Lai mazinātu ēnu ekonomiku metāllūžņu, jo īpaši krāsaino lūžņu, darījumos, ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.
Tā būtu jāsamazina no pašreizējiem 10% līdz 5%, ko piemēro fiziskajām personām lūžņu pārdevējiem, ar šādu iniciatīvu Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija vērsusies Finanšu ministrijā.
«Ar šādu iniciatīvu savulaik vērsāmies pie jau bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un tuvākajā laikā plānojam ar to iepazīstināt pašreizējo finanšu ministru Jāni Reiru, bet kopumā dažādās komisijās un tikšanos laikā par to runāts ir vairākkārtīgi,» uz jautājumu, kad un pie kā ir vērsusies asociācija, atbild Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvis un lielākā lūžņu iepircēja Latvijā SIA Tolmets ārējo sakaru vadītājs Valdis Uburģis. Tieši 2017. un 2018. gadā, kad bija salīdzinoši augsta cena, it īpaši krāsainajiem metāllūžņiem, ļoti iezīmējās godīgas konkurences jautājumi gan starp lūžņu iepircējiem Latvijā, gan arī lūžņu tirgotāju segmentā Baltijā. «Pašreizējā situācijā, tikai izlīdzinot situāciju Baltijas valstu vidū, Latvijas uzņēmēji spēs atgūt savu konkurētspēju reģionālā līmenī,» uzsver V. Uburģis. Galvenais klupšanas akmens ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro fiziskajām personām, kuras nodod metāllūžņus.
Lielākā nodokļa efekts
«Pašlaik Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 10% no nodoto lūžņu cenas, savukārt Lietuvā šī nodokļa likme ir tikai 5%, bet Polijā pie noteiktiem apstākļiem pat vēl mazāka – tikai 2%, Igaunijā – 0%,» skaidro V. Uburģis. Viņš atzīst, ka Latvijas dienvidu un ziemeļu pierobežā dzīvojošie metāllūžņus, it īpaši krāsaino metālu lūžņus, kam bija un ir salīdzinoši augsta cena, ved uz Lietuvas vai Igaunijas tuvākajiem iepirkšanas punktiem, jo tur saņem vairāk naudas, nekā tos realizējot Latvijā.
«Protams, šo starpību redz arī tie, kuri vēlas nopelnīt naudu, bet nemaksāt vispār nekādus nodokļus Latvijā, un rodas nelegālie lūžņu uzpircēji, kuri no cilvēkiem nevajadzīgo pērk par skaidru naudu, nemaksā par to paredzēto nodokli, bet savākto ved uz Lietuvu un pat Poliju, rezultātā lielākais zaudētājs ir Latvijas valsts, jo tā nesaņem ne tikai šo darījumu rezultātā nesamaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet arī saņem mazāk nodokļos no legālajiem – nodokļus maksājošajiem lūžņu jomā strādājošajiem,» situāciju analizē V. Uburģis.
Visu rakstu lasiet 21. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
