ASV prezidents Donalds Tramps draudējis samazināt subsīdijas Savienoto Valstu autobūves gigantam «General Motors» (GM), kas paziņojis par plāniem likvidēt 15% darbvietu un slēgt vairākas rūpnīcas.

Šis ir kārtējais Trampa dusmu izvirdums pret ASV uzņēmumiem, kuru plāni neatbilst prezidenta solījumiem aizsargāt amerikāņu darba vietas.

«Savienotās Valstis glāba »General Motors« un šis ir PALDIES, ko mēs saņemam pretī!» savā tvitera kontā otrdien rakstīja Tramps, atsaucoties uz valdības sniegto palīdzību finanšu krīzes laikā. «Mēs šobrīd aplūkojam iespējams samazināt visas GM subsīdijas, tostarp elektriskajiem automobiļiem.»

Šāds Trampa ieraksts tviterī sekoja dienu pēc tam, kad GM paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Volstrītas pašreizējā mīlestība pret "Teslu" ir paaugstinājusi tās akcijas cenu līdz līmenim, kādu neviens ASV autoražotājs nekad nav sasniedzis, ziņo "CNN".

Līdz ar to "Teslas" tirgus vērtība palielinājusies līdz 86,5 miljardiem ASV dolāru. Tas elektromobiļu ražotājam ļāvis kļūt par visvērtīgāko ASV autoražotāju vēsturē.

Iepriekšējais rekords pieder "Ford", kura vērtība 1999. gadā sasniedza 76,1 miljardu ASV dolāru, savukārt nesenāks labs sniegums bija "General Motors", kad tā tirgus vērtība 2017. gada oktobrī sasniedza 67,7 miljardus ASV dolāru.

Tagad abu šo autoražotāju akciju cenas ir krietni sarukušas. "General Motors", kura vērtība ir 50,7 miljardi ASV dolāru, un "Ford", kura vērtība ir 36,9 miljardi ASV dolāru, abi kopā ir vērti vien apmēram 1% vairāk nekā viena pati "Tesla".

Protams, "Tesla" nav "Apple", kuras tirgus vērtība 1,4 triljonu ASV dolāru apmērā padara to par visu laiku visvērtīgāko ASV uzņēmumu.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Tesla akcijas cena šogad pieaugusi jau par 42%; uzņēmums ir vērtīgāks par Ford un General Motors, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Tesla akcijas vērtība ir pārsniegusi 300 ASV dolāru atzīmi, bet kapitalizācija - 53 miljardu ASV dolāru līmeni. Tas savukārt nozīmē, ka Tesla šobrīd var uzskatīt jau par vērtīgāku uzņēmumu nekā ilggadējo ASV autorūpniecības flagmani Ford. Ford vērtība pēc kapitalizācijas šīs nedēļas vidū atradās pie 45,2 miljardu ASV dolāru atzīmes (Ford akcijai šis gads pagaidām nav bijis diez ko veiksmīgs, jo tās cena Ņujorkas biržā ir sarukusi gandrīz par 6%). Turklāt nesenais kāpums arī nozīmējis, ka Tesla kapitalizācijas ziņā aizsteigusies priekšā pat ASV General Motors vērtībai (šī kompānijas kapitalizācija šo trešdien bija 49,6 miljardi ASV dolāru), kas līdz šim bijis lielākais ASV autoražotājs (ja ņem vērā kapitalizāciju).

ASV autobūves gigants «General Motors» (GM) pirmdien paziņoja par plāniem līdz 2023.gadam tirgū laist 20 jaunus elektrisko automobiļu modeļus, ņemot vērā valdību centienus visā pasaulē veicināt degvielas ekonomiju.

Uzņēmums norādīja, ka nākamo 18 mēnešu laikā tirgū jau tiks laisti divi jauni modeļi.

«»General Motors« tic elektrisko automašīnu nākotnei,» norāda autoražotāja viceprezidents Marks Reuss.

Lielbritānijas un Francijas valdību amatpersonas jau paziņojušas par plāniem 2040.gadā bloķēt benzīna un dīzeļdzinēju automašīnu tirdzniecību, bet Norvēģija ir noteikusi 2025.gada termiņu.

Tikmēr Ķīna noteikusi mērķi, ka līdz 2020.gadam vismaz 12% no visiem valstī izmantotajiem automobiļiem jābūt hibrīda vai aprīkotiem ar elektrodzinējiem.

Pirms diviem gadiem ASV kompānija General Motors pameta Eiropas tirgu, taču tagad atkal atgriežas tajā, raksta portāls 24/7 Wall St.

Kompānija tirgum piedāvās jaunu elektrisko velosipēdu ARĪV, un iepriekšpārdošana uzsākta jau Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē. Kompānija paredz transportlīdzekļus piegādāt šā gada otrajā ceturksnī.

Pircējiem tiks piedāvāti divi modeļi – Meld un salokāmā versija Merge. Meld cena Beļģijā un Nīderlandē ir 2800 eiro, bet Merge – 3400 eiro, bet Vācijā tie maksās par 50 eiro lētāk.

Abi modeļi ir aprīkoti ar General Motors ražoto motoru, kas speciāli izgatavots ARĪV velosipēdam, un var sasniegt ātrumu līdz 25 km/h. Akumulators ļauj braukt 64 kilometrus un tas jālādē aptuveni 3,5 stundas.

Autoražotāji, lai sniegtu atbalstu Covid-19 uzliesmojuma laikā, atbildot valdību aicinājumiem, pievērsušies medicīniskā aprīkojuma ražošanai, ziņo BBC.

Tā, piemēram, pirmdien "Fiat" sāka pārveidot vienu no savām automašīnu rūpnīcām Ķīnā, lai spētu izgatavot apmēram vienu miljonu medicīnisko masku mēnesī. Autoražotājs iecerējis sākt ražošanu tuvāko nedēļu laikā.

Citi autoražotāji meklē veidus, kā pārorientēties uz plaušu ventilācijas iekārtu ražošanu.

"General Motors", "Ford" un "Tesla" ASV apņēmušies sniegt atbalstu, nodrošinot plaušu ventilācijas iekārtas. To pašu solījuši arī Japānas autoražotājs "Nissan" un "Formula 1" komandas Lielbritānijā.

Kā vēstīts, lielākās automašīnu ražotnes ASV, Eiropā un Āzijā apturējušas spēkratu ražošanu, lai mēģinātu novērst Covid-19 izplatību.

ASV prezidents Donalds Tramps sociālajā tīklā "Twitter", uzrunājot "General Motors", "Ford" un "Tesla", rakstījis: "ĀTRI! Dodieties uz priekšu, lai mēs redzētu, cik labi jūs esat." ASV Pārtikas un zāļu pārvalde samazinājusi šķēršļus medicīnisko ierīču apstiprināšanas procesā, lai palīdzētu paātrināt ventilējamo ierīču ražošanu.

Sestdien dramatiski noslēgusies cīņa par varas grožiem Vācijas autobūves koncernā Volkswagen, kad kompānijas priekšsēdētājs un autoražotāja dibinātāja mazdēls Ferdinands Pīhs negaidīti paziņoja par atkāpšanos no amata.

Šāds paziņojums tika izplatīts pēc tam, kad Pīhs bija zaudējis naidpilnā cīņā, kuras laikā viņš centās no uzņēmuma vadītāja amata izspiest Martinu Vinterkornu.

Pīhs vienā no lielākajiem Eiropas koncerniem bija dominējis vairākas desmitgades, veicinot Volkswagen izaugsmi līdz globālai autobūves grupai ar vairāk nekā 600 000 darbinieku, kurai tiek prognozēta konkurentu Toyota un General Motors apsteigšana, lai kļūtu par pasaulē lielāko autoražotāju.

Savos jaunākajos mēģinājumos Pīhs centās izstumt Vinterkornu no vadītāja amata, viņam pārmetot nespēju noteikt globālo tirgu attīstību un tādējādi traucējot Volkswagen iesaistīties sīvākā konkurences cīņā ar Toyota un General Motors.

Augstāku likmju laikā sliktāk var iet tām kompānijām, kuru parādiem ir mainīgā procentlikme , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iespējams, nav tālu tas brīdis, kad ASV Federālo rezervju sistēma izlems par dolāra bāzes likmes palielināšanu. Nav izslēgts, ka tas notiks jau šonedēļ, lai gan tirgū vidēji lēš, ka likmju palielināšana ticamāka ir šā gada decembrī.

Dažiem uz likmju palielināšanas fona varētu klāties arī sliktāk. Šo kompāniju vidū ir tie, kuriem ir parādsaistības ar mainīgo likmi. Tiek norādīts, ka šobrīd pašas augstākās parādsaistības ar mainīgo likmi ir tādām ASV kompānijām kā Apple, eBay, MetLife, Coca-Cola, General Mills, Ford, McDonalds, General Motors, Time Warner, Chevron, Allergan, Johnson & Johnson un Monsanto.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Naftas cenas saruka 11.tirdzniecības dienu pēc kārtas, neraugoties uz Saūda Arābijas piedāvājumu ierobežot jēlnaftas ieguves apjomu.

Akciju tirdzniecība Ņujorkā sākās nelabvēlīgi, uzņēmuma «Apple» akcijas cenai sarūkot pēc svarīga detaļu piegādātāja paziņojuma, ka kāds no klientiem ir ievērojami samazinājis pasūtījumus, kas pastiprināja bažas par viedtālruņu «iPhone» pieprasījuma krišanos.

«Piegāžu ķēdes ekosistēma ap «Apple» sāk just pieprasījuma kritumu,» paziņoja «John Hancock» analītiķis Mets Miskins. «Globālajai izaugsmei kļūstot vājākai, tehnoloģiju kompānijas sāk pazemināt cenas.»

«Apple» akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%, bet kritās arī citu uzņēmumu akciju cenas. Investīciju bankas «Goldman Sachs» akcija palētinājās par 7,5%, ietekmējot finanšu sektoru, savukārt «General Electric» akcijas cena noslēdza tirdzniecības sesiju zemākajā līmenī gandrīz 10 gadu laikā.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

Līdz ar ziņojumu par elektromobiļu ražotāja Tesla jaunākajiem biznesa rādītājiem kompānija jau otro reizi ir «pastūmusi» uz priekšu plānu par cenas ziņā pieejamākā Model 3 piegādēm.

Pēdējā ceturksnī saražoti vien 1550 Model 3, lai gan Bloomberg ekspertu prognožu aptauja ļāva domāt, ka to būs tuvu 3000. Lielais plāns – 5000 saražoti Model 3 nedēļā – tiek atlikts pēc Jāņiem jeb vēl par vienu ceturksni, lai gan sākotnējais nodoms bija šo apjomu sasniegt jau decembrī.

Tai pašā laikā konkurenta General Motors «tautas klases» elektromobilis Chevy Bolt, kas tirgū tika palaists 2016. gada decembrī, uzrāda stabilu pārdošanas apjoma pieaugumu. Decembrī vien ASV ir pārdoti 3227 Chevy Bolt, liecina specializētā portāla GM Authority dati.

Elektromobiļi Latvijā: Pērkot lietotu mašīnu, jāuzmanās

ASV autobūves uzņēmums General Motors (GM) ceturtdien atguvis ASV lielākā autoražotāja statusu tirgus kapitalizācijas ziņā, apsteidzot elektrisko automašīnu ražošanas kompāniju Tesla Motors.

GM tirgus kapitalizācija ceturtdien sasniedza 52,6 miljardus dolāru, kas ir par gandrīz 1,9 miljardiem dolāru vairāk nekā Tesla, kas GM bija apsteigusi aprīlī.

GM akcijas vērtība ceturtdien gan nokritās par 0,6% un veidoja 34,8 dolārus, bet Tesla akcijas cena saruka par 6% - līdz 307,45 dolāriem.

Tesla akcijas vērtības kritums pēdējā laikā galvenokārt tiek skaidrots ar vājiem automašīnu piegādes datiem.

Uzņēmums otrajā ceturksnī piegādājis 22 000 automobiļu, kas ir mazāk salīdzinājumā ar analītiķu prognozētajiem 23 655.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" tirgus vērtība trešdien pirmo reizi pārsniegusi 700 miljardus dolāru.

"Tesla" akcijas cena trešdienas tirdzniecības sesiju noslēdza ar kāpumu par 2,8%, kompānijas tirgus vērtībai sasniedzot 717 miljardus dolāru (581 miljardu eiro).

Tādējādi uzņēmums tagad ir vērtīgāks par autoražotājiem "General Motors", "Ford", "Toyota", "Honda", "Fiat Chrysler" un "Volkswagen", kopā ņemot.

"Tesla" akcijas vērtība pērn kopumā pieauga par vairāk nekā 700%, taču daļa analītiķu uzskata, ka šis kāpums bijis nevajadzīgi pārspīlēts.

"Tesla" nedēļas nogalē paziņoja, ka pērn piegādājis 499 550 automašīnas, kas ir visu laiku augstākais līmenis kompānijas vēsturē.

Turklāt piegādāto automobiļu skaits bijis vien nedaudz mazāks par uzņēmuma iepriekš noteikto mērķi pusmiljona vienību apmērā.

ASV autobūves gigants General Motors (GM) otrdien sācis klientiem piegādāt pilnībā elektriskas automašīnas, kas paredzētas vidēju cenu segmentam, tādējādi apsteidzot ASV elektrisko automašīnu ražošanas uzņēmumu Tesla Motors un citus konkurentus.

GM trīs klientiem Kalifornijā piegādājis Chevrolet Bolt EV modeļus.

Chevrolet Bolt EV ar pilnībā uzlādētiem akumulatoriem var nobraukt līdz 383 kilometriem, tā cena veido 37 495 dolārus (35 385 eiro), taču klienti var saņemt nodokļu atlaides līdz 7500 dolāriem, norāda GM.

Autoražotājs nākamgad plāno paātrināt šī modeļa piegādes, tādējādi cenšoties sevi pozicionēt kā 21.gadsimta mobilitātes uzņēmums.

Arī Tesla strādā pie elektriskās automašīnas Model 3, kas paredzēts vidēju cenu segmentam, taču tas tirgū nonāks vien 2017.gada beigās.

Model 3 pamata cena ir 35 000 dolāru, kas ir uz pusi lētāk salīdzinājumā ar šobrīd piedāvātajiem "Model S" un "Model X" modeļiem.

Oktobrī Eiropā jaunu automašīnu tirdzniecības apjomu izaugsme palēninājusies līdz piecu mēnešu vājākajam tempam, jo reģiona lielākā autoražotāja - Volkswagen - pārdošanas rezultātus ietekmēja izmešu krīze, savukārt piecos lielākajos autotirgos pārdošanas apjomi palēninājās, raksta MarketWatch.

No jauna reģistrētu automašīnu skaits Eiropas Savienībā oktobrī pieauga par 2,9% līdz 1,1 miljonam. Savukārt šā gada desmit mēnešos ES tika pārdoti 11,5 miljoni jaunu automašīnu, kas ir par 8,2% vairāk nekā pirms gada.

Pārdošanas apjomi piecos lielākajos tirgos – Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, Itālijā un Spānijā – vājinājās, pārdošanas apjomiem Rietumeiropā augot par 2,5% līdz 1,06 miljoniem.

Lielāko ražotāju – Volkswagen, PSA Peugeot Citroen, Renault SA un General Motors Co meitasuzņēmums Opel/Vauxhall – apjomi saruka, savukārt Fiat Crysler Automobiles pārdoto automašīnu skaits auga, bet Ford Motor pārdeva nedaudz vairāk automašīnu nekā iepriekš.

Klajā nācis jaunākais J.D. Power veidotais Transportlīdzekļu uzticamības pētījums 2017 (J.D. Power 2017 Vehicle Dependability Study), kurā analizēti 2014.gada izlaiduma auto gada garumā, diagnosticējot biežākās problēmas, vēsta Business Insider.

Lietoto auto uzticamības un drošības pētījumā analizēti automobiļi 18 dažādos segmentos – mazi, vidējās klases, miniveni utt. Uzticamības indekss veidots, pamatojoties uz problēmām, ar ko saskaras 100 transportlīdzekļi.

Šogad liels ieguvējs ir Toyota, uzvarot 10 kategorijās. Tam seko General Motors ar panākumiem četros segmentos.

Uzticamāko lietotu auto TOP 18 skatiet galerijā!

Vācijas autobūves uzņēmums «Opel» prezentējis plānu sava finansiālā stāvokļa uzlabošanai, kas paredz 2020.gadā atgriezties pie peļņas gūšanas, pateicoties ietaupījumiem, kurus jaunais īpašnieks - Francijas autoražotājs «Groupe PSA» - palīdzēs sasniegt bez nepieciešamības slēgt rūpnīcas vai likvidēt darba vietas.

PSA šā gada augustā iegādājās ASV autoražotāja «General Motors» Eiropas struktūrvienību, kurā ietilpst «Opel» un «Vauxhall» zīmoli, ar cerībām atdzīvināt uzņēmumu, kas peļņu nav guvis jau kopš 1999.gada.

Ceturtdien prezentētais plāns ievērojami balstās uz PSA tehnoloģiju izmantošanu un atsevišķu darbību apvienošanu, lai sasniegtu ietaupījumus, kas līdz 2020.gadam veidos 1,1 miljardu eiro, bet līdz 2026.gadam - 1,7 miljardus eiro.

Divas PSA automašīnu platformas paredzēts drīzumā ieviest «Opel» un «Vauxhall» ražotnēs, lai paātrinātu pāreju uz PSA dzinēju un transmisiju izmantošanu. Kopumā «Opel» plāno līdz 2024.gadam samazināt vieglajiem automobiļiem izmantoto platformu skaitu no šobrīd deviņām līdz divām.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā pieauga pēc ASV un Kanādas svētdien panāktās vienošanās par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) pārskatīšanu.

ASV vienošanās ar Meksiku par šī līguma pārskatīšanu tika panākta jau augusta beigās.

ASV-Meksikas-Kanādas vienošanās (USMCA), par kuru tika paziņots svētdien, aizstās NAFTA, kuru ASV prezidents Donalds Tramps bija draudējis atcelt..

USMCA «atkal pārvērtīs Ziemeļameriku par ražošanas spēkstaciju,» Tramps pirmdien paziņoja reportieriem.

Briefing.com analītiķi sacīja, ka jaunā vienošanās atšķiras no NAFTA ar nelielām izmaiņām. Tā uzlabo amerikāņu lauksaimnieku pieeju Kanādas piena produktu tirgum, palielina reģionālās prasības autobūvei un pastiprina intelektuālā īpašuma noteikumus.

«Tirdzniecības vienošanās starp ASV un Kanādu ir pacēlusi globālo noskaņojumu ... un tas pamudināja tirgu dalībniekus pirkt akcijas,» teica «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Krievija ceturtdien palaida raķeti ar bezpilota kosmosa kuģi, kurā atrodas cilvēkam līdzīgs robots, kas pavadīs desmit dienas Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) un mācīsies, kā palīdzēt astronautiem.

Robots, kam dots vārds Fjodors, ir pirmais kosmosā nosūtītais Krievijas robots.

Fjodors no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā devās izplatījumā ar kosmosa kuģi «Sojuz MS-14». Plānots, ka kuģis SKS sasniegs sestdien un tur paliks līdz 7.septembrim.

Ierasti kosmosa kuģus «Sojuz» vada cilvēks, bet šoreiz tas lido bezpilota režīmā, lai varētu pārbaudīt jauno avārijas glābšanas sistēmu.

Kosmonautu vietā īpaši pielāgotā pilota krēslā ar drošības siksnām tika piesprādzēts Fjodors, kam rokās bija neliels Krievijas karogs.

Cilvēkam līdzīgais 1,8 metrus garais robots sver 160 kilogramus.

Fjodoram ir savs konts sociālās saziņas vietnēs «Instagram» un «Twitter», kuros var sekot, kā robots apgūst jaunas prasmes, piemēram, ūdens pudeles atvēršanu. SKS tas izmēģinās savas prasmes zemas gravitācijas apstākļos.

Elektroauto ražotājs "Tesla", spītējot pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā, paziņojis par ceturto ceturkšņa peļņu pēc kārtas, vēsta "BBC".

Trīs mēnešu laikā līdz 30. jūnijam Kalifornijā bāzētais uzņēmums nopelnījis 104 miljonus ASV dolāru, un tas ir ceļā uz iekļaušanu "S&P 500" indeksā. Tas nozīmē, ka "Tesla" akcijas, kuru vērtība jau tā kāpj, pieredzēs vēl lielāku pieprasījumu no investoru puses.

"Tesla" darbības rezultātiem par labu nākusi algu samazināšana un rūpnīcas atvēršana Ķīnā, kur izmaksas ir zemākas.

Autoražotāja vadītājs Īlons Masks akcentējis, ka uzņēmums koncentrējas uz izaugsmi, norādot uz divām jaunajām rūpnīcām Vācijā un Teksasā.

"Tesla" saražojusi 82 272 automašīnas un piegādājusi klientiem - 90 650, kas ir par aptuveni 5% mazāk nekā tajā pašā ceturksnī 2019. gadā. Kritums skāris ieņēmumus, kas arī samazinājās par aptuveni 5% līdz 6 miljardiem ASV dolāru.

Pasaules lielākie publiski kotētie uzņēmumi jau kādu laiku sākuši informēt par savu iepriekšējā ceturkšņa sniegumu.

Šonedēļ kārta sniegt šādu informāciju pienāca elektroauto ražotājam Tesla, kas kļuvis par vienu no Rietumvalstu mazo investoru vispopulārākajiem uzņēmumiem saviem ieguldījumiem (arī Latvijas gadījumā). Šīs kompānijas akcijas cena pagājušogad pandēmijas apstākļos septiņkāršojās. Tāpat ar kolorītiem paziņojumiem interneta vidē visai regulāri klajā nāk uzņēmuma vadītājs Īlons Masks. Arī tas palīdz celt kompānijas popularitāti.

Peļņa no citiem laukiem

Lai nu kā – palīdz arī tas, ka Tesla sākusi ziņot par peļņu. Kompānija nupat atklājusi, ka tā tai iepriekšējā ceturksnī sasniegusi 438 miljonus ASV dolārus, kas tai ir jauns rekords. Tikmēr uzņēmuma apgrozījums minētajā periodā bijis 10,4 miljardu ASV dolāru apmērā. Kompānija arī ziņoja par saviem plāniem, kas paredz šogad pasaulē piegādāt uz pusi vairāk spēkratus nekā pagājušajā gadā (tādējādi tie varētu būt aptuveni 800 tūkstoši).

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās cerībā uz mērenāku ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku. Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks kļuva par šīs valsts premjerministru.

Akciju cenas Volstrītā kāpa trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ko sekmēja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma kritums pēc patērētāju pārliecības datu publicēšanas, kuri vedina domāt par ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV uzņēmumu peļņa līdz šim ir bijusi negaidīti laba, tostarp uzņēmumu "Coca-Cola" un "General Motors" peļņa.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc jaunā britu premjera Sunaka solījuma panākt ekonomikas stabilitāti.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 1,1% līdz 31 836,74 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,6% līdz 3859,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,3% līdz 11 199,12 punktiem.

Vācijas autobūves koncerns BMW atlicis lēmuma pieņemšanu par rūpnīcas būvniecību Krievijā uz vēlāku laiku, trešdien paziņoja koncerna izpilddirektors Norberts Reithofers.

Jautājuma atlikšana saistīta ar Krievijas ekonomisko krīzi, viņš norādīja.

Automobiļu pārdošana Krievijā aprīlī, salīdzinot ar 2014.gada aprīli, sarukusi teju par 50%. Pagājušajā mēnesī Krievijā pārdoti 110 600 jaunu auto, un tas ir par 49% mazāk nekā 2014.gada aprīlī.

BMW markas automobiļu pārdošana Krievijā pirmajā ceturksnī sarukusi par 14%.

Par to, ka BMW apsver rūpnīcas būvēšanu Kaļiņingradas apgabalā, kļuva zināms pagājušā gada pavasarī. Bija plānots, ka rūpnīca varētu sākt darbu jau 2016.gadā.

Martā par lēmumu apturēt ražošanu Krievijā paziņoja amerikāņu uzņēmums General Motors.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Novembrī jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropas Savienībā pieauguši par gandrīz 14%, tādējādi tas ir otrs spēcīgākais mēneša rādītājs šogad, liecina jaunākie Eiropas Automobiļu ražošanas asociācijas dati.

Novembra rādītājs ir otrs labākais aiz jūnija, kad automašīnu pārdošanas apjomi pieauga par 14,6%.

11 mēnešu laikā jaunu automašīnu pārdošanas apjoms palielinājies par 8,7%, sasniedzot 12,6 miljonus.

Dažādas valstu iniciatīvas, kas veidotas, lai veicinātu autoīpašnieku vēlmi mainīt vecu transportlīdzekli uz jaunu, lētā nafta, vājais eiro, zemās procentu likmes un jaunu modeļu izlaišanas cikls ir veicinājis pārdošanas apjomu pieaugumu, The Wall Street skaidrojis Ernst&Younng eksperts Anils Valsans. Nākamajā gadā viņš paredz pieauguma turpināšanos.

Ford Motor un General Motors piedzīvoja izaugsmi attiecīgi par 21% un 18%.