Lloyds Banking Group Plc, Lielbritānijas lielākais hipotekāro kredītu devējs, paziņojusi par gada zaudējumiem, kas pārsniedz analītiķu prognozes, ziņo Bloomberg.

Lloyds pirmsnodokļu zaudējumi samazinājušies līdz 6,3 miljardiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (4,9 miljardi latu) no 6,7 miljardiem mārciņu 2008.gadā, liecina Londonā bāzētās bankas paziņojums.

Bloomberg aptaujātie analītiķi bija prognozējuši mazākus zaudējumus, proti, 6,1 miljards mārciņu.

Tā sauktajos sliktajos kredītos grupa zaudējusi 24 miljardus mārciņu. Lielākais slikto kredītu apjoms nācis no Halifax Bank of Scotland, ko Lloyds pārņēma pagājušajā gadā.

Lloyds vadītājs Ēriks Daniels (Eric Daniels) norādījis, ka 2010.gadā gaidāma būtiska bankas darbības rezultātu uzlabošanās.

Lielbritānija banka Lloyds Banking Group plāno veikt līdz šim pasaulē lielāko akciju izpārdošanu, piedāvājot investoriem 36.5 miljardus bankas akciju par 0.37 sterliņu mārciņām katru, vēsta Guardian.

Lloyds mērķis ir savākt 13.5 miljardus mārciņu, kas bankai nepieciešami, lai uzlabotu savu bilanci pēc bankas HBOS pārņemšanas. Ja nauda tiks savākta, Lloyds varēs iztikt arī bez pievienošanās valdības aktīvu aizsardzības sistēmai.

Bankas akcionāri par plānoto akciju izpārdošanu balsos 26. novembrī. Tiek lēsts, ka plāns, visticamāk, tiks atbalstīts.

Patlaban valsts kontrolē ir 43% Lloyds akciju.

Db.lv jau vēstīja, ka pasaules rekordu ieguvis arī Lielbritānijas vadošo banku Royal Bank of Scotland un Lloyds nepieciešamās finansiālās palīdzības apjoms. Kopējais šo divu banku glābšanai novirzītais naudas apjoms ir 76 miljardi sterliņu mārciņu.

Pirmajā pusgadā Lloyds Banking Group peļņa pirms nodokļiem sasniegusi 1,6 miljardus mārciņu (1,3 miljardus latu), raksta BBC News.

Peļņu galvenokārt veicināja kritums uzkrājumiem sliktiem kredītiem. Uzkrājumi samazinājās no 13,4 miljardiem mārciņu līdz 6,5 miljardiem mārciņu.

Kopējie Lloyds ieņēmumi pieauga par gandrīz trešdaļu – no 9,8 miljardiem līdz 12,5 miljardiem, savukārt izmaksas kritās par vairāk nekā vienu miljardu mārciņu, lielākoties samazinoties darba vietu skaitam.

Pirmajā pusgadā Lloyds uzņēmumiem kopā izsniedzis kredītus 23,7 miljardu mārciņu apmērā un 14,9 miljardus mārciņu hipotekārajos kredītos.

«Pirmais pusgads bija nozīmīgs pavērsiens grupai, jo tā atgriezās peļņā,» norāda Lloyds pārstāvji. «Neskatoties uz izaicinājumu pilno ekonomisko vidi, pamatbizness uzrādīja spēcīgus rezultātus un mēs turpinājām saskatīt pozitīvu impulsu galvenajos ienākumu posteņos.»

Britu valdības kontrolētā Lloyds Banking Group (LBG) līdz 2010. gada beigām plāno samazināt ap 5000 darbavietām, ziņo Lielbritānijas prese.

LBG paziņojusi par izmaiņām gan banku, gan apdrošināšanas, gan mazumtirdzniecības struktūrvienību darbībā. Šo izmaiņu rezultātā līdz nākamā gada beigām kopējais grupā nodarbināto skaits saruks par aptuveni pieciem tūkstošiem.

Lloyds vadība norādījusi, ka cer samazināšanu veikt galvenokārt uz pagaidu darbinieku, līgumstrādnieku un ārzonās nodarbināto rēķina, maksimāli saglabājot darbavietas Lielbritānijā. LBG ir izveidota šī gada janvārī pēc tam, kad, kā jau Db rakstīja, Lielbritānijas valdībai nācās injicēt vairākus miljardus mārciņu valsts lielākajās finanšu institūcijās, ieskaitot HSBC-Lloyds TSB. Lielbritānijas valdībai pieder 43 % akciju LBG. Kopumā grupā bija nodarbināti aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Vācijai, eirozonas lielākajai ekonomikai, jābūt gatavai sava AAA līmeņa reitinga samazināšanai, lai palīdzētu glābt vienotās valūtas zonu, uzskata Lloyds tirgus stratēģijas vadītājs Čārlzs Diebels (Charles Diebel), vēsta CNBC.

«Jūs esat pievienojušies šim klubam, un jums bija jāapzinās, ka ir saistības, kas nāk tam līdzi,» viņš teicis un piebildis: «Vācijai patiešām vajadzētu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, ko tas viņiem maksās, ja viņi nepalīdzēs.»

Kā norāda Lloyds pārstāvis, eirozonas «sabrukums» būtu kataklizmatisks scenārijs, bet Vācijas AAA reitinga samazināšana par vienu pakāpi - daudz reālāks scenārijs.

«Tas ir daudz labāk nekā tad, kad visa banku sistēma nokļūst nepatikšanās eiro sabrukuma dēļ,» viņš skaidrojis.

Kā vēstīts, Eiropas vienotā valūta šobrīd saskaras ar smagāko krīzi tās 12 gadu pastāvēšanas laikā - pēc Grieķijas, Īrijas un Portugāles glābšanas par «karstajiem punktiem» draud kļūt arī Itālija un Spānija. Tiekoties Briselē, eirozonas līderi mēģinās vienoties par otru Grieķijas glābšanas paketi un krīzes apturēšanas stratēģiju.

Eiropa vispār dalās Eiropā un... Eiropā. Pārējās atšķirības mēdz būt pamatīgas, pat nesamierināmas, tomēr būtībā tas neko nemaina

Šodien, Skotijas referenduma dienā, kad tās iedzīvotājiem jābalso par jautājumu «Vai Skotijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij?», nav viegli tiem, kam ir draugi gan «jā», gan «nē» nometnē. Tomēr smalkjūtīga paklusēšana, kamēr viņi paši savā starpā izlemj savas lietas, neder, jo skoti ir pirmie no vairākiem Eiropas kandidātiem uz valstisko pašnoteikšanos, kas tikuši tik tālu – līdz legāli saistošam referendumam. Lai ar kādu Eiropas karti – tādu pašu vai jau smalkāk diferencētu – mēs pamodīsimies rīt, tas būs atskaites punkts un nebeidzamu sarunu tēma arī visiem citiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazinājusi ietekmīgu Lielbritānijas banku reitingus.

Royal Bank of Scotland reitings samazināts no AA- līdz A, bet Lloyds Banking Group PLC piešķirts A+. Fitch savu lēmumu skaidro ar to, ka Lielbritānija varētu samazināt savu atbalstu bankām, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka 12 britu banku reitingus samazināja arī cita reitingu aģentūra – Moody’s Investors Service.

Moody's reitingus samazināja Lloyds, Royal Bank of Scotland, RBS, Nationwide, Santander UK un citām britu kredītiestādēm.

Arī šī aģentūra uzskata, ka pastāv pavisam neliela iespējamība, ka Lielbritānijas valdība atbalstītu šīs finanšu iestādes, ja tās nonāks grūtībās.

Grūtībās nonākušo banku glābšana no valdību puses ir «acīmredzama kļūda», sacījis kompānijas Pointon York ekonomists Rodžers Naitingeils (Roger Nightingale), ziņo CNBC.

«Nedrīkst izpirkt brūkošus uzņēmumus, neraugoties uz to, vai tās ir bankas, vai nav,» sacījis Naitingeils, norādot: «Ikviens, kas uz to skatās tagad, nožēlo, ka viņi glāba šīs bankas.»

Vēl neesot par vēlu «izvilkt kontaktdakšu» un «izmest» šīs bankas.

Šos komentārus ekonomists izteicis laikā, kad izglābtais Lielbritānijas aizdevējs Lloyds Banking Group paziņojis par vadošu darbinieku nomaiņu. 41% no Lloyds pieder Lielbritānijas valdībai.

«Kad tiek paziņots par prēmijām, sabiedrība jūtas mazliet aizkaitināta,» teicis Naitingeils, norādot uz prēmijām vēl vienā valsts atbalstītā bankā - Royal Bank of Scotland.

Papildus finansiālā palīdzība, pēc kuras nule kā parādījuies nepieciešamība britu vadošajām bankām Royal Bank of Scotland un Lloyds, ir jauns pasaules rekords.

Tā norādījis Ēnu kanclers Džordžs Osborns (George Osborne). Otrdien Lielbritānijas banku sektorā notika ievērojamas pārmaiņas: divi no valsts vadošajiem aizdevējiem bija spiesti pieņemt drakoniskus noteikumus attiecībā uz prēmijām un aizdevumiem. Tāpat nācās pieņemt lēmumu, ka to biznesi tiks sadalīti un to daļa tiks pārdota konkurentiem.

A. Dārlings arī paziņojis par jaunu kapitāla iepludināšanu 5.7 miljardu sterliņu mārciņu apmērā Lloyds Banking Group.

Līdz ar to kopējais šo divu banku glābšanai novirzītais naudas apjoms ir 76 miljardi sterliņu mārciņu.

Daļēji nacionalizētās Lielbritānijas bankas Royal Bank of Scotland (RBS) un Lloyds Banking Group pārvietos savus reģistrētos birojus uz Angliju, ja Skotija nākamnedēļ notiekošajā referendumā nobalsos par atdalīšanos no Lielbritānijas, paziņojušas bankas.

Pozitīva balsojuma rezultātā «RBS uzskata, ka ir nepieciešams pārvietot bankas holdingkompāniju un tās galveno darbības institūciju uz Angliju», norāda banka.

Tādējādi RBS pievienojusies valsts glābtajai bankai Lloyds Banking Group, kas arī paziņojusi par iespējamiem plāniem pārvietot savu darbību no Skotijas uz Angliju.

RBS ir viena no vissmagāk cietušajām Lielbritānijas bankām globālās kreditēšanas krīzes laikā, un apmaiņā pret valsts finansiālu palīdzību Lielbritānijas valdības īpašumā nonāca 81% bankas akciju.

Vairākās desmitgadēs bargākā ziema Lielbritānijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) izmaksājusi aptuveni 7,3 miljardus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (5,6 miljardi latu), atsaucoties uz Lloyds TSB Commercial datiem, vēsta Financial Times.

Apmēram septiņus no desmit mazajiem uzņēmumiem skārušas tādas problēmas kā darbinieku prombūtne un sliktāka tirdzniecība.

Tikai neliela daļa - 7% - uzņēmumu norādījusi, ka bargā ziema viņu darbībai ir palīdzējusi. Ziema palīdzējusi, piemēram, specializēto ziemas preču ražotājiem un tirotājiem, no kuriem daudzi izpārdevuši visus krājumus.

Turpretim četri no desmit uzņēmumiem bijuši spiesti pārtraukt darbību vai sniega dēļ bijuši uz laiku nesasniedzami. Līdzīgs skaits cietis no piegāžu traucējumiem. Piemēram, kompānija, kas nodarbojas ar automašīnu pārdošanu, Fleet Auction Group aplēsusi, ka bargā ziema tai izmaksājusi 100 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Pirmo reizi vēsturē žurnāla The Bankers veidotajā lielāko banku top 1000 pirmajā vietā iekļuvusi Ķīnas banka.

Industrial and Commercial Bank of China (ICBC), par 15% palielinot kapitālu, gada laikā uzkāpusi no trešās uz pirmo vietu. Kopējais bankas kapitāls sasniedzis 160,6 miljardus ASV dolāru, tādējādi izspiežot no līdera titula Bank of America, kas nokritusi uz trešo vietu. Otro vietu spējusi noturējusi cita ASV banka JP Morgan.

Lielāko banku desmitniekā no Lielbritānijas iekļuvusi vien HSBC, gūstot ievērojamus ienākumus no Āzijas darījumiem. Vienīgā lielā Lielbritānijas banka, kas uzlabojusi savu darbību, ir Standard Chartered – tās peļņa pieaugusi par gandrīz 3%, kā rezultātā banka pakāpusies par vienu vietu augstāk līdz 33. vietai. Pārējo lielo Lielbritānijas banku - HSBC un Barclays - peļņa sarukusi, savukārt RBS un Lloyds turpina strādāt ar zaudējumiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, ko sekmēja labi uzņēmumu peļņas rādītāji un dati par ASV ekonomikas izaugsmi šī gada otrajā ceturksnī.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,9%, ko veicināja "AstraZeneca", "Shell", "Lloyds" un citu uzņēmumu pozitīvi peļņas rādītāji.

Kāpums bija arī Frankfurtes un Parīzes biržās, ko sekmēja "Volkswagen" un Francijas uzņēmuma "TotalEnergies" peļņa.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga un bija tuvu visu laiku rekordlīmeņiem pēc "Ford", "Comcast" un citu uzņēmumu labiem peļņas rādītājiem.

"Peļņas rādītāji vēl arvien ir ļoti daudzsološi," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaudzis par 6,5%, liecina ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskoti dati. Galvenie faktori, kas veicināja ekonomikas izaugsmi, bija iedzīvotāju tēriņi, eksports un vietējo pašvaldību izdevumi.

Pirmdien, reaģējot uz ziņām par to, ka vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas aizdomīgu darījumu norisi caur tām, investori lielāku uzmanību pievērsa Eiropas banku akcijām, liecina biržu dati.

Negatīvās informācijas rezultātā saruka daudzu Eiropas banku akciju cena. Tā, piemēram, "Danske Bank" vērtība samazinājās par 3,17%, "ING Groep" - par vairāk nekā 8%, "Banco Santander" - par 8%, "Bankia" - par 7,43%, "Lloyds Banking Group" - par 6,7%, "Barclays" - par gandrīz 6%, "Swedbank" - par 3%.

Jāatgādina, ka Eiropas bankām jau iepriekš nav veicies īpaši labi, jo to darbību pēdējā laikā negatīvi ietekmē zemā peļņa un kredītņēmēju situācijas pasliktināšanās pandēmijas dēļ, tāpat vairāku banku vērtību jau iepriekš iedragājuši dažādi ar naudas atmazgāšanas darījumiem saistīti skandāli, tādēļ jaunās ziņas ir vēl viens papildu faktors, kas liek to vērtībai samazināties.

Ja notiks atteikšanās no eiro, Eiropas banku sistēma būs gandrīz bankrotējusi, kas nozīmē, ka 16 valstu valūta «nevar un nedrīkst iet», atsaucoties uz kompānijas Evolution Securities Ltd. paziņojumu, vēsta Bloomberg.

«Ja no eiro atteiksies, un mēs atgriezīsimies pie pesetām, lirām, eskudo, drahmām un tā tālāk, devalvācijas sekos nekavējoties,»piezīmēs investoriem šodien norādījis Evolution banku izpētes vadītājs Arturo de Frias. Devalvācijas nozīmējot norakstīšanu, kuras lielums padarītu visu Eiropas banku sistēmu pilnīgi maksātnespējīgu.

Pēc viņa domām, atteikšanās no eiro radītu tik lielus postījumus, ka tas nemaz nav iespējams, tādēļ vienīgais ceļš uz priekšu Eiropai ir fiskālā savienība.

«Tas vienkārši ir pārāk vēlu,» viņš rakstījis, paskaidrojot: «Eiropā ir pārāk daudz pārrobežu investīciju, lai dotos atpakaļ pie nacionālajām valūtām.»

Šodien vadošo pasaules akciju tirgus indeksu vērtības turpināja soļot augstākos līmeņos – tā 23 pasaules attīstīto valstu akciju tirgus indeksa MSCI World vērtība šodien pakāpās par 1.25 %.

Jāpiebilst, ka minētais indekss kopš 9. marta, kad tā vērtība bija noslīdējusi līdz pēdējo 13 gadu zemākajai atzīmei, ir spējis pakāpties jau par 70 %.

Optimismu šodien izraisīja labi ASV kompāniju trešā ceturkšņa pārskati. Šodien analītiķu prognozes pārspēja Apple, Caterpillar, Pfizer un Texas Instruments.

Pozitīvie ASV kompāniju rezultāti šodien nomāca nelielo pesimismu akciju tirgos, kas rīta pusē bija radies, jo Katara paziņoja, ka pārdos savā īpašumā esošās otras lielākās britu bankas Barclays Plc akcijas 1 miljarda ASV dolāru vērtībā. Pagājušajā gadā Barclays no Tuvo Austrumu investoriem piesaistīja kapitālu vairāk nekā 5 miljardu mārciņu apjomā, raksta Bloomberg. Jāpiebilst, ka Barclays ir viena no tām britu bankām, kura nav lūgusi finansiālu palīdzību valdībai (Lielbritānijā valdībai nācās glābt Royal Bank of Scotland Group Plc and Lloyds Banking Group Plc). Barclays, tā vietā, lai lūgtu palīdzību no Anglijas valdības pēc Lehman Brothers sabrukuma pēc finansējuma, griezās pie Kataras un Abu Dabes karaliskās ģimenes.

Eiropas Banku uzraudzības komiteja (CEBS) atklājusi to banku nosaukumus, kuras tiek pakļautas Eiropas mēroga tā sauktajam stresa testam. Sarakstā ietilpst 91 banka, tostarp arī Zviedrijas bankas Nordea Bank, SEB un Swedbank, liecina komitejas interneta vietnē ievietotā informācija.

Vislielākais pārbaudāmo banku skaits ir Spānijā un Vācijā. Sarakstā iekļauts Lielbritānijas lielāko banku četrinieks: HSBC, Royal Bank of Scotland, Lloyds un Barclays, kā arī citas lielas Eiropas bankas, piemēram, Deutsche Bank un BNP Paribas.

Pārbaužu mērķis ir noteikt, vai Eiropas bankas vēl spētu izturēt finanšu satricinājumus, ja tādi rastos.

Banku saraksts ir krietni garāks nekā ES plānoja šā gada jūnijā.

CEBS norādījusi, ka sarakstā iekļautās bankas veido 65% no ES banku sektora.

Iepriekš Francijas ekonomikas ministre Kristīne Lagarde prognozēja - testi parādīs, ka Eiropas bankas ir «spēcīgas un veselīgas».

Rīgas brīvostā darbs atradies trim ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova radiniekiem, diviem bijušajiem ministriem, viena eksministra sievai un diviem patreizējās ostas valdes locekļu tuviniekiem, liecina ostas darbinieku saraksts.

Kā vēsta raidījums Nekā personīga, Rīgas brīvostas pārvaldnieka Loginova darbu pārrauga astoņi valdes locekļi, četri no valsts, četri no pašvaldības, taču «dzīvē» viss notiek savādāk. Valdes locekļi balso par Loginova izvirzīto darba kārtību un, lai izvairītos no liekas intereses, Loginovs valdes locekļiem sagādā dažādus materiālus labumus – iekārto to radiniekus darbā brīvostā, aizsūta mācībās uz Londonu, kā arī nopērk dzīvē tik nepieciešamo datortehniku.

Loginova māsasdēls Edijs Neilands nesen kļuvis par ostas pārvaldes meitasuzņēmuma Brīvostas flote direktora vietnieku. Šis uzņēmums pēdējā mēneša laikā nopircis trīs jaunus dienesta džipus. Ar paša auto no Loginovu dzimtas ostā brauc vienīgi pārvaldnieka znots – Toms Bērziņš, ostas vecākais būvinženieris. Par ģimenes locekļu iekārtošanu darbā pārvaldnieks nesarkst.

Eiropas bankas izkļūst no kredītu krīzes lielākas nekā agrāk, tādējādi radot lielāku risku valstu ekonomikām, raksta Bloomberg.

BNP Paribas SA, Barclays Plc un Banco Santander SA ir starp vismaz 353 Eiropas aizdevējiem, kas ir palielinājušies izmēros kopš 2007.gada sākuma, liecina Bloomberg apkopotie dati.

«Mēs «sējam nākamās krīzes sēklas»»,» akcentējot to, ka pēdējo divu gadu laikā bankas ir kļuvušas lielākas, sacījis Deivids Lascelles (David Lascelles), kurš ir vecākais līdzstrādnieks Londonā bāzētajā Finanšu inovāciju izpētes centrā.

Bankas paplašināja savas bilances «kredītu burbuļa» laikā, aizņemoties lētu naudu, lai finansētu aizdevumus un investīcijas.

Parīzē bāzētā BNP Paribas, kas ir pasaulē lielākā banka pēc aktīvu apjoma, kopš 2007.gada sākuma palielinājusi savu bilanci par 59%, sasniedzot 2.29 triljonus eiro - summu, kas ir vienāda ar 117% no Francijas iekšzemes kopprodukta. Londonā bāzētās Barclays aktīvi «uzlēkuši» par 55% līdz 1.55 triljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu jeb 108% no Lielbritānijas IKP. Santander aktīvi ir pieauguši par 30% līdz 1.08 triljoniem eiro, kas ir aptuvenais Spānijas IKP apmērs.

Eiro bāzes procentlikme paliks rekordzema 1% apmērā līdz šā gada ceturtajam ceturksnim, kad tā tiks celta par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,25%, atklājuši Reuters veiktās 87 tirgus analītiķu aptaujas rezultāti.

Tikmēr pat gandrīz puse aptaujāto (35 respondenti) paredz, ka likmes netiks mainītas līdz pat 2011. gadam. Vairums aptaujāto analītiķu paredz, ka eiro bāzes likme 1,5 % atzīmi sasniegs nākamā gada martā. Jāpiebilst, ka līdzīgā aptauja pirms mēneša vairums analītiķu sagaidīja, ka eiro bāzes likme šā gada beigās būs jau 1,5%, tikmēr nākamā gada martā tā būs sasniegusi 1,75%.

Visi analītiķi gan bijuši vienisprātis, ka eiro bāzes likme nākamās Eiropas Centrālas bankas (ECB) sanāksmes laikā (4. martā) mainīta netiks. Kopumā esot tikai 15% iespējamība, ka eiro bāzes likmi augstākos līmeņos mēs varētu ieraudzīt pirmajā gada pusē.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) trešdien aicināja Lielbritānijas valdību pieņemt skaidru plānu pārdot tai piederošās akcijas valsts glābtajās bankās Royal Bank of Scotland (RBS) un Lloyds Banking Group (LBG), taču brīdināja, ka tai vispirms var nākties iepludināt papildu kapitālu.

«Skaidra stratēģija ir nepieciešama divām valsts glābtajām bankām ar plānu atgriezt tās privātajā pārvaldībā,» norādīja SVF.

Lielbritānijas valdība RBS un LBG glāba 2008.gada globālās finanšu krīzes laikā, kad ASV augsta riska hipotēku krīze izraisīja starptautisku kredītu krīzi, kas negatīvi ietekmēja pasaules banku nozari.

SVF tagad vēlas, lai Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns atbrīvojas no valdībai piederošajiem 81% RBS akciju un 39% LBG akciju.

Fonds atzinīgi novērtējis abas bankas par to īstenotajām restrukturizācijas programmām, kuru ietvaros tās likvidējušas vairākus tūkstošus darba vietu un pārdevušas aktīvus.

AS Ventspils nafta īpašnieks Vitol S.A. paziņojis, ka ir parakstījis sindicētās kredītlīnijas līgumu par kopējo summu 8 miljardi ASV dolāru, informē uzņēmumā.

Vitol par 12 mēnešiem pagarinājis atmaksas termiņu jau esošajai kredītlīnijai, kas noformēta uz trim gadiem par 7 075 833 333 ASV dolāru lielu summu. Savukārt par 924 166 667 ASV dolāru lielu summu Vitol refinansējis 364 dienu kredītlīniju, kurai jau iestājies atmaksas termiņš, ar jaunu 364 dienu kredītlīniju par tādu pašu summu. Jaunās kredītlīnijas sākotnējā summa bijusi 750 000 000 ASV dolāru.

Darījums uzsākts 2016.gada 22.augustā, un tajā kopumā iesaistītas 55 bankas. Kredītlīniju piešķīrušas šādas bankas: Mandated Lead Arrangers & Bookrunners ABN AMRO Bank N.V., Bank of America Merrill Lynch International Limited, The Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ, Ltd. (MUFG), BNP Paribas, Citigroup Global Markets Limited, Commerzbank AG Londonas filiāle, Coöperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A. (darbojas kā Rabobank International), Crédit Agricole Corporate and Investment Bank, Credit Suisse AG, DBS Bank Ltd. Londonas filiāle, Deutsche Bank Luxembourg S.A., HSBC Bank plc, ING Bank N.V., J.P. Morgan Limited (JPM), Lloyds Bank plc, Mizuho Bank, Ltd., The Royal Bank of Scotland plc, Société Générale Corporate & Investment Banking, Standard Chartered Bank, Sumitomo Mitsui Banking Corporation and UniCredit Bank AG (UniCredit). BNP Paribas, Commerzbank AG Londonas filiāle, MUFG, The Royal Bank of Scotland plc un UniCredit darbojoties kā aktīvajām vadošajām līguma parakstītājām, savukārt JPM strādājot kā dokumentēšanas un kredītlīnijas aģentam.

Lielbritānijā, uz aizdomu pamata par naudas zādzībām no banku kontiem, arestētas personas no Ukrainas, Latvijas, Gruzijas, Baltkrievijas un Igaunijas, kuras Lielbritānijās dzīvojušas pastāvīgi.

Kopumā esot arestētas 20 personas, raksta telegraf.lv. Aizturētie lietojuši programmatūru, kas ļauj fiksēt piekļuves reģistrēšanās datus, pēdējo trīs mēnešu laikā no internetbanku kontiem nozaguši vismaz sešus miljonus mārciņu, taču izmeklētāji uzskata, ka kopējā nolaupītā summa esot daudz lielāka. Jau noskaidrots, ka no hakeriem cietušas HSBC, Royal Bank of Scotland, Barclays un Lloyds TSB.

Banda Lielbritānijā uzdarbojusies laika posmā no pagājušā gada 13.oktobra līdz šā gada 28.septembrim. Noziedznieki izmantojuši vīrusu ZeuS, ar kura palīdzību viņiem izdevies inficēt tūkstošiem datorus Lielbritānijā. Šī programma nozog paroles, kas nepieciešamas, lai piekļūtu pie banku kontiem caur internetbanku.

Lielbritānijas bankas Royal Bank of Scotland (RBS) direktori draud atkāpties, ja valdība liegs prēmiju 1.5 miljardu Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā izmaksāšanu darbiniekiem investīciju vienībā, ziņo BBC.

Pēc kanclera Alistēra Dārlinga (Alistair Darling) sacītā, ka valdībai varētu būt veto tiesības attiecībā uz prēmiju summām, direktori konsultējušies ar juristiem.

Bankas juristi norāda, ka vadītājiem bija pienākums padarīt uzņēmumu, kura 70% pieder nodokļu maksātājam, konkurētspējīgu un tas var nozīmēt prēmiju līmeņa paaugstināšanu.

Savukārt Valsts kase paziņojusi, ka tā varētu iejaukties, ja tas būtu nodokļu maksātāju interesēs.

RBS par sniegumu 2009.gadā vēlas visas grupas ietvaros izmaksāt prēmijās līdz pat 2 miljardiem sterliņu mārciņu.

Pagājušajā gadā RBS prēmijās investīciju vienībā izmaksāja 900 miljonus sterliņu mārciņu un tagad tā vēlas palielināt šo summu līdz aptuveni 1.5 miljardiem. Investīciju baņķieriem esot nepieciešamas lielākas prēmijas, lai tie paliktu uzņēmumā un radītu tam lielāku peļņu. Ja bankas lielākie talanti aizies pie konkurentiem, tā kļūs mazāk pelnīt spējoša un nodokļu maksātājiem būs mazāka atdeve no tās investīcijām, norāda bankas vadība.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc vājiem ASV rūpnieciskās ražošanas datiem, kas izraisīja bažas par ASV ekonomikas recesiju, un Eiropas banku peļņas datiem, kuri radīja vilšanos.

Akciju cenu kāpumu Volstrītā nomainīja kritums pēc Piedāvājuma pārvaldības institūta ražošanas indeksa publicēšanas, kas jūlijā bija 46,8% - mazāks nekā iepriekšējā mēnesī un vājāks nekā analītiķu aplēsēs.

"Tirgus varbūt sāk baidīties, ka ekonomika palēninās līdz punktam, kur mēs varētu sagaidīt recesiju astoņu līdz 12 mēnešu laikā no šī brīža," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardilo.

Viņš arī atzīmēja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien pirmo reizi kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma 2020.gadā samazināja bāzes procentlikmi, ņemot vērā inflācijas kritumu valstī. Tā samazināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 5%.