pauda DB. Vienīgais, ko viņš vēloties, ir atgūt savas akcijas, ko savulaik vairāku liecinieku, tostarp Andra Šķēles un Aināra Šlesera klātbūtnē, uz laiku uzticējis Sergejam Zaharjinam, lai viņam būtu formāla kontrolpakete modernizācijas procesa virzīšanai. «Zinu, kas tur notiek, bet man ar to saistības nav!» apgalvoja K. Lipmans. Viņš uzskata, ka rūpnīca ir tuvu bankrotam. Savā laikā tieši K.Lipmans uzņēmumu izglābis no bankrota, par ko saņēmis Trīszvaigžņu ordeni. Vienīgā kļūda, ko viņš pieļāvis, ka privatizācijas procesā piesaistījis partnerus - Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu. «Esmu profesionālis, to pierāda gan mans darbs 90.gados, gan Grindekā!» viņš vairākkārt uzsvēra.
Savukārt a/s Liepājas metalurgs izpilddirektors Leons Ptičkins norādīja, ka rūpnīca šā gada astoņos mēnešos saražojusi 590 tūkstošus tonnu tērauda, kamēr pirms modernizācijas gada apjoms nepārsniedza 560 tūkst.t. Tiesa, esot krities pieprasījums un cena gatavajai produkcijai, kamēr metāllūžņu cena nekrīt. «Eiropas tirgus ir mironis!» izsaucās a/s Liepājas metalurgs valdes loceklis Valērijs Terentjevs. Uzņēmums gan atradis lielu pieprasījumu Polijā un dažādās eksotiskās valstīs, taču viss, kas saistās ar publiskajā telpā izskanējušiem konfliktiem, kā arī skandāli traucē darbam. Rūpnīcai tas nozīmē arī finansiālus ierobežojumus, atzina a/s Liepājas metalurgs galvenā ekonomiste Benita Imbovica. Piemēram, sarunās ar banku par kredītlīnijas nodrošināšanu tiesvedība nepalīdz. Taču modernizācija bijusi efektīva, viņa uzsver. Ražošanas izmaksas uz vienu tonnu kritušās par 10%. Visi kredītmaksājumi tiekot veikti laikā un paredzētajā apjomā, uzsvēra B. Imbovica.
A/s Liepājas metalurgs šogad atzīmē 130 gadskārtu. Uzņēmumā strādā vairāk nekā divi tūkstoši liepājnieku, tas ir lielākais ražojošais eksportētājs valstī.
