«Tautai par šo pievienošanos eirozonai stāsta – jūs brauksiet uz ārzemēm un tad vairs lati nebūs jāmaina uz eiro. Skaisti! Bet, ja tautai pateiktu, ka katram Latvijas iedzīvotājam, tai skaitā katram pensionāram, zīdainim, žurnālistam, par to būs jāsamaksā tūkstotis vai pat divi tūkstoši latu, tad tauta varbūt sāktu domāt – paga, paga, kādēļ man jāmaksā par grieķiem, spāņiem, portugāļiem, itāļiem, frančiem?» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.
«Tad, protams, nepieciešams referendums. Es redzu pirmās saprāta balsis.
Šobrīd ir tāda situācija: mēs sēžam siltā mājā uz sauszemes. Pēkšņi no Titānika, kurš uzskrējis uz aisberga un grimst, mums sauc: «Zēni un meitenes, nāciet pie mums uz Titānika, jo tas ir modernākais un ātrākais okeāna laineris! Mēs draudzīgi kopā smelsim no tā ārā ūdeni!»
Es saku, nekāpsim šobrīd uz Titānika, pagaidīsim. Ja viņi nenogrims, izsūknēs ūdeni, aizlāpīs caurumus, tad kāpsim un brauksim, bet tagad pagaidīsim. Kādēļ kāpt uz grimstoša kuģa? Tā es domāju,» skaidrojis Ventspils mērs.
«Man saka, ka Latvija, stājoties ES, uzņēmās saistības pievienoties eiro zonai. Bet 2004. gadā eiro zona bija cita. Tad nebija krīzes. Viņi savas saistības nepildīja, naudu tērēja uz nebēdu un arī aizņēmās uz nebēdu. Kopš tā brīža aizvadīti astoņi gadi. Situācija mainījusies. Kamēr eirozonas valstis nav sakārtojušas savus ārējos parādus, nav normalizējušas savus budžetus, Latvijai nav mērķtiecīgi pievienoties eirozonai. Pievienoties – tas mazajai Latvijai nozīmē apņemšanos glābt no bankrota Grieķiju, Spāniju, Portugāli, Itāliju un iespējams arī Franciju,» sacījis Lembergs.