Šogad beigsies Ministru kabineta 2006. gadā apstiprinātā latvāņu izplatības ierobežošanas programma. Tātad latvāņiem vairs nevajadzētu apdraudēt laukus un cilvēku veselību. Tās īstenošanai no valsts pamatbudžeta un Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem bija plānots piešķirt 15,35 miljonus latu. Tomēr plānotās naudas nav, bet latvāņu gan – ka biezs. Programma izgāzusies, šodien raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Pēc apstiprinātā plāna, latvāņiem nevajadzētu būt pilnībā iznīdētiem. Teorētiski šogad tiem nevajadzētu aizņemt vairāk par 2000 ha zemes. Tomēr Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktore Kristīne Kjago laikrakstam atzinusi, ka: «Šogad Latvijā ir 10 640 ha latvāņu aizņemtās platības.»

Sākot latvāņu apkarošanu, Vides ministrijas programmā bijusi norādīta tikai aptuvena informācija par to izplatību, un, piemēram, Madonas novada teritorijās norādīta lielāka latvāņu platība, nekā pēcāk tika uzmērīts. Daudzviet latvāņu aizņemto platību ir vairāk nekā fiksēts papīros, Latvijas Avīzei stāstījusi K. Kjago.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu Par Latviju bez latvāņiem. Kampaņas ietvaros ir plānots izglītot latvāņu skarto zemju īpašniekus un citus interesentus par efektīvākajām latvāņu iznīcināšanas metodēm un veicināt latvāņu apkarošanu Latvijas teritorijā, Db.lv informēja VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Kramarova.

Aprīlī dažādos Latvijas reģionos tiks organizētas VAAD Informācijas dienas. Dalībniekiem būs iespējams noklausīties prezentācijas par efektīvākajām latvāņu iznīcināšanas metodēm, ko vadīs Latvijas kompetentākie latvāņu pētnieki un VAAD speciālisti.

Tiks izdots arī informatīvais materiāls par efektīvām latvāņu apkarošanas metodēm.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006 - 2012. gadam, viens no galvenajiem VAAD uzdevumiem šogad ir uzsākt latvāņu izplatības monitoringu visā Latvijas teritorijā, kā arī izveidot vienotu latvāņu izplatības datu bāzi. Ja tiks pilnībā apzināta latvāņu izplatība Latvijā, būs iespējams koordinēti un efektīvi cīnīties ar šiem invazīvajiem augiem. VAAD plāno regulāri ziņot sabiedrībai par jaunākajiem monitoringa rezultātiem.

Kocēnu novada pašvaldība uzsākus latvāņu apkarošanas pasākumus novadā, informē Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Inese Pabērza.

Sosnovska latvāņu apkarošanas darbi kopš maija sākuma tiek veikti pašvaldībai piederošajos īpašumos, kā arī privātīpašumos. Kocēnu novada domes lēmums paeredz, ka zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kuri paši neveic latvāņu ierobežošanas pasākumus, pienākums ir apmaksāt pašvaldības izdevumus, kas saistīti ar latvāņa izplatības ierobežošanu.

Darbus veic uzņēmums SIA Proplant, kas tika izraudzīts cenu aptaujas rezultātā. Pašvaldībā skaidro, ka latvāņu apkarošana tiek veikta saskaņā ar SIA Integrētās audzēšanas skola metodiku, tas nozīmē - miglošanu agri pavasarī ar selektīvajiem herbicīdiem un izdzīvojušo latvāņu ziedkātu nogriešanu vasarā.

Kopumā latvāņi Latvijā izpletušies vairāk nekā 10 tūkstošu hektāru platībā, par to liecina Valsts augu aizsardzības dienesta jaunākie mērījumi, raksta tvnet.lv.

Visvairāk latvāņi saauguši ap Siguldu, Cēsīm un Madonu. Vaives pagastā vien latvāņi zeļ 600 hektāru platībā. Speciālisti brīdina, ka laikus nenopļauti latvāņi var nopietni kaitēt gan cilvēku veselībai, gan zemes īpašnieka makam.

«Latvāņu nav palicis mazāk. Tie labi izplatās gar ceļmalām – cilvēks pārvadā, būvējot kaut ko, tāpat, protams, lieliski izplatās arī vietās, kur neviens neko nedara, nekopj,» saka Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Astra Garkāje.

Tā kā finanšu trūkuma dēļ valsts latvāņu apkarošanā nepalīdz, jau vairākus gadus latvāņu apkarošana gulstas uz privāto zemes īpašnieku un pašvaldību pleciem. Pēc likuma par latvāņu neizpļaušanu paredzēts naudas sods - privātpersonām līdz 250 Ls, juridiskām - līdz 500 Ls. Savukārt, par atkārtotu pārkāpumu, sods var pieaugt līdz pat 3000 Ls.

Saulaines ciemā Rundāles novada pašvaldībai piederošo zemi nedēļas nogalē tīrīja no grūti iznīcināmām latvāņu audzēm, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pašvaldības izpilddirektors Aigars Sietiņš stāstījis, ka jūlija pirmajā pusē novada dome devās izbraukumā un apsekoja vietas ar latvāņiem ne tikai Saulainē, bet visā novada teritorijā. Tagad pašvaldības policija zemes īpašniekiem gatavo un izsūta brīdinājumus par latvāņu audžu likvidēšanu noteiktā termiņā. Rundāles novada teritorijā vienīgi Svitenes pagastu neesot apsēduši latvāņi, secinājis A. Sietiņš.

Domei kā vienai no zemes īpašniecēm ir noslēgts līgums ar uzņēmēju Arkādiju Makruzovu no Ozolnieku novada par latvāņu audžu nopļaušanu pašvaldībai piederošajās zemēs. Iepriekšējos gados šo uzdevumu uzticēja vietējai zemnieku saimniecībai «Sējas», kurā saimnieko Burkānu ģimene. Taču A. Makruzova piedāvājums šogad bijis ekonomiski izdevīgāks. Pašvaldība komersantam maksā 14,8 eiro par divu metru platumā un kilometra garumā iztīrītu audzi, Bauskas Dzīvei skaidrojis A. Sietiņš.

Alsviķu pagasta pārvalde šopavasar apņēmusies sākt nopietnu cīņu ar latvāņiem, jo no visiem Alūksnes novada pagastiem Alsviķos šī auga ir visvairāk, vēsta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

Pagasta pārvalde veiks latvāņu apkarošanu savos īpašumos un likšot to darīt arī fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumus pārņēmuši latvāņi.

«Apzinām īpašniekus, kuru zemē Alsviķu pagastā ir latvāņi – viņiem nosūtīsim vēstules ar aicinājumu apmeklēt semināru. Darīsim visu iespējamo, līdz cilvēki sapratīs, ka nevar dzīvot, kā ir. Pagasta komunālās daļas vadītāju Aivaru Loginu esam nosūtījuši uz apmācībām, lai iegūtu apliecību darbam ar ķīmiskām vielām pret latvāņiem,» reģionālajam medijam stāstījusi Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastu teritorijas attīstības speciāliste Ārija Rone.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 10. martā, akceptēja latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu, kas paredz no 2016. līdz 2020.gadam Rīgas teritorijā apkarot šo invazīvo augu sugu.

Plāns paredz, ka katru gadu līdz 15. maijam tiks izsūtīti paziņojumi tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru īpašumā aug latvāņi, lai informētu par nepieciešamību veikt to apkarošanu. Lai iznīcinātu latvāņus pašvaldībai piederošajās teritorijās, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam katru gadu līdz 30. maijam tiks izvēlēts darbu veicējs, kas sakops pašvaldības īpašumus. Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļa katru gadu no 1. jūnijam līdz 30. septembrim apsekos ar latvāņiem invadētās zemes, lai konstatētu, ir vai nav veikti latvāņu ierobežošanas pasākumi. Ja darbi netiks veikti, tiks piesaistīta Rīgas domes Administratīvā inspekcija.

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.

Pucens pavēstīja, ka Kuldīgas lauksaimnieki formulējuši vairākas savas prasības, kuras adresējuši Saeimai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un plāno pievienoties lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā.

Pucens norāda, ka jau pašlaik daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un "ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām" - samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.

"Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares - sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm," pauž atbalsta grupas pārstāvis.

27.janvārī Latvijas lauksaimnieki vienosies kopīgā protesta akcijā uz Latvijas ceļiem, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Lai parādītu vienotību un cīnītos par Latvijas lauksaimniecības pastāvēšanu, kā arī veicinātu situācijas risināšanu, lauksaimnieki rīt, 27.janvārī, visā Latvijā veiks kopīgu miermīlīgu brīdinājuma akciju. Tādējādi lauksaimnieki liks saprast, ka situācija lauksaimniecībā nu jau ir kritiska, un ir nepieciešami nekavējoši risinājumi nozares problēmām. LOSP aicina lauksaimniekus piedalīties akcijā uz ceļiem ar lauksaimniecības tehniku vai arī ar savām mašīnām.

Db jau ziņoja, ka šodien, 26.janvārī, zemnieku organizācijām notiek sarunas ar finanšu ministru Ati Slakteri, ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu un zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, kurās lauksaimnieki izvirza prasības, par kuru izpildi valdībai jāpieņem lēmumi nedēļas laikā.

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) vasaras sezonā saremontējis bedres uz melnā seguma vairāk nekā 414 300 kvadrātmetru platībā, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa skaidro, ka vasaras sezonas laikā LAU veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos.

Savukārt bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā vairāk nekā 65 730 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu. Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 44 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

S. Audere norāda, ka šogad LAU darbinieki vairāk nekā 3600 km garumā ir sakopuši piegružotās ceļmalas. Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 360 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 170 ha platībā, 85 ha Vidzemē, Kurzemē 58 ha un centra reģionā – 47 ha.

Vasaras sezonas laikā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos, informē LAU.

Kopumā šogad ir saremontētas bedres uz melnā seguma 351 949 m2 platībā. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā 98 744 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu.

Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 84 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 326 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 134 ha platībā (Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils, Dagdas, Ludzas un Balvu nodaļās), 88 ha Vidzemē (Limbažu, Smiltenes, Valmieras, Cēsu, Madonas, Alūksnes un Gulbenes nodaļās), Kurzemē 75 ha (Dobeles, Saldus, Talsu, Tukuma, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas nodaļās), bet centra reģionā (Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Ogres nodaļās) latvāņi nopļauti 29 ha platībā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir neizpratnē par valdības nespēju rīkoties ar SVF aizdevumu un aicina rīkot protesta akcija visā valstī.

«Iepazīstoties ar Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča sniegto informāciju par saņemtās palīdzības aizturēšanu valdības kontos gandrīz mēnesi un nenovirzīšanu ekonomikas stabilizācijai, lauksaimnieki ir neizpratnē par valdības nespēju ātri pieņemt lēmumus un pareizi novirzīt no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) saņemtos finanšu līdzekļus. Latvijas finanšu sistēma ir sastingusi, ekonomikā turpinās lejupslīde un uzņēmēji, tai skaitā, lauksaimnieki bankrotē, bet valdība rīkojas gliemeža ātrumā,» informē LOSP.

Organizācijas valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata, ka, ņemot vērā, ka valdība vēl nav paziņojusi konkrētus termiņus, kad lauksaimnieki un citi uzņēmēji varēs saņemt palīdzību un kā redzams no rīcības ar SVF līdzekļiem tai nav skaidra plāna, LOSP aicina visus lauksaimniekus nākamnedēļ organizēt protesta akcijas un izbraukt ar traktoriem uz ceļiem visā Latvijā. «Ja arī tas nepamodinās valdību, tad mums jādodas uz Rīgu pamodināt un nosargāt no lielā miega Ministru kabinetu, tieši tā kā to lauksaimnieki darīja barikāžu laikā, aizsargājot Ivaru Godmani un valdību no padomju varas,» tā A. Krauze.

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Nākotnē interneta resursu uzturētājiem var draudēt kriminālatbildība, ja tie nepievērsīs pietiekami lielu uzmanību pedofiliska rakstura satura iznīdēšanai.

Eiropas Savienības parlaments nolēmis, ka Uzmākšanās bērniem seksuālā nolūkā un pedofīliska rakstura tērzētavu nodrošināšana internetā jānosaka par noziegumu visā ES.

Eiroparlaments uzskata, ka kriminālatbildība jānosaka personām, kas nodrošina pedofīliskas interneta tērzētavas vai forumus. Parlaments iesaka papildināt ES spēkā esošo Pamatlēmumu par bērnu seksuālās izmantošanas apkarošanu, tostarp paredzot dalībvalstu pārvaldības sistēmas, kas ļautu novērtēt un novērst recidīvu risku un ietvertu arī dzimumnoziedznieku ārstēšanas iespējas. Šādas programmas varētu līdzfinansēt no ES budžeta.

Deputāti arī aicina apsvērt iespēju prasīt, lai kandidātiem uz noteiktām ar bērniem saistītām darba vietām tiktu pārbaudīti sodu reģistri. Parlaments uzsver, ka atbilstoši Pamatlēmumam ES iedzīvotāji, kas pastrādājuši dzimumnoziegumus pret bērniem — vienalga ES dalībvalstīs vai ārpus tās — jāsoda, pamatojoties uz visā ES vienotu ārpusteritoriālu tiesību sistēmu.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

No nākamā gada 1. aprīļa piena ražotāji vairs nesaņems maksājumus par piena kvotām, kas rada spriedzi lauku uzņēmēju vidū. SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļķo atzina, ka līdz šim saņemtais papildu valsts tiešais maksājums par realizeto piena daudzumu kvotas ietvaros ir bijis jūtams un patlaban stingri jādoma, ko likt šā atbalsta vietā. «Rēķinot tie ir divi santīmi par kilogramu piena jeb 12 % no piena cenas, un tas ir nopietns atbalsts piena ražotājiem,» sacīja J. Vaļko. Patlaban papildu valsts tiešais maksājums par tonnu piena ir 16,51 eiro, bet nākamajam plānošanas periodam tas bija iecerēts 28,83 eiro, pastāstīja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks Dainis Rungulis. Viņš piebilda, ka patlaban vēl galīgā lēmuma par atbalsta izbeigšanu nav, bet visticamāk, ka šis atbalsts vairs nebūs pieejams. Šis ir tikai viens no jautājumiem par atbalstu ražotājiem, kas būs jārisina jau tuvākajā laikā. Laukaimnieki vēl var iesniegt priekšlikumus valsts subsīdiju projektam nākamajam gadam, tā vakar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) informēja Zemkopības ministrijas ES un valsts atbalsta departamenta direktora vietniece Liene Jansone. Subsīdiju projekts paredz, ka kopējā valsts atbalstā izmaksājama summa ir 32 miljoni latu, no kura lielākais atbalsts - 10,6 miljoni Ls paredzēti lopkopības attīstībai, 4,3 miljoni Ls paredzēti investīciju veicināšanai, bet 3,8 miljoni Ls - augkopības attīstībai. Atbalstāmo pasākumu vidū ir arī paredzēti aptuveni 3 miljoni Ls latvāņu apkarošanas programmas īstenošanai, pret ko gan iebilst lauksaimnieki, sakot, ka šos līdzekļus varētu prasīt no citam ministrijām paredzētajiem līdzekļiem. Lauku uzņēmēji gan piebilda, ka vēl daudz neskaidrību par jauno subsīdiju projektu, jo no pasākumiem vairāk nekā puse gaida saskaņojumu ar Eiropas Komisiju.

Graudu tirdzniecības platforma "AgroPlatforma" sadarbībā ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību "Investimus" ievieš iespēju lauksaimniekiem digitāli veikt sējumu apdrošināšanu.

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs Gatis Bērziņš stāsta, ka līdz šim vairums apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji deva iespēju aizpildīt iesnieguma formu ar roku vai iesūtīt epastā, līdz ar to bija gadījumi, kad lauksaimnieki piedāvājumu saņēma tikai pēc nedēļas.

Tiem klientiem, kas jau ir reģistrējušies "agroplatforma.lv", pieteikuma formas aizpildīšana aizņemšot maksimums divas minūtes un ne vēlāk kā pēc desmit minūtēm piedāvājums būs epastā un klienta profilā platformā. Šobrīd piedāvājumu varēs saņemt no trim Latvijā esošām apdrošināšanas sabiedrībām.

Ideja par iespēju platformā ieviest sējumu apdrošināšanu uzņēmumam radās jau pirms diviem gadiem, bet tolaik tā neīstenojās. "Šovasar mūs uzrunāja apdrošināšanas brokeru sabiedrība “Investimus” un esam ne vien noslēguši sadarbību, bet arī izveidojuši procesu, ka lauksaimnieki varēs aizpildīt pieteikumu digitāli. Nozares eksperti apstiprina, ka šis ir Eiropā neredzēts un revolucionārs risinājums sējumu apdrošināšanā,” apgalvo G. Bērziņš.

Ar katru gadu Zemkopības ministrija (ZM) ievieš aizvien jaunas iespējas un risinājumus, lai katrs lauksaimnieks vienkārši un operatīvi var saņemt sev nepieciešamo, aktuālo un nozīmīgo informāciju.

Izmantojot ministrijas piedāvāto pakalpojumu, lauksaimnieki savā mobilajā telefonā īsziņas veidā var saņemt aktuālo un nepieciešamo informāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Turklāt katru trešdienu no pulksten 9.00 līdz 10.00 interesentiem ir iespēja zvanīt uz "karsto tālruni" 7027010 un uzdot jautājumus zemkopības ministram Mārtiņam Rozem. Šajā trešdienas rītu stundā ministrs atbild uz visiem zvanītāju jautājumiem un uzklausa lauksaimnieku pārdomas. Tāpat katru dienu darbojas ZM "karstais tālrunis" 7027010. Uz interesentu uzdotajiem jautājumiem atbildes sagatavo ministrijas speciālisti divu darba dienu laikā.

Šogad uz ZM "karsto telefonu" ir saņemti jau aptuveni 500 jautājumu par dažādām nozarē aktuālām tēmām. Visvairāk lauksaimniekus un lauku iedzīvotājus šogad ir interesējuši valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanas nosacījumi, esošā tirgus situācija lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā, informācija par netradicionālu lauksaimniecības veidu attīstību. Tāpat lauksaimnieki vēlējas uzzināt ieteikumus latvāņu iznīcināšanā, lauksaimniecības zemes uzlabošanā, kredītu atmaksas iespējām nozarē un citus specifiskus jautājumus.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Triju gadu laikā lauksaimnieki ELVGF Garantijas daļas maksājumos saņēmuši teju 300 milj. Ls, un ik gadu maksājumi tikuši vidēji 76 tūkstošiem lauksaimnieku.

Visvairāk ES atbalsta saņēmēju triju gadu laikā kopš iestājas ES bijuši Latgalē, bet vislielākos maksājumus saņēmuši Zemgales lauksaimnieki, liecina Db veiktie aprēķini.

To, ka Zemgalē un Dienvidkurzemē ražojošo saimniecību skaits ir lielāks nekā platībmaksājumu saņēmēju skaits, konferencē "Lauki. Lauksaimniecība. Nauda. Kā un kam tērējam?" iepriekš akcentēja arī Latvijas lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes dekāne, profesore Irina Pilvere.

Statistikas dati liecina, ka pavisam Latvijā ir 133 004 saimniecības, no kurām produkciju realizēšanai ražo tikai 51 935. Visvairāk ražojošo saimniecību atrodas Dienvidkurzemē, bet vismazāk - Latgalē.