Jaunākais izdevums

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs visā Latvijas teritorijā veiks dubultās virsmas uzlikšanu 30 kilometru garumā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tādējādi grants ceļi tiks izveidoti par melno segumu. Šāds segums nodrošina komfortablākus braukšanas apstākļus un novērš ceļa seguma putēšanu.

Tāpat uz grants ceļiem tiks veikti dažādi citi ikdienas uzturēšanas darbi. Proti, sakārtota ūdens atvade no ceļa seguma (tīrītas caurtekas, grāvji, noņemti nomaļu uzaugumi, cirsti krūmi), atjaunots grants segums (novērsti iesēdumi, greiderēšana).

Iepriekš minētie ikdienas uzturēšanas darbi noris par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs faktisko līdzekļu ekonomiju pret plānoto un par papildus piešķirtajiem valdības finanšu līdzekļiem. Kopumā visā Latvijas teritorijā tiks atjaunoti gandrīz 214 kilometri vietējo autoceļu par septiņiem miljoniem eiro (ar PVN).

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, ceļu remontu, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu.

LAU uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20,1 tūkstotis kilometru, tai skaitā galvenie autoceļi 1669 kilometri, reģionālie autoceļi – 5318 kilometri un vietējie autoceļi 13 tūkstoši kilometru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīkla kopējais garums ir 20 081 km, no tiem 11 075 km ir autoceļi ar grants segumu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Lai grants ceļš kalpotu pienācīgi un ilgstoši, tam jāveic regulāri uzturēšanas darbi: seguma planēšana, ko sarunvalodā mēdz saukt arī par greiderēšanu, ceļa klātnes profilēšana, iesēdumu un bedrīšu remonts, īpašos gadījumos – seguma atputekļošana, caurteku un grāvju tīrīšana un to profila atjaunošana; krūmu izciršana grāvjos, nogāzēs, ceļu nodalījuma joslā un zāles pļaušana.

Savukārt atkarībā no satiksmes intensitātes reizi 3-10 gados ir jāveic grants seguma atjaunošana. Konstatēts, ka laika apstākļu ietekmē grants seguma autoceļš vidēji zaudē 1 cm seguma gadā. Grants seguma atjaunošana sastāv secīgi no pamatnes profila izveidošanas, jaunas grants kārtas izbūves un tās noveltņošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No nākamā gada oktobra plāno atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu

LETA,25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietus un atkušņa dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis

Rūta Lapiņa,28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar grants autoceļiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem – lietu un atkusni, daudzviet Latvijā uz grants autoceļiem ir iestājies šķīdonis, informē VAS «Latvijas Valsts ceļi».

Sakarā ar šķīdoni uz grants autoceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Šādi ierobežojumi patlaban ir ieviesti 157 grants autoceļu posmos, no tiem 96 posmos ierobežojumi ir pastāvīgi (darbojas visu gadu).

Pēc «Latvijas Valsts ceļu» sniegtās informācijas, visvairāk īslaicīgie masas ierobežojumi ir ieviesti uz grants autoceļiem Dagdas, Limbažu, Aizkraukles, Kuldīgas un Saldus apkārtnēs. Latgalē un daļā Vidzemes grants autoceļi apledo, taču turpinoties atkusnim arī tur var iestāties šķīdonis.

Īslaicīgie transporta masas ierobežojumi sakarā ar šķīdoni tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem ir ievietota «Latvijas Valsts ceļu» mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uz grants ceļiem turpina ieviest masas ierobežojumus

Žanete Hāka,23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka atkušņa dēļ ceļi ar grants segumu ir pārmitrināti un daudzviet zaudējuši savu nestspēju, daudzos grants ceļu posmos tiek ieviesti masas ierobežojumi – tiek aizliegta smagāka par 10 tonnām transporta kustība, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Kopš pirmdienas, 19. decembra, valsts autoceļu tīklā transporta masas ierobežojumi ir ieviesti vairāk nekā 50 grants autoceļu posmos visā Latvijā. reģionālo nodaļu speciālisti uzrauga autoceļu stāvokli, un nepieciešamības gadījumā masas ierobežojumi tiks ieviesti arī uz citiem ceļiem.

Mainīgu laika apstākļu ietekmē, kad sals mijas ar atkusni, autoceļi ar grants segumu daudzviet ir pārmitrināti un zaudējuši savu nestspēju, kļuvuši grūti izbraucami – ir iestājies šķīdonis. Lai apturētu šo ceļu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, tiek ieviesti transportlīdzekļu atļautās masas ierobežojumi, kuri tiks noņemti, iestājoties pastāvīgiem ziemas laika apstākļiem, kad ceļi sasals vai apžūs un kļūs izturīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LAU: Ilgstoši nepietiekama finansējuma rezultātā nav veikti nepieciešamie grants ceļu uzturēšanas darbi

Žanete Hāka,22.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīgu laika apstākļu ietekmē, kad ir regulāri nokrišņi, gaisa temperatūras maiņas, grants autoceļa segums pārmitrinās, kā arī vairākkārtīgi sasalst un atkūst. Satiksmes intensitātes rezultātā pastiprināti uz grants autoceļiem veidojas bedres, iesēdumi un ceļa stāvoklis pasliktinās, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Ilgstoši nepietiekama finansējuma rezultātā uz grants ceļiem nav veikti nepieciešamie periodiskās (greiderējamās kārtas atjaunošana) un ikdienas uzturēšanas darbi (ūdens atvades sakārtošana). Līdz ar to 41% no grants ceļiem ir sliktā vai avārijas stāvoklī esoši autoceļi. Šobrīd uz šādiem grants autoceļiem nav iespējams veikt kvalitatīvu greiderēšanu un nodrošināt līdzenu ceļa brauktuvi. Lai ceļa seguma stāvokli nepasliktinātu, ir ieviesti pagaidu kravas autotransporta masas ierobežojumi. Ceļa segumam ir pilnībā jāatkūst, lai varētu veikt greiderēšanas darbus un atgūtu nestspēju, skaidro LAU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jau ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem transporta masas ierobežojumiem uz grants ceļiem

Žanete Hāka,07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar pavasara atkusni un šķīdoni uz grants ceļiem, jau ir ieviesti 70% no ikgadēji plānotajiem autotransporta masas ierobežojumiem uz valsts autoceļiem ar grants segumu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Masveida ierobežojumi pagaidām vēl nav ieviesti Valkas, Balvu, Limbažu, Liepājas, Rēzeknes, Talsu un Valmieras apkārtnē.

Pavasara atkušņa un ilgstošu nokrišņu dēļ šķīdonis ir iestājies uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā. Tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. No visa Latvijas valsts autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu – 11 075 kilometri, un ikgadējie masas ierobežojumi tiek ieviesti gandrīz uz visiem – uz aptuveni 10 000 kilometru.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LAU uz valsts ceļiem veicis gandrīz visus plānotos ārkārtas darbus

Dienas Bizness,02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ir veicis gandrīz visus plānotos ārkārtas ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem autoceļiem - 226 kilometru (km) garumā grants ceļiem uzlaboti braukšanas apstākļi, sakārtota ūdens atvades sistēma, kā arī nodrošināta labāka pārredzamība ceļu krustojumos, informē LAU Sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Lai pagarinātu autoceļu segumu kalpošanas laiku un uzlabotu autovadītājiem braukšanas komfortu, LAU visā Latvijas teritorijā ir veicis valsts autoceļu virsmas raupjuma atjaunošanu 142 km garumā. No tiem 42 km garumā grants ceļi ir izveidoti par bituminizētu melno segumu jeb uzlikta dubultā virsma un 100 km garumā ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde uz melnā seguma ceļiem.

Autoceļu uzturētājs ir atjaunojis grants segumu 107 km garumā, kā arī 120 701 m3 apmērā novērsis iesēdumus un bedres uz grants ceļiem. Autoceļu nomaļu uzaugums noņemts 16 150 m3 un izcirsti krūmi 9 ha platībā.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, kā arī būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu. Uzņēmums veic ikdienas uzturēšanas darbus uz vairāk nekā 900 tiltiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 115 km, tai skaitā galvenie autoceļi 1 669 km, reģionālie autoceļi – 5 318 km un vietējie autoceļi 13 128 km.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēlēšanu greideris

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks,30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijā atjaunotas valsts autoceļu virsmas 142 kilometru garumā

Žanete Hāka,12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) visā Latvijas teritorijā ir atjaunojis valsts autoceļu virsmas 142 kilometru garumā, informē LAU.

Lai novērstu tālāku asfalta seguma bojāšanos un nodrošinātu seguma ūdensnecaurlaidību, uz sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī esošiem asfalta segumiem 100 km garumā ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde.

Kopumā 42 km garumā grants ceļi ir izveidoti par bituminizētu melno segumu jeb uzlikta dubultā virsma. Līdz ar to šāds ceļa segums vairs neput, autovadītājiem ir komfortablāki braukšanas apstākļi un uzturēšanas izmaksas ir lētākas. Šo tehnoloģiju izmanto uz autoceļiem ar mazu satiksmes intensitāti. Šāda seguma noturība ir vidēji pieci līdz desmit gadi, pēc tam virsmas apstrāde ir jāatkārto.

LAU ir atjaunojis grants segumu 173 kilometru garumā un vairāk nekā 97,8 tūkstošu m3 apmērā novērsis iesēdumus un bedres uz grants ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augulis: Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā

LETA,21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad vietējos autoceļos plānots ieguldīt lielāko finansējumu pēdējo 25 gadu laikā, norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pavēstīja, ka Augulis piektdien, 18.augustā, kopā ar LVC un AS Latvijas autoceļu uzturētājs vadību apsekoja ceļu būvdarbus pie Alūksnes, kur uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41) piecu kilometru garā posmā grants segums tiek pārveidots par melno segumu ar dubultās virsmas apstrādes metodi. Pirms diviem gadiem tur jau bija ieklāts melnais segums posmā no Alūksnes robežas Liepnas virzienā, tagad melnais segums būs no Alūksnes līdz Malienai.

«Grants ceļi visur valstī daudzus gadus ir bijuši pabērna lomā, līdzekļu to uzturēšanai tika atvēlēts ļoti maz, tāpēc vietējās un reģionālās nozīmes ceļu stāvokli nevar nosaukt par labu. Nākamgad ir plānots stipri palielināt finansējumu tieši vietējiem grants ceļiem, novirzot tiem 25 miljonus eiro - šie līdzekļi nāk no akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna pārpildes 2016.gadā, un saskaņā ar valdības pērn lemto tiks novirzīti valsts autoceļu tīkla uzturēšanai,» pauda Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot valsts un Eiropas Savienības pasākumu Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos, Talsu novada pašvaldība varēs apgūt 3,7 miljonus eiro lielu finansējumu, lai sakārtotu pašvaldībai piederošos ceļus uz lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām. Talsu novada pašvaldības līdzfinansējums programmas attiecināmām izmaksām ir 10%, līdz ar to lauku ceļu sakārtošanā kopumā tiks ieguldīts 4,1 miljons eiro, informē novada pašvaldībā.

Talsu novada Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Jolanta Skujeniece pastāstīja, ka Talsu novadā sakārtojami grants ceļi aptuveni 200 kilometru garumā, kas ir aptuveni divas reizes vairāk, nekā novadam piešķirtie līdzekļi ļaus pārbūvēt. Tiesa, pašvaldība ņems vērā, lai katrā novada pārvaldes teritorijā tiktu sakārtots vismaz viens grants ceļš.

Izvērtējot, kuru ceļu pārbūve ir nepieciešama visvairāk, laika posmā no 24. novembra līdz 2. decembrim 15 Talsu novada pārvalžu teritorijās pašvaldības speciālisti tikās ar lauku uzņēmējiem, lai apzinātu situāciju un uzklausītu viņu viedokli. Programma paredz, ka ceļiem jābūt sakārtotiem prioritārā secībā pēc to nozīmības uzņēmējdarbības un tās konkurētspējas veicināšanā. Šajās sapulcēs piedalījās gandrīz 100 novada lauku uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem uz meža ceļa Rīgas pievārtē izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai. Laboratoriskie testi apliecina tās efektivitāti.

Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkst. km meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā laikā šie ceļi put, traucējot redzamību satiksmes dalībniekiem, radot neērtības un pat riskus veselībai cilvēkiem, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā.

Meža ceļi veido gandrīz piekto daļu no visa Latvijas ceļu kopuma. Tiem ir nozīmīga loma sekmīgā mežsaimniecībā, kas ir viena no Latvijas tautsaimniecības būtiskākajām nozarēm. Ceļus aktīvi izmanto arī iedzīvotāji, lai nokļūtu mājās vai atpūstos dabā. Pēc AS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta zinātnieki pēta ilgtspējīgu un Latvijas apstākļiem jaunu atputekļošanas līdzekli uz lignosulfonātu bāzes. Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» un SIA «Ceļu eksperts».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā, saskaņā ar kuriem no 2022.gada 1.maija tiks atvērts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus.

Deputāti atbalstīja visus satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzītos priekšlikumus likumprojektā, tostarp paredzot, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darba tirgus tiktu atvērts no 2022.gada 1.maija, nevis 2021.gada 1.oktobra, kā tas bijis paredzēts iepriekš.

Grozījumi arī paredz, ka, lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir tiesīga no 2021.gada 1.janvāra sākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskos iepirkumus.

LVC autoceļu uzturēšanas darbu veicēju izvēlēsies iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem, vienlaikus nosakot, ka LVC ir tiesīga uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu procedūru ar šā likumprojekta spēkā stāšanās brīdi, lai laicīgi tiktu izraudzīti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz grants ceļiem sāk ieviest autotransporta masas ierobežojumus

Dienas Bizness,05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoša atkušņa dēļ uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā ir sācies šķīdonis, tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Ierobežojumi katru gadu pakāpeniski tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu, lielākoties ar 10 tonnām. Līdzīgi ar savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem rīkojas arī pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu novada Rāmniekos, valsts vietējā autoceļa Durkuri-Rāmnieki (V330) posmā no pagrieziena uz Niniera ezeru līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km), šovasar ieklās vienkārtas asfalta izmēģinājuma posmu, lai vērtētu šīs tehnoloģijas turpmāku pielietošanu valsts ceļu tīklā uz grants seguma ceļiem līdztekus ar dubultās virsmas tehnoloģiju, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Vairāk nekā puse valsts ceļu Latvijā ir ar grants segumu un mazu satiksmes intensitāti. Grants ceļu stāvoklis un lietošanas iespējas ir ļoti atkarīgas no laika apstākļiem - pavasarī tie pārmitrinās, zaudē nestspēju un iestājas šķīdonis, vasarā sausā laikā tie put, bet ziemā pie nepastāvīgiem laika apstākļiem tie var būt ļoti slideni. Lai uzlabotu mobilitāti un dzīves kvalitāti, apdzīvotās vietās un pie dzīvojamajām ēkām un ēku grupām atsevišķi grants ceļu posmi tiek atputekļoti ar dubultās virsmas apstrādes metodi. Šim mērķim varētu izmantot arī vienkārtas asfalta metodi, ja eksperimentālā posma novērojumi būs apmierinoši.

Vienkārtas asfalta tehnoloģija ir risinājums zemas intensitātes autoceļiem, kad uz nesošās šķembu kārtas pamata tiek ieklāta tikai viena asfalta kārta, kas pēc savām īpašībām atbilst gan apakškārtas, gan virskārtas asfaltam. Vienkārtas asfalta tehnoloģija ir par apmēram 40% dārgāka nekā dubultās virsmas apstrādes tehnoloģija, taču joprojām ievērojami lētāka nekā asfaltbetona seguma tehnoloģija. Vienkārtas asfalta tehnoloģiju jau pielieto citās Eiropas valstīs, kā arī Latvijā uz pašvaldību ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Greiderē apžuvušus grants autoceļus

Žanete Hāka,09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīgo laika apstākļu ietekmē – nokrišņi, gaisa temperatūras maiņas, grants autoceļa segums pārmitrinās, vairākkārtīgi sasalst un atkūst.

Līdz ar to autotransporta satiksmes rezultātā pastiprināti uz grants autoceļiem veidojas iesēdumi vai bedres un ceļa seguma stāvoklis pasliktinās, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Grants autoceļu segumiem, kuri ir pārmitrināti vai klāti ar apledojuma kārtu, greiderēšana netiek veikta, tāpēc, ka nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu darba izpildi. Greiderēšanu veic uz darba tehnoloģijai atbilstoša mitruma autoceļu segumiem. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs regulāri apseko valsts autoceļus un tiklīdz konstatēs, ka ceļa segums atbilst greiderēšanas darba veikšanai, tie tiks uzsākti, lai uzlabotu braukšanas apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas autoceļu uzturētājs šogad plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus

Žanete Hāka,19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" apgrozījums 2019.gadā sasniedzis 72,36 miljonu eiro, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats "Lursoft".

Tai skaitā, ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu ir 61,14 miljoni eiro. 10% no uzņēmuma apgrozījuma veidojuši ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 5% - ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas. Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" pērn sekmīgi turpināja pašražotā materiāla realizāciju Latvijā un Igaunijā, to pieaugumam, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniedzot 18,1%. Pārskata gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" noslēdzis ar 2,51 milj.EUR peļņu.

Saskaņā ar apstiprināto VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" budžetu 2020.gadam, šogad uzņēmums plāno 79,79 miljonu eiro ieņēmumus. Uzņēmuma investīciju un modernizācijas programmas īstenošanai paredzēts izlietot 14,1 miljonus eiro. Būtiskākās investīcijas, 11,17 miljonu eiro apmērā, paredzētas tehnoloģisko iekārtu un mašīnu iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ģirģens: Pastāv risks par valsts autoceļu uzturēšanas sadārdzināšanos brīvajā tirgū

Db.lv,25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī brīža situācija ar valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu nerada pārliecību, ka līdz galam tiks ievēroti labas pārvaldības principi un šī reforma tiks īstenota valsts interesēs, uzskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens.

"Tieši pretēji - pastāv objektīvi riski, ka šobrīd sagatavotā reforma valsts autoceļu uzturēšanas atdošanai privātajās rokās varētu sadārdzināt pakalpojuma izmaksas, kā arī nākotnē radīt lielāku valsts atkarību no dažiem tirgus spēlētājiem," viņš norāda.

Par tirgus atvēršanu vēl būs jālemj Saeimai, un tā būs politiska izšķiršanās. Par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu šonedēļ notika Saeimas komisijas sēde, kurā deputāti uzklausīja reformas virzītāju Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un Konkurences padomi.

Komisijas vadītājs uzsver, ka tuvējās kaimiņvalsts Igaunijas piemērs liecina, ka pēc tirgus atvēršanas valstij izmaksas nevis samazinājušās, bet pieaugušas. Autoceļu uzturēšana ir specifiska darbības joma, kas prasa vērienīgus kapitālieguldījumus tehnikā un cilvēku resursos. Šobrīd valsts iegādājās šo pakalpojumu no valsts uzņēmuma - VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU), kas nozīmē, ka par pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis. Turklāt saprotams, ka šāda pakalpojuma sniegšanai būs nepieciešams ņemt kredītā tehniku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Aicina piedalīties zāles pļaušanas iepirkumos

Lelde Petrāne,13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs tuvākajā laikā reģionos plāno izsludināt iepirkumus mehāniskai zāles pļaušanai gar ceļmalām, liecina šodienas paziņojums.

Visā Latvijas teritorijā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs veikusi zāles pļaušanas darbus valsts autoceļu nodalījumu joslās, lai uzlabotu autovadītājiem ceļu un tiem pieguļošo teritoriju pārredzamību.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeigusi zāles pļaušanas darbus uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem asfaltētajiem autoceļiem, bet uz mazākas nozīmes reģionālajiem ceļiem un uz vietējas nozīmes autoceļiem uzņēmums plāno daļu veicamo pļaušanas darbu uzticēt lauksaimniekiem.

«Mums tā ir iespēja efektīvāk izlietot autoceļu uzturēšanas darbiem atvēlēto finansējumu, vienlaikus dodot iespēju lauksaimniekiem pilnvērtīgi noslogot tehniku un nopelnīt. Arī ziemas periodā ceļu uzturēšanas darbos mēs piesaistām lauksaimniekus, kuru autoparkos ir atbilstoša tehnika, lai varētu operatīvāk un plašākā mērogā veikt autoceļu tīrīšanas darbus,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs darbinieki šogad ir sakopuši piegružotās ceļmalas 4331 km garumā, un pēdējo sešu gadu laikā (t.i. no 2010. gada līdz 2016. gada septembrim) ceļmalu sakopšana ir izmaksājusi 2,1 miljonu eiro (ar PVN), informē LAU.

«Piegružoto ceļmalu sakopšanai Latvijas autoceļu uzturētājs īpašu uzmanību velta pavasaros pēc ziemas, tad šie darbi tiek veikti kampaņas veidā, bet pārējā laikā mēs reaģējam, kad paši, veicot autoceļu apsekošanu, atklājam atkritumus ceļmalās, vai saņemam iedzīvotāju ziņojumus. Diemžēl mēs varam secināt, ka ceļu lietotāju nevīžīgā attieksme pret vidi nav mainījusies, un autoceļu malās izmesto atkritumu daudzums nesamazinās,» norāda VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs.

«Ja ceļmalas būtu tīrākas un ceļu lietotāji savus atkritumus nemestu kur pagadās, tad atkritumu vākšanās vietā autoceļu uzturētājs varētu nodarboties ar lietderīgākiem ceļu uzturēšanas darbiem, piemēram, biežāk greiderēt ceļus vai aptuveni 60 kilometriem grants autoceļu veikt dubultās virsmas apstrādi, padarot tos par melnā seguma ceļiem. Līdz ar to tiktu novērsta ceļa seguma putēšana un nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi,» alternatīvu min V. Kononovs, uzsverot, ka VAS Latvijas autoceļu uzturētājs aicina ceļa lietotājus saudzīgi izturēties pret vidi un atkritumus izvest vai novietot tiem paredzētajās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Papildināta - Mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situāciju

LETA,28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru