Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus

«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.

Rīgas dome šodien atbalstīja lēmumu par Spilves lidlaukā esošu skrejceļu atpirkšanu no SIA «Spilve International Business Park» par 180 085 eiro un vienlaikus pieņēma lēmumu par pašvaldības nodibinājuma «Lidlauks Spilve» likvidēšanu.

Kā skaidroja nodibinājuma valdes loceklis Jānis Maslovskis, nodibinājums tika radīts ar mērķi izveidot lidlauku un nodrošināt tā izmantošanu atbilstoši sabiedriskā labuma organizācijas statusam. Balstoties uz Rīgas attīstības plānu 2006.-2018.gadam, lidlauku primāri bija paredzēts izmantot vispārējās nozīmes aviācijas un tehnisko sporta veidu darbības attīstībai un nodrošināšanai, tehnisko sporta veidu popularizēšanai, informējošu un izglītojošu pasākumu organizēšanai, mācību grupu veidošanai amatieru un aviācijas personāla sagatavošanai, kā arī citiem uzdevumiem. Nodibinājums darbojās gan uz Rīgas Brīvostai, gan uz «Rīgas namiem» uzticētās zemes.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās vīzijas metu konkursā par labāko žūrija ir atzinusi piedāvājumu no Latvijas un Francijas arhitektu apvienības.

Apvienību veido SIA "RUUME arhitekti" no Latvijas, ""LOCAL" S.A.S. d'architecture" no Francijas, Ansis Šinke, Sandra Sinka, Marija Elida Moskera Martinesa (Maria Elida Mosquera Martinez), Žeroms Emanuels Pikards (Jerome Emmanuel Picard), SIA "K-Forma" un Liene Līce. Tas paredz Rīgā, Bišumuižā sporta centru izbūvēt kā ciematu - parku sportam un brīvai atpūtai, kas pieejams gan sportistiem, gan pilsētas iedzīvotājiem un ir pilnībā pielāgots cilvēkiem ar invaliditāti.

"Pirmās vietas ieguvēja piedāvājums bija vislabākais gan no drošības viedokļa, gan iekštelpas un ārtelpas vizuālās saiknes ziņā, gan arī potenciālo izmaksu un ieguvumu attiecību ziņā. Šajā risinājumā sporta centrs paredzēts kā vienstāva ēku komplekss, kas ar ēku apjomu un būvformu kārtojumu ir ļoti draudzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujas konkrētajā pilsētvidē un respektē tuvumā esošo Bišumuižas parku," ar bankas Citadele atbalstu notikušajā metu konkursa apbalvošanas pasākumā 27.decembrī teica konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Juris Dambis.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Jau 26 gadu Latvijas vadošais sporta izdevums Sporta Avīze tradicionāli paziņos labākos sportā mūsu valstī. Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, 2021.gada laureātu paziņošana pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā Youtube kanālā, trešdien, 5.janvārī, plkst 9.30.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēguma pasākums tiešraidē pulcēs aptaujas laureātus, sporta dzīves organizatorus un atbalstītājus, nozares profesionāļus un viedokļu līderus, lai atskatītos uz 2021. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas sportā. Sporta nozares profesionāļi diskutēs par pandēmijas ietekmi uz bērnu un jauniešu sportu Latvijā, paziņos 2021.gada labākos Sporta Avīzes vērtējumā un prognozēs Latvijas sportistu iespējas 2022.gada ziemas olimpiādē Pekinā.

Pasākuma vadītāja lomā iejutīsies pazīstamais sporta žurnālists Lauris Lizbovskis.

Par bērnu un jauniešu sportu Latvijā ierobežojumu apstākļos diskutēs Dr. Sandra Rozenštoka, sporta ārste, Sporta Laboratorijas vadītāja, Kristaps Slaidiņš, Futbola Parks Academy treneris un dibinātājs, kā arī Kristaps Janičenoks, Latvijas basketbola līgu direktors.

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Jelgavas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi iepirkuma konkursu Elejas sporta halles un baseina celtniecībai, informē novada pašvaldībā.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš noteikts 28. augusts. Ja iepirkuma procedūra noritēs veiksmīgi, pašvaldība vērsīsies Finanšu ministrijas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ar lūgumu piešķirt aizņēmumu sporta kompleksa būvniecībai, to paredzot realizēt 3 gadu periodā - lielākie būvniecības darbi notiktu 2019.gadā, savukārt 2020. gadā būvdarbi varētu noslēgties.

SIA «DG Baltic» izstrādātais būvprojekts paredz, ka Elejas sporta halles un baseina celtniecība notiks trīs kārtās. Projekta pirmajā kārtā paredzēta baseina un administrācijas korpusa būvniecība, katlu mājas novietošana, esošās garāžas ēkas pārbūve, dīzeļdegvielas ģeneratora nojumes izveidošana un pazemes ugunsdzēsības rezervuāru būvniecība. Tāpat plānots izbūvēt arī maģistrālos inženiertīklus - siltumtrasi, ūdensapgādi un kanalizāciju, ārējo elektroapgādi un lietus kanalizācijas sistēmu. Savukārt projekta otrajā kārtā plānots būvēt sporta halli, bet trešajā kārtā veikt iekšpagalma teritorijas labiekārtošanu, bruģa seguma ieklāšanu un atpūtas zonas izveidi.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

30. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana tirdzniecības un sporta centru atbalsta programmās. Uz valsts atbalstu Covid 19 seku mazināšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajās programmās pieteicās 24 tirdzniecības un 85 sporta centri par kopējo atbalsta summu 16,7 miljonu eiro apmērā. No kuras uz 9,8 miljonu atbalstu pretendē tirdzniecības centri, bet uz 6,9 miljonu eiro atbalstu sporta centri.

Kopumā ar valdības lēmumu tirdzniecības centru atbalsta programmai no valsts budžeta tika piešķirti 20 miljoni eiro, bet sporta centriem 8 miljoni eiro. Tirdzniecības centru atbalsta programmā saņemti iesniegumi par atbalstu no 32 tūkstošiem eiro līdz pat 983 tūkstošiem eiro, bet sporta centru atbalsta programmā saņemti pieteikumi par atbalstu no 1400 līdz 518 tūkstošiem eiro. Līdz šim atbalsts jau izmaksāts trīs tirdzniecības centriem par 512 tūkstošiem eiro un septiņiem sporta centriem par 542 tūkstošiem eiro.

Atbalsts tirdzniecības centriem paredzēts kā vienreizējs grants Covid-19 krīzes radīto ierobežojumu skartajiem komersantiem un to varēs izlietot īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas ienākumu krituma kompensācijai. Šo atbalstu varēs izmantot, lai segtu operacionālās izmaksas – komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nomas maksājumus, saistībmaksājumus, kas sevī ietver arī kredītmaksājumu veikšanu, ārpakalpojumu izmaksas un aptver laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021.gada 31. decembrim.

Problēmas ar taksometru pārvadātājiem starptautiskajā lidostā «Rīga» ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Manuprāt, tas, kas ir noticis, ir lidostas neizdarība,» teica Ābrama.Viņa norādīja, ka atbilstoši Augstākās tiesas spriedumam lidostai ir jānodrošina taksometriem piekļuve tās teritorijā pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet lidosta ir ļāvusi situācijai attīstīties savā gaitā, nesniedzot klientiem pietiekamu informāciju par taksometru pārvadājumiem.

«Konkurence nekad nevar būt par sākumu un iemeslu krāpšanai, bet šeit ir runa par krāpšanas gadījumiem. Krāpšana rodas tikai tad, kad patērētājs nav saņēmis pietiekamu informāciju. Vai jūs esat redzējuši kaut kur informāciju, ka taksometru tarifiem griesti ir atcelti, ka šobrīd taksometrs var prasīt samaksu gan par nobrauktajiem kilometriem, gan par iekāpšanu pēc tā izpratnes un tirgus situācijas? Daudzi patērētāji, kad kāpj taksometrā, pat nepaskatās, kas ir rakstīts uz tā durvīm. Varbūt jau uz durvīm ir rakstīts, ka iekāpšana maksā 10 eiro,» pauda Ābrama.

Par sporta apģērbu zīmolu Joma stāsta Anastasija Kučinska, uzņēmuma vadītāja Latvijā.

Joma ir Spānijas sporta apģērbu un apavu zīmols ar 53 gadu vēsturi. Latvijā aktīvi darbojamies jau desmit gadus. Atceros, ka sākotnēji bijām divi pilnas slodzes cilvēki, īpaši neatšķirot futbola bučus no skriešanas apaviem. Tagad mūsu kompānijas vizītkarte ir ātrs un kvalitatīvs serviss ikvienam klientam – sporta spēļu komandām, sporta organizācijām un individuālajiem sportistiem. Manu komandu ikdienā motivē vēlme klientiem sniegt maksimumu. Papildus sporta formu, apavu, ekipējuma un inventāra nodrošināšanai nodarbojamies ar formu apdruku, tā rūpējoties par klienta 100% izskatu no sporta formu pasūtīšanas brīža līdz spēles vai sacensību sākumam.

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Lai neiznīcinātu sporta un fitnesa nozari Latvijā un vienlaikus nesamazinātu sportiskās aktivitātes, kas ir būtiskas sabiedrības veselībai, Latvijas veselības un fitnesa asociācija aicina valdību pārskatīt lēmumu par sporta nodarbību aizliegšanu, diferencējot ierobežojumus gan pēc sporta veidiem, gan pēc sporta nodarbību veidiem.

Sporta klubi pilnībā atbalsta nepieciešamību Latvijā ieviest uz faktiem balstītus ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, uzsver Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs. Vienlaikus šobrīd noteiktie ierobežojumi ir nesamērīgi un pretrunīgi, kā arī nenovērš virkni reālo risku.

Tādēļ LVFA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, aicinot pārskatīt noteiktos ierobežojumus un atļaut grupu nodarbības sporta klubos un zālēs, ja sporta nodarbība notiek bezkontakta veidā un tiek ievērotas valstī noteiktās distancēšanās, pulcēšanās un dezinfekcijas prasības.

Starptautiskā lidosta «Rīga» nemitīgi attīsta pasažieriem piedāvāto pakalpojumu klāstu, gan piedāvājot aizvien jaunas iepirkšanās iespējas, gan arī attīstot nekomerciālus projektus, lūgta komentēt ziņu, ka Tallinas lidostā pasažieriem turpmāk bez maksas būs pieejama sporta zāle, biznesa portālam db.lv norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

«Tā kā lidostas strateģiskais mērķis ir kļūt par starptautisku gaisa satiksmes mezglu, piesaistot aizvien vairāk tranzīta un transfēra pasažieru un attīstot tālos lidojumus, lidostas pakalpojumu piedāvājums tiek pilnveidots tā, lai tas būtu pievilcīgs ceļotājiem, kuri veikuši garus lidojumus vai pavada lidostā ilgāku laiku, gaidot nākamo lidojumu,» viņa skaidro.

Cita starpā šā gada oktobrī ir lidostā atvērti pieci jauni objekti, tostarp SPA un skaistumkopšanas salons «Embassy of Wellness», vīriešu frizētava «Wood Religion», rotaslietu veikals «Grenardi», Latvijā ražotu preču veikals «Roots of Latvia» un pieprasītāko preču veikals «ATU DUTY FREE». Līdz gada beigām durvis vērs vēl četri pavisam jauni pakalpojumu sniedzēji – vīna kafejnīca-veikals «Easywine», sporta bārs «Tickerdaze», veselīga uztura kafejnīca «Aspara goose» un elektronisko cigarešu kiosks.