Bijušais Latvijas basketbola izlašu direktors Māris Jučmanis vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), vainojot Latvijas Basketbola savienību (LBS) ar tās ģenerālsekretāru Edgaru Šnepu priekšgalā šantāžā un mēģinājumos izspiest Ministru kabineta piešķirto prēmiju par izciliem sasniegumiem sportā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Šneps aģentūrai LETA Jučmaņa apgalvojumus par prēmijas izspiešanu nodēvēja par meliem. Viņš skaidro, ka Jučmanis, beidzot darbu, ir atstājis finansiālas saistības, kuras negrib nokārtot.

Tomēr Šnepa skaidrojums par Jučmaņa it kā atstātām saistībām izbrīna LBS valdes loceklis Edgaru Jaunupu, kurš aģentūrai LETA teica, ka LBS ir noslēgusi pagājušo finanšu gadu, bet ģenerālsekretārs ne par kādiem līdzekļu pārtēriņiem nav informējis. Gluži pretēji - Šneps esot ziņojis, ka viss ir kārtībā.Jučmanis LBS strādā kopš 2010.gada un joprojām ir šīs organizācijas darbinieks, taču kopš pagājušā gada 14.oktobra ir bērna kopšanas atvaļinājumā un savus pienākumus varētu atsākt veikt nākamā gada februārī.

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Valsts segs Latvijas basketbola zvaigznes, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks spēlētāja Kristapa Porziņģa apdrošināšanas izmaksas dalībai Eiropas čempionātā (EČ) basketbolā 135 000 eiro apmērā, otrdien lēma Ministru kabinets.

Naudas līdzekļi Porziņģa apdrošināšanai tiks ņemti no divām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta apakšprogrammām - 73 220 eiro nāks no apakšprogrammas Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi, bet 61 780 eiro - no pasākumam Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā piešķirtā finansējuma.

Iepriekš IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs skaidroja, ka Latvijas Basketbola savienība (LBS) informējusi par to, ka ir vairāki izlases kandidāti, kuriem ir ļoti augstas apdrošināšanas summas. Kopumā LBS apdrošināšanas izmaksām lūgusi vairāk nekā 200 000 eiro.

Kā pastāstīja Nacionālās sporta padomes priekšsēdētāja vietnieks Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, padome atbalstīja apdrošināšanas summas papildu piešķiršanu LBS 135 000 eiro apmērā, tādējādi sedzot Porziņģa apdrošināšanas izmaksas. Taču pārējo basketbolistu apdrošināšanai LBS jāmeklē pašai, norādīja Vrubļevskis, piebilstot, ka finansējums pašiem, nepaļaujoties uz valsts atbalstu, būs jāmeklē arī Porziņģa apsarga apmaksai.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) valde izskatījusi jūnijā Rīgā paredzētā 2019. gada Eiropas sieviešu basketbola čempionāta sagatavošanas gaitu un brīdina par riskiem.

Ņemot vērā Nacionālās sporta padomes (NSP) 28. marta sēdes lēmumu nepiešķirt līdzekļus Eiropas sieviešu basketbola čempionāta rīkošanai, kā arī Rīgas domes lēmumu sacensību rīkošanu līdzfinansēt tikai 25% apmērā no tāmē paredzētās summas, valde rosina sasaukt LBS padomes ārkārtas sēdi šī jautājuma izskatīšanai, kā arī informēt Starptautisko Basketbola federāciju (FIBA) par apdraudējumiem čempionāta norisei Latvijā.

2017. gadā LBS likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un NSP pieteica ieceri rīkot 2019. gada Eiropas sieviešu čempionātu basketbolā, kas vienlaikus ir nozīmīgs posms cīņā par ceļazīmēm uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. Provizoriskajā tāmē bija paredzēts valsts līdzfinansējums 600 000 eiro apmērā.

Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlasi stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien preses konferencē pavēstīja Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Valdis Voins.

Papildināts viss teksts

Jau ziņots, ka Latvijas izlase basketbolā pagājušajā nedēļā Bagatska vadībā ar piekto vietu Stambulā noslēdza dalību Eiropas čempionāta finālturnīrā, kas ir komandas labākais rezultāts kopš neatkarības atgūšanas.

Bagatskim pēc Eiropas čempionāta noslēdzās līgums par izlases trenēšanu, taču vienošanās netiks pagarināta.

Kā norādīja Voins, 27.septembrī notiks LBS valdes ārkārtas sēde, kurā tiks spriests par izlases jauno galveno treneri.

«Mēģināsim atrast jaunu galveno treneri, izvēloties starp vairākiem kandidātiem,» žurnālistiem sacīja LBS vadītājs.

Voins atklāja, ka LBS valde izlases startu nesenajā Eiropas čempionātā novērtējusi kā «ļoti labu».

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Vašingtonas "Wizards" un Latvijas valstsvienības spēlētājs Kristaps Porziņģis ar viņam piederošās SIA "JMK Investments" starpniecību investējis nekustamajā īpašumā un vairākos Latvijas uzņēmumos ēdināšanas un sporta preču jomās, liecina "Firmas.lv" informācija.

"JMK Investments" ir Porziņģim pilnībā piederošs uzņēmums, kas reģistrēts 2021.gada 2.februārī, un tā pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Kompānijas valdē ir Porziņģis un bijušais baņķieris Guntis Beļavskis. Kā uzņēmuma darbības joma norādīta nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka kompānija pirmajā darbības gadā piesaistīja līdzekļus aizņēmuma veidā no īpašnieka Porziņģa un veica būtiskas investīcijas nekustamajā īpašumā, kas, pēc ziņojumā paustā, ir viens no ienesīgākajiem un efektīvākajiem veidiem naudas līdzekļu saglabāšanai un pavairošanai.

Bilance liecina, ka uzņēmuma aizņēmumi veido 9,7 miljonus eiro, bet ilgtermiņa ieguldījumi bija 7,87 miljoni eiro, tajā skaitā 6,45 miljoni eiro nekustamajos īpašumos un 1,36 miljoni eiro citu uzņēmumu kapitālā.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers, kurš nesen nonāca mediju uzmanības lokā saistībā ar iespējamu interešu konfliktu, ir nolēmis atstāt amatu, liecina LOK trešdien izplatītais paziņojums.

Šādu lēmumu viņš esot pieņēmis, "uzņemoties atbildību, kā arī lai pasargātu Latvijas sportistus un arī savu ģimeni no aizkulišu intrigām un nepamatotiem apvainojumiem".

Tikmers norāda, ka pēdējā laikā ap viņa vārdu tikušas "prasmīgi organizētas puspatiesībās balstītas runas un izteiktas aizdomas", radot greizu priekšstatu par viņu un LOK darbu. Viņaprāt, šādi izpaudusies cīņa par krēsliem LOK un resursu pārdali, kas tai sekošot.

"Aizkulišu cīņas, savstarpējie aizvainojumi un aizdomu ēna noteikti neveicina veselīgu sportisku garu un rezultātu sasniegšanu. Ir skaidrs, ka laiks, kad visi vienoti strādājām komandā, ir noslēdzies," norāda Tikmers.

Viņš atzīst, ka savā darbā ir pieļāvis kļūdas, taču esot strādājis godprātīgi un neesot pārkāpis nevienu normatīvo aktu, kā arī nekad neesot turējies pie krēsla, jo prioritārs esot darbs Latvijas sportistu sasniegumu atbalstam.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Miris ilggadējais Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, liecina informācija LBS mājaslapā.

Straume bija sertificēts būvinženieris, maģistrs, LBS biedrs kopš biedrības atjaunošanas 1989.gadā, LBS valdes priekšsēdētāja vietnieks kopš 1997.gada un valdes priekšsēdētājs no 2003. līdz 2021.gadam.

Tāpat Straume bijis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU, tagad Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) un Rīgas Tehniskās universitētes (RTU) Valsts kvalifikācijas komisijas priekšsēdētājs/loceklis, RTU un LLU padomnieku konventa loceklis, LLU Profesoru padomes loceklis, līdz 2020.gadam - Latvijas Būvniecības padomes un Rīgas Galvenā arhitekta kolēģijas loceklis.

Straume 2021.gadā par mūža ieguldījumu būvindustrijā apbalvots ar Būvindustrijas lielo balvu - Pamatakmeni.

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Digitalizācija strauji ienāk dažādās dzīves jomās – arī tajās nozarēs, kuras drīzāk asociējas ar roku vai smagās tehnikas darbu. Ikviena jauna būvniecības iecere Latvijā ir reģistrējama tikai digitāli Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Tā nepieciešama visiem, kas piedalās būvniecības procesā, un ļauj pārraudzīt ne tikai būvniecības norisi, bet arī darba drošību, nodokļu samaksu, patērētāju tiesību aizsardzību un citas jomas. Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai BIS ir neatsverams palīgs būvspeciālistu sertificēšanā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai (LBS BSSI) Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un uzraudzību tādās darbības sfērās kā ēku konstrukciju projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, ceļu, projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, tiltu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, kā arī inženierizpētē. LBS BSSI kā viena no lielākajām būvspeciālistu sertifikācijas institūcijām ir piešķīrusi ap 5600 sertifikātu, no kuriem šobrīd aktīvi ir 4300 sertifikātu. LBS BSSI, pirmkārt, novērtē kompetenci un piešķir sertifikātus jaunajiem būvspeciālistiem, otrkārt, veic regulārās un padziļinātās pārbaudes jau sertificētiem būvspeciālistiem un, treškārt, izvērtē sūdzības par būvspeciālistu profesionālās darbības iespējamajiem pārkāpumiem. Vēl nesenā pagātnē šis darbs nozīmēja milzīgas dokumentu grēdas. Šodien tas nav iedomājams bez digitalizācijas sniegtās palīdzības – Būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

Padziļinātās sadarbības programmā ietvertie 3976 uzņēmumi pērn nodokļos samaksājuši 4,297 miljardus eiro, visvairāk – pievienotās vērtības nodoklī.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija. Jāatgādina, ka Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, taču, pēc VID informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki. Veicot šīs programmas reformu, kopš šī gada 1. janvāra padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to rādītājiem tiek sadalīti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Proti, padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieki valsts budžetā iemaksāja 1,397 miljardus eiro, sudraba līmeņa dalībnieki – 1,561 miljardus eiro un bronzas līmeņa dalībnieki – 1,339 miljardus eiro. Jāņem vērā, ka visvairāk dalībnieku ir bronzas līmenī (3522 dalībnieki), sudraba līmenī – 325, bet zelta – 129 uzņēmumi. Tieši sudraba līmenī esošie uzņēmumi ir veikuši vislielākās iemaksas valsts budžetā. Pēc VID datiem, 2018. gadā iekasēti tikuši 9,407 miljardi eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2017. gadā, kad iekasēja 8,619 miljardus eiro.

Investējot vairāk nekā 250 000 eiro, ēdināšanas un viesmīlības uzņēmums SIA "Tiamo grupa", jūnijā parakstījis līgumu par picērijas "Čili Pizza" atvēršanu Rīgā, informē uzņēmums.

No 18. jūnija apmeklētājiem būs pieejama "Čili Pizza" jaunajā, daudzfunkcionālajā iepirkšanās centrā "Akropole". Vienlaikus "Tiamo grupa" ir pārrunu procesā ar vairākiem iznomātājiem un izskata iespējas atvērt vēl citas picērijas Rīgā.

"Līdz ar noslēgto darījumu, speram drošu un pārdomātu soli arī Rīgā. Mēs ticam zīmola dzīvotspējai. Esam pārliecināti, ka spēsim to padarīt vēl pievilcīgāku uzticamajiem apmeklētājiem, it sevišķi ģimenēm ar bērniem," saka "Tiamo grupas" valdes locekle, Monta Magone. Uzņēmuma vadībā "Čili Pizza" picērijas darbojušās Liepājā, Ogrē, Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī.

Liepājas rokkafejnīcas vietā - Hesburger, klubs un grilbārs 

Liepājas rokkafejnīcas bijušajās telpās - Stendera ielā 18, Liepājā - plānots atvērt...

Šovasar "Tiamo grupa" papildinās Rīgas picēriju ar "bērnu stūrīti", kā arī tuvākajā laikā plānotas pārmaiņas "Čili Pizza" interjerā. Tāpat uzņēmums turpinās pilnveidot apkalpošanas, servisa kultūru, veicot regulāras apmācības darbiniekiem. "Čili Pizza" ēdienus turpmāk ikviens varēs pasūtīt uz vietas vai ar "Wolt" vai "Bolt" piegādi, kā arī "Tiamo grupas" mobilajā lietotnē "Tiamo Food".

"Tiamo grupa" ir ēdināšanas uzņēmums Latvijā ar vairāk nekā 20 sabiedriskās ēdināšanas vietām un 500 darbiniekiem. Uzņēmums ir viens no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē (2,5 milj. eiro). Pērn uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 10 miljonus eiro, un tas guvis vairāk nekā 500 000 eiro peļņu.

Grupā, kas darbojas jau ilgāk par 15 gadiem, ietilpst restorāni "MO", "Olive", "Čello" un "Sushi Boom", kafejnīcas "Lotte caffe", "Teātra kafejnīca", klubs un pludmales bārs "Cukurfabrik’" Liepājā, kā arī "Čili Pizza" picērijas vairākās Latvijas pilsētās.

"Čili Pizza" ir picēriju zīmols Latvijā un Lietuvā. Pirmā picērija Latvijā tika atvērta 2001. gada decembrī Liepājā. Patlaban Latvijā darbojas 10 "Čili Pizza" picērijas "Tiamo grupas" vadībā.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Bijušais Porziņģa restorāns atkal pārdots 

Viesmīlības uzņēmumu grupai Tiamo no šā gada 1. aprīļa pievienojies jauns restorāns MO...

Ar basketbolistu Kristapu Porziņģi saistītais izvarošanas/izspiešanas skandāls sporta preču pārdošanas biznesu nav ietekmējis, biznesa portālam Db.lv atzina aptaujātie sporta preču veikali.

«Ar pārliecību varu teikt, ka tas mūsu biznesu nav ietekmējis nemaz. Biznesu ir ietekmējusi viņa komandas maiņa, jo palicis pāri daudz NY Knicks atribūtikas, kuru iztirgot būs krietni grūtāk. Lielās atlaides KP krekliem arī ir saistītas ar komandas maiņu,» komentēja Ballzy Ballers Pro Store veikala menedžeris Mārtiņš Šteinbergs. Arī basketbola preču veikala Pro Basketball veikala online menedžeris Rūdolfs Rudzītis norādīja, ka veikalā izmaiņas nejūt.

Savukārt sporta preču veikals «Sporta bode» norādīja, ka nesenie notikumi saistībā ar Kristapu Porziņģi pieprasījumu noteikti nav ietekmējuši. «Patiesībā to ir ļoti grūti arī izmērīt, jo Kristaps nesen mainīja komandu, un Knicks preces nav tik aktuālas vairs, taču Dallasas Mavericks preces veikaliem Eiropā vēl nav pieejamas.»

Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis pēc Karmelo Entonija aizmainīšanas intervijā pēc atgriešanās Ņujorkā pauda apņēmību uzņemties šīs pilsētas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Knicks līdera lomu.

«Esmu gatavs izaicinājumam un esmu tam gatavojies,» sarunā ar laikrakstu The New York Daily News sacīja Porziņģis, kurš Ņujorkā atgriezies pēc nesen aizvadīta Eiropas čempionāta.

Entonijs tiks aizmainīts uz Oklahomasitijas Thunder, Ņujorkas vienībai par viņu saņemot turku Enesu Kanteru, kurš tāpat kā Porziņģis spēlē centra un spēka uzbrucēja pozīcijā, kā arī vieglo uzbrucēju Dagu Makdermotu un 2018.gada otrās kārtas izvēles tiesības NBA draftā.

Pirmdien Knicks uzsāks NBA treniņnometni, bet starpsezonā komanda veikusi vairākas pārmaiņas, tostarp arī kluba vadībā vairs nav prezidenta Fila Džeksona, kura vietā tagad ir Stīvs Milss, bet ģenerālmenedžera pienākumus pilda Skots Perijs.

Kultūrvieta Kursas putni, kas Liepājā darbu uzsāka pirms trim gadiem, atradusi jaunu mājvietu Juliannas pagalmā. Kursas putnu īpašnieks Artūrs Butāns pats ir no Rīgas, bet nu jau kādu ir laiku cieši saistīts ar Liepāju. Savukārt nosaukums radies no Olafa Gūtmaņa dzejoļa ar nosaukumu Kursas putni, ko Ēriks Ķiģelis ir sarakstījis arī dziesmā.

«Ja patin filmu atpakaļ, tad iemesls, kāpēc tika izveidota vieta Kursas putni, ir personisks stāsts. Proti, es strādāju par viesmīli un biju jau sasniedzis zināmu līmeni savā izaugsmē, bet, lai varētu strādāt glaunā restorānā man prasīja krievu valodas zināšanas. Es nolēmu, ka labāk cīnīšos un pats vēršu vaļā savu uzņēmumu, jo, pēc manām domām, galvenajām prasībām ir jābūt darba kvalitātei, draudzīgai attieksmei un tādām lietām nevis svešvalodai,» atceras Artūrs.

Tas viss sakritis ar laiku, kad Artūrs jau otro reizi pārcēlies uz Liepāju, jo pats ir dzimis Rīgā, Pārdaugavā. «Šeit cilvēki skatās acīs nevis uz kurpēm, tas ir viens no iemesliem, kāpēc iemīlēju Liepāju. Kā arī man ir ļoti paveicies ar cilvēkiem, kas man ir apkārt. Uzņēmumā mums ir sadalīti pienākumi, un tā arī ir viena no veiksmes atslēgām. Proti, viens atbild par bāru, cits par lietvedību, cits par pasākumiem utt. Kopumā esam pieci darbinieki,» stāsta Artūrs.

Pazīstamais pavārs Raimonds Zommers Rīgā atvēris jaunu restorānu Epilogue, kas ir mazākais brālis pirms diviem gadiem atvērtajam Entresol

Epilogue atrodas Rīgas klusajā centrā, un jaunajā ēdināšanas iestādē ir divas daļas – restorāns jeb epikūrijs un konditorejas – kulinārijas daļa.

Kā intervijā DB atklāj Raimonds Zommers, restorāna atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši – Dzirnavu ielā vērojama liela cilvēku plūsma, blakus ir dažādi uzņēmumi, viesnīcas, advokātu biroji, līdz ar to var sagaidīt interesi no potenciālajiem klientiem. Restorānu biznesā Raimondam Zommeram ir liela pieredze – jau 20 gadi. Kopā ar kompanjonu Eduardu Bogdanovu pirms diviem gadiem viņš izveidojis restorānu Entresol.

«Viņš skaita, es gatavoju,» stāsta pavārs. Taču pietrūcis konditorejas. Aptuveni gadu ilgusi piemērotu telpu meklēšana, līdz izdevies tās atrast Dzirnavu ielā. Tā kā telpas konditorejai bija par lielu, tad vajadzējis paplašināt piedāvājumu, un tā nonākuši līdz kulinārijai un restorānam. Kulinārijas sadaļa organiski iekļaujas piedāvājumā, jo uzņēmums nodarbojas ar izbraukuma tirdzniecību, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu. Konditorejas un kulinārijas daļā var iegādāties ikdienišķāku maltīti, bet restorāns ir kā dvēsele pašiem pavāriem.

#Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.

Latvijas zvaigzne Kristaps Porziņģis otrdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlē sarāva ceļgala krusteniskās saites, kas viņu no basketbola atturēs uz daudziem mēnešiem.

Porziņģa pārstāvētā Ņujorkas Knicks komanda savā laukumā ar rezultātu 89:103 (26:25, 20:25, 17:26, 26:27) kapitulēja Milvoki Bucks, latvietim laukumu atstājot, kad viņš 11 minūšu laikā bija sametis desmit punktus.

Incidents otrdien notika otrās ceturtdaļas sākumā, kad Porziņģis pēc bumbas trieciena grozā no augšas sadūrās ar Bucks lielāko zvaigzni Janni Adetokunbo, neveiksmīgi piezemējās un uzreiz sāpēs saķēra kreiso ceļgalu.

Stundu pēc spēles Knicks komanda apstiprināja, ka latvietis sarāvis kreisā ceļgala krusteniskās saites. Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.

Liepājā durvis apmeklētājiem vēris tā dēvētais «kabatas formāta» alus bārs Miezis un kompānija, kuru atvērusi alus darītava Labietis. Tomēr šī bāra koncepcija atšķiras no pārējiem Labieša bāriem, kur tiek tirgota tikai pašas darītavas produkcija, DB stāsta viens no īpašniekiem Kaspars Čekotins.

«Mēs ar Reini Pļaviņu (Labietis īpašnieks) jau vairāk nekā desmit gadus braukājām uz Liepāju sērfot un kaitot. Kādā brīdī sapratām, ka ir vēlme vakarā kaut kur aiziet, bet tā īsti nav kur. Kādu laiku to visu apdomājām, bet beigu beigās sakrita apstākļi, jo Labietis aizvēra vienu no savām filiālēm Rīgā un palika aukstuma kamera,» atceras Kaspars. Neviens cits to neesot vēlējies ņemt, jo citos bāros jau priekšā ir lielie spēlētāji, kuri maksā par to, lai viņu produkcija tiktu tirgota. Līdz ar to pieņemts lēmums vērt vaļā savu mazo alus bāru.

«Mūsu bāram atšķirībā no citiem Labieša bāriem ir nedaudz cita koncepcija, jo mēs tirgojam tikai tos alus, kuri mums pašiem garšo. Pie mums ir gan vietējo mazo darītavu produkcija, gan arī pasaules klasikas. Kopumā tie ir pāri pa 60 aliem. Sortiments gan visu laiku mainās, jo mēs garšojam un testējam, lai būtu interesanti gan pašiem, gan arī bāra apmeklētājiem. Piedāvājumā nevar būt neviens slikts alus, tāpēc šajā žanrā cenšamies atrast visu to labāko, kas ir pieejams,» uzsver Kaspars. Viņš arī norāda, ka mērķis ir attīstīt alus baudīšanas kultūru, kas pagaidām Latvijā vēl nav, jo alus ir jaunais vīns.

Latviešu basketbola zvaigzne Kristaps Porziņģis būs gatavs spēlēt jau nākamās Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sezonas sākumā, uzskata ar Latvijas spēlētāju strādājošais fizioterapeits Kerlons Kolkers.

Ņujorkas Knicks komandu pārstāvošais Porziņģis 7.februārī kārtējā NBA mačā sarāva kreisā ceļgala krusteniskās saites, kas viņu no basketbola atturēs uz ilgu laiku. Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz pusgadu, bet bieži ieilgst arī aptuveni gada ilgumā, turklāt klubs negrasoties sasteigt atlabšanas procesu un iespēlēt latvieti ātrāk par Ziemassvētkiem.

Tiesa, pretējās domās ir plaši atzīstais Kolkers, kuru savā rehabilitācijas procesā nolīdzis Porziņģis.

«Protams, Knicks vadībai piederēs galavārds saistībā ar Porziņģa atgriešanos laukumā, bet es saku, ka viņš būs gatavs jau ar nākamās sezonas sākumu,» sarunā ar The New York Post teica Kolkers.

250 jaunajiem basketbolistiem no visas Latvijas šodien bija iespēja uzspēlēt basketbolu un nofotografēties ar slaveno basketbolistu Kristapu Porziņģi. Daudziem no viņiem tieši Porziņģis ir paraugs, kurš iedvesmo trenēties.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kristaps Porziņģis man rāda mērķi, ko es gribu sasniegt. Esmu spēlējis abos Porziņģa laukumos Liepājā, bet šis pasākums man deva iespēju satikt viņu klātienē. Kristaps man šķiet jauks cilvēks, kurš dara daudz Latvijas basketbola attīstībai. Ja nebūtu Porziņģa un Bertāna (basketbolists Dāvis Bertāns), Latvijā nebūtu tik daudz basketbola fanu,» biznesa portālam db.lv sacīja viens no dalībniekiem.

«Porziņģis ir zvaigzne un tajā pašā laikā ļoti draudzīgs. Kristaps mani pašu pirmo izvēlējās, lai kopā spēlētu bumbu. Es to ļoti gaidīju,» teica cits jaunais basketbolists.

Olimpiskā centra basketbola zālē pulcējās 10 līdz 14 gadus veci zēni un meitenes no 55 sporta skolām un basketbola klubiem. Jaunieši bija gatavojušies un izmantoja iespēju uzdot Kristapam dažādus jautājumus.

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.