Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) joprojām meklē risinājumu, kā atgūt aptuveni pusmiljonu latu, kas pazuda pārskaitījumā un nepieciešami, lai norēķinātos par peldbaseina būvi, vēsta irliepaja.lv.

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos Ronalds Fricbergs portālam apstiprinājis, ka LOC joprojām nav atguvis ap 530 000 latu, kas tika pazaudēti, 17.novembrī mēģinot pārskaitīt naudu uz citu banku un vienlaikus slēdzot LOC Krājbankas kontu.

Pēc Fricberga sacītā, ir tikai trīs iespējas, kā situāciju atrisināt. Pirmā: LOC bankrots jeb maksātnespēja. Otrā: pamatkapitāla palielināšana par trūkstošo summu, bet tad paliek atklāts jautājums, vai to darīs abi akcionāri (70,99% daļu pieder Liepājas pašvaldībai, 29,01% – Latvijas Olimpiskajai komitejai) un vai darīs to proporcionāli. Ja, piemēram, Liepājas dome viena pati iegulda šo summu, mainās akcionāru proporcija. Kā trešo un ticamāko Fricbergs minējis iespēju, ka LOC «kārpās pats» un meklē aizdevumu.

Liepājas olimpiskais centrs (LOC) savus pakalpojumus sekmīgi pārvērtis par eksporta preci; gatavojas jaunu projektu īstenošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad aprit desmit gadi, kopš savas durvis ir vēris Liepājas olimpiskais centrs (LOC), un šo gadu laikā visas LOC apsaimniekotās struktūrvienības kopā uzņēmušas vairāk nekā astoņus miljonus apmeklētāju. Kā norāda LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis, LOC ir multifunkcionāls centrs, kura pārziņā ir dažāda veida objekti. Proti, baseins, SPA zona, ledushalle, jaunā vieglatlētikas manēža, kā arī paralēli tiek apsaimniekoti Liepājas pilsētas futbola stadioni un atpūtas bāze Nīcas novadā, kur vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes.

«Gan telpas, gan infrastruktūru var piemērot dažādām lietām,» atzīmē LOC vadītājs, uzsverot, ka tieši plašais piedāvājumu klāsts un daudzfunkcionalitāte ir tas, kas palīdz sekmīgi darboties un izdzīvot.

Latvijas Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2013. gadā.

Teorētiskajā zinātnē

• Izcili rezultāti kvantu skaitļošanas teorijā. Izveidoti algoritmi kvantu datoriem, būtiski paātrinot datu apstrādi un palielinot kvantu datoru pielietošanas iespējas. Akad. Andris Ambainis (LZA Lielā medaļa, Eiropas grants kā vienam no 300 Eiropas izcilākajiem pētniekiem), Latvijas Universitāte.

• Izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās pielietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās. LZA kor.loc. Vjačeslavs Kaščejevs (Vienīgais Austrumeiropas zinātnieks, kas nominēts pasaules izcilnieku grupā Jauno līderu sanāksmē Pasaules Ekonomikas forumā), Latvijas Universitāte

Liepājas domes Finanšu komiteja nolēmusi prasīt Valsts kasē aizņēmumu, lai SIA Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) varētu norēķināties ar būvniekiem par peldbaseina izbūvi.

Liepājas Olimpiskajam centram (LOC) pārskaitījumā no Latvijas Krājbankas uz citu komercbanku pazuda aptuveni pusmiljons latu, kas bija nepieciešami, lai norēķinātos par pērn decembrī pabeigto peldbaseina un SPA būvi.

Liepājas dome nolēmusi ņemt aizdevumu un par šo summu palielināt LOC pamatkapitālu. Tā kā pašvaldībai nav iespēju šos līdzekļus atvēlēt no budžeta, nolemts ņemt Valsts kasē 300 tūkst. latu īstermiņa aizdevumu. Norēķināties ar celtniekiem daļēji palīdzēs arī otrs LOC akcionārs Latvijas Olimpiskā komiteja, daļu līdzekļu iecerēts atgūt no Latvijas Krājbankas.

DB rakstīja, ka pārskaitījums tika veikts 2011.gada 17.novembrī, daļēji – latos, daļēji – eiro, tomēr nauda jaunajos kontos neienāca, bet Krājbankā atgriezties nevarēja, jo konts bija slēgts. Vēlāk pārskaitījuma daļa, kas tika skaitīta latos, jaunatvērtajā kontā parādījās. Savukārt daļa, kas skaitīta eiro – aptuveni divas trešdaļas no visas summas, joprojām nav nevienā bankas kontā. 2010.gada jūlijā LOC noslēdza līgumu ar SIA Velve par peldbaseina izbūvi. Būvniecības kopējā summa sasniedza 2,3 miljonus latu, neskaitot PVN.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) šodien Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) iesniedzis demisijas rakstu.

Kučinskis Belēviča demisiju ir pieņēmis un izdevis rīkojumu par viņa atbrīvošanu no amata, žurnālistiem apstiprināja pats premjers.

Pamatojums no manas puses ir tāds, ka viņš meloja, ko vakar vakarā man arī atzina. Es domāju, ka ļoti labs risinājums bija mana vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), jo šodien, jebkurā gadījumā, ja nebūtu pats šo soli spēris, šie fakti acīmredzot būtu uzzināti, sacīja Kučinskis.

Viņš pārmeta Belēvičam melošanu. «Ja esi ierauts kaut kur iekšā, jebkurā gadījumā, tas ir viens stāsts. Bet esi vīrietis un pasaki, ka esi to darījis!»

Valdība meklēs risinājumu, lai novērstu Liepājas Olimpiskā centra maksātnespēju Krājbankā iesaldēto līdzekļu dēļ.

Liepājas domes finansisti detalizēti pārrunājuši ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem situāciju, un valdības pārstāvji solījuši meklēt konceptuālus risinājumus, lai novērstu «draudošāko scenāriju», preses konferencē Liepājā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Tālākais būšot atkarīgs no Krājbankas maksātnespējas administratora darbības, cik ātri izdosies atgūt līdzekļus, piebilda V. Dombrovskis.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) joprojām meklē risinājumu, kā atgūt aptuveni pusmiljonu latu, kas pazuda pārskaitījumā un nepieciešami, lai norēķinātos par peldbaseina būvi. Liepājas domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos Ronalds Fricbergs norādīja, ka pašvaldībai nav iespējas segt šo summu. Kopumā LOC Krājbankā glabāja vairāk nekā 700 tūkstošus latu. Pēc notikumiem ar Snoras banku Lietuvā uzņēmuma vadība nolēma kontu Latvijas Krājbankā slēgt un turpināt sadarbību ar citām bankām. Pārskaitījums tika veikts 17.novembrī, daļēji – latos, daļēji – eiro, tomēr nauda jaunajos kontos neienāca, bet Krājbankā atgriezties nevarēja, jo konts bija slēgts. Vēlāk pārskaitījuma daļa, kas tika skaitīta latos, jaunatvērtajā kontā parādījās. Savukārt daļa, kas skaitīta eiro – aptuveni divas trešdaļas no visas summas, joprojām nav nevienā bankas kontā. 2010.gada jūlijā LOC noslēdza līgumu ar SIA Velve par peldbaseina izbūvi. Būvniecības kopējā summa sasniedza 2,3 miljonus latu, neskaitot PVN.

Liepājas Olimpiskā centra (LOC) daudzfunkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešama arī sporta manēža, uzskata LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis.

Jau šobrīd Liepājas OC ir viens no lielākajiem sporta kompleksiem Latvijā (21 tūkst.m2 grīdas, 2 ha teritorijas) un piedāvā ļoti dažādus sporta, kultūras un rekreācijas pakalpojumus, kas ļāvuši četros pastāvēšanas gados piesaistīt 2,2 miljonus apmeklētāju. «Apmeklētāju plūsmu varētu apskaust dažs labs lielveikals,» uzskata G.Griezītis. Pērn ik mēnesi Liepājas OC apmeklējuši 2300 cilvēku, bet gadā - gandrīz 840 tūkstoši. Apmeklētāju skaita ziņā Liepājas OC tuvojas līderim - Rīgas Olimpiskajam sporta centram. Savukārt finanšu apgrozījuma ziņā Liepāja ir aptuveni trešajā vietā no visiem Latvijas Olimpiskajiem centriem. «Rīgā ir pusotru - divas reizes augstākas cenas, savukārt Ventspils Olimpiskais centrs apsaimnieko gandrīz visas nozīmīgās sporta un atpūtas bāzes pilsētā,» skaidro Liepājas OC direktors. Saimnieciskā darbība, ja neskaita līdzekļu zaudējumu Latvijas Krājbankā, esot ar pluszīmi. Tiesa, pēc pieciem ekspluatācijas gadiem vairākām tehniskajām iekārtām nolietojuma pakāpe prasa ieguldījumus, un šajā kontekstā centram veidojas zaudējumi. No Liepājas OC ieņēmumiem 65% jeb 513 tūkst. Ls ir pašu ieņēmumi, pašvaldības līdzekļi ir 29% jeb 227,7 tūkst. Ls, 3% dod Latvijas Olimpiskā komiteja, 3% - Izglītības un zinātnes ministrija. Lielāko izdevumu daļu (35%) veido OC darbinieku algas un nodokļi, maksa par elektrību - 17%, maksa par gāzi - 13%. Administratīvās izmaksas ir aptuveni 10% no OC apgrozījuma. 2012.gadā te notikuši 314 sporta sarīkojumi, tostarp Eiropas līmeņa sacensības basketbolā, Dēvisa kauss tenisā, kur piedalījās arī Ernests Gulbis, prestižas florbola un cīņas sporta sacensības. Notikuši arī 210 kultūras sarīkojumi, OC strādājis bez brīvdienām. Četros gados Liepājā pabijuši sportisti no 45 valstīm, kopskaitā 3347 ārzemnieki. Ārzemnieku piesaistē veicies arī baseinu un SPA kompleksam - apmeklētāju struktūrā citvalstu viesi bijuši ap 10%.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Ledushalli Liepājas metalurgs un SIA Ledushalle Liepājas metalurgs kapitāla daļas savā īpašumā iegūst SIA Liepājas Olimpiskais centrs, kas iesniedzis izdevīgāko finanšu piedāvājumu – iegādāties halli ar firmas kapitāla daļām par 500 tūkstošiem eiro, raksta liepajniekiem.lv

Tādu lēmumu ir pieņēmis maksātnespējīgās akciju sabiedrības Liepājas metalurgs administrators Haralds Velmers. Pirkumu Liepājas dome jau bija plānojusi, vēloties saglabāt ledushalli par pilsētai svarīgu sporta objektu. Tādēļ septembrī dome nolēma palielināt LOC pamatkapitālu par 100 tūkstošiem eiro. Par halli LOC norēķināsies, ņemot kredītu, savukārt, lai to Olimpiskajam centram palīdzētu atdot, pašvaldība turpmākos četrus gadus par tādu pašu summu katru gadu palielinās uzņēmuma pamatkapitālu. Darījums ar "Liepājas metalurgu" vēl būs jāapstiprina domei.

Liepājas ledushalli vēlējies pirkt vēl kāds pretendents – SIA R89, kurš piedāvājis vien 141 tūkstoti eiro. Ja piedāvājumi ir tik atšķirīgi, vai pašvaldība nav stipri pārmaksājusi, Kurzemes Vārds jautāja domes izpilddirektora vietniekam Ronaldam Fricbergam, kurš skaidroja, ka otra pretendenta cena nebija adekvāta. Iepriekš Latio pēc bankas Citadele pasūtījuma bija vērtējis īpašumu, un tā summa bija krietni virs Liepājas domes minētās summas. Arī pēc pašvaldības pasūtījuma tika veikti divi atsevišķi īpašuma vērtējumi, un Citadelei pierādīja, ka piedāvājums ir visadekvātākais – tā ir ātrās realizācijas cena, tur notika diezgan liela tirgošanās ar Citadeli.

Liepājas Olimpiskajā centrā no 10. līdz 19.maijam treniņus aizvadīja divi Latvijas populārākie sportisti - basketbolists Kristaps Porziņģis un bokseris Mairis Briedis, informē LOC pārstāve Anete Mūrniece.

Par saviem nākotnes plāniem un lēmumu palīdzēt Latvijas izlasei Eiropas čempionātā, sportists paziņoja preses konferencē, kura 24.aprīlī norisinājās Liepājas Olimpiskajā centrā. Jau iepriekš, konferences laikā, Latvijas basketbolists informēja, ka šovasar aizvadīs treniņus arī pasaules čempiona boksā, Maira Brieža, vadībā.

Kristaps Porziņģis pērnājā gadā atzīts par Latvijas labāko sportistu. Viņš nupat veiksmīgi aizvadījis savu otro sezonu NBA kā Ņujorkas Knicks komandas uzbrucējs. Liepāja ir sportista dzimtā pilsēta, tādēļ katru vasaru Porziņģis izmanto iespēju gatavoties gaidāmajai sezonai LOC infrastruktūrā. Arī šī vasara nebūs izņēmums.

Mairis Briedis 2017.gada 1.aprīlī kļuva par Pasaules Boksa padomes (WBC) čempionu, izcīnot pārliecinošu uzvaru pret Vācijas sportistu Marko Huku. Šī nebija pirmā reize, kad Briedis viesojās Liepājas Olimpiskajā centrā. 2013.gada 22.novembrī sportists pieveica čehu Ļubošu Šudu, iegūstot pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem, savukārt otru cīņu Liepājā Briedis aizvadīja 2014.gada novembrī, kad aizstāvēja čempiona titulu pret Beļģijas bokseri Ismailu Abdulu.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Reģionālais portāls Rekurzeme piedāvā foto no Liepājas Olimpiskā centra, kur ceturtdien izstādes Ražots Liepājā dalībnieki steidz iekārtot savus stendus.

Izstāde Ražots Liepājā Liepājas Olimpiskajā centrā (LOC) tiks atklāta piektdien, 6. martā, plkst. 10.00 un būs atvērta līdz plkst. 19.00. Savukārt, sestdien, 7. martā, izstāde būs atvērta no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Pirmo reizi Liepājas pilsētas pašvaldība izstādi Ražots Liepājā organizēja 2011. gadā. Izstāde notiek ik pēc diviem gadiem, un tās mērķis ir parādīt gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem, cik dažāda un daudzpusīga ir ražošana Liepājā un tuvējā apkārtnē.

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Liepājā tuvāko gadu laikā plānots realizēt vērienīgu projektu - uzcelt slēgto futbola halli Zvejnieku alejā 2/4, kas būtu vienīgā šāda veida halle Latvijā.

Valdība ir lēmusi arī piešķirt 800 tūkst. eiro valsts līdzfinansējumu slēgtās futbola halles būvniecībai, kas tiktu izmantota bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, profesionālo futbola komandu treniņiem un spēļu norisei, tajā skaitā, starptautiska mēroga sporta sacensībām.

Slēgtās futbola halles aptuvenais apjoms plānots 12,5 tūkst. kvadrātmetru. Hallē paredzēts futbola laukums, tribīnes, balkoni, biroja un palīgtelpas, ģērbtuves, trenažieru zāle, tehniskās, noliktavu un citas telpas, kas nepieciešamas slēgtās futbola halles ekspluatēšanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 8,5 milj. eiro apmērā, tai skaitā jau minētie 800 tūkst. eiro. Nākamgad 1,7 milj. eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu un pašvaldības finansējumu, bet 2020. gadā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu, pašvaldības finansējumu un Latvijas Futbola federācijas (LFF) finansējumu.

Eiropas Komisija (EK) apturējusi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izmaksu Igaunijai, par iemeslu minot zemu uzraudzības līmeni pār to izlietojumu, vēsta Äripäev. Igaunija ir nogriezusi zaru uz kura pati sēdējusi, tā par šo notikumi izteicies valsts finanšu ministrs Jurgens Ligi.

Igaunijas Finanšu ministrijas veiktajā auditā atklājies, ka ES fondu uzraudzības departamentam iesniegtie pārskati nav bijuši pilnīgi, departamentam iesniegtie dati ir strīdīgi un departamentam nav pietiekoši daudz informācijas par organizācijām, kas saņem ES fondu naudu, bet pasludinājušas bankrotu.

Ministrija pēc audita rezultātiem pastiprinās to iestāžu, kas atbild par Eiropas fondu naudas finansējumu, kontroli. Līdz kontroles sistēmas uzlabošanai ES struktūrfondu izmaksa Igaunijā uz laiku ir apturēta, vēsta Delfi.ee.

Arī EK paziņojusi, ka fondu naudas izmaksa tiks apturēta līdz Igaunija «sāks pievērst lielāku uzmanību tam, kādā veidā ministrijas rīkojas ar ES fondiem». Igaunijas puse cer, ka problēmas tiks atrisinātas jau tuvākajos mēnešos.

Baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs ir ieguvis netiešu līdzdalību a/s Brīvais Vilnis 49,97% apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Vienīgais SIA Brīvais Vilnis Company dalībnieks ir SIA Baltic Finance & Capital, kam pieder 100% no SIA Brivais Vilnis Company pamatkapitāla. Tādējādi SIA Brīvais Vilnis Company ir SIA Baltic Finance & Capital kontrolētā komercsabiedrība.

Ar 1. novembra darījumu Kārlis Hauks pārdevis 100% no SIA Baltic Finance & Capital pamatkapitāla V. Belokoņam. tādējādi SIA Baltic Finance & Capital vienīgais dalībnieks ir Valērijs Belokoņs un SIA Baltic Finance & Capital ir V. Belokoņa kontrolētā komercsabiedrība.

Būvkompānija “Merks” un Liepājas valstspilsētas pašvaldība noslēgusi līgumu par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Liedaga ielā 6. Līguma summa ir ap 2,7 miljoniem eiro.

Būvniecības darbi tiks uzsākti 2022. gada jūnijā. Investīciju projekta “Pirmskolas izglītības iestādes ēkas būvniecība Liedaga ielā 6, Liepājā” īstenošana paredz jaunas divstāvu bērnudārza ēkas būvniecību, teritorijas labiekārtošanas un infrastruktūras izbūves darbus, autostāvvietu izbūves darbus, kā arī pieslēgumu izveidošanu pilsētas maģistrālajiem tīkliem.

Ir plānots veikt izbūves darbu pamata ēkai 1 880 m2 platībā, kura paredzēta vieta 144 bērniem jeb 8 bērnu grupiņām un tajā būs 20 darba vietas personālam.

Ēkas funkcionālo kodolu veido rotaļu telpa / pasākumu zāle 1. stāva līmenī. Tā veidota kā atvērta telpa divu stāvu augstumā, funkcionāli un vizuāli apvienojot abos ēkas stāvos izvietotās funkcijas. Tikmēr slēgtajā un iežogotajā bērnudārza teritorijā paredzētas izvietot četras rotaļu nojumes un rotaļu zonu no trīs dažādu materiālu segumiem – gumijas, koka un smiltis, ko papildinās dažādi rotaļu elementi. Lai nodrošinātu infrastruktūru un piekļuvi jaunajam bērnudārzam, paralēla projekta ietvaros, tiks jaunizbūvēts Dzintaru ielas pagarinājums, kurā tiks izveidots arī bērnudārza pieslēgums pilsētas maģistrālajiem tīkliem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu pret VSIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra stacionāra Latvijas onkoloģijas centrs (LOC) un VSIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers diagnostisko radioloģijas nodaļu darbiniekiem par prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, informē KNAB.

Kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka vairāki medicīnas darbinieki, zmantojot savas pilnvaras, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par magnētiskās rezonanses izmeklējumu nodrošināšanu, apejot noteikto rindas kārtību, pieprasīja un pieņēma prettiesisku labumu no pacientiem.

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Raimonds Roziņš Liepājas centrā kādā nekustamo īpašumu tirdzniecības firmā gribējis uzzināt, cik varētu maksāt viņam piederošā zeme Liepājas pusē. Konsultācijas vietā kāds gados pajauns cilvēks viņam atcirtis: «Na voņučem gosudarstvennom jazike ņe otvečajem! (Smirdošajā valsts valodā neatbildam!)», raksta laikraksts Latvijas Avīze.

To dzirdot, aizskartais R. Roziņš devies pēc palīdzības uz Liepājas domi, reizē gribēdams noskaidrot, kam pieder šī firma, kurā tā atbild uz klientu jautājumiem. Par notikušo uzrakstījis iesniegumu Lejaskurzemes reģiona valodas kontroles nodaļas inspektorei.

Pašvaldībā viņam paskaidrots, ka šajās telpās pilsētas centrā, Zivju ielā 3, esot izvietojies uzņēmums Roma Plaza. Firmas īpašniece Irina Vasermane par notikušo bijusi izbrīnīta. Kā izrādās, ar viņas uzņēmumu šis notikums nekā nav saistīts. Ēkā ir ap 40 biroju telpu, kuras izīrētas dažādām firmām, tāpēc neesot iespējams noskaidrot, kuras durvis R. Roziņš atvēris un kurš viņam varējis tā atbildēt. Irina Vasermane paudusi pārliecību, ka viņai zināmo uzņēmumu darbinieki tā gan neuzvedas.