Pa vidu starp mēness un saules aptumsumiem, pamatīgā sniega putrā un, cerams, visnotaļ līksmā gaisotnē jaunais 2011. gads – vismaz Rietumos – ir sācies. Gada nogales darba spriedze ir pārciesta, svētku atslābums un gastronomiskās izvirtības izbaudītas, un, jādomā, teju ikkatrs vēl vismaz dažas dienas būs apņēmības pilns šogad sasniegt jaunus mērķus un kaut nedaudz mainīt savu dzīvi kā biroja, tā personīgajā vidē.
Uz pārmaiņu takas uzkāpusi jau pērn, LD arī šajā gadā turpinās pilnveidoties un attīstīties. Kā viena no pirmajām pārmaiņām, ko redzat jau šajā numurā, ir tas, ka esam atvadījušies no Ričarda Brensona – viņa sleju nomaina rubrika Pēdējais vārds. LD ir uzrunājusi vairākas interesantas gan pašmāju, gan ārvalstu personības, aicinot dalīties savos novērojumos, pārdomās un idejās.
Jau sākoties ažiotāžai ap Expo 2010 izstādi Šanhajā, nemitīgi visdažādākajos līmeņos tiek kladzināts, cik milzīgas iespējas paver Ķīna un cik nepieciešama būtu sadarbība ar šo 1,3 miljardu patērētāju bagāto, rijīgo milzu tirgu, kas, pat par spīti krīzei visā pasaulē, turpinājis augt iespaidīgos tempos. Tāpēc kā pirmais no jaunajiem autoriem šodien žurnāla pēdējā atvērumā un Jūsu vērtējuma priekšā nonāk Sjaotjaņs Džans – ķīnietis, kurš šobrīd dzīvo, mācās un vada uzņēmumu Igaunijā un turpmāk reizi mēnesī LD lasītājiem sniegs savus ieteikumus attiecībā uz biznesa iespējām un uzņēmējdarbības organizēšanu Ķīnā, stāstīs par kultūras atšķirībām, dos praktiskus padomus sadarbībai ar partneriem Āzijā, kā arī paudīs viedokli par būtiskām ekonomikas un biznesa tendencēm reģiona kontekstā. Iespējams, ka Sjaotjaņs Džans var kļūt par ja ne tiltu, tad vismaz tulku Baltijas un Ķīnas pagaidām diezgan atturīgajās attiecībās.
Kas vēl? To redzēsiet laika gaitā. Lai mums visiem idejām bagāts, ražīgs un darba augļiem svētīts jaunais gads!