Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Bruņinieku iela izveidota XVIII gadsimta beigās. Laika gaitā tā mainījusi nosaukumus un dēvēta par Karātavu ielu, Botāniskā dārza ielu, Aizsargu ielu, Jorka ielu un padomju laikā pat par Sarkanarmijas ielu. 1990. gadā iela ieguva tās šī brīža nosaukumu. Vairāk nekā divus kilometrus garā iela sākas Krišjāņa Valdemāra ielā un, šķērsojusi Valmieras ielu, beidzas pie dzelzceļa posma. Biznesu te daudz un dažādi. Šoreiz par tiem, kas atrodas posmā no ielas sākuma līdz Aleksandra Čaka ielai.

Jau kopš XIX gadsimta sākuma viena no ielas zināmākajām ēkām ir Rīgas 1. slimnīca, kas tolaik dibināta un saukta par Rīgas trūcīgo slimnīcu. Mūsdienās tā iecienīta daudzu rīdzinieku vidū, un nesen nolemts to nakts laikā spoži izgaismot. To novērtējot pretī esošās viesnīcas City Hotel Teater viesi un darbinieki. Viesnīcas pārdošanas menedžere Simona Mosere skaidro, ka sen celtajai Bruņinieku ielas ēkai ir vairākas priekšrocības, pirmām kārtām, tās biezās sienas: «No praktiskā viedokļa tas ir ļoti noderīgi. Tā kā šī bija dzīvojamā ēka, standarta istabas izmērs ir 28m2, bet luksusa – vairāk nekā 60m2. Zinu, ka ir uzņēmēji, kas ceļ jaunas viesnīcas un vadās vien pēc lietderīguma principa – plānas sienas, nelielas istabiņas u.c., bet šajā ēkā tā nevar. Divās no istabām kā kultūrkapitāla mantojums joprojām saglabātas pat vecā tipa krāsnis.»

Labklājības ministrija (LM) plāno ieviest simts latu pabalstu no bērna gada līdz pusotra gada vecumam tiem jaunajiem vecākiem, kuri strādā vai mācās, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Vecāki, kuri ir sociāli apdrošināti, tāpat kā līdz šim, līdz bērna gada vecumam saņems vecāku pabalstu 70% apmērā no iemaksu algas, pēc tam minimālo bērna kopšanas pabalstu - 120 latu.

Savukārt, ja vecāki, kuri kopj bērnu no viena līdz pusotra gada vecumam, paralēli strādās, mācīsies vai reģistrēsies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki, papildus vēl saņems 100 latu pabalstu. Tātad valsts atbalsts vecākiem, kuri kopj bērnu no gada līdz pusotra gada vecumam, var sasniegt 220 latu, plāno LM. Kopumā ministrijas priekšlikuma īstenošanai nākamā gada budžetā būtu jāatvēl 18 miljoni latu.

Minimālais bērna kopšanas atbalsts nav palielināts līdz 140 latiem, kā to prasīja Nacionālā apvienība (NA) un Māmiņu klubs, bet līdz 120 latiem, lai ietaupīto naudu varētu novirzīt Uzturlīdzekļu garantijas fondam to vecāku atbalstam, kuri vieni audzina bērnus, bet otrs vecāks nepilda savas finansiālās saistības, norādījusi labklājības ministre Ilze Viņķele.

Bērni dzimst un dzimst, tāpēc māneklis vienmēr būs vajadzīgs, uzskata Valērijs Cīrulis, individualizētu bērnu mānekļu zīmola maneklis.lv (SIA BabyBalt) īpašnieks. Ideja par personificētiem knupjiem viņam radās, redzot līdzīgus produktus ārzemēs un vēlāk arī pamanot, ka bērnudārzā zūd mānekļi, bet neviens nezina, kam konkrētais knupis pieder, jo lielākoties vecāki izmanto dažu populārāko firmu produkciju.

«Ja pazūd knupis ar uzrakstu, ir viegli atšifrēt, kam tas pieder. Protams, ja vien bērnudārzā nebūs vairāku bērnu ar pilnīgi vienādi apdrukātiem mānekļiem,» saka Valērijs. Ideja radusies jau pirms septiņiem gadiem, laikā, kad ģimenē vēl nebija piedzimis pirmais bērns, bet realizāciju tā piedzīvoja šogad, kad piedzima otra atvase.

Valērijs uzsver, ka uz mānekļiem nav ne kripatiņas krāsas – tā ir cita veida apstrāde. Tāpēc uzņēmums var piedāvāt tikai vienu krāsu – tumši pelēku. Mānekļu apstrāde šobrīd tiek pasūtīta ārpakalpojumā, jo aparāts ir dārgs. Taču, pieaugot pasūtījumu daudzumam, proti, ja ilgāku laiku nedēļā būs noteikts pasūtījumu skaits, varētu nākties iegādāties savu iekārtu, jo tādā gadījumā tā atmaksāsies. «Tas nav lēts prieks. Jebkura iekārta, kas pelna naudu, ir dārga,» saka Valērijs.

Šogad ir samazinājies banku izsniegto mājokļu kredītu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Kaut arī oktobrī vēl saglabājies līdzšinējais kreditēšanas apjoms, jau novembra dati varētu liecināt par vēl mazāku izsniegto aizdevumu skaitu, ņemot vērā maksātnespējas likuma grozījumu dēļ tapušās izmaiņas banku kredītpolitikā, kas atspoguļojas lielākā pirmajā iemaksā.

2013. gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijā no jauna mājsaimniecībām mājokļa iegādei bija izsniegti 6169 kredīti, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Savukārt 2014. gadā šajā pašā laika periodā izsniegti 5650 aizdevumi. Šogad oktobrī kopējais izsniegto aizdevumu skaits ir vēl saglabājies vidējā stabilā līmenī (747 aizdevumi), taču jau novembrī, kā vērtā bankas, sagaidāms būtisks aizdevumu skaita kritums.