Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Latvijas Mākslas akadēmijā atklāta ikgadējā izstāde, gadatirgus, labdarības akcija Jarmarka, kurā iespējams gan aplūkot izstādi, gan iegādāties gleznas, tekstilu, keramiku, rotas – kopumā aptuveni 10 000 unikālus darbus.

13. Jarmarkas nosaukums ir Visā visumā svaigākā māksla, kas norāda uz jaunumiem jeb svaigākajiem darbiem, kas mācību gada laikā tikuši sarūpēti. Kā arī ietver abstrakto domu par to, ka visas radošās un māklsinieciskās idejas tiek ņemtas kaut kur gaisā, kosmosā, kas ir bezgalīga vieta domu lidojumiem.

Iegādājoties darbus Jarmarkā, ikviens pircējs iesaistās arī labdarības akcijā, jo desmitā tiesa no gadatirgū nopelnītā tiks ziedota Latvijas Mākslas akadēmijas un tai piederošo telpu restaurācijai.

Līdz šim ir veikti restaurācijas darbi akadēmijas ēkā - aulā, koridoros un citās telpās, begt šī gada ienākumu daļa tiks novirzīta gleznotāja Jāņa Kugas (1878-1969) mājām Ikšķilē, kas novēlētas Mākslas akadēmijai. Ik gadu šajās mājās norisinās akadēmijas studentu prakses kā arī starptautiska un vietēja mēroga mākslas simpoziji.

Viens no spilgtākajiem notikumiem vizuālajā mākslā - izstāde, gadatirgus un labdarības akcija Jarmarka - norisināsies Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) no 17.decembra līdz 30.decembrim.

Gadatirgū ir iespēja apskatīt un iegādāties vairāk nekā 300 mākslinieku darbus - gleznas, vides un interjera priekšmetus, rotas, apģērbus un dažādu citu veidu mākslas eksponātus.

Divpadsmitās Jarmarkas koncepts ir MĀKSLAS KOKTEILIS.

Kopumā Jarmarkā iespējams aplūkot un iegādāties vairāk nekā 10 000 mākslas vienību, ko radījuši jaunie mākslinieki un LMA pasniedzēji, kuri ir sabiedrībā jau atzīti meistari.

Jarmarka sevī apvieno trīs virzienus. Tā ir izstāde, kur mākslas mīļotāji var aplūkot mākslinieku jaunākos veikumus. Tas ir gadatirgus - jebkuru izstādes darbu ir iespējams iegādāties kā dāvanu svētkos gan sev, gan draugiem. Tā ir labdarības akcija, kas studentiem sniedz iespēju studiju laikā tapušos darbus izstādīt plašākai auditorijai, iegūstot papildu ienākumus studijām un materiālu iegādei, rast iespēju tikt pamanītiem un noorganizēt personālizstādes. Daļa Jarmarkas ienākumu tiek ziedota LMA jūgendstila ēkas - aulas un citu telpu vēsturisko sienu gleznojumu, koka apdares un vitrāžu - restaurācijai un oriģinālās substances saglabāšanai.

Latvijas Universitātes bijušās Bioloģijas fakultātes telpās Rīgā, Kronvalda bulvārī jeb "TechHub Riga Startup House" atklāta otrā "Swedbank" kopstrādes telpa ar mērķi veicināt jaunuzņēmumu attīstību Latvijā.

Šobrīd "TechHub Riga Startup House" atrodas arī "TechHub Riga" kopstrādes telpa.

Šī ir otrā "Swedbank" koprades telpa, kas ir sadarbības un pasākumu telpa un atbalsta gan jaunu ideju, gan visas nozares attīstību, īpaši finanšu tehnoloģiju (fintech) jomā.

Pirmā kopstrādes telpa tika atklāta 2018. gadā "Swedbank" centrālajā ēkā Rīgā, Balasta dambī 15. Turpinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, paredzēts, ka abās kopstrādes telpās jaunuzņēmumi varēs konsultēties ar pieredzējušajiem "Swedbank" mentoriem, lai attīstītu savas biznesa idejas.

2018. gada pavasarī atklātā koprades telpa par mājvietu kļuva Baltijā pirmā fintech akseleratora "Wise Guys fintech" finālistiem.

Ar saukli Māksla=sirdslieta ceturtdien, 15.decembrī, Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) tiek atklāta jauno māklsinieku darbu izstāde, labdarības akcija un gadatirgus Jarmarka.

Jarmarkā apskatei un iegādei šogad darbus iesnieguši vairāk nekā 350 Mākslas akadēmijas studenti. Izstādē izlikto darbu skaits ir ļoti plašs. Tās ir vairāk nekā 10 000 unikālas mākslas un dizaina vienības, tajā skaitā gleznas, grafika, tekstils, rotas, keramika, mode u.c., kas radītas studiju procesā.

Studenti cenu saviem darbiem nosaka paši. Turklāt neliela daļa no ienākumiem tiek ziedota Latvijas Mākslas akadēmijas un tai piederošo telpu restaurācijai un remonta darbiem.

Izstāde-gadatirgus atvērta no 15.decembra līdz 30.decembrim.

Liepājā pērn izveidotā radošā telpa Ideju bode Lieldienās nolēmusi rīkot mākslas preču tirdziņu vienlaikus ar akustiskās mūzikas projektu.

28. martā Ideju telpā darbosies Lielais rotu tirgus, savukārt no pulksten 19:00 akustisku koncertu sniegs Sandra Jurberga, Dzintars Šusts un Laura Dudare.

Dažāda veida rotas tirdziņam izgatavojuši Liepājas mākslinieki un radošie cilvēki. Radošā telpa Ideju bode ir divu liepājnieču - Kristas Kalnarājas un Diānas Krūmiņas - radīts projekts, kura misija ir palīdzēt Liepājas māksliniekiem un radošajiem cilvēkiem pārdot viņu darinājumus - mākslas darbus, amatniecības izstrādājumus, radošos projektus, tāpat Ideju bode organizē svētkus, senu lietu restaurāciju, apsveikumus un palīdz īstenot radošās idejas.

Liepājnieces Kristas Kalnarājas izveidotā radošā telpa Ideju bode mākslinieku vietā atrod pircējus viņu darbiem.

Mākslas darbu tirdzniecība notiek lielākoties internetā, taču tas nebūt nav vienīgais Ideju bodes uzdevums. Plašākā nozīmē tā ir misija, lai uzturētu radošo garu Liepājā un atvieglotu māksliniekiem dzīvi, viņu vietā lauzot galvu par dzīves materiālo pusi. Sadarbībā ar citiem komersantiem un radošajām organizācijām Ideju bode organizē gan koncertus, gan izstādes, gan mākslas akcijas, popularizējot māksliniekus un izmantojot šos sarīkojumus kā mārketinga instrumentu.

Pirms sešiem gadiem Krista Kalnarāja reģistrējās kā individuālā komersante ar ļoti konkrētu mērķi – izmantot uzkrāto pieredzi projektu sagatavošanā un sabiedrisko attiecību aktivitāšu organizēšanā paralēli algotajam darbam Liepājas pašvaldības Kultūras pārvaldē. Līdz pērnā gada nogalei, kad tapa Ideju bode, aktivitāšu nebija daudz – apgrozījums gadā turējās ap 500 latiem.

Liepājā pazīstamā kafejnīca un radošā telpa «Ideju bode» savu darbību izbeidz, reģionālajam portālam rekurzeme.lv apliecinājusi tās izveidotāja un īpašniece Krista Lapiņa.

«Tas ir dažādu iemeslu kopums un sakrīt ar to, ka gribas ko pamainīt,» viņa saka par savu lēmumu.

Iemesls esot gan finansiālā situācija, gan fakts, ka K. Lapiņa pārceļas uz dzīvi Rīgā. Uzņēmumu vadīt no attāluma nebūtu iespējams, bet to pārcelt uz galvaspilsētu viņa arī negrasās. K. Lapiņa atklāj, ka ideju jauniem izaicinājumiem galvaspilsētā viņai netrūkst, un smejas, ka situācijā, kad iedzīvotāju paliek arvien mazāk, daudzi bijušie liepājnieki atkal satiekas Rīgā.

«Ideju bode» telpās bija izvietots mākslas preču salons un kafejnīca, pēc Kristas Lapiņas iniciatīvas tika rīkotas izstādes, alternatīvas mūzikas vakari, sadarbībā ar kino «Bize» bez maksas tika demonstrētas Eiropas nekomerciālās filmas. «Ideju bodē» notika arī dažādi semināri – tostarp veselīgu ēdienu gatavošanas meistarklases, semināri jaunajiem uzņēmējiem, telpas tika izīrētas banketiem un citiem sarīkojumiem.

Ar Ditas Balčus teātra pirmizrādi Būt... Šekspīram nesen Rīgā atklāta kultūras telpa 3 MĀSAS, kas būs jauna vieta mākslai, mūzikai un teātrim Vecrīgā. Taču, lai izdzīvotu, kultūras telpa centīsies papildu ienākumus gūt, atvēlot aptuveni 100 cilvēkiem piemēroto zāli arī korporatīvajiem pasākumiem.

Kultūras telpa 3 MĀSAS iekārtota ēkā uz Vaļņu un Zirgu ielas stūra Vecrīgā, kādreizējā Mākslas darbinieku namā, kas kopš pagājušā gadsimta 50.gadiem bijis kā radoša oāze un jaunu ideju laboratorija, daudzus gadu desmitus vienkopus pulcējot aktierus, rakstniekus, mūziķus un māksliniekus.

3 MĀSAS ir jauna telpa teātra, mūzikas un mākslas radošajām izpausmēm - tajā notiks izrādes, koncerti, izstādes, improvizācijas, prozas lasījumi, kā arī citas radošas aktivitātes. 3 MĀSAS turpmāk būs Ditas Balčus teātra un Kulturmarka.lv īstenoto pasākumu mājvieta.

Telpu interjers veidots sadarbībā ar dizaina zīmolu Recycled.lv, kas kopj ideju par lietu otrreizēju izmantošanu. Telpu interjeram tika izlietoti 753 optisko briļļu stikli, 94 briļļu rāmji ar stikliem, 6 sieviešu kurpes,1 cilindrs, 1 smokings, 29 žaketes,14 kleitas, 12 svārki un 17 blūzes. Tā, piemēram, teātra apmeklētāji sēž uz apģērbtiem krēsliem, savukārt lampas veidotas no brillēm. Visas iecerētās idejas gan vēl nav īstenotas laika trūkuma dēļ.

Pavasaris ir laiks, kad ne tikai mājokļus, bet arī darba vietas daudzi izvēlas atsvaidzināt, veicot lielos kārtības un tīrīšanas darbus, kā arī ilgi atliktos telpu atjaunošanas darbus. IKEA interjera dizainere dalās ar padomiem, kā pēc iespējas veiksmīgāk atjaunot telpu, ja tajā vienlīdz norisinās gan radošais un ražošanas process, gan jāuzņem klienti.

Neliels ģimenes uzņēmums, kas ražo un pārdod apģērbu, kas rotāts ar tautiskiem simboliem, ir iekārtots kādas mājas pagrabā pilsētas dzīvojamajā rajonā. Šajā studijā notiek tikšanās ar klientiem, radošais process un apģērbu apdrukāšana, kā arī jau gatavo apģērbu izvietošana, lai klienti pirms iegādes var tos apskatīt. Diemžēl telpas nemaz neradīja mājīgas studijas iespaidu.

“Studijas telpas nebija reprezentatīvas, tomēr tā nebija lielākā problēma. Vienā telpā notiek ražošana, plānošana, administratīvais darbs, kā arī tikšanās ar klientiem, turklāt tajā trūka gaismas, kārtības un tā nebija funkcionāla,” saka IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa. Auce stāsta par būtiskākajiem posmiem telpu atjaunošanas procesā.

Robeža starp biroja un sabiedrisko dzīvi turpina mazināties - arvien vairāk cilvēku pusdienlaikā pārbauda e-pasta vēstules un darījuma tikšanos laikā sarakstās ar draugiem. Ņemot vērā pieaugošo socializācijas nozīmi, daudzas viesnīcas uzņēmušās pārveidot biznesa sapulcēm paredzēto telpu dizainu, raksta The New York Times.

Vairāki viesnīcu tīkli pārveido to tradicionālo un «sterilo» sapulču telpu dizainu, padarot tās līdzīgākas atpūtas stūrīšiem, tādējādi iedrošinot cilvēkus komunikācijai un ideju ģenerēšanai.

«Tagad konferenču dalībnieki var saņemt lielāko daļu tikšanās satura, ieskatoties interneta lapā vai aplūkojot uzņemtos video materiālus,» norāda Kornela universitātes Viesnīcu Vadības skola (Cornell Univeristy Scholl of Hotel Administration) lektore Stefānija Ronsone (Stephani Robson). «Tādējādi komunikācija klātienē un komunikācija «reālajā dzīvē» kļūst par svarīgāko tikšanās iemeslu,» viņa norāda.

Radošā telpa Ideju bode ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Liepājā organizē starptautisku un publisku tēlniecības rezidenci, kuras mērķis ir vismaz divus metrus augstas metāla skulptūras radīšana.

Izejmateriālu – melno metālu - nodrošinās metāllūžņu tirdzniecības un pārstrādes uzņēmums SIA Tolmets.

Tēlniecības rezidences ietvaros Liepājā no 1. augusta līdz 14. septembrim būs iespēja strādāt vienam konkursa kārtībā izraudzītam tēlniekam no ārvalstīm. Mākslinieka uzdevums būs radīt Liepājai raksturīgu vismaz divus metrus augstu skulptūru no metāla.

Rezidencei var pieteikties līdz 26. jūlijam atbilstoši konkursa izsludinātajam nolikumam.

Māksliniekam būs nodrošinātas naktsmītnes Fontaine viesnīcā, darba videi atbilstoša infrastruktūra un tehniskais nodrošinājums, kā arī tiek segti ceļa izdevumi.

Liepājnieces Kristas Lapiņas izlolotā radošā telpa Ideju bode piecos gados attīstījusi trīs darbības virzienus – mākslas un amatniecības izstrādājumu tirdzniecību, radošu projektu īstenošanu un veselīgo ēdienu kafejnīcu.

Visus Ideju bodes darbības virzienus vada pati uzņēmēja, kuras nerimstošā enerģija un izdoma agrāk mazaktīvo Jaunliepājas kvartālu pārvērtusi radošu aktivitāšu centrā. Telpās, kur izvietots mākslas preču salons un kafejnīca, pēc Kristas Lapiņas iniciatīvas tiek rīkotas izstādes, alternatīvas mūzikas vakari, sadarbībā ar kino Bize bez maksas tiek demonstrētas Eiropas nekomerciālās filmas. Ideju bodē notiek arī dažādi semināri – tostarp veselīgu ēdienu gatavošanas meistarklases, semināri jaunajiem uzņēmējiem, telpas tiek izīrētas banketiem un citiem sarīkojumiem.

«Saprotu, ka tas nav vieglākais ceļš, ko esmu izvēlējusies,» par veselīgās ēdināšanas biznesu saka Krista. Taču pati ideja – atvērt kafejnīcu – bijusi laba, jo pēc tās atvēršanas pērn maijā ieņēmumi no 19,6 tūkst. eiro 2015. gadā pieauguši līdz gandrīz 50 tūkst. eiro pērn. Lai juridiski nodalītu darbības virzienus, šā gada janvārī Kristas dzīvesbiedrs un atbalstītājs Māris Lapiņš reģistrējis IK Veselīgie projekti, kura paspārnē tagad darbojas pērn atvērtā kafejnīca un tiek tirgoti bioloģiskie pārtikas produkti. «Man vienmēr bijusi motivācija darīt kaut ko jēgpilnu, paliekošu, to, kas kādam ir noderīgs,» savu izvēli veidot izteiktu nišas piedāvājumu pamato uzņēmēja.

Pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" par veiksmīgāko ideju atzīta Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas komandas "JarBuddies" piedāvātā produktu fermentēšanas aplikācija.

Kultūrvietā "Spīdola" 18.-19. februārī 24 stundu garumā norisinājās pārtikas nozares inovāciju hakatons, kura laikā 100 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Somijas, Nīderlandes, Horvātijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Saūda Arābijas piedāvāja un izstrādāja jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē.

Galveno naudas balvu 10 000 eiro apmērā no "Rimi Latvia" dalīja trīs veiksmīgākās idejas.

Visveiksmīgākā ideja - produktu fermentēšanas aplikācija, kas palīdz sekot līdzi procesam un sniedz iespēju sazināties ar citiem fermentācijas entuziastiem un dalīties ar produktu - saņēma 5 000 eiro tālākai attīstībai, un to ieguva komanda "JarBuddies", kuru pārstāvēja dalībnieki no Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas.

Darbu sācis radošās telpas Ideju bode izveidots starptautisks interneta veikals shop.idejubode.lv.

Tajā vienuviet pārdod liepājnieku un kurzemnieku radītos mākslas, dizaina un amatniecības darbus, tādējādi atbalstot vietējos talantīgos cilvēkus un parādot citu valstu iedzīvotājiem, cik interesantas lietas top Liepājā un Kurzemē, informēja Ideju bode īpašniece Krista Kalnarāja.

Ideju bode interneta veikala saturu pakāpeniski papildinās ar jaunām precēm, nodrošinās to sūtīšanu uz ārvalstīm, veicot samaksu māksliniekiem par pārdotajiem mākslas, dizaina un amatniecības izstrādājumiem.

Novembrī aprit trīs gadi, kopš tika izveidota radošā telpa Ideju bode.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Summējot tendences skaidras un bezskaidras naudas norēķinos, Valsts kases datus un reprezentatīvās iedzīvotāju aptaujas rezultātus, var secināt, ka pēdējo 10 gadu laikā Latvijā ir ievērojami sarukusi ēnu ekonomikas proporcija, salīdzinot ar legālo ekonomiku.

Jūnija vidū visu Latvijas sabiedrību šokēja finanšu ministra Arvila Ašeradena paziņojumi (Arvils Ašeradens: “Valsts budžets ir ļoti nospriegots”), ka situācija ar topošo 2025. gada valsts budžetu ir tik saspringta, ka valdībai strauji ir jāmeklē ietaupījumi miljonu eiro lielumā. Ministrs Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā traģisma pilnā balsī paziņoja, ka fiskālā telpa ir negatīva, tik negatīva, ka “nākamā gada fiskālā telpa būs apmēram mīnus 58 miljoni eiro”. Ja “strukturālā deficīta līmeņa palielināšanu ar politiskajiem partneriem un Eiropas Komisiju neizdosies panākt, tad fiskālā telpa 2025. gadā būs mīnus 270 miljoni eiro”. Latvijai nav naudas solījumam strauji palielināt izdevumus aizsardzībai, par visu kalibru railbaltiku sadārdzinājumu finansēšanu nemaz nerunājot. No finanšu strupceļa ir tikai viena izeja – pievienotās vērtības nodokļa celšana par vienu procentpunktu. Otrs ceļš būtu piespiest ēnu ekonomiku sarauties un maksāt lielākus nodokļus. Šo finanšu ministra ideju politiskie trubadūri pārtvēra, un sākās lavīna ar ultrapatriotiskiem paziņojumiem, ka, tiklīdz latvju lauciniekiem aizliegs būvēt par 170 kvadrātmetriem lielākas ēkas ar pašu spēkiem, tad uzreiz valsts budžetā no ēnu ekonomikas ieplūdīs miljardu miljardus lieli nodokļu ieņēmumi. Ēnu ekonomika ir zelta ādere, no kuras varēs smelt, smelt un smelt. Tiklīdz izdosies piespiest lempīgos ēnu ekonomikas darboņus no katras lielākas lauku mājas veikt celtniecības pasūtījumus tikai pie būvniecības karteļa korumpantiem, tad Latvija uzreiz vienā rāvienā kļūs par bagātāko Eiropas Savienības valsti. Lai lasītāji piedod vieglo ironiju, bet Ministru kabineta apstiprinātajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 72, Rīgā 2024. gada 25. janvārī) patiešām ir iekļauts punkts 3.2.1., kurā ir noteikts: “Dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m2 uz 170 m2 .”

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 460 tūkstošu eiro apmērā Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam daudzpusīga digitālo inovāciju projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (Next Generation Micro Cities of Europe) īstenošanai.

2021. gadā paredzēts izveidot Digitālo Inovācijas centru izglītības tehnoloģiju jomā, kurā ietilps nākotnes mācību klase, prototipēšanas darbnīca, tehniskā koprades telpa un tiešsaistes platforma, ar kuras palīdzību tiks popularizētas iespējas, ko sniedz jaunais centrs.

Projekta aktivitāšu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu pilsētas digitalizācijā, iedzīvotāju izglītošanā, prasmju audzēšanā darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kā arī radīs jaunas darbavietas. “Latvijas iedzīvotāji un to iemaņas, prasmes, talanti ir viens no mūsu vērtīgākajiem resursiem. Sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaulē, redzam, ka mūsdienu prasībām atbilstošas digitālās prasmes kļūst arvien nepieciešamākas gan ikdienā, gan darba tirgū. Šāda īstenota procesu digitalizācija var palīdzēt arī mazināt plaisu starp galvaspilsētas un reģionu pilsētām digitālo iemaņu ziņā, veicinot ne tikai iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, bet ļaujot veikt virkni ikdienas lietu digitāli,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu un angļu valodā piedāvājot grupu pastaigas gida pavadībā.

Interesi par šo tūrisma pakalpojumu Liepājā ik gadu izrāda tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas valstīm, kā arī Amerikas, Japānas, Austrālijas u.c.. Viesus visbiežāk interesē jautājumi, kas saistīti ar koncertzāles īpašo un neordināro arhitektūru, aizkulišu fakti, interesanti atgadījumi no koncertzāles ikdienas un citi jautājumi. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji var sadzirdēt arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo 7 stāvus augstā ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā.

Ieņēmumu rādītāji liecina, ka vislielākā interese par pakalpojumu bija pirmajā gadā pēc koncertzāles atklāšanas. Bieži apmeklētāji izvēlas ekskursiju rezervēt koncerta dienā. Ekskursiju ieņēmumi (bez PVN) ir samazinājušies par 4 tūkstošiem eiro salīdzinot 2016. gadu, kad tie bija 12 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā 8 tūkstoši eiro.

Šogad pirmo reizi pasaulē lielākās nekustamā īpašuma konferences MIPIM 2016 konkursam Open Stage pieteikta ideja no Latvijas.

Ideju iesniegusi Rīgas spēkstacija (Riga Powerhouse), un atlikušas tikai 2 dienas, lai par to nobalsotu, spiežot pogu «VOTE» MIPIM Open Stage mājas lapā (Poga – augšā, kreisajā pusē). Konkursa uzvarētājam būs iespēja stundu ilgā sesijā prezentēt savu ideju konferences dalībniekiem.

Šobrīd Rīgas uzņēmēju pieteikums ir otrajā vietā, tam pietrūkst daži simti balsu.

No Latvijas konkursam pieteiktās tēmas autors ir Rīgas spēkstacija. Tās veidotājs Edgars Ivanovs atklāj, ka pieteiktās tēmas mērķis ir globālā līmenī veicināt diskusiju par ieguvumiem no radošu cilvēku līdzās strādāšanas. E. Ivanovs skaidro: «MIPIM pulcējas lielākā daļa lēmumu pieņēmēju nekustamā īpašumā nozarē no visas pasaules, tāpēc esam nolēmuši ne tikai pieteikt dalību Open Stage konkursā, bet arī foruma ietvaros notiekošajā Startup konkursā, kā arī – ja MIPIM rīkotāji būs atsaucīgi – ar netradicionālām metodēm pievērst dalībnieku uzmanību un iepazīstināt ar Rīgas spēkstaciju.»

Sociālais bizness ir par atbalstu un palīdzīgu roku. Tas ir par jaunām darbavietām un jaunām iespējām sociāli mazaizsargātām grupām.

Sociālais bizness ir arī par palīdzību kādam, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Īpaši jau tagad, kad apkārt valda krīze un neskaidrība. Tāpēc šajā pirmssvētku laikā ir īstais brīdis apsvērt sava sociālā uzņēmuma izveidošanu. Tā ir iespēja palīdzēt sev un citiem.

Sociālajam uzņēmumam nav peļņas gūšanas mērķa. Protams, tam ir jāizdzīvo, tāpēc savai eksistencei - izdevumu segšanai un algu samaksai - ir jānopelna arī šādiem uzņēmumiem. Taču primāri visi finanšu resursi tiek ieguldīti attīstībā.

Sociālais uzņēmums ir lielākais palīgs valstij dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Par valsts atbalstu arī pēdējos gados šī virziena uzņēmēji nevar sūdzēties - Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu daudziem uzņēmumiem, kas nozīmēja nodokļu atlaides un iespēju pretendēt uz granta saņemšanu investīcijām turpmākajā attīstībā.

Uz šī gada noslēdzošo Eiropas virtuālo tikšanos 16.decembrī aicināts pulcēties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs, kuru interesē gūt noderīgas, praktiskas zināšanas, uzklausīt īstus pieredzes stāstus un dibināt kontaktus ar iespējamiem sadarbības partneriem un jauniem klientiem.

Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tīklošanās notiks jau piekto reizi, un arī šoreiz aicināti piedalīties gan diasporas, gan Latvijas uzņēmēji vai tie, kuri tikai vēl prāto par savu ideju iespējamu realizāciju un vēlas gūt zināšanas un iedrošinājumu.

Decembra pasākuma galvenā lekcija būs par tēmu “Autentiska līderība”.

Virtuāli klātesošajiem būs iespēja uzzināt, kā pilnveidot līderības prasmes; kā izvēlēties piemērotākos darbības virzienus un veidot izcilu komandu; kā ietekmīgi komunicēt, lai sadzird darbinieki un sadarbības partneri.

Meistarklasi par šiem jautājumiem vadīs Inga Ezera, starptautiski pieredzējusi biznesa, līderības un personības attīstības trenere ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi augsta līmeņa amatos. Ierasta un dalībnieku iecienīta sadaļa uzņēmēju tīklošanās pasākumos ir praktiskie pieredzes stāsti. Šoreiz ar to dalīsies Šveicē mītošā Liene Poriete. Viņa nesen sākusi realizēt savu radošās uzņēmējdarbības ideju, projektu “fine art plate”, apvienojot divas lielās aizraušanās – vizuālo un kulinārijas mākslu. Ceļš līdz savam sapnim bijis garš un interesants, un tajā gūtas atziņas un pieredze, kas var noderēt arī citiem diasporā dzīvojošajiem, kas vēl tikai prāto par savu ideju realizēšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, dalībniekiem būs iespēja īsumā prezentēt sevi, savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu un pastāstīt, kādu sadarbību šobrīd meklē.

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Investējot 700 000 eiro, atklāta Ķekavas novada Jaunu ideju centra ēka, informē Ķekavas novada pašvaldība.

Plānots, ka ēkā mājvieta būs Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centra jauniešiem, izglītības, kultūras un sporta pārvaldes speciālistiem, kā arī šeit varēs kopīgas idejas radīt uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas un interešu grupas, izmantojot kopstrādes telpas piedāvātās iespējas.

Tāpat ēkas lielā zāle būs paredzēta dažādu izstāžu un pasākumu rīkošanai. Savukārt ēkas pagrabstāvā izveidota audio un video apmācību telpa atbilstoši šīs jomas specifiskajām tehniskajām prasībām, kā arī ģērbtuves un dušas sportistiem, kas trenēsies blakus esošajā Ķekavas sporta laukumā, kā arī būs publiskās labierīcības telpas.

Jaunu ideju centra ēkas metu konkursā uzvarēja arhitekta Jura Pogas ideja. Arhitekta piedāvāto ēkas skici attīstīja būvprojekta izskatā SIA «Pašvaldību ekonomiskās attīstības fonds», bet būvniecību veica SIA «Balsts R».