Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.
Latvijā
tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija,
kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams
intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par
ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir
minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro.
Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā
izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā
mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās
ogas, augļus un dārzeņus.
Pērn kāda 65 ha liela melleņu audzētava Jelgavas novadā, nodrošinot
labus sadzīves apstākļus, gribēja pieņemt darbā 120 vietējos
cilvēkus, taču izdevās nokomplektēt vien 50 darbinieku.
Pagājušajā gadā darbaspēka trūkuma dēļ 40% ražas aizgāja
bojā, neiegūtie ieņēmumi - aptuveni 200 000 eiro.
https://www.db.lv/zinas/blueberry-land-darbinieki-latvija-ir-bet-vai-iztures-slodzi-496313
Lauku
atbalsta dienesta koordinētā programma "Sezonas laukstrādnieki"
funkcionē kvalitatīvi un būtu jāievieš kā pastāvīga. Tomēr,
ņemot vērā iepriekšējos darba gados novēroto tendenci Latvijas
darba tirgū, ir ļoti apšaubāms, ka šī brīža ārkārtas
situācija valstī mudinās cilvēkus strādāt fizisku darbu,
atsakoties no pabalstiem. Nevienam vietējam darba meklētājam darbs
netiek atteikts, bet viesstrādnieki ir garantija, ka būs
vajadzīgais strādnieku skaits, norāda lauksaimnieku pārstāvji.
Ražas
novākšanas sezona Latvijā ir no jūnija līdz oktobra beigām, un
augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir nepieciešami aptuveni
1000 sezonas darbinieki. Kopējais nodarbināto viesstrādnieku
skaits valstī 2019.gadā sasniedza gandrīz 10 000 darbinieku, no
kurām aptuveni 5000 darba atļaujas izsniegtas Ukrainas valsts
piederīgajiem.
Raksti par tēmu
Tāpēc, izvērtējot pandēmijas ietekmē pieņemto ierobežojumu ievērošanu, lauksaimnieku organizācijas atbildīgām institūcijām lūdz: iespēju ievest Latvijā viesstrādniekus un nodarbināt lauksaimniecības nozarēs; aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, kā arī viesstrādniekiem atļaut uzsākt darbu nekavējoši, ja nav novērotas elpceļu inficēšanās pazīmes un ir apliecinājums, ka nav saslimstības ar Covid-19.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: "Tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem ir viszemākie Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka mums ir visgrūtāk konkurēt ar citu valstu lauksaimniekiem. Pēdējo 15 gadu laikā mūsu darba rokas ir aizplūdušas uz ES valstīm un šobrīd redzam, ka latvieši, kuri atgriezās atpakaļ no citām valstīm, tik un tā izvēlas doties prom.
https://www.db.lv/zinas/robezu-atversana-latvijai-draud-ar-emigracijas-vilni-496577
Skolēni, studenti un pagaidu darbu veicēji pilnībā nevar
aizstāt darba roku trūkumu lauksaimniecības sezonālajos darbos.
Tomēr lauksaimniecībā ir nozares, kur roku darbs ir neizbēgams,
jo ne visur ir iespējams to aizstāt ar iekārtām. Tieši tāpēc
darbinieku trūkums valstī ir jākompensē ar viesstrādniekiem no
trešajām valstīm. Viesstrādnieki nav jāuztver kā drauds
valstij, valodai vai kultūrai. Neviena no attīstītajām Eiropas
valstīm līdz šim nav iztikusi bez viesstrādniekiem un neiztiks."
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs skaidro: "Ražas novākšanu laukos nevar pārcelt līdz valstī bez darba palikušo cilvēku skaits būs sasniedzis kritisko punktu. Neskatoties uz lauksaimniecības organizāciju pūlēm veicināt vietējo iedzīvotāju interesi par darba iespējām laukos, interese par sezonas darbiem nav pietiekama, lai mūsu augļkopji un dārzeņkopji tuvojošos sezonu sagaidītu bez raizēm.
Lauksaimnieki aktīvi meklē
iespējas nolīgt vietējo darbaspēku, taču līdz šim ar
salīdzinoši maziem panākumiem. Pieredze rāda, ka atrisināt
problēmu ar vietējā darbaspēka palīdzību, ātri aizstājot
viesstrādniekus ar vietējiem iedzīvotājiem, nav reāla.
Lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes nozarei nepieciešami
steidzami lēmumi, lai mazinātu ārvalstu darbaspēka krīzi, un
mūsu lauksaimnieki spētu šogad nodrošināt vietējo tirgu ar pašu
audzētiem augļiem un dārzeņiem."
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons teic: "Lai arī grūti prognozēt Covid-19 izraisīto apstākļu turpmāko attīstību, tomēr situācija lauksaimniecībā saistībā ar ražas novākšanu, kur galvenais faktors ir cilvēkresursi, ir satraucoša. Tādēļ uzskatām, ka iespēju un situācijas robežās, valstij ir jārada labvēlīgi apstākļi, lai viesstrādnieki brīvi, bet tajā pašā laikā ar zināmiem nosacījumiem, varētu braukt strādāt Latvijas lauksaimnieku tīrumos!"
