Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Jaunā formāta tirdzniecības vieta atrodas Teikā, Gustava Zemgala gatvē, blakus ražotnei. Vietas izvēlē būtisku lomu spēlēja tuvumā esošie biroji, piemēram, "Jaunā Teika" un "Latvijas Mobilais Telefons", atzīst "Raunas dārzs" saimniece Egija Jansone.

SIA "Raunas dārzs", kas veic eklērnīcu saimniecisko darbību, bija iecerējusi saldos našķus Teikā sākt tirgot jau šī gada martā, taču krīze ieviesa korekcijas. Uzņēmums savu darbību sāka ar eklērnīcu Raunas ielā, laika gaitā biznesu paplašinot, saldummīļus pulcējot arī tirdzniecības vietās Mārupē un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Sekojot idejai: Eklērnīcas Raunas dārzs īpašnieks gaida pokiju bumu  

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns...

Šobrīd "Raunas dārzs" produktu portfelī ir aptuveni 100 dažādi eklēri, bet ikdienā tiek gatavoti 40. E. Jansone lēš, ka eklēri joprojām ir modē. "Ēdienam galvenais ir kvalitatīvas izejvielas un īpašas garšas – tad tas būs pieprasīts vienmēr," teic eklērnīcu saimniece. Viņa stāsta, ka nepārtraukti tiek radīti jauni produkti. "Mums būs pāris jaunumi, kas garšos debešķīgi, bet pagaidām tas ir noslēpums," sola E. Jansone.

Krīzes laikā klientu plūsma eklērnīcās samazinājās, tāpēc uzņēmums veica piegādes un aktīvi strādāja ar "Wolt". Lielā mērā izdzīvot palīdzēja pastāvīgie klienti, kādi uzņēmumam ir ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.

2019. gadā SIA "Raunas dārzs" apgrozījums bija 455,9 tūkstoši eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 66,6 tūkstoši eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu 

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no...

Pirms septiņiem gadiem Rīgas Meža aģentūras izveidotais briežu dārzs Rīgas brieži nu ir sasniedzis savu optimālo blīvumu, kas ļauj zināmu skaitu dzīvnieku vai nu pārdot, vai izlaist apkārtējos mežos, un lēmums par to vēl tiks pieņemts.

Briežu dārzs tika izveidots 2006. gadā, kopumā tajā ieguldot aptuveni 250 tūkstošus latu. Kā iepriekš rakstīja mediji, līdzekļi tika novirzīti piebraucamo ceļu ierīkošanai, vairākus kilometrus gara žoga izveidei, meliorācijas sistēmas sakārtošanai. Dārza darbības sākumā tajā tika izlaisti desmit brieži – pieci no zinātniekam G. Skribam piederošās briežaudzētavas Staltbrieži Līgatnē un vēl pieci no V. Dreimenim piederošās briežaudzētavas Strautiņi Kandavā. Pēc kāda laika tika ielaisti vēl desmit brieži. Viena brieža cena tolaik svārstījās no 300 līdz 1000 latiem, iepriekš vēstīja Diena. Pašlaik dārzā dzīvo aptuveni 40 staltbrieži – 9-14 buļļi, 9-14 govis un 12 pērnie un šā gada teļi, Db.lv stāstīja SIA Rīgas meži pārstāve Elga Zēģele.

Dārzniecības foruma "Sapņu Dārzs" izveidotāja Linda Vorkule radījusi dārza dienasgrāmatu "Iestādi savus sapņus".

Dārza dienasgrāmatas tapšanā palīdzējuši "Sapņu Dārzs - dārznieku forums" grupas biedri, atļaujot publicēt attēlus no saviem dārziem, kā arī padaloties ar savām atziņām un ieteikumiem, veidojot dārza dienasgrāmatu personīgāku. Forumam ir vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku un tieši iesūtīto foto attēlu apkopošana izrādījusies laikietilpīgākais plānotāja radīšanas posms, atklāj L.Vorkule.

Dienasgrāmatas "Iestādi savus sapņus" tapšana lielā mērā izdevusies, pateicoties paziņu atbalstam, pauž Linda Vorkule. "Maziem uzņēmējiem tieši tas visvairāk palīdz," viņa pauž. Pateicoties labai komunikācijai ar SIA "Jelgavas Tipogrāfiju" un kalendāru ražotāju SIA "BALTA eko", plānotāji tapuši vien četru nedēļu laikā.

Sporta Pils teritorijas attīstītājs SIA "Estera Development" ir izsludinājis būvniecības konkursu jauna dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" pirmajai 152 dzīvokļu mājai.

Savukārt 2024.gada jūnijā tiks izsludināts arhitektūras konkurss nākamajām būvniecības kārtām. Noslēdzoties visam attīstības procesam, investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro, Sporta Pils teritorija kļūs par jaunu dzīvojamo kvartālu ar kopumā 800 vidējā tirgus segmenta dzīvokļiem, kas izvietoti sešās septiņu stāvu daudzdzīvokļu mājās.

"Estera Development" uzdevums būs attīstīt jaunu pilsētas kvartālu, vienlīdz augstu respektējot vēsturi, jo bijušais Sporta Pils rajons ir viena no pēdējām lielajām un brīvajām teritorijām, ko atļauts attīstīt UNESCO uzraudzītajā Rīgas vēsturiskajā centrā. Netiks aizmirsta arī ideja par pilsētdārziņiem - visa kvartāla attīstība ir balstīta uz unikālu zaļo iekšpagalmu koncepciju, ko izstrādājuši "Labie Koki" apzaļumošanas speciālisti, dzīvojamā projekta ietvaros sniedzot iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar nelieliem dārzniecības hobijiem tieši pie viņu mājām. Lai šādi plāni varētu īstenoties, tiks ieviesti arī ilgtspējīgi ar lietus ūdens saistīti risinājumi, kas savāc un izmanto lietus ūdeni iekšpagalma apūdeņošanai.

SIA "Estera Development", Sporta pils teritorijas attīstītājs, 2025. gada pirmajā ceturksnī plāno uzsākt pirmās dzīvojamā kvartāla "Tērbatas dārzs" ēkas būvniecību Tērbatas un Lielgabalu ielā.

Projekta ietvaros tiks investēti vairāk nekā 120 miljoni eiro, lai izveidotu modernu dzīvojamo kvartālu, piedāvājot A+ energoefektivitātes dzīvokļus, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējībai. Kopš oktobra vidus uzsākta dzīvokļu rezervācija.

“Estera Development” 2022. gada maijā agrākās Rīgas Sporta pils teritoriju iegādājās no tās iepriekšējā īpašnieka. Jaunais attīstītājs paredz šo vietu pārveidot par modernu dzīvojamo kvartālu “Tērbatas dārzs”, kas papildinās Rīgas pilsētvidi ar 800 jauniem dzīvokļiem un komerctelpām. Kopumā plānotas sešas septiņstāvu mājas, kurās pirmie stāvi paredzēti komercdarbībai, piemēram, kafejnīcām, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem. Turklāt vienā no kvartāla stūriem, Artilērijas un Krišjāņa Barona ielas krustojumā, plānots atvērt lielveikalu, nodrošinot ērtu infrastruktūru iedzīvotājiem. Pārējās piecas ēkas teritorijā plānots būvēt pa posmiem, laikā no 2026. līdz 2032. gadam.

Reģistrētas izmaiņas SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valdē, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstājis tās līdzšinējais valdes loceklis Edgars Vītols, savukārt 12.novembrī valdes locekļa pilnvaras izbeigtas arī Uldim Želubovskim.

Līdz ar to SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valde turpina darbu tikai vienas amatpersonas, valdes priekšsēdētāja Ingmāra Līdakas, sastāvā.

Pēdējos četros gados SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” apgrozījums ik gadu pārsniedzis 3 milj.EUR, pērn tam palielinoties līdz 3,64 milj.EUR, pēc divu gadu zaudējumiem atkal atsākot strādāt ar peļņu.

Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka no kopējā apgrozījuma 1,71 milj.EUR pagājušajā gadā nodrošinājuši ieņēmumi no biļešu tirdzniecības, bet 1,31 milj.EUR bijuši Rīgas Domes dotācijas uzturēšanas izdevumiem.

Lielā pircēju pieprasījuma rezultātā eklērnīca Raunas dārzs meklē gan jaunas ražošanas telpas, gan arī darbiniekus – konditorus un pārdevējus, Db.lv pastāstīja konditorejas Raunas dārzs (SIA Puravs AJ) īpašnieks Andrievs Jansons.

Otras ceptuves un veikala atvēršana, kā arī našķu ražošanas apjomu dubultošana jau ietilpa uzņēmuma plānos, taču lielais pieprasījums liekot to visu darīt krietni ātrāk, atklāj A. Jansons.

Viņš atzīst, ka darbinieku atrašana ir diezgan liels izaicinājums - profesionāļu atrašana vienmēr bijusi problēma, bet pēdējā laikā situācija darba tirgū esot uzlabojusies un ar cītīgu meklēšanu labus darbiniekus varot atrast, liecina A.Jansona novērojumi un pieredze. Ar telpu atrašanu ejot mazliet labāk: «Tādas, kā gribētu, protams, nav, bet daudz maz atbilstošas var atrast, nav tik traki,» saka A.Jansons.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs pērno gadu noslēdza ar trīs miljonu eiro apgrozījumu un 20,03 tūkstošu eiro peļņu, rāda Lursoft dati.

Pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, zoodārza neto apgrozījums audzis par 242,3 tūkst. eiro, no kuriem 24,4% veidoja Rīgas Domes finansējums, bet 5,5% - valsts dotācijas.

Lai arī pērn veikti dažādi apmeklētāju piesaistes pasākumi, apmeklētāju skaits Zooloģiskajā dārzā ir samazinājies par 2,8 tūkstošiem, bet ieņēmumi no biļešu pārdošanas saruka par 1,5%.

2013 .gadā izskaņā Zooloģiskā dārza kolekcijā bija 399 dzīvnieku sugas, bet dzīvnieku skaits pārsniedz četrus tūkstošus. Rīgas Zooloģiskais dārzs lepojas, ka daudzi no tiem ir reti un īpaši aizsargājami.

Šogad Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs apņēmies apmeklētājiem piedāvāt atjaunotas un uzlabotas ekspozīcijas, kurās būs nodrošināti dzīvniekiem atbilstoši dzīves apstākļi. Tāpat arī iecerēts pabeigt darbu pie kamieļu mājas rekonstrukcijas, kā arī pēc Takinu mītnes rekonstrukcijas projekta izstrādes sākt darbu pie tā realizācijas.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits arvien palielinās. «Resursi tiek izmantoti, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jauniešus,» biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Lai piesaistītu jauniešus, tiek piedāvātas tematiskas orientēšanās sacensības un Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ir izveidoti digitāli ekrāni. «Šis ir veids, kā runāt ar mūsdienu sabiedrību,» akcentē A. Svilāns.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits būtiski audzis. Tā, piemēram, 2009. gadā tam bija 37 825 apmeklētāji, 2010. gadā – 22 808, bet 2015. gadā – jau 51 321, 2016. gadā – 63 966, 2017. gadā – 68 811).

2017. gadā Nacionālā botāniskā dārza budžets bija 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums funkciju deleģējuma līguma ietvaros - 728 tūkstoši eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas u.c.) veidoja 226 tūkstošus eiro.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Izmaiņas veiktas SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valdē – tajā par valdes locekli iecelts kādreizējais AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs, liecina Lursoft dati.

SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valde patlaban strādā divu personu sastāvā - valdes prieksšēdētājs Ingmārs Līdaka un A. Morozovs.

Lursoft izziņas dati liecina, ka Andris Morozovs savulaik vadījis ne tikai AS “Rīgas Centrāltirgus”, bet arī bijis valdes loceklis vairākos nu jau likvidētos uzņēmumos.

Patlaban Andris Morozovs ir saistīts ar vairākām organizācijām – Par sportisku sabiedrību, Latvijas Tirgu savienība, Restart.lv, Latvijas transports, kā arī ieņem valdes locekļa amatu sociāldemokrātiskajā partijā “Saskaņa”.

Līdztekus tam, Andris Morozovs ir arī patiesais labuma guvējs divos transporta palīgdarbību uzņēmumos – SIA “Agent Arsenal.eu” (2018.gadā apgrozīti 179,28 tūkstoši eiro un nopelnīti 11,02 tūkstoši eiro) un SIA “Eksperium” (457,02 tūkstošu eiro apgrozījums, 22,67 tūkstošu eiro peļņa).

Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem šobrīd aktīvi strādā pie digitālā dārza izveides, informē šī SIA Bulduru Dārzkopības vidusskolas projekta vadītāja Anta Sparinska.

Projekta "i-Dārzs" mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringa un kopšanas funkciju, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Nupat ir noslēgusies šī projekta pirmā kārta - autonomas digitālas laistīšanas sistēmas ierīkošana. Sistēma paredz, ka augu laistīšanu varēs vadīt un kontrolēt no jebkuras pasaules malas. Pie tam sistēma sekos līdzi meteoroloģiskajām prognozēm un atbilstoši tām regulēs nepieciešamo ūdens daudzumu.

Kolekcijas parauglaukumu izveide ir kopdarbs, kurā darbojas Bulduru Dārzkopības vidusskola, LU Botāniskais dārzs, RTU, LLU Vides un būvniecības fakultāte un dārzkopības nozares vadošie uzņēmumi SIA "Blīdenes stādaudzētava", SIA "Galantus" un Stādu audzētāju biedrība.

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Atpūtas vietai «Rakši» šis ir eksperimenta gads, kad tās saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus cenšas nopelnīt, viesiem piedāvājot tikai zooloģisko dārzu un ar to saistītos pakalpojumus. «Rakšos» viesu nami izīrēšanai vairs netiek piedāvāti, jo tajos izvietotas «Rakšu» struktūrvienības – suvenīru veikals un kafejnīca, kā arī aktīvi tiek strādāts, lai attīstītu kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēslu granulu ražošanu.

«Rakšiem» šogad apritēja vienpadsmitais darbības gads. Atpūtas vietas biznesa stāsts šo gadu laikā ir mainījies un pilnveidojies. Tās pimsākumi meklējami laikā, kad uz mantota, sešus hektārus plaša zemesgabala tika uzbūvēts pirmais viesu nams un, lai atšķirtos no citiem viesu namiem, tika ierīkots arī brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām lamām un alpakām, pirmo kamieli un gvanako pāri.

Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā pievienotā vērtība viesu namam. Ļoti īsā laikā tika uzbūvēti vēl divi viesu nami, nodrošinot iespēju zem jumta izguldīt 150 cilvēkus, un tika piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas. Pēc šādā veidā nostrādātiem vairākiem gadiem «Rakši» mērķtiecīgi būtiski palielināja dzīvnieku skaitu, vienlaikus saglabājot viesu namu biznesu. Tomēr uzsvars jau tika likts uz kamieļu parku. Savukārt, šogad biznesa modelis mainīts pilnībā, atsakoties no viesu namiem un visu uzmanību veltot zooloģiskajam dārzam – ir iegādāti jauni dzīvnieki – Poitou ēzeļi no Francijas, Valē melnkakla kazas no Austrijas, un papildināts pakalpojumu klāsts.

Zolitūdē sabrukušā lielveikala Maxima projekts izstrādāts atbilstoši pēdējām tehnoloģijām un būvnormatīviem, projektam veiktas arī visas nepieciešamās ekspertīzes, sacīja projekta autoru arhitektu biroja Kubs vadītāja arhitekte Zane Kalinka.

«Patlaban grūti pateikt, kādi ir notikušā cēloņi, taču projekts izstrādāts atbilstoši visiem normatīviem un tam veiktas neskaitāmas ekspertīzes. Latvijā ir neskaitāmi piemēri apzaļumotiem jumtiem, piemēram, viss Kronvalda parks ar strūklaku un kokiem atrodas uz autostāvvietas jumta,» sacīja Kalinka.

Viņa piebilda, ka arī jumta apzaļumošanai paredzētā bruģa un melnzemes substrāta svars nevarētu būt iemesls jumta sabrukšanai, jo šīs slodzes tika paredzētas un jumta nestspēja tika pārbaudīta. «Turklāt uz jumta atrodas oļu kārta un divas ziemas uz tā bija sniegs, kas kopumā radīja daudz lielāku slodzi nekā projektētais jumta dārzs,» piebilda Kalinka.

Kad Naukšēnu vīna darītavas saimnieks Jānis Baunis pirmo reizi pagaršoja vīnu, viņš nevarēja iedomāties, ka pats kļūs par vīndari. Tagad Naukšēnos jau vairāk nekā divus gadus tiek ražoti bioloģiskie ogu un augļu vīni un sidri, kas pamazām, bet mērķtiecīgi iekaro Latvijas veikalu plauktus.

Pagājušā gada nogalē, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības rīkotajā vietējo augļu un ogu vīnu konkursā, SIA Lejasķērzēni Naukšēnu vīna darītava tika atzīta par labāko Latvijā. «Tagad tiešām ir jāizvērtē katra nianse. Ja esam nosaukti kā labākā vīna darītava, tad jāstrādā vēl vairāk,» stāsta Jānis.

Viņš uzsver, ka Latvijas vīndariem ir lieliska iespēja spēlēties ar dažādām ogām un augļiem, kas ir pieejami, ne tikai vīnogām. «Latvijā patērētāji pieņem to, ka no ogām un augļiem var pagatavot fantastiskas lietas un, līdz ar to, garšu nianses ir milzīgi plašas.»

Naukšēnu vīni ir bioloģiski. Tas nozīmē, ka ogas un augļi, kas tiek izmantoti vīnu ražošanā, netiek migloti. Jānis skaidro, ka šāda izvēle šķitusi loģiska: «Mums ir bioloģiskā saimniecība un tas ir tikai pašsaprotami, ka arī mūsu vīni ir bioloģiski.» Viņš uzskata, ka cilvēkiem ir vairāk jāpiedomā pie tā, kas tiek ēsts un dzerts.

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns piedāvājums veselīgas ātrās ēdināšanas segmentā – pokiju bārs

Pirms pusotra gada Raunas dārza īpašnieks Andrievs Jansons DB prognozēja eklēru uznācienu, kas arī ir sagaidīts, – šos saldos našķus sāka cept un pārdot teju katra sevi cienoša konditoreja. Tagad viņš gaida havajiešu ēdiena pokija, kas no Amerikas straujiem soļiem ienāk Eiropā, uzvaras gājienu arī Latvijā. Šogad SIA Puravs AJ, kas veic trīs eklērnīcu saimniecisko darbību, plāno apgrozījumu vairāk nekā viena miljona eiro apjomā.

«Bijām pirmie, kuri fokusējās uz eklēriem, kas gatavoti nevis uz sviesta, bet vārītā krēma bāzes, tāpēc esam ieguvuši lielu tirgus daļu. Rīgā mums ir daudz pastāvīgo klientu, kas pēc mūsu ceptajiem eklēriem ir gatavi braukt lielus attālumus. Esam pieprasīti arī reģionos, pāris reižu braucām uz pasākumiem Valmierā, tur mūs aicināja atvērt eklērnīcu, taču šobrīd šādu iespēju neapsveram, jo vešanas laikā eklērs zaudē savas garšas īpašības, bet investēt ceptuvē ārpus Rīgas pašlaik neatmaksājas,» skaidro A. Jansons.

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Rīgas domes sēdē 28.augustā deputāti atbalstīja lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, informē pašvaldībā.

Izvērtēt paredzēts 12 domei pilnībā piederošus uzņēmumus – SIA Rīgas namu pārvaldnieks, SIA Rīgas ūdens, SIA Rīgas meži, AS Rīgas Centrāltirgus, SIA Rīgas nami, SIA Rīgas pilsētbūvnieks, SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, SIA Rīgas serviss, SIA Rīgas 1. slimnīca, SIA Rīgas Dzemdību nams, SIA Rīgas 2. slimnīca un SIA Rīgas veselības centrs, kā arī publiski privāto kapitālsabiedrību SIA Getliņi Eko. Izvērtējumu plānots veikt arī Rīgas enerģētikas aģentūrā un aģentūrā Rīgas gaisma.

Izvērtējumu veiks par periodu no 2017. gada līdz izvērtējuma veikšanas brīdim. Lēmumprojekts paredz, ka visaptverošs izvērtējuma ziņojums ar secinājumiem, riskiem un rekomendācijām domē jāiesniedz līdz 2020. gada 1. maijam.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Lielākā daļa Rīgas pašvaldības uzņēmumu pērn strādājuši ar peļņu; vērienīgākie zaudējumi Rīgas Centrāltirgum.

Rīgas pašvaldībai pilnībā pieder 13 kapitālsabiedrības. Lielākoties to darbība ir saistīta ar dažādu pakalpojumu nodrošināšanu pilsētas iedzīvotājiem. Kopumā uzņēmumu rādītāji ir salīdzinoši labi, un zaudējumus pērn piedzīvojuši četri no 13 uzņēmumiem – korupcijas skandālu epicentrā nonākusī pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, AS Rīgas Centrāltirgus un SIA Rīgas veselības centrs. Savukārt lielākā peļņa bijusi SIA Rīgas meži un SIA Rīgas ūdens. Šo uzņēmumu peļņa pērn bija vairāk nekā divi miljoni eiro katram.

Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem ir SIA Rīgas satiksme. Pērn uzņēmums pārvadājis 142,7 milj. pasažieru – par 0,5% mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt uzņēmuma neto apgrozījums veidoja 152,4 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,7 milj. eiro jeb 1,1% mazāk. Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem pērn veidoja 44,5 milj. eiro. Kopumā neto apgrozījuma 29,2% veidoja ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, 8,2% – autostāvvietu pakalpojumi un 62,6% – valsts un Rīgas pašvaldības finansējums zaudējumu segšanai. Ieņēmumu struktūras izmaiņas esot saistītas ar laika biļešu ieviešanu 2016. gadā un braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanu Rīgas bērnudārzu darbiniekiem, skolu tehniskajiem darbiniekiem, Kultūras ministrijas pakļautībā esošo Rīgas izglītības iestāžu pedagogiem u.c.

Šā gada septembrī pabeigti infrastruktūras pirmās kārtas izbūves darbi topošā darījumu un atpūtas kvartāla - New Hanza - teritorijā. Pašreiz notiek izbūvēto sistēmu testēšanas un pārbaudes darbi ar mērķi izbūvēto apjomu nodot ekspluatācijā 2017.gada nogalē. Pirmie celtniecības darbi teritorijā tika uzsākti 2016. gada jūlijā un to kopējās izmaksas sasniedz 8,4 miljonus eiro.

Viena no pirmās kārtas lielākajām būvēm ir lietus ūdens savākšanas un akumulēšanas sistēma, tostarp, apjomīgs ūdens rezervuārs. Sistēma ietver sevī augstas ražības sūkņu staciju lietus ūdens savākšanai un to pakāpeniskai novadīšanai pilsētas kanalizācijas sistēmā. Sūkņu stacijas komplekss nodrošinās, ka pat spēcīgākajās lietusgāzēs neveidosies apjomīgas peļķes.

Vienlaikus izbūvētas arī inženierkomunikācijas — ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas Mihaila Tāla ielā un tai pieguļošajā ielā. Ielās ieklāts asfalts, tās sadalītas braukšanas joslās, izveidoti gājēju celiņi, atjaunots zālājs. Tāpat izbūvēts jauns, ar luksoforu regulējams ielu krustojums uz Pulkveža Brieža ielas.

Par Vidzemes reģionālās padomes priekšsēdētāju ievēlētā AS Brīvais vilnis valdes loceklis Māris Trankalis, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Sabiedrisko attiecību dienests.

Par padomes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Aldis Skutāns (SIA Venden) un Jānis Biezais (SIA Valkas meliorācija). Padomē darbosies arī Aivars Flemings (SIA Valpro), Pāvils Mežals (SIA V.L.T.), Aivars Sirmais (SIA ZAAO), Andris Vējiņš (SIA Vējakalni), Arkādijs Suškins (Cēsu Uzņēmēju klubs) un Māris Siktārs (SIA Draugu dārzs).

LTRK norāda, ka reģionu pārstāvošo uzņēmēju uzdevums būs ne vien izstrādāt priekšlikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Vidzemē, bet arī aktīvi sadarboties ar pašvaldībām un Rīgu šai darbā. «Sagaidām, ka aktīva visu reģiona novadu uzņēmēju pārstāvniecība Vidzemes reģionālās padomes sēdēs rezultēsies inovatīvos, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas apmēru kāpinošos, kā arī eksportu atbalstošos priekšlikumos uzņēmējdarbības vides uzlabošanai reģionā. Labāko ekspertīzi par reģiona problēmjautājumiem, to risinājumiem no Rīgas nav, ko gaidīt - to var sniegt vien vietējie komersanti,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:

Kopš jūnija sākuma Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, un mēneša laikā strādāt sākuši jau 1344 skolēni, informē NVA.

Strādājot vasaras darbu, skolēni iegūst praktisku priekšstatu par darba dzīvi, uzzina, kas ir darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Šī gada pirmajā vasaras mēnesī skolēni strādā tādās profesijās kā, piemēram, lidostas aviodrošības dienesta darbinieks, lidostas pasažieru apkalp ošanas aģents, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, pārdevējs, veic dažādu profesiju pārstāvju palīgu pienākumus.

Līdz 1.jūlijam darba devēji ir pieteikuši jau 4940 darba vietas skolēniem. Visvairāk darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Maxima Latvija, SIA Transcom Worldwide Latvia, AS Rīgas piena kombināts, SIA Rūķīšu tēja, Olimpiskais centrs Ventspils, SIA ALG CLEANING, SIA Rīgas Nacionālais Zoloģiskais dārzs, SIA Stockman, AS Prizma Latvija, kā arī pašvaldības visā Latvijas teritorijā.