Spēcīgo lietavu dēļ piektdien Latgalē satiksmei ir slēgti deviņi valsts vietējās nozīmes autoceļi, divi valsts reģionālie autoceļi, kā arī valsts galvenais autoceļš posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Slēgta satiksme ir valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei. LVC informē, ka satiksme novirzīta pa reģionālo autoceļu Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) un šoseju Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (A12). Izmantojot šo apbraucamo ceļu, autovadītājiem ir jārēķinās, ka starp Rēzekni un Ludzu notiek remontdarbi un satiksmi tur regulē astoņi luksofori. Naktī uz piektdienu uz autoceļa Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) bija iebrukusi caurteka un satiksme bija īslaicīgi slēgta, taču stundas laikā jau tika atjaunota.

LVC informē, ka šodien inženieri vērtēs, vai ir iespējams uzsākt šosejas Kārsava – Rēzekne posma atjaunošanu, vai arī būs nepieciešams vēl gaidīt, kamēr samazinās ūdens līmenis un ceļš apžūs.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Latvijā ziemas periodā nav citas alternatīvas, kā kaisīt sāli vai nu arī atsevišķus ceļus atstāt ledū, kā tas, piemēram, ir Somijā, atzīst uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdis Vladimirs Kononovs.

Viņš skaidro, ka piemēram, Japānā, izmanto arī magnija sāli, kas ir dabai labvēlīgs, gandrīz kā mēslojums. Vienlaikus šis sāls ir piecas līdz sešas reizes dārgāks, nekā Latvijā lietotais. Ķīmisko savienojumu esot daudz, bet LAU izmanto lētāko. «Tas ir valsts lēmums, jo citas alternatīvas nav, ja nu vienīgi nekaisīt vispār. Somijā, piemēram, ļoti daudzi ceļi netiek kaisīti un stāv ledū,» skaidro Kononovs. Cilvēki braucot ar radžu riepām, brauc uzmanīgi, un neviens nesūdzoties, jo tādi ir spēles noteikumi.

Latvijā arī vairāki ceļi, īpaši D klasē un daži C klases ceļi, kas tiek atstāti ledū, ledus tiek rievots un sāls netiek izmantots. Ceļš esot slidens, un par to ir jābrauc nedaudz citādākām prasmēm un citādākā veidā - lēnāk un uzmanīgāk.

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Valsts a/s Latvijas valsts ceļi noslēgusi iepirkumu konkursu par valsts pirmās šķiras autoceļu sakārtošanu, par konkursa uzvarētāju pasludinot SIA Limbažu ceļi. Starp abiem uzņēmumiem paredzēts slēgt līgumu 1,848 miljonu latu apjomā.

Ceļu rekonstrukcija paredzēta uz pirmās šķiras autoceļa P21 Rūjiena – Mazsalaca posma Virķēni – Indus (5,20 – 12,40 kilometrs).

SIA Limbažu ceļi piedāvāja zemāko līgumcenu, bet kopumā savus piedāvājumus valsts a/s Latvijas valsts ceļi iesniedza trīs būvfirmas.

SIA Limbažu ceļi ir reģistrēta 1991. gadā Limbažos. Uzņēmuma pamatkapitāls veido 522 tūkst. Ls. 2011. gadā būvuzņēmums apgrozīja 5,6 milj. Ls, bet SIA Limbažu ceļi peļņa bija 90 tūkst. Ls. Saskaņā ar Lursoft datiem, aizpērn kompānijā strādāja 167 darbinieki.

Būvfirmas valdē darbojas tās priekšsēdētājs Andris Garklāvs, kā arī valdes locekļi Guntars Salenieks, Andis Zaļaiskalns un Daina Čapiņa.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir uzdevis ministrijai un atbildīgajiem dienestiem nodrošināt, ka ziemas periodā preventīvā kaisīšana tiek nodrošināta ne vien uz valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī uz zemākas klases autoceļiem, kuri ved uz skolām un slimnīcām, informē ministrijā.

«Ziemas periodā ir jāgādā, ka skolēni tiek droši nogādāti līdz skolām, bet slimnieki un ātrās medicīniskās palīdzības transports var nokļūt līdz slimnīcām. Reģionos uz šīm iestādēm bieži vien ved ne tikai galvenie autoceļi, bet arī B un vēl zemākas klases ceļi. Šiem ceļu posmiem ziemā būs jānodrošina preventīvā uzturēšana,» uzsver Matīss.

VAS Latvijas Valsts ceļi un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs būs arī jāizvērtē, vai ir kādi C klases autoceļi, kas nodrošina nokļūšanu uz skolām un slimnīcām, un kuriem tamdēļ arī jāpievērš pastiprināta uzmanība ziemas periodā.

Tāpat kā gada sākumā, arī šajā ziemas periodā preventīvā kaisīšana būs jānodrošina uz A un A1 klases autoceļiem, kas pārsvarā ir valsts galvenās nozīmes autoceļi.

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Nākamajā gadā septiņi miljoni eiro tiks novirzīti vietējo ceļu sakārtošanai. Reģionālajiem ceļiem ieplānota lielāka summa – 71,5 miljoni eiro, bet arī tā tiek dēvēta par ārkārtīgi mazu. Problēma lielākoties saistīta ar to, ka vietējiem ceļiem Eiropas Savienības (ES) finansējums piešķirts netiek, trešdien raksta laikraksts Diena.

Bažas par gaidāmo izsaka gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), gan va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) šefs Jānis Lange, gan ceļu būvētāji, tomēr valdību palīgā saucieni pagaidām nav spējuši aizkustināt. «Pateicoties ES līdzekļiem, varam droši teikt, ka valsts galvenās nozīmes autoceļi esošā ES fondu perioda ietvaros tiks sakārtoti. Situācija ar vietējiem autoceļiem ir daudz sarežģītāka, jo tiem finansējuma hroniski trūkst. Turklāt jādomā, kā mēs varēsim uzturēt galvenos valsts autoceļus labā stāvoklī arī pēc 2020. gada,» teic J. Lange.

Vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika runāts par situāciju uz Latvijas ceļiem, un vairāki deputāti norādīja, ka naudas sadalījums «ir ļoti satraucošs». Deputāts Artis Rasmanis (ZZS) izteicās, ka tieši reģionālie un vietējie autoceļi ir tie, kas veido vietējo uzņēmēju un lauksaimnieku galveno infrastruktūru.

Autoceļa virskārtas jeb dilumkārtas atjaunošana, kas norisinās uz Tallinas šosejas pie Ādažiem uz autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) nodrošinās, ka posms būs labā kvalitātē vēl vismaz desmit gadus un kalpos bez periodiskās uzturēšanas darbiem, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šis posms pilnībā tika rekonstruēts 2005.gadā, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējumu. Ir pagājuši deviņi gadi un ir sasniegts termiņš, pēc kura saskaņā ar normatīviem jāveic ceļa virskārtas atjaunošana. Šis termiņš var būt no sešiem līdz 12 gadiem, atkarībā no satiksmes intensitātes un izmantotās tehnoloģijas. Uz šī ceļa posma ir konstatētas 0,6-1,0 centimetrus dziļas rises, kas samazina satiksmes drošību lietus laikā un ziemā, segumā ir parādījušās arī mikroplaisas.

«Šādi darbi ir nepieciešami ne tikai tāpēc, ka Eiropas Komisija (EK) vai kāds cits to prasa. Tā rīkojas labs saimnieks, kurš auto ved uz tehnisko apkopi tad, kad tam pienāk laiks, nevis tad, kad tas izjūk. Tieši tas pats attiecas uz autoceļu. Ja tas tiek regulāri apkopts, tas kalpo ilgi. Tad neveidojas plaisas un nav jālāpa bedrītes. Mums ir jābūt labiem saimniekiem saviem ceļiem un regulāri jāveic to periodiskā uzturēšana, lai būtu droši, ka ceļi kalpos ilgi,» apsekojot būvdarbus uz Tallinas šosejas, norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Latgales lietavu izskaloto vietējo un reģionālo ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava posms, kā arī seši valsts vietējās nozīmes ceļi. Ceļu atjaunošanu varēs uzsākt tad, kad kritīsies ūdenslīmenis, kas vietām joprojām ir augsts.

Lange informēja, ka līdz šim plūdu skarto ceļu atjaunošana ir izmaksājusi 73 tūkstošus eiro. LVC aplēses liecina, ka kopumā Latgales lietavu skarto ceļu sakārtošana izmaksās apmēram miljonu eiro. Pagaidām vēl nav iespējams pateikt, vai LVC līdzekļus prasīs no valdības, jo, iespējams, tos varēs rast jau esošo ceļu uzturēšanas finansējuma ietvaros, sacīja LVC vadītājs.

Jau vēstīts, ka lietavu radīto postījumu dēļ šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava (P45) posms, kā arī vairāki valsts vietējās nozīmes ceļi.

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Trīs gadu laikā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) īstenos projektu SMART E67, ieviešot viedās transporta sistēmas uz Via Baltica maršruta. Līdz 2018. gada rudenim plānots uzstādīt mainīgās informācijas ceļa zīmes, modernizēt esošos luksoforus un pielāgot tos adaptīvam darba režīmam (gaismas tiek pārslēgtas, ņemot vērā aktuālo satiksmes situāciju), uzstādīt jaunas laikapstākļu stacijas un modernizēt esošās, kā arī izveidot satiksmes reāllaika videonovērošanu un negadījumu novēršanas risinājumus atsevišķos satiksmes mezglos, informē LVC.

«Šis būs pirmais tik apjomīgs projekts Latvijas valsts autoceļu tīklā. No autovadītājiem jau ilgāku laiku esam saņēmuši pieprasījumus pēc pamanāmām un efektīvām brīdinošām ceļa zīmēm. Tie ceļu lietotāji, kas ir braukuši pa autoceļiem citās Eiropas valstīs, arī bieži atsaucās uz līdzīgu sistēmu efektivitāti. Interreg programma bija viena no iespējām kā Latvijā uzsākt strukturētu darbu pie viedo tehnoloģiju ieviešanas uz autoceļiem, tāpēc uzrunājām Igaunijas kolēģus kopīgam projektam,» stāsta projekta SMART E67 vadītājs, VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ir veicis gandrīz visus plānotos ārkārtas ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem autoceļiem - 226 kilometru (km) garumā grants ceļiem uzlaboti braukšanas apstākļi, sakārtota ūdens atvades sistēma, kā arī nodrošināta labāka pārredzamība ceļu krustojumos, informē LAU Sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Lai pagarinātu autoceļu segumu kalpošanas laiku un uzlabotu autovadītājiem braukšanas komfortu, LAU visā Latvijas teritorijā ir veicis valsts autoceļu virsmas raupjuma atjaunošanu 142 km garumā. No tiem 42 km garumā grants ceļi ir izveidoti par bituminizētu melno segumu jeb uzlikta dubultā virsma un 100 km garumā ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde uz melnā seguma ceļiem.

Autoceļu uzturētājs ir atjaunojis grants segumu 107 km garumā, kā arī 120 701 m3 apmērā novērsis iesēdumus un bedres uz grants ceļiem. Autoceļu nomaļu uzaugums noņemts 16 150 m3 un izcirsti krūmi 9 ha platībā.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu. Uzņēmums veic ikdienas uzturēšanas darbus uz vairāk nekā 900 tiltiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 115 km, tai skaitā galvenie autoceļi 1 669 km, reģionālie autoceļi – 5 318 km un vietējie autoceļi 13 128 km.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs visā Latvijas teritorijā veiks dubultās virsmas uzlikšanu 30 kilometru garumā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tādējādi grants ceļi tiks izveidoti par melno segumu. Šāds segums nodrošina komfortablākus braukšanas apstākļus un novērš ceļa seguma putēšanu.

Tāpat uz grants ceļiem tiks veikti dažādi citi ikdienas uzturēšanas darbi. Proti, sakārtota ūdens atvade no ceļa seguma (tīrītas caurtekas, grāvji, noņemti nomaļu uzaugumi, cirsti krūmi), atjaunots grants segums (novērsti iesēdumi, greiderēšana).

Iepriekš minētie ikdienas uzturēšanas darbi noris par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs faktisko līdzekļu ekonomiju pret plānoto un par papildus piešķirtajiem valdības finanšu līdzekļiem. Kopumā visā Latvijas teritorijā tiks atjaunoti gandrīz 214 kilometri vietējo autoceļu par septiņiem miljoniem eiro (ar PVN).

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) visā Latvijas teritorijā ir atjaunojis valsts autoceļu virsmas 142 kilometru garumā, informē LAU.

Lai novērstu tālāku asfalta seguma bojāšanos un nodrošinātu seguma ūdensnecaurlaidību, uz sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī esošiem asfalta segumiem 100 km garumā ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde.

Kopumā 42 km garumā grants ceļi ir izveidoti par bituminizētu melno segumu jeb uzlikta dubultā virsma. Līdz ar to šāds ceļa segums vairs neput, autovadītājiem ir komfortablāki braukšanas apstākļi un uzturēšanas izmaksas ir lētākas. Šo tehnoloģiju izmanto uz autoceļiem ar mazu satiksmes intensitāti. Šāda seguma noturība ir vidēji pieci līdz desmit gadi, pēc tam virsmas apstrāde ir jāatkārto.

LAU ir atjaunojis grants segumu 173 kilometru garumā un vairāk nekā 97,8 tūkstošu m3 apmērā novērsis iesēdumus un bedres uz grants ceļiem.

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.