Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Īrijas parlaments kļuvis par otro likumdevēju pasaulē aiz Lielbritānijas, kas pasludinājis ārkārtas stāvokli klimata jomā.

Kā «lieliskas ziņas» šādu Īrijas parlamenta lēmumu uzteikusi zviedru pusaudze un vides aktīviste Grēta Tūnberga, kura pēdējā laikā iedvesmojusi skolēnus visā pasaulē pieprasīt politiķiem aktīvāku rīcību cīņā pret klimata pārmaiņām.

Ceturtdienas vakarā bez balsojuma tika pieņemti grozījumi Īrijas parlamenta ziņojumam, kuros pasludināts «ārkārtas stāvoklis klimata jomā» un parlaments aicināts «izpētīt, kā [Īrijas valdība] var uzlabot savu reakciju uz problēmu, ka mazinās bioloģiskā daudzveidība».

Īrijas Zaļās partijas līderis Īmons Raiens, kurš virzīja grozījumus, lēmumu raksturoja kā vēsturisku.

16 gadus vecā Tūnberga, kas aicinājusi uz protestiem visā Eiropā un kura kļūst par vienu no kaislīgākajām vides aktīvistu balsīm, aicina valstis sekot šim piemēram.

Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta Brexit vienošanās.

«Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli» pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.

«Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus,» savukārt tviterī paziņojis Junkers.

Viņš arī aicinājis Eiropadomi, kuras sanāksme paredzēta vēlāk ceturtdien, vienošanos apstiprināt.

Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā vēstulē Junkers norādījis, ka Džonsons «demonstrējis piekrišanu» saskaņotajam tekstam, kurā pārskatīta iepriekš noslēgtā breksita vienošanās, kuru trīskārt noraidījis Lielbritānijas parlaments.

Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija ceturtdien sarunās Briselē panākušas vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām.

"Mēs beidzot esam nonākuši pie vienošanās," žurnālistiem sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

"Tas bija garš un līkumots ceļš, bet tā galā mēs esam ieguvuši labu vienošanos," teica Leiena.

"Vienošanās ir panākta," tviterī ierakstīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Mēs esam parakstījuši pirmo tirdzniecības vienošanos par nulles tarifiem un nulles kvotām, kāda jebkad panākta ar ES," teikts Lielbritānijas valdības paziņojumā.

Tajā norādīts, ka "šī vienošanās ir lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās, kādu parakstījusi katra no pusēm, un tā aptver tirdzniecību, kuras apmērs 2019.gadā bija 668 miljardi sterliņu mārciņu".

Lai saņemtu Eiropas Parlamenta (EP) piekrišanu Lielbritānijas izstāšanās līgumam, ir jāgarantē pilsoņu tiesību aizsardzība, savā trešdien pieņemtajā rezolūcijā uzsvēris EP, tādējādi paužot bažas par iedzīvotāju tiesībām saistībā ar plānoto Brexit vienošanos, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka EP īpaši pauž bažas par Lielbritānijā pašlaik īstenoto Eiropas Savienības (ES) pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmu. Deputāti ir noraizējušies par to, ka ES iedzīvotāji nesaņem fizisku apliecinājumu viņu tiesībām uzturēties Lielbritānijā, kā arī par shēmas, kas paredz fizisku pieteikumu iesniegšanu, ierobežoto pieejamību.

EP deputāti arī apšauba Izstāšanas līgumā paredzētās Lielbritānijas "neatkarīgās iestādes" patieso neatkarību un veidu, kā to plānots izveidot, norādot, ka viņi labprāt izveidotu kopēju EP un Lielbritānijas parlamenta izstāšanās kontroles mehānismu.

EP pieņemtais teksts aicina uzsākt informācijas kampaņas, lai iedzīvotājus sagatavotu, un mudina 27 ES dalībvalstu valdības pieņemt konsekventus pasākumus, lai aizsargātu Lielbritānijas pilsoņus to teritorijās.

Pēc Brexit Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Diskusija par to raisījās, arī deputātam Aleksandram Kiršteinam (VL-TB/LNNK) aktualizējot Latvijas ieinteresētību tautiešiem atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka, lai iedzīvotāji no Lielbritānijas remigrētu atpakaļ uz Latviju, ir jāsakārto arī jautājums par viņu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece vērsa uzmanību, ka pašlaik viņa nevar sniegt skaidrojumu Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, kā viņu kvalifikācija tiktu atzīta Latvijā, ja tautieši nolemtu atgriezties.

Uz nepieciešamību risināt jautājumu par kvalifikāciju atzīšanu norādīja arī deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Reinis Znotiņš (JKP) un Marija Golubeva (AP).

Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons solījis, ka Apvienotā Karaliste nemaksās 39 miljardu sterliņu mārciņu (44 miljardu eiro) tā dēvēto šķiršanās rēķinu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) gadījumā, ja viņš kļūs par premjerministru un ja netiks panākti labāki nosacījumi Lielbritānijas aiziešanai no bloka.

«Vienmēr esmu uzskatījis par dīvainu [prasību]. ka mums jāpiekrīt izrakstīt viss čeks pirms galīgās vienošanās,» sacījis Džonsons intervijā laikrakstam «The Sunday Times».

«Lai panāktu labu vienošanos, nauda ir lieliska (..) smērviela,» teicis bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Tā dēvētais šķiršanās rēķins Lielbritānijai jāmaksā, lai segtu savas saistības pret ES.

Pašreizējā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir iesniegusi atlūgumu, jo nav spējusi īstenot vienošanos par valsts izstāšanos no ES.

Meja novembrī noslēdza vienošanos ar ES, bet Lielbritānijas parlaments trīs reizes šo vienošanos noraidīja, tāpēc Meja bijusi spiesta atlikt izstāšanos no bloka, kas tagad paredzēta 31.oktobrī.

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta otrdienas vakarā nobalsojusi par to, ka tā apspriedīs likumprojektu, kas bloķēs valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Par to nobalsoja 328 deputāti, bet 301 deputāts bija pret. Starp deputātiem, kas balsoja par, bija arī 21 politiķis no premjerministra Borisa Džonsona vadītās Konservatīvās partijas. Džonsons iepriekš draudēja, ka konservatīvie, kuri pāries opozīcijas pusē, tiks izslēgti no partijas.

Šis balsojums ir trieciens Džonsonam, kurš ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar ES būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

Likumprojekts, par kuru parlamenta apakšpalāta balsos trešdien, paredzēs, ka gadījumā, ja līdz 19.oktobrim ar ES nebūs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem un to nebūs apstiprinājis parlaments, Džonsonam būs jālūdz ES pagarināt Lielbritānijas izstāšanās termiņu līdz 31.janvārim.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels trešdien Briselē parakstījuši ES un Lielbritānijas vienošanos par pēcbreksita attiecībām.

Tagad parakstītie dokumenti ar Lielbritānijas bruņoto spēku lidmašīnu tiks nogādāti Apvienotajā Karalistē, kur tos parakstīs premjerministrs Boriss Džonsons, ziņo mediji.

Jau vēstīts, ka ES un Lielbritānija 24.decembrī sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām. Apvienotā Karaliste izstājās no ES 31.janvārī, un pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.

1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Lielbritānijas parlaments vienošanos ratifikāciju plāno izskatīt trešdien.

Lielbritānijas valdība drīzumā nāks klajā ar jaunu breksita vienošanās projektu, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

«Mēs nāksim klajā ar ļoti labu piedāvājumu. Mēs to oficiāli iesniegsim pavisam drīz,» intervijā BBC televīzijai paziņoja Džonsons, kurš pašlaik piedalās viņa vadītās Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā.

Lielbritānijas un Īrijas mediji ziņoja, ka Džonsons vēlas, lai preču pārbaudes nenotiktu tieši pie Īrijas robežas, kā arī lai būtu brīva lauksaimniecības produktu plūsma.

Spriežot pēc mediju ziņotā, priekšlikums izstrādāts tā, lai paturētu robežu starp Ziemeļīriju un Īriju atvērtu pēc breksita, kuru Džonsons plāno ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs pauda viedokli, ka Džonsona valdības priekšlikumam nav izredžu.

«Pienācis laiks, kad ES jāsaņem nopietns priekšlikums no Lielbritānijas valdības, ja oktobrī gribam panākt breksita vienošanos,» tviterī paziņoja Kovenijs, piebilstot, ka Īrija un Ziemeļīrija ir pelnījušas ko labāku.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien paziņoja, ka 7.jūnijā atkāpsies no konservatīvās partijas un attiecīgi arī valdības vadītājas amata.

«Man tas ir un vienmēr būs dziļas nožēlas jautājums, ka es neesmu bijusi spējīga nodrošināt breksitu,» pie Dauningstrītas rezidences paziņoja Meja.

«Es no Konservatīvās partijas līdera amata atkāpšos piektdien, 7.jūnijā,» emocionālā uzrunā pavēstīja Meja. «Nākamajā nedēļā sāksies jaunas vadības vēlēšanu process.»

Viņa sacīja, ka darījusi visu, lai nodrošinātu breksitu, piebilstot, ka viņai bijis gods būs par premjerministri teju trīs gadus.

«Es esmu otrā sieviete premjerministre, taču noteikti ne pēdējā,» paziņoja Meja.

Sagaidāms, ka partijas jaunā vadītāja ievēlēšana prasīs vairākas nedēļas. Meja šajā laika posmā būs premjerministra pienākumu izpildītāja.

Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsojis par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netiek apstiprināta Brexit vienošanās, automātiski iedarbojas likums bezvienošanās Brexit novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā jālūdz ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Pārstāvju palātas deputāti ar 322 balsīm par un 306 pret atbalstīja konservatīvo deputāta Olivera Letvina iesniegto priekšlikumu, ka pirms vienošanās ratifikācijas jāpieņem likums tās izpildei.

Pēc Letvina priekšlikuma pieņemšanas valdība atsaukusi šodien paredzēto balsojumu par Brexit vienošanās ratifikāciju.

Džonsons pēc balsojuma paziņoja, ka turēsies pie līdzšinējā izstāšanās termiņa - 31.oktobra - un nelūgs ES pagarināt termiņu un ka valdība nākamnedēļ iesniegs Brexit īstenošanai nepieciešamo likumprojektu.

Eiropas Savienības (ES) vēstnieki līdz nākamajai nedēļai atlikuši lēmuma pieņemšanu par to, uz cik ilgu laiku atliekama Lielbritānijas izstāšanās no ES, piektdien pēc sarunām Briselē pavēstīja diplomāti.

27 ES dalībvalstis ir vienisprātis, ka Brexit ir jāatliek uz laiku pēc 31.oktobra, tomēr šobrīd vēl turpinās sarunas par to, cik ilgs laiks varētu tikt atvēlēts.

Vēstnieki vienojušies, ka lēmums tiks pieņemts rakstiskā procedūrā, nevis līderu ārkārtas samitā, un viņu nākamā sanāksme gaidāma pirmdien.

ES dalībvalstis jau trešdien vēstnieku sanāksmē principā piekrita atlikt Brexit uz laiku pēc 31.oktobra.

«Visi bija vienisprātis, ka termiņu ir nepieciešams pagarināt, lai izvairītos no bezvienošanās Brexit,» pēc trešdienas sanāksmes ziņu aģentūrai AFP sacīja avots.

Atbilstoši līdzšinējam plānam paredzēts, ka Lielbritānijai jāizstājas no ES 31.oktobrī, bet Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdienas vakarā lūdza ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II ceturtdien apstiprināja likumu par breksita vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

"Viņas majestātes karaliene devusi karalisko apstiprinājumu breksita likumprojektam, kas tādējādi kļūst par breksita likumu," tviterī paziņoja breksita ministrs Stīvs Bārklijs.

Likumprojekts parlamentā tika galīgi apstiprināts trešdien pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt breksita vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Bērkovs pirmdien bloķējis premjerministra Borisa Džonsona mēģinājumu sarīkot atkārtotu balsojumu par viņa panākto jauno Brexit vienošanos.

«Debates par likumprojektu šodien nenotiks, jo tā būtu atkārtošanās un to darīt būtu pretrunā ar kārtību,» uzrunājot apakšnama deputātus, paziņoja Bērkovs.

Viņš norādījis, ka valdība cenšas iesniegt apspriešanai likumprojektu, kas «pēc būtības neatšķiras» no tā, kuru deputāti izskatījuši jau sestdien.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums. Šo priekšlikumu apakšnama palātas deputāti atbalstīja ar 322 pret 306 balsīm.

Lielbritānijas parlamenta darbs uz mēnesi tiks apturēts no pirmdienas vakara, paziņojis valdības preses sekretārs.

«Parlamenta darbs tiks apturēts šodien darba dienas beigās,» sacīja preses sekretārs.

Viņš piebilda, ka tas notiks neatkarīgi no tā, kā parlaments nobalsos par premjerminista Borisa Džonsona priekšlikumu rīkot pirmstermiņa vēlēšanas.

Jau ziņots, ka 8.augustā karaliene Elizabete II piekrita Džonsona lūgumam pirms breksita uz laiku apturēt parlamenta darbu. Karalienes oficiālo padomnieku sanāksme - Slepenā padome - paziņoja, ka parlamenta darbs var tikt apturēts ne agrāk kā pirmdien, 9.septembrī, un ne vēlāk kā ceturtdien, 12.septembrī. Parlamentu paredzēts atkal sasaukt pirmdien, 14.oktobrī.

Džonsona lēmums apturēt parlamenta darbu tiek skaidrots ar viņa centieniem panākt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Tomēr pagājušajā nedēļā parlaments paspēja pieņemt likumu, kas dod iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu..

Tradicionālajā ceremonijā ar karalienes piedalīšanos pirmdien Lielbritānijas parlaments tika iepazīstināts ar premjerministra Borisa Džonsona valdības programmu nākamajam leģislatūras periodam, un karaliene Elizabete II apliecināja, ka britu valdības prioritāte ir valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī.

Vienlaikus pirms šonedēļ gaidāmās ES līderu sanāksmes paliek arvien mazāk laika vienoties par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem, tādēļ ir maz ticams, ka liela daļa no Džonsona ierosinājumiem tiks īstenota. Turklāt pieaug spekulācijas par parlamenta ārkārtas vēlēšanām.

Karaliene Elizabete II savā runā deputātiem uzskaitīja 26 jaunus likumprojektus, kas ietver gan Brexit līgumu ar ES, par kuru vēl jāpanāk galīgā vienošanās, gan kriminālsodu un vides aizsardzības likumu grozījumus.

«Manas valdības prioritāte vienmēr ir bijusi nodrošināt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības 31.oktobrī,» 93 gadus vecā karaliene no troņa parlamenta deputātiem nolasīja valdības ierēdņu sagatavoto tekstu.

Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona valdība ceturtdien paziņoja, ka ierosinās nākamajā pirmdienā parlamentā rīkot otru balsojumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu.

Pārstāvju palātas līderis Džeikobs Rīss-Mogs deputātiem pavēstīja, ka iesniegs «priekšlikumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām», par kuru būs jābalso pirmdien. Kā ziņots, Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.

Sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.

ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka ievēros likumu, bet nodrošinās valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) līdz oktobra beigām - ar vai bez vienošanās.

Lielbritānijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas pieprasa premjerministram lūgt ES atlikt Brexit, ja līdz 19.oktobrim netiks panākta vienošanās par izstāšanos.

Taču britu mediji vēsta, ka Džonsona komanda pēta, kā iespējams šo likumu apiet.

Jautāts, kā viņam tas izdosies, Džonsons intervijā britu raidorganizācijai BBC sacīja, ka ievēros konstitūciju un pakļausies likumiem, bet Brexit notiks 31.oktobrī.

Premjerministrs uzsvēra, ka cilvēkiem jāsaprot, ka Lielbritānija nepagarinās Brexit un izstāsies 31.oktobrī - ar vai bez vienošanās.

Taču Džonsons neatklāja, kā izvairīsies no nepieciešamības lūgt pagarinājumu, ja vienošanās par Brexit netiks panākta.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien ratificēja Brexit vienošanos, nodrošinot, ka Lielbritānija piektdien plkst.23 pēc Griničas laika izstājas no Eiropas Savienības (ES).

Par vienošanās ratificēšanu nobalsoja 621 deputāts, 49 balsoja pret, bet 13 atturējās.

Pēc Brexit EP pametīs arī 73 britu deputāti, bet attiecības Lielbritānijas un ES starpā pilnībā netiks sarautas.

Brexit sekos pārejas posms, kas ilgs līdz 2020.gada 31.decembrim. Šai periodā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas un abām pusēm būs jāpanāk vienošanās par jaunu tirdzniecības līgumu.

Londona uzstāj, ka šādu vienošanos ir iespējams panākt, bet ES amatpersonas paudušas šaubas, vai tik īsā laikā tas ir iespējams.

Pārejas periodu ir iespējams pagarināt, ja par to vienojas abas puses, bet Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons jau paziņojis, ka tam nepiekritīs.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paudis nožēlu, ka viņam nav izdevies panākt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) viņa apsolītajā termiņā - ne vēlāk kā 31.oktobrī.

«Esmu ļoti, ļoti vīlies. (,,) Tas ir lielas nožēlas vērts,» intervijā telekanālam «Sky News» sacīja Džonsons, kurš iepriekš bija solījis, ka viņa vadītā valdība panāks Lielbritānijas izstāšanos no ES ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Džonsons norādīja, ka Brexit atlikšanā ir vainojams parlaments, taču gadījumā, ja viņa vadītā Konservatīvā partija uzvarēs 12.decembrī paredzētajās vēlēšanās, Brexit šķēršļu vairs nebūs.

Jau ziņots, ka Eiropadome nolēma pagarināt Brexit termiņu.

Termiņš pagarināts līdz 31.janvārim, «lai atvēlētu vairāk laika izstāšanās vienošanās ratifikācijai».

Paziņojumā gan arī teikts, ka Apvienotā Karaliste ES var pamest 1.decembrī vai 1.janvārī, «ja izstāšanās vienošanos būs ratificējušas abas puses».

Mazinoties bažām par pasaules ekonomikas nākotni, uz arvien jauniem rekordiem turpina tiekties akciju cena. ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš gada sākuma palielinājusies jau vairāk nekā par 23%.

Lai gan tirgus dalībnieku noskaņojums ir uzlabojies, ne viss pārliecina par akcijām spožu tuvāko nākotni. Piemēram, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ka globālās ekonomikas recesijas iestāšanās risks joprojām ir paaugstināts. Līdz ar to - šā brīža cenu pieaugums, neskatoties uz investoru optimismu, var nebūt noturīgs.

Bažas nepiepildījās

Pēdējās nedēļās akciju mijēji priecājušies par pagaidām mutisku progresu ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās. Pieejamā informācija liecina, ka šī konflikta «deeskalācija» varētu notikt vairākās fāzēs, kur sākumā gaidāma pakāpeniska iepriekšējo abu valstu noteikto tarifu atcelšana.