Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Galda spēļu izstrādātājs SIA “Brain Games Publishing” radījis sadarbības galda spēli visai ģimenei “Flow”, kas tapusi, iedvesmojoties no latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filmas “Straume” (2024).

Galda spēle “Flow” tiek izlaista šonedēļ, gaidot 7. decembri, kad animācijas filma “Straume” sacentīsies par Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Eiropas animācijas filma”, kā arī pretendēs uz labākās Eiropas filmas titulu.

Latvijas galda spēļu izstrādātājs SIA “Brain Games Publishing” kopā ar filmas režisoru Gintu Zilbalodi un producentu Matīsu Kažu 2.decembrī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā Vides izglītības centrā “Zinarium” prezentēja SIA “Brain Games Publishing” radīto kooperatīvo spēli “Flow”. Spēle ved tās spēlētājus piedzīvojumā ar reāllaika darbību, milzīgiem viļņiem un acumirklīgiem lēmumiem.

“Šī gada 30. augustā ar saviem bērniem biju aizgājis uz filmas “Straume” pirmizrādi, kurā piedalījās arī filmas veidotāji Gints Zilbalodis un Matīss Kaža. Esmu lepns, ka Latvijā top darbi, kas ir ne tikai vizuāli saistoši, bet arī konceptuāli aizraujoši. Tieši šī iemesla dēļ vēlējos “Straumi” iedzīvināt galda spēlē. SIA “Brain Games Publishing” rīcībā jau bija parakstīta spēles mehānika, kurai vēl nebija piemeklēta tēma. Spēles autori ir četri lietuvieši, ar kuru palīdzību mēs kopā ātri vien pielāgojām jau esošās spēles prototipa mehāniku filmas “Straume” tēmai. Tas ir pārsteidzoši, ka mēs paguvām spēli radīt 2,5 mēnešu laikā, saražojot gala produktu tepat Latvijā. Parasti šis process ilgst pat vairākus gadus, taču tā kā pati spēles izstrāde un ražošana notiek Latvijā un visi projektā iesaistītie bija gatavi operatīvi darboties, mums tas izdevās. Vēlos pateikt lielu paldies visiem, kas iesaistījās, jo īpaši filmas radītājiem – Gintam un Matīsam, spēles ilustratoram Reinim Pētersonam, kā arī visai “Brain Games” komandai! Tas ir apliecinājums tam, ka efektīvas sadarbības rezultātā mēs varam īstenot ambiciozus plānus,” par spēles idejas realizēšanu stāsta tās iniciators SIA “Brain Games Publishing” vadītājs Egils Grasmanis.

Amerikas Kinoakadēmija desmit balvu kategorijās izziņojusi nomināciju pretendentu finālistu sarakstus, un latviešu režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" iekļuvusi 15 filmu vidū, kas pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, otrdien vēsta izdevums "Variety".

Kinoakadēmijas locekļu balsojums, kurā tiks noteikti nominanti visās 23 kategorijās, sāksies 8.janvārī un noslēgsies 12.janvārī.

Balvu nominanti tiks izziņoti 17.janvārī.

Otrdien cita starpā tika izziņoti nomināciju pretendenti labākās animācijas īsfilmas, dokumentālās pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās, ārzemju pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās.

15 filmu vidū, kas līdzās "Straumei" pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, ir tādi atzinību starptautiskās kinoskatēs saņēmuši darbi kā "Emilia Perez" ("Emīlija Peresa") un "The Seed of the Sacred Fig" ("Svētās vīģes sēkla").

Kā vēstīts, 9.decembrī "Straume" tika nominēta arī "Zelta globusa" balvai kategorijā "Labākā animācijas filma".

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Skates Gada labākā būve Latvijā 2023 sadarbībā ar Ceresit balsojumā par sabiedrībai nozīmīgāko 2023.gada būvi, summējot balsis interneta balsojumos, no 4139 kopumā nodotajām balsīm visvairāk saņēmusi Taureņu māja - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 1.korpusa pārbūve ar piebūvi 2. un 3.korpusa vietā Vienības gatvē 45, Rīgā.

Šīs būves pārstāvji skates laureātu apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 2024.gada 22.augustā Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, saņems skates titulsponsora Ceresit balvu.

Šogad skates Gada labākā būve Latvijā 2023 rīkotāji - Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Ceresit pirmo reizi ikvienu aicināja balsot par skatei pieteiktajām 2023.gadā ekspluatācijā nodotajām būvēm, novērtējot to nozīmi sabiedrībai. Balsojums, kas sākās jūlija beigās, noslēdzās 2024.gada 16.augusta pēcpusdienā, saņemot kopējo balsu skaitu - 4139 balsis. Visaugstāko balsu skaitu saņēmusi BKUS Taureņu māja, nedaudz aiz sevis atstājot Preiļu pili un daudzdzīvokļu māju Mimosa, kā arī citas būves. Skates rīkotāji pateicas visiem, kas iesaistījās balsošanā un pauž gandarījumu, ka neviena no septiņdesmit būvēm, par ko ikviens varēja balsot, nav palikusi bez kāda ievērības un atzinības.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir komanda, jo tieši cilvēki ir tie, kas palīdz uzņēmumam sasniegt nospraustos mērķus, atzīmē Rihards Nikiforovs, SIA Būvinženieru konstruktoru birojs vadītājs.

Viens nav karotājs, spriež R.Nikiforovs. Lai arī cik ļoti tu censtos, vienatnē tu nespēj izdarīt tik daudz, cik strādājot komandā, tāpēc darbinieki uzņēmuma veiksmes stāstā spēlē ļoti lielu lomu, uzskata R.Nikiforovs. Šī iemesla dēļ vadītājam ir jāspēj sev apkārt veidot spēcīga komanda - lojāli profesionāļi, kuri raugās vienā virzienā un ir gatavi strādāt kopīgu mērķu vārdā, secina SIA Būvinženieru konstruktoru birojs vadītājs.

Nebaidās mēģināt

Savu pirmo darba pieredzi guvu jau diezgan agrā vecumā, strādājot pie tēta galdniecības uzņēmumā, atminas R.Nikiforovs. “Jau desmit, vienpadsmit gadu vecumā brīvajā laikā nācu un palīdzēju tētim. Sākumā strādāju pāris nedēļas vasaras brīvlaikā, taču pusaudžu gados darbā pavadīju visu vasaru. Atceros, ka citi mani draugi atpūtās, gāja skrituļot un darīja visādas muļķības, bet man bija jāiet strādāt. Darba kultūru iepazinu ļoti agri, tāpat arī faktu, ka, lai nopelnītu naudu - ir kaut kas jādara,” stāsta R.Nikiforovs. Viņš atklāj, ka bērnībā viņam nebija vienas konkrētas sapņu profesijas.

Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī viena dalībnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru īpašnieks ir miris.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pašlaik Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nedaudz vairāk kā 24 tūkstoši aktīvu zemnieku saimniecību, tomēr, analizējot šo saimniecību īpašniekus, redzam, ka 14% gadījumu to īpašnieki ir miruši. Vēl lielāks mirušo īpašnieku īpatsvars ir zvejnieku saimniecībām – 20%. Savukārt šobrīd aktīvo individuālo uzņēmumu vidū mirušo īpašnieku īpatsvars ir 19,6%.

Jautājumi ir, bet atbilžu nav

“Tie ir iespaidīgi rādītāji, kas vairāk rada jautājumu nekā atbilžu,” savu pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, jaunajai valdībai būtu lietderīgi papētīt šos skaitļus un saprast, kur ir problēmas sakne. “Var būt ļoti daudz iemeslu, kāpēc ir situācija, kad īpašnieks ir miris, bet cits neviens viņa vietā nav stājies. Proti, mantojuma lieta var prasīt ne tikai mēnešus, bet pat gadus, it īpaši, ja potenciālo mantinieku vidū ir strīdi, tikpat labi var būt pretēja situācija, kad mirušajam īpašniekam ir parādsaistības, kuras neviens nevēlas uzņemties maksāt, un tāpēc mantojuma lieta pat netiek atvērta,” uz lūgumu minēt kādus iespējamos iemeslus atbild A. Lasmanis. Viņš arī iesaka būtu uzmanīgiem ar šo biznesa subjektu likvidāciju. “Ja mantojuma lieta ir atvērta, tad valsts struktūrām nevajadzētu steigties ar to likvidēšanu (izslēgšanu no reģistra), jo tad var rasties situācija, kad vispirms likvidē un pēc tam būtībā tieši to pašu reģistrē no jauna atkārtoti, tādējādi ieguvēja būs valsts, kura saņems attiecīgās valsts nodevas un pildīs valsts maku, bet ierēdņi varēs atskaitīties par padarīto darbu,” iesaka A. Lasmanis. Viņaprāt, tiem biznesa subjektiem, kuru mirušajiem īpašniekiem mantojuma lietas noteiktā laikā nav atvērtas, gan varētu piemērot piespiedu izslēgšanu no reģistra. “Tas ir uzdevums mūsu gudrajām valstssievām un valstsvīriem,” uz jautājumu, kam tas būtu jādara, atbild A. Lasmanis.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Miris Latvijas Bankas padomes loceklis un kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Vilks miris nedēļas nogalē 60 gadu vecumā pēc ilgstošas slimības.

No 1987. līdz 1994.gadam Vilks strādāja valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās, bet no 1995. līdz 2010.gadam viņš strādāja tagadējā "SEB bankā", tostarp no 2007. līdz 2009.gadam viņš bija bankas galvenais ekonomists.

No 2005. līdz 2010.gadam viņš bija Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācijas) Ekonomikas un monetārās komitejas vadītājs, bet no 2007. līdz 2008.gadam Vilks bija Latvijas valdības Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas grupas dalībnieks.

Vilks tika ievēlēts 10. un 11.Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta un no 2010. līdz 2014.gadam viņš bija finanšu ministrs, kā arī Latvijas pilnvarnieks Pasaules Bankā, Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Ziemeļu Investīciju bankā un Eiropas Padomes bankā. 2008. un 2009.gadā Vilks bija Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, bet 2009. un 2010.gadā - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas ekonomikas padomnieks.

Š.g. 28. novembrī jaunievēlētā Latvijas Būvniecības padome sanāca uz pirmo sēdi, kurā nozares pārstāvji vienojās par tās turpmāko darbības virzienu un ievēlēja padomes priekšsēdētāju.

Jaunā padome apņemas kļūt par platformu, kas apvieno būvniecības nozares dalībniekus, veicina labākas sadarbības prakses un risina stratēģiski nozīmīgus jautājumus. Sēdē par Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju ir ievēlēts Artis Dzirkalis, kas pārstāv biedrību “Latvijas koka būvniecības klāsteris”, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Edijs Kupčs, biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju apvienības” vadītājs.

"Latvijas būvniecības nozarei ir nepieciešama spēcīga koordinējoša platforma, kas palīdz risināt nozares lielākos izaicinājumus un veicina ilgtspējīgu attīstību. Mūsu darbs būs vērsts uz nozares kapacitātes stiprināšanu un sadarbības veicināšanu starp visiem būvniecības procesa dalībniekiem," uzsver Artis Dzirkalis, jaunievēlētais Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs.

Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegusi apelāciju Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumam par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam. Tomēr eksperti Latvijas izredzes panākt šī sprieduma atcelšanu vērtē kā samērā vājas, vēsta portāls la.lv.

Eiropas Savienības Vispārējā Tiesa, norādot, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, šā gada aprīlī apmierināja Latvijas pilsoņa P.Avena un M.Fridmana prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Lai arī Latvija lūdza ES Padomi iesniegt apelāciju par šo spriedumu, gan Padome, gan citas ES dalībvalstis pēc ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendācijām izlēma to nedarīt. La.lv vēsta - kā iepriekš norādīja P.Avena pārstāvis “Jāņa Kārkliņa advokātu biroja” vadošais partneris, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš: “Spriedums ir absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs. Tikpat labi ES Padome var pieņemt lēmumu, ka nevēlas otrajā instancē vēlreiz ciest pazemojumu.”

Alkoholisko dzērienu ražotāja AS "Amber Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs turpmāk būs līdzšinējais valdes loceklis Guntars Betlers, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Valdē iecelts arī ilggadējais padomes loceklis Vaļižans Abidovs.

"Amber Latvijas balzams" padome līdz nākamajai akcionāru sapulcei turpinās darboties četru cilvēku sastāvā.

Jau ziņots, ka līdzšinējais "Amber Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns nolēma atstāt amatu. Viņa pēdējā darba diena bija 11.jūnijā. Geidāns "Amber Latvijas balzams" strādāja 14 gadus, no kuriem astoņus bija kompānijas valdes priekšsēdētājs.

"Amber Latvijas balzams" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 97,92 miljoni eiro, kas ir par 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 18,4% - līdz 5,165 miljoniem eiro.

"Amber Beverage Group" īpašnieks ir miljardieris Jurijs Šeflers. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 495 660 eiro. "Amber Latvijas balzama" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

VAS "Latvijas pasts" padome izsludinājusi konkursu uz "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, liecina informācija "Latvijas pasta" mājaslapā.

Mēneša atalgojums valdes priekšsēdētājam paredzēts 10 225 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet valdes loceklim 9202 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pretendenti aicināti pieteikties konkursam līdz 2024.gada 5.jūlijam ieskaitot.

Atlases konkursā tiek meklēts valdes priekšsēdētājs (CEO), kura pārraudzībā būs uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu, informācijas tehnoloģiju (IT) un operacionālā vadība, un valdes loceklis ar atbildību biznesa attīstības jomā (CCO), kura pārraudzībā būs kapitālsabiedrības ieņēmumi, produktu un pakalpojumu pārdošanas rādītāji.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka pasta un loģistikas nozare gan Latvijā, gan pasaulē pēdējo gadu laikā piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina gan sīvā konkurence, gan ģeopolitiskie faktori. "Latvijas pasts" ir sācis vairākus projektus digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības jomā, kas būs jāturpina, koncentrējoties uz klientu pieredzi, ilgtermiņa perspektīvu un ilgtspēju.

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī šo produktu realizācijas cenu, perspektīvā to paaugstinās arī CO2 emisiju kvotu iegāde.

Obligātais biodegvielas piejaukums nav nekas jauns, jo Latvijas valdība jau 2009. gadā pieņēma lēmumu par biopiejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai, kura procentuālais apjoms tika pakāpeniski palielināts, vienlaikus šāds piejaukums nebija nepieciešams arktiskajai (ziemas) dīzeļdegvielai. Savukārt strauji pieaugošo degvielas cenu un līdz ar to visa veida pārvadājumu sadārdzinājuma slāpēšanai valdība no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim atcēla obligātā biopiejaukuma prasību benzīnam un dīzeļdegvielai un tas kļuva par brīvprātīgu pasākumu, jo īpaši ja jau bija iepirkti biopiejaukuma komponentu krājumi. Tādējādi no 2024. gada 1. janvāra 95. markas benzīnam 10% apmērā tiks pievienots bioetanols, bet no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim dīzeļdegvielai 7% apmērā — biodegviela, kas ietekmēs degvielas pārdošanas cenas.

Astoņās nominācijās apbalvoti "Gada labākā būve Latvijā 2022" laureāti, informēja pasākuma rīkotāji.

Šogad noritējis skates 25.jubilejas cikls, un tā noslēgumā pasniegta Lielā balva – to saņēma ēku komplekss Ola Foundation Ķīpsalā.

Latvijas Būvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs, skates žūrijas vadītājs Normunds Grinbergs uzsver: "Esam gandarīti, ka jubilejas ciklā varam pasniegt Lielo balvu, jo to nopelna tikai tās objektu radītājas komandas, kas paveikušas patiesi nevainojamu darbu, izmantojušas inovācijas un rāda atbildīgu attieksmi pret vidi un sabiedrību. Lielo balvu pasniedzam ne katru gadu, bet šogad žūrija vēroja augstu būvniecības kvalitāti visos finālā vērtētajos objektos."

Skates finālā godalgotos objektus skatiet galerijā!

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” apbalvošanas ceremonijā nosauktas izcilākās pērn pabeigtās būves astoņās nominācijās.

Balva Gada betona būve šogad tika pasniegta pirmo reizi, godinot izcilu betona pielietošanu būvniecībā, veicinot estētisku, konstruktīvi drosmīgu un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu. Šo balvu piešķir Latvijas Betona savienība.

Šajā skates ciklā teju piecdesmit nozares profesionāļu žūrijas vērtējumam astoņās nominācijās bija pieteikti 70 objekti no visiem Latvijas reģioniem. Visas būves eksperti apmeklēja klātienē un vairāk nekā pusi no tām skates finālā vērtēja arhitektu, būvnieku un pasūtītāju prezentācijās.

Visi skatei Gada labākā būve Latvijā 2023 pieteiktie objekti apskatāmi skates gadagrāmatā, kas šogad izdota jau devīto gadu.

Pirmo reizi skatē pasniegta arī balva Sabiedrībai nozīmīga būve. To no skates sadarbības partnera un titulsponsora Ceresit šogad saņēma Taureņu māja - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 1.korpusa pārbūve ar piebūvi 2. un 3.korpusa vietā Vienības gatvē 45, Rīgā, kas interneta balsojumā saņēma visaugstāko balsu skaitu.

Valsts prezidents Egils Levits pateicas Latvijas tautai par doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā.

"Es pateicos Latvijas tautai par man doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā. Es pateicos maniem domubiedriem, kolēģiem un atbalstītājiem. Es pateicos maniem kritiķiem. Arī turpmāk strādāšu Latvijas labā - kā atbildīgs savas valsts pilsonis un kā brīvs cilvēks," uzrunā, noslēdzot prezidentūru, saka Valsts prezidents Egils Levits.

Levits uzrunā norāda, ka iestājas par Latviju kā nacionālu valsti. Par latvisku Latviju, kur padomju okupācijas paliekām vairs nav vietas, viņš akcentē.

"Es iestājos par valsts valodu, par izglītību latviešu valodā, par vienotu Latvijas vēstures stāstu, par mūsu pretošanās varoņu atzīšanu, par latvisko mantojumu mūsu vēsturiskajās zemēs," turpina Levits.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2022" žūrija izvērtējusi vairāk nekā 60 no visiem Latvijas reģioniem pieteiktos objektus un finālam izvirzījusi 35 no tiem, informē skates organizatori.

Fināls ir Latvijas Būvnieku asociācijas organizētās būvju skates trešā kārta, kas noritēs 13.jūlijā, Rīgas Celtniecības koledžā klātienē un interneta tiešsaistē.

Finālā iekļuvušās būves prezentēs arhitekti, projektētāji, būvētāji un pasūtītāji, stāstot par objekta tapšanu. Būves radītāji pamatos, kādēļ objekts pretendē balvai "Gada labākā būve Latvijā 2022", kā arī atbildēs uz žūrijas un citu klausītāju jautājumiem. Prezentācijas tiešsaistē varēs vērot ikviens interesents.

Skates žūrija visas skatei pieteiktās būves vērtēja, vadoties pēc skates mērķa - izcelt labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā.

Visas skatei "Gada labākā būve Latvijā 2022" pieteiktās būves būs apskatāmas skates gadagrāmatā, kas šogad tiks izdota jau astoto gadu. Vienu tās eksemplāru bez maksas varēs saņemt katras skatei pieteiktās būves pārstāvis.

Sākusies būvju pieteikšana Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības rīkotajai skatei "Gada labākā būve Latvijā 2023", informē pasākuma rīkotāji.

Skatei var izvirzīt būves Latvijā, kā arī Latvijas būvuzņēmēju būvētās ēkas ārzemēs, kas nodotas ekspluatācijā 2023.gadā.

Žūrija arī šogad vērtēs pieteiktos objektus astoņās nominācijās - "dzīvojamā jaunbūve", "publiskā jaunbūve" ar apakšnomināciju "ražošanas ēka", "pārbūve un atjaunošana", "restaurācija", "inženierbūve", "ainava", "koka būve" un "Būvniecības informatīvās modelēšanas (BIM) objekts".

Tāpat šajā skates ciklā pieteiktās būves, kurās kvalitatīvi veikti betona darbi, varēs pretendēt uz īpašu balvu - "Gada betona būve".

Būves piesakāmas līdz šā gada 31.martam.

Savukārt labāko 2023.gada būvju autorus apbalvos šā gada vasarā.

Rietumu Bankā, kas ir Latvijas Hokeja federācijas ilggadējais partneris, aizvadīta svinīga pieņemšana par godu Latvijas izlases hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā.

Pasākumā tika paziņots par vēl vienu atbalsta summu Latvijas hokeja federācijai. Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedos 50 000 eiro jauno hokejistu apmācībām. Pasākumā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Starptautiskās Hokeja federācijas Pasaules čempionāta hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā – Edgars Buncis, Latvijas hokeja izlases galvenā trenera asistents Artis Ābols. Kā arī izlases spēlētāji – tajā skaitā aizsargs Oskars Cibuļskis, uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš šogad ar 11 punktiem uzstādīja Latvijas rekordu gūto punktu ziņā Pasaules čempionātā, kā arī vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš ir atzīts par 2023. gada čempionāta vērtīgāko spēlētāju.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.