Lai popularizētu sabiedriski aktīvas sievietes, kuras sniegušas īpašu ieguldījumu arhitektūras, dizaina un būvniecības procesos, aizvadīts jau otrais konkurss–forums Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017, informē konkursa rīkotāji Building Design and Construction Council.

Laureātes tika izvēlētas sešās nominācijās.Par gada sievieti arhitektūrā 2017 atzīta arhitekte Ruta Krūskopa (GRAF-X). Gada sieviete būvniecībā 2017 – mikroklimata eksperte Ērika Lešinska (Menerga), gada sieviete dizainā 2017 – dizainere Santa Meikulāne, Lolot Design, gada sieviete arhitektūras veicinātāja 2017 – arhitektūras mantojuma eksperte Vita Banga,gada sieviete būvniecības veicinātāja 2017 – Silvija Štrausa, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras profesore, gada sieviete dizaina veicinātāja 2017 – žurnāliste, dizaina apskatniece Anita Pīra.

Par nozīmīgiem sasniegumiem forumā tika godināta arhitekte Anna Vasiļjeva, ALTA GRUPA, arhitekte Ilze Ratniece, REM PRO, arhitektūras veicinātāja Sandra Treija, RTU APF profesore, Elīna Orna, Kuldīgas pašvaldība, dizainere Dace Blūma, dizainere Inese Oboļeviča, dizaina veicinātāja Edīte Bērziņa, LMA pasniedzēja, Zane Eglīte, Skrundas pašvaldība, būvniece Helēna Endriksone, LBS valdes locekle, Linda Malvesa, CMB, būvniecības veicinātāja Dace Čoldere, VKPAI, Inga Janeliukšte, BVKB.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

No šā gada 12.-14. Septembrim Liepājā Europa City Amrita Hotel norisināsies Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldes rīkotā konference „Kultūra kā pilsētas attīstības veicinātāja”.

Konference veltīta šobrīd Latvijā un Eiropā kultūras nozarē vairākām aktuālām tēmām. Tajā skaitā - kultūras ietekme uz ekonomiku un Eiropas Kultūras Galvaspilsētas (EKG) projekta auditorija; inovācijas un attīstība EKG kontekstā.

Konferenci unikālu padara fakts, ka pirmo reizi Latvijā vienkopus būs iespējams satikt tik daudzus augsta līmeņa starptautiskus pilsētas kultūras nozares attīstības plānotājus, plānu realizētājus, lielu kultūras attīstības projektu vadītājus. Divās konferences dienās referātus lasīs un savu darbību prezentēs 14 lektori no 7 Eiropas valstīm.Konferencē iespējams reģistrēt 170 dalībniekus. Šobrīd reģistrētie dalībnieki pārstāv Latvijas pilsētas Liepāja, Kuldīga, Sigulda, Jūrmala, Ogre, Cēsis, Rēzekne un 7 dažādas citas Eiropas valstis - Lietuvu, Poliju, Vāciju, Franciju, Zviedriju, Somiju, Norvēģija. Vēlmi apmeklēt konferenci izteikuši arī Francijas vēstniecības Padomnieks sadarbības un kultūras jautājumos un Francijas kultūras centra direktors Žans Luī Lepretrē un Austrijas Vēstniece Hermīne Popellere.

Svinīgā atmosfērā noslēdzies starptautiskā labdarības projekta TOYP Latvia pirmais posms un apbalvoti Latvijas 10 jauni un izcili cilvēki vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kuri ir sasnieguši izcilus panākumus savā izvēlētajā darbības jomā un veicinājuši pozitīvas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā.

TOYP ir starptautisks labdarības projekts, ko Latvijā organizē biedrības Junior Chamber International Latvia (JCI Latvia) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ar mērķi veicināt jauniešu izglītošanos un iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības attīstībā Latvijā, iedvesmojot tos uz sasniegumiem savā izvēlētajā darbības jomā, būt labākiem līderiem un radīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.

Balvas šajā gadā saņēma Vita Brakovska - uzdrīkstēšanās un radošas darbības veicinātāja - pa visu Latviju ceļojošais «zināšanu eņģelis», Liene Dambiņa - Bērnu slimnīcas fonda vadītāja, Raimonds Elbakjans - Lielākās ielu sporta un kultūras kustības Latvijā – projekta Ghetto Games idejas autors un vadītājs, Ratiņbasketbola federācijas prezidents, Latvijas jauniešu elks un autoritāte, Jānis Iklāvs - skolotājs, Latvijas skautu priekšnieks, Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas (LSGCO) valdes priekšsēdētājs, Ogresgala 5. Skautu un gaidu vienības priekšnieks, Ināra Kehre - aktīva jaunatnes organizāciju brīvprātīgā un vairāku sociālo un labdarības projektu vadītāja, apbalvojuma Laiks Ziedonim vadītāja un fonda Viegli idejas līdzdibinātāja, Dana Narvaiša - aktīva alternatīvās izglītības veicinātāja, Cēsu Jaunās sākumskolas vadītāja un viena no tās veidotājām, Andris Rubīns - viens no spilgtākajiem radošās industrijas pārstāvjiem Latvijā, reklāmas aģentūras DDB Latvija izpilddirektors, līdzdibinātājs Latvijas pirmajam sociālajam uzņēmumam MAMMU, Ģirts Majors - lielākā mūzikas un mākslas festivāla Baltijā Positivus rīkotājs, koncertaģentūras Positivus Music vadītājs, koncertzāles Palladium līdzīpašnieks, Aminata Savadogo - viena no talantīgākajām jaunajām Latvijas dziedātājām, komponiste un dziesmu autore un Mārtiņš Sirmais - viens no izcilākajiem un radošākajiem latviešu pavāriem, 3 pavāru restorāns, restorāna 3 un kafejnīcas - veikala Sirmais un Dreibants līdzīpašnieks.

Notiks mākslas darbu izsole

Privātajā Latviešu Mākslas muzejā 3.jūlijā 19:00 tiek rīkota Latvijas vecmeistaru un mūsdienu mākslas darbu izsole.

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

Notiks plazmas virsmas inženierijas jautājumiem veltīta konference

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Kompetence starpkultūru izpratnē ir veiksmīga starptautiskā biznesa priekšnoteikums.

Saskaroties ar vietējā tirgus ierobežotību, daudzi Latvijas uzņēmumi ir nonākuši pie atziņas par to, ka ir nepieciešams eksportēt, un daudzi jau to veiksmīgi vai ne tik veiksmīgi dara. «Lai Latvijas uzņēmumi varētu attīstīties un nopelnīt, ir jāiet «ārā» – jāeksportē. Jebkurš eksports vistiešākajā mērā ir saistīts ar komunikāciju ar citas valsts pārstāvi. No tās ir atkarīgs sadarbības ātrums, kas finālā ietekmē arī peļņu,» norāda konsultāciju kompānijas Amber Training International partneris, farmācijas uzņēmuma Lundbeck Latvia vadītājs Andris Dieviņš.

30% neveiksmju eksportā ir izsaucis kompetences trūkums starpkultūru izpratnē, saka kompānijas Intercultural Network Consulting vadītāja Elizabete Aldera-Vuerera (Elisabeth Alder-Wuerrer), kura pati, savulaik vairāk nekā desmit gadus strādājot starptautiskajā organizācijā OPEC un pēc tam arī citos uzņēmumos, ir pārliecinājusies par to, kā kultūra ietekmē savstarpējo komunikāciju.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Kompānijas kultūra sākas ar tās īpašniekiem un saistās ar visiem procesiem, kā un kādi darbinieki tiek pieņemti, kā tie savstarpēji komunicē, kādi ir saskarsmē ar klientiem

Tā DB pauž aptautājie uzņēmēji. «Uzņēmuma kultūra sākas ar dibinātājiem, un viņi ir atbildīgi par to – tā ir viņu kompānija. Kultūra ir visas organizācijas pamats – kā kompānija darbojas, kā pieņem darbā cilvēkus, kā novērtē rezultātus utt. Tas saistās ar pilnīgi visu. Bez labi definētas kultūras ir grūti saprotams uzņēmuma darbības un attīstības virziens,» skaidro Deivids Bizers (David Bizer), personāla atlases kompānijas Talent Fountain partneris.

Optikas salonu tīkls Metropole ir attīstījies kā ģimenes uzņēmums. Tāpēc sākotnēji īpašnieki pulcēja ap sevi cilvēkus ar līdzīgām vērtībām. «Šobrīd redzam, ka neesam kļūdījušies, un tās vērtības, ko mūsu ģimene bija tikai domās definējusi, sākot biznesu, joprojām ir noteicošās. Ir prieks, ka tās ir kļuvušas vēl dziļākas, vēl izteiktākas,» saka Jānis Kossovičs, optikas salonu tīkla Metropole direktors. Pieredze viņam ir iemācījusi, ka stiprus pamatus uzņēmējdarbībai var uzbūvēt kopā ar uzticamiem cilvēkiem, un tieši tobrīd veidoajs uzņēmuma kultūra. J. Kossovičam šķiet svarīgi to radīt dabiski, bez jebkādiem mākslīgiem teorētiskiem pamatprincipiem, jo tie var «neiesakņoties», radīt neizpratni darbiniekos, pārpratumus vai pat neveiksmīgus blakusefektus.

Lai daudzveidīgi atbalstītu remigrāciju un aktualizētu tā jautājumu risināšanu, Liepājā īstenos projektu «Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās», informēja Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas pārstāve Kristīne Čabikina.

Viņa stāstīja, ka projekta kopējās izmaksas ir 9900 eiro un tās visas sedz no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) finansējuma.

Projektā organizēs vairākas aktivitātes. Viena no tām - konference «Darba un karjeras attīstība: tendences un iespējas remigrantiem». Konferences mērķis ir veicināt izpratni par remigrācijas nozīmi, tendencēm un ieguvumiem, iepazīstināt remigrantus ar karjeras un izaugsmes iespējām Liepājā, piebilda Čabikina.

Konference paredzēta darba devējiem, pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldību darbiniekiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem.

Liepājas pašvaldības pārstāve norādīja, ka vēl viena aktivitāte būs tikšanās «Ar pasaules pieredzi Liepājā» remigrantiem un potenciālajiem remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem neformālā gaisotnē, lai veicinātu remigrantu iniciatīvas un stiprinātu remigrantu kopienu un piederību Liepājas videi.

Ne velti kultūra ir viens no fundamentālākajiem jēdzieniem, kad spriežam, piemēram, par tirdzniecības sakariem, un tā nenozīmē tikai sālsmaizi uz dvieļa.

Arī tādas nejēdzības kā kukuļdošana, «aploksnītes», birokrātijas mudžeklis, neprognozējama tiesa u.c. ir kultūra. Kultūra ir tas, kā kaut kas tiek uztverts un saprasts un kā «lietas notiek».

Un notiek tās pa dziļi iebrauktām risēm – vienalga, vai tās būtu produktīvā virzienā, vai gluži pretēji.

Nelāgā kārtā Latvijas kultūrā lobijs un lobēšana tiek uztverta ar dziļām aizdomām, un es paredzu, ka tas vēl labu laiku mocīs mūsu jau tā bieži vien samocīto kopā būšanu un darbošanos. Bet tādi nu ir fakti, cerēt tajā kaut ko drīz panākt ar aģitāciju būtu lieks optimisms, jo vidējā termiņā tas kultūrai ir kā pīlei ūdens. Ilgtermiņā gan attieksmei ir jāmainās, tādēļ pēc iespējas nosvērti par to jau ir jārunā.

Tieši mēnesis atlicis līdz augusta pēdējās dienās, 29. un 30.datumā, Liepājā un Liepājas apkaimē gatavotajam Latvijas rallija čempionāta posmam – rallijam Kurzeme 2009, kas pulcēs prāvu skaitu rallistu gan no Latvijas, gan no tuvākām un tālākām kaimiņvalstīm.

Vēl jo vērienīgāks šis pasākums būs tādēļ, ka paralēli autorallija sacensībām šogad notiks arī rallijsprinta un rallijreida čempionāta posms, kas nozīmē ne tikai vairāk dalībnieku, bet arī lielāku sacīkšu auto daudzveidību un vairāk autosporta atmosfērā pavadīta laika divu dienu garumā. Citiem vārdiem – bez jau ierastajām čempionu cīņām N4 klasē redzēsim rallija vidē pazīstamos rallijreida apvidniekus, un ne mazāk spraigas cīņas gaidāmas rallijsprinta dalībnieku starpā.

Atšķirībā no rallijreida braucējiem rallijsprinta sacensību dalībniekiem šāda seriālu apvienošana būs jaunums. Lai gan rallijsprints un rallijs pēc būtības ir līdzīgas disciplīnas, zināmas atšķirības tomēr pastāv. Pirmām kārtām jau tie ir automobiļi, jo bez speciāli rallijam pielāgotajām mašīnām rallijsprintā ir dalībnieki, kuri brauc "road" klasē ar standarta jeb ielas automobiļiem. Šajā ieskaites grupā par uzvarētāju kļūst nevis ātrākais, bet precīzākais – tas, kurš pratis vislabāk ievērot regularitātes principus, distancē spējis visprecīzāk noturēt vidējo optimālo ātrumu un finišu sasniedzis ar iespējami mazāko nobīdi no laika normas.

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Tikai divas pašvaldības – Liepāja un Ventspils – tika iesniegušas savas prasības izmaiņām Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020). Tomēr vairums no priekšlikumiem nav guvuši NAP izstrādātāju un Saeimas atsaucību.

«Virkne sabiedrībai būtisku jautājumu joprojām nav iekļauti vidēja termiņa plānošanas dokumentā – NAP 2020 projektā, lai gan šādi jautājumi tiek paredzēti un atbalstīti 2010.gada 10.jūnijā Saeimā apstiprinātajā Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā – Latvija 2030,» iniciatīvu pamato Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Viņš uzsver, ka Ventspils savus priekšlikumus sniegusi vairākas reizes jau kopš NAP 2020 prioritāšu pamatojuma ziņojuma 2012. gada 15. februārī. Savus priekšlikumus plāna izstrādātājiem iesniegusi arī Liepājas dome, pamatlīnijās būdama vienota ar Ventspili.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

2008. gada deviņu mēnešu laikā liepājnieku vidējā alga palielinājusies par 68 latiem, jeb par 19.5%, salīdzinot ar 2007.gada vidējo algu, liecina domes attīstības pārvaldes ekonomikas nodaļas apkopotie jaunākie statistikas dati.

Ja 2008.gada pirmajā pusgadā Liepājā vidējās algas kāpums ir bija lēnāks nekā vidēji Latvijā, tad 2008.gada deviņu mēnešu laikā Liepājā vidējā alga pieaugusi straujāk nekā vidēji Latvijā. Latvijā vidējā alga palielinājusies par 73 latiem, jeb par 19.2%.

Liepājā procentuāli bijis trešais lielākais darba samaksas pieaugums starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām. Vislielākais darba algas pieaugums bijis Daugavpilī (par 20.2% salīdzinājumā ar 2007.gada vidējo darba samaksu). Straujāk nekā Liepājā darba samaksa pieaugusi arī Ventspilī (par 19.6%). Lēnāk darba samaksa palielinājusies Jūrmalā (par 19.4%), Rīgā (par 18.9%), Rēzeknē (par 18.6%) un Jelgavā (par 16.9%).

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.