Citas ziņas

Latvijas Kredītņēmēju apvienība: 40 tūkstošiem mājsaimniecību draud bankrots

,19.01.2009

Jaunākais izdevums

„Tas ir tik vienkārši kā piezvanīt...” - šādas un līdzīgas masu mēdijos publicētās banku reklāmas cita par citu pārliecinošāk vēl nesen apgalvoja, ka saņemt bankā kredītu, lai iegādātos māju, dzīvokli, jaunu auto vai ko citu, ir tik vienkārši un pašsaprotami. Bankas pārliecināja cilvēkus aizņemties un, pateicoties vērienīgām reklāmas kampaņām, guva maksimālu peļņu. Skandināvu banku gada pārskati liecina, ka trešdaļu no savas peļņas tās guvušas tieši Baltijas valstīs.

Arī valsts amatpersonu paziņojumi par ekonomikas augšupeju kliedēja jebkuras šaubas tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri ticēja valsts pārvaldei un pēdējo gadu laikā aizņēmās līdzekļus bankās.

Pateicoties banku, valdības un valsts amatpersonu solījumiem šobrīd Latvijā ir 500 000 kredītņēmēju, kuru kopējās kredītsaistības ir 15 mijardi latu. Šodienas ekonomiskajos apstākļos viņi ir palikuši vieni ar savām finansiālajām saistībām un problēmām.

Padziļinoties ekonomiskajai krīzei gan pasaulē, gan valstī, pieaugot dzīves dārdzībai un palielinoties bezdarbam, arvien vairāk mājsaimniecību un uzņēmumu izjūt nopietnas grūtības ar uzņemto kredītsaistību izpildi.

Ja netiks veikti radikāli pasākumi situācijas uzlabošanai, tad 40 tūkstošiem mājsaimniecību draud bankrots un mājokļu zaudēšana jau tuvākā gada laikā. Salīdzinājumam - laika posmā no 1940-1949. gadam savas mājas bija spiestas pamest 19 409 ģimenes. Tātad sociālā katastrofa šobrīd mēroga ziņā varētu divreiz pārsniegt okupācijas represiju laikā piedzīvoto.

Vēl dramatiskāka situācija draud izvērsties Latvijas uzņēmējiem, daudzi no kuriem jau šobrīd atrodas uz izdzīvošanas robežas. Gluži kā ievainotam cilvēkam asinis - tiem ir nepieciešama palīdzība finansu resursu veidā. Diemžēl bankas ne tikai nepalīdz, bet vienpusēji maina un pasliktina jau esošā finansējuma noteikumus. Šāda kredītiestāžu rīcība grūtībās nonākušos uzņēmumus nostāda gandrīz bezcerīgā situācijā.

Latvijas banku piedāvātie un noslēgtie aizdevumu, galvojumu un ķīlas līgumi ir nesamērīgi. Tie neietver faktiski nekādu atbildību un risku uzņemšanos no banku puses. Visus kredītriskus uzņemas aizņēmējs.

Šobrīd Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums būtiski atšķiras no citām Eiropas valstīm. Tas neparedz iespēju aizņēmējam, kurš nespēj veikt savus kredītmaksājumus, norēķināties ar banku, atdodot tai ķīlu. Aizņēmējam neatkarīgi no ķīlas atdošanas ir pienākums pilnībā segt visu parāda summu, kuras ievērojamu daļu sastāda nesamērīgi aprēķinātie līgumsodi, piedzinēju un tiesu izpildītāju izdevumi. Tas kredītņēmējam laupa cerību jebkad atbrīvoties no parādsaistībām.

Ja netiks mainīta spēkā esošā likumdošana, ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir reālas iespējas nonākt mūsdienu verdzībā – parādu jūgā uz mūžu.

Turpinoties šādai notikumu gaitai, Latvijas ekonomiskā attīstībā tiks apturēta, un sāksies masveida emigrācija. Tie iedzīvotāji, kuri paliks, būs spiesti veltīt visus sava darba augļus banku saistību atmaksai vai arī iejusties partizānu lomā, atlikušo mūžu slēpjoties no tiesu izpildītājiem. Tas attiecas arī uz galvotājiem un aizņēmēju ģimenes locekļiem.

Lai vēl vairāk nepasliktinātu jau tā dramatiski slikto kredītņēmēju stāvokli, „Latvijas kredītņēmēju apvienība” aicina Latvijas valdību rīkoties nekavējoties un steidzamības kārtā ar tiesību aktu palīdzību:

• noteikt kredītņēmēju atbildības apmēru esošās ķīlas ietvaros;

• noteikt, ka līgumsodi ir piemērojami tikai ļaunprātīgas nemaksāšanas gadījumos;

• noteikt bankām ierobežojumus aizdevumu procentu likmju paaugstināšanai;

• izveidot bezmaksas psiholoģiskās palīdzības dienestu iedzīvotāju atbalstam krīzes situācijā.

Biedrība „Latvijas kredītņēmēju apvienība” ir dibināta 2009. gada 6.janvārī. Tā ir nevalstiska, nepolitiska, brīvprātīga Latvijas Republikas iedzīvotāju izveidota sabiedriska organizācija.

Apvienības mērķis ir apvienot nozīmīgu daļu Latvijas kredītņēmēju, aizstāvēt un iestāties par viņu interesēm. Apvienība vēlas panākt esošā tiesiskā regulējuma izmaiņas un nodrošināt katram kredītņēmējam Eiropas standartiem atbilstošu tiesisko aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājsaimniecību noguldījumi bankām nodrošina lētu un stabilu avotu kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām

Žanete Hāka,06.12.2017

Mājsaimniecību finanšu aktīvu un noguldījumu attiecība pret IKP eiro zonas valstīs 2015. gadā, %

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarūk mājsaimniecību skaits, kurām ir grūtības segt ikdienas izdevumus

Žanete Hāka,15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā un 2020. gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību maksātspēja turpināja uzlaboties, taču, samazinoties ekonomiskās izaugsmes tempam, tas notika lēnāk nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes pārskats.

2019. gadā neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9% (2018. gadā – 7,2%). Darba meklētāju īpatsvars 2019. gadā saruka līdz 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (2018. gadā – 7,4%).

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi ir nozīmīgs šoks, kas ietekmēs bezdarba līmeni, mājsaimniecību ienākumus un maksātspēju. Mājsaimniecību maksātspējas riskus īstermiņā daļēji mazina valdības atbalsta pasākumi un privātais moratorijs privātpersonām. Mājsaimniecību maksātspējas turpmākās pārmaiņas būs atkarīgas no recesijas dziļuma un valsts atbalsta pasākumu efektivitātes.

Lai gan kopumā mājsaimniecību noturība pret šokiem pēdējo gadu laikā ir augusi, Latvijas mājsaimniecību spēju pārvarēt pēkšņu krīzi mazina zemais uzkrājumu un ienākumu līmenis. Saskaņā ar CSP provizorisko novērtējumu 2020. gada sākumā gandrīz trešdaļai (29,3%) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, 40,9% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne ilgāk kā trīs mēnešus, un tikai 29,8% mājsaimniecību ir uzkrājumi, kas ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni trīs mēnešus vai ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Pieaug vienas personas mājsaimniecību skaits

Mārtiņš Apinis,21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2000.gada tautas skaitīšanas vienas personas mājsaimniecību skaits ir pieaudzis no 25% līdz 34%, un līdzīga tendence vērojama arī citur Eiropā, kā liecina citu valstu statistika. Piemēram, Lietuvā vienas personas mājsaimniecību īpatsvars pieaudzis no 29% 2001.gadā līdz 32% 2011.gadā, Norvēģijā no 28% 1980.gadā līdz 40% 2011.gadā, bet Igaunijā to īpatsvars 2001.gadā bija tāds pats kā šobrīd Latvijā – 34%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vienas personas mājsaimniecības veido 34% no visām mājsaimniecībām, tajās dzīvo 296 tūkst. cilvēku. Divu personu mājsaimniecībās – 27% no kopējā mājsaimniecību skaita – dzīvo 465 tūkst. cilvēku, triju vai vairāk personu mājsaimniecībās mitinās 1 miljons un 283 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Vienatnē dzīvojošajiem, salīdzinot ar ģimenēs dzīvojošajiem, retāk pieder dzīvojamā platība, viņi biežāk īrē vai apdzīvo mājokli uz citas vienošanās pamata.

Vienas personas mājsaimniecību iemītniekiem bija visplašākās dzīvojamās telpas – mājokļa vidējā platība bija 53 m2. Salīdzinoši vienas ģimenes mājsaimniecībās dzīvojošie apdzīvo vidēji 26 m2 vienam iemītniekam, bet vidējā vienas ģimenes apdzīvotā mājokļa platība ir 71 m2. Divu un vairāk ģimeņu mājsaimniecībā dzīvojošie apdzīvo vidēji 18 m2 vienam iemītniekam, vidējā ģimeņu apdzīvotā mājokļa platība ir 93,8 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kredītņēmēju apvienība nolēmusi sniegt juridisku atbalstu Aizkraukles bankas klientiem, kuri pauduši sašutumu par bankas rīcību, pieprasot klientiem papildus prasības un mainot līgumu nosacījumus.

Tā kā ar bankas rīcību neapmierinātās personas ir tās klienti, kas no bankas saņem noteiktus pakalpojumus, LAKRA uzskata, ka Patērētāju tiesību centram būtu jāizvērtē bankas prasību atbilstība noslēgtajiem līgumiem, kā arī spēkā esošajai likumdošanai.

Līdz šim LAKRA ir vērsušās ap 100 personu, kas ir neizpratnē par bankas izsūtītajām vēstulēm un vēlējās konsultēties ar juristu par savām tiesībām un pienākumiem sniegt bankai pieprasīto informāciju.

LAKRA aicina ikvienu Aizkraukles bankas klientu, kurš vēlētos pievienoties kolektīvajam iesniegumam, līdz 10.februārim vērsties LAKRA birojā Rīgā, Artilērijas ielā 15, birojs.3, iepriekš piesakot apmeklējumu pa tālruni 20042039.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Viens cilvēks mēnesī tērē vidēji 198 latus; eksperts pieļauj, ka šī summa ir lielāka

Žanete Hāka,17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2012. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 198 lati, kas ir par 11 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze. Tomēr SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis pieļauj, ka šī summa varētu būt lielāka.

Pēdējos divos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2012. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumu palielinājums 2012. gadā pret 2011. gadu faktiskajās cenās bija 5,7%. Tajā pašā laikā patēriņa cenas palielinājās par 2,3%, kā rezultātā patēriņa izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%.

Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza 215 latus vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Laukos tie bija 163 lati.

Vislielākais patēriņa izdevumu pieaugums 2012. gadā bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 22%, savukārt vismazākais tas bija pensionāru mājsaimniecībās – par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem nav izpratnes, ko nozīmē politiķu, ierēdņu un dažādu viedokļu līderu tik bieži lietotais vārdu salikums «valsts bankrots»: 57 % aptaujāto nespēj sniegt atbildi uz šādu jautājumu. Visbiežāk - 41 % aptaujāto uzskata, ka Latvija jau faktiski ir bankrotējusi.

Par to liecina P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību veiktais pētījums. Jautājot iedzīvotājiem, vai viņi domā, ka līdz gada beigām Latvijai draud bankrots, visbiežāk jeb 41% gadījumu tika izvēlēta atbilde, ka mūsu valsts faktiski jau ir bankrotējusi, taču 43% nespēja atbildēt. Savukārt 15% norādīja, ka bankrots tiešām draud, bet 10% neparedz, ka līdz decembrim Latvija bankrotēs.

Arī eksperti, komentējot pētījuma rezultātus, ir visai skeptiski par termina «bankrots» attiecināšanu uz valsti un valsts iekārtu. Aptaujātie eksperti norāda, ka tādā kontekstā, kā politiķi un ierēdņi lieto vārdus «valsts bankrots» drīzāk atbilstu vārds «maksātnespēja».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

20% kredītņēmēji jūtas pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti nākotnē

Žanete Hāka,27.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20% kredītņēmēju norāda, ka viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli, lai šobrīd vai nākotnē nerastos problēmas ar mājokļa kredītu atmaksu, liecina SEB bankas un pētījumu aģentūras Mindscan veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo trīs gadu laikā par 12 procentpunktiem pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuri jūtas pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Salīdzinājumā pa reģioniem visstabilāk jūtas Rīgas reģionā un Vidzemē dzīvojošie kredītņēmēji, kur attiecīgi 24% un 17% respondentu snieguši pozitīvu atbildi par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Vislielākās grūtības izjūt Zemgales kredītņēmēji, no kuriem tikai 11% respondentu norāda uz ienākumu stabilitāti, bet turpat katrs ceturtais atzīst, ka nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem.

Lai gan Latgalē un Kurzemē, līdzīgi kā Zemgalē, ir salīdzinoši mazs kredītņēmēju skaits, pēc kuru domām viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli (Latgalē - 11% un Kurzemē - 10%), tomēr šajos reģionos ir salīdzinoši mazāk to kredītņēmēju, kuri izjūt līdzekļu nepietiekamību savu kredītsaistību segšanai – Latgalē 17% un Kurzemē 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

75% mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā to ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies (laukos – 71%, pilsētās – 76%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā aptauja.

Kā galvenie iemesli ir minēti: darba samaksas samazināšanās (73% no mājsaimniecībām, kurās kāds no piederīgajiem strādāja algotu darbu); pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās (66% no visām mājsaimniecībām); darba zaudēšana (34% no mājsaimniecībām, kurās bija nodarbinātas personas) u.c. iemesli.

Lai spētu pārvarēt ekonomiskās grūtības, 21% mājsaimniecību, kurām bija iespējas ražot lauksaimniecības produkciju, palielināja tās ražošanu pašu patēriņam, 5% mājsaimniecību kāds no mājsaimniecības devās strādāt uz ārzemēm (gan laukos, gan pilsētās tas skāra vienādu daļu mājsaimniecību). Šis rādītājs gan neraksturo kopējo emigrācijas plūsmu, jo gadījumā, ja visa ģimene devusies uz ārzemēm, tā šajā aptaujā nepiedalījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš,17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi faktiskajās cenās palielinājās par 5,3% un sasniedza 321 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, salīdzinot ar 304 eiro 2011.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze.

Ienākumu pieaugums salīdzināmās cenās, ņemot vērā inflāciju, bija mērāms 3% apjomā.

2012.gadā mājsaimniecību ienākumi joprojām atpalika no pirmskrīzes gados reģistrētajiem, sasniedzot 90% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2008.gadā.

2012.gadā mājsaimniecību ienākumi nedaudz vairāk pieauga laukos nekā pilsētās (attiecīgi 5,7% un 5,2%), kas skaidrojams ar to, ka laukos bija straujāks nodarbinātības pieaugums nekā pilsētās. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums bija Rīgā (8,7%), bet viszemākais – Pierīgā (1,7%), Pārējos statistiskajos reģionos ienākumu pieaugums bija 3 - 5% robežās: Vidzemē – 4,6%, Kurzemē – 4,1%, Latgalē – 3,9%, Zemgalē – 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību elektrības tirgus dalībniekiem grūtības atrast konkurences sviras, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mājsaimniecību elektrības tirgus, tāpat kā daudzas citas nozares Latvijā saskaras ar demogrāfijas izaicinājumiem, gada laikā ir samazinājies apkalpoto mājsaimniecību skaits par diviem tūkstošiem jeb 0,2% (no 812 tūkstošiem mājsaimniecību 2015. gada beigās līdz 810 tūkstošiem 2016. gada beigās), savukārt vienlaikus ir pieaudzis šo mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas apjoms – par 5% (2016. gadā – 1 687 GWh; 2015. gadā – 1 605 GWh), liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotā informācija.

Tirgus dalībnieku pozīcijas ir palikušas praktiski nemainīgas, runa iet tikai par desmitdaļu jeb viena cipara aiz komata izmaiņām. Neapstrīdamajam tirgus līderim Latvenergo pieder 98,60% tirgus pēc lietotāju skaita un 98,66% pēc realizācijas daudzuma. Šeit jāatzīmē atsevišķs gadījums – gandrīz pieci tūkstoši mājsaimniecību elektrību iepērk pie Latvijas dzelzceļa, kas ir sadales operators ar tirdzniecības iespējām. Šīs mājsaimniecības atrodas Latvijas dzelzceļa darbības zonās. Atvērtajā mājsaimniecību elektrības tirgū lielākie privātie uzņēmumi ir Baltcom un 220 enerģija. Baltcom ir gandrīz četri tūkstoši elektrības klientu, kamēr 220 enerģija – nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem, savukārt pēc realizētās elektrības apjoma 220 enerģija ir apsteigusi Baltcom tieši pēdējā gada laikā. Pārējiem tirgus dalībniekiem tirgus daļas rēķināmas tikai simtdaļās, kas absolūtos skaitļos ir apmēram 100 - 200 vai pat mazāk mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā trešdaļa mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām

Žanete Hāka,14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nekvalitatīvs regulējums sekmēs vietējo kreditēšanas uzņēmumu maksātnespēju

Db.lv,27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deputātu virzītais atbalsts kredītņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro nav mērķēts atbalsts tiem, kam tas tiešām ir (vai – varētu būt) nepieciešams.

No pēdējo septiņu gadu laikā izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem (ar nodrošinājumu) 50% līgumu ir summā līdz 50 tūkstošiem eiro, no kuriem šobrīd aktīvi ir 75% līgumi. Savukārt 30% līgumu izsniegtās summas ir amplitūdā no 50 - 100 tūkstošiem eiro, no kuriem joprojām aktīvi ir 85% līgumu .

“Analizējot priekšlikumus un datus, redzams, ka “atlaide” ikmēneša kredītmaksājumiem nebūt nenonāks pie tiem iedzīvotājiem, kuriem tā iespējams būtu nepieciešamāka. Pie šāda augsta ienākumu līmeņa cilvēkiem parasti ir iespējas pārskatīt ģimenes budžeta tēriņus, rodot iespēju veikt neatliekamos un obligātos maksājumus. Jāuzsver, ka daļa kredītu ir ņemti senāk, tāpēc šobrīd kredīta atlikums – 250 000 eiro – var nozīmēt to, ka sākotnējā aizņēmuma summa ir bijusi vēl lielāka un īpašumi – ekskluzīvāki. Tāpēc šī būtu uzskatāma par atbalsta sniegšanu turīgākajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kuriem šāds atbalsts faktiski nav vitāli nepieciešams. Eiropas Centrālā banka (ECB) cēlusi bāzes procentu likmes, kā rezultātā auga Euribor, tieši tāpēc, lai, slāpējot iedzīvotāju pirktspēju, mazinātu inflāciju. Ideja atbalstīt turīgāko iedzīvotāju pirktspēju neatbilst ECB īstenotajai inflācijas mazināšanas politikai. Parasti, izvērtējot atbalsta nepieciešamību, citviet Eiropā un pasaulē valsts atbalsta mērauklas piešķiršanai pamatoti kalpo iedzīvotāju vai mājsaimniecību ienākumu līmenis, nevis emocijās balstīti pieņēmumi,” norāda Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 1. janvārī Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā bija ziņas par 908.9 tūkstošiem personu, tostarp 119 tūkstošiem jeb 13.01 % bija vismaz viens maksājumu kavējums vai pārkāpums.

Par to liecina Latvijas Bankā publicētais jaunākais Kredītu reģistra datu apkopojums.

No 119 tūkstošiem personām, kam bija maksājumu kavējums vai pārkāpums 36.1 % ziņojumi iesniegti par citiem kredītiem mājokļa iegādei, rekonstrukcijai, remontam, kas nav hipotēku kredīti; 34.2 % - par norēķinu karšu kredītiem, 9.8 % - par kredītiem mājokļa iegādei, rekonstrukcijai, remontam pret hipotēku, 8.8 % - par finanšu līzinga darījumiem un 1.4 % - par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas regresa prasībām.

Kopumā Kredītu reģistrā ir ziņas par 845.4 tūkstošiem fizisko personu un 63.5 tūkstošiem juridisko personu (attiecīgi 93 % un 7 % no Kredītu reģistrā esošajām ziņām).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Kaut arī aug pieprasījums pēc kredītiem, to apjomi ir mazi un nerada riskus ekonomikai

Žanete Hāka,20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs.

Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Mājsaimniecību ienākumi pērn palielinājušies visās trijās Baltijas valstīs. Reālā vidējā darba samaksa (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) palielinājās par 7,4% Latvijā, 6,9% Igaunijā un 6% Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Katra trešā mājsaimniecība ēdiena pagatavošanai izmanto elektroenerģiju

Žanete Hāka,04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā 65 % patērēto energoresursu mājsaimniecības izmantoja apkurei, 18 % – karstā ūdens sagatavošanai, 8 % – ēdiena gatavošanai un 9 % – pārējām vajadzībām, tai skaitā elektroenerģija iekārtās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotā mājsaimniecību energoresursu apsekojuma dati par iedzīvotāju energoresursu izmantošanas paradumiem.

Ēdiena gatavošanai mājsaimniecības pārsvarā patērēja elektroenerģiju (32,7 % mājsaimniecību), dabasgāzi (29,7 %) vai sašķidrināto naftas gāzi (24,1 %). Tikai neliela daļa mājsaimniecību (13,5 %) ēdiena pagatavošanai izmanto malku.

Apsekojuma dati rāda, ka 2015. gadā Latvijā mājsaimniecībā dzīvoja vidēji 2,4 cilvēki un vidējā apkurināmā platība bija 69 m2. Viena mājsaimniecība mēnesī patērēja vidēji 182 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, kas ir par 11 kWh mazāk nekā 2010. gadā.

2015. gadā gandrīz katrā Latvijas mājsaimniecībā bija krāsu televizors (95,8 %), automātiskā veļas mazgājamā mašīna (89,0 %) un ledusskapis (97,8 %). Mājsaimniecībās būtiski audzis portatīvo datoru īpatsvars – no 24,0 % 2010. gadā līdz 48,1 % 2015. gadā –, bet stacionāro datoru īpatsvars samazinājies no 42,2 % 2010. gadā līdz 33,4 % 2015. gadā. Dažādu elektroierīču (elektriskās tējkannas, elektriskie veļas žāvētāji, saldētavas, trauku mazgājamās mašīnas) īpatsvars mājsaimniecībās turpina palielināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju pirmais oficiālais premjera kandidāta Valda Dombrovska paziņojums vēstīja, ka Latvija var bankrotēt. Laikraksta Telegraf aptaujātie speciālisti šādu iespēju uzskata par maz ticamu.

«Man šķiet, ka runāt par Eiropas Savienības dalībvalsts bankrotu, ir nenopietni, tomēr pilnībā noliegt šādu iespēju arī nevar. Tādēļ, pieņemot, ka valsts izdevumus neizdosies samazināt par 700 miljoniem latu, var prognozēt, ka starptautiskie kreditori var atteikt turpmākos kredītus, savukārt šādos apstākļos nebūs iespējams saglabāt pašreizējo lata kursu.

Latvijas bankrots ir maz ticamsTurklāt tādā gadījumā notiek strauja lata devalvācija – lats kļūs lētāks un par vienu eiro varēs nopirkt pat divus latus. Ir pat viedoklis, ka devalvējot latu, par vienu eiro varēs nopirkt trīs latus. Šādā gadījumā strauji augs cenas importam, tajā skaitā gāzei un siltumam,» uzskata investīciju kompānijas Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mājsaimniecībās visvairāk izmantotās ilglietošanas preces - ledusskapis, televizors un mobilais telefons

Žanete Hāka,01.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gadā mājsaimniecībās visvairāk izmantotie ilglietošanas priekšmeti bija ledusskapji, televizori un mobilie telefoni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati.

2005. gadā mobilo telefonu izmantoja 73% mājsaimniecību, bet 2013. gadā – jau 95%. Arī vecāka gadagājuma iedzīvotāju mājsaimniecībās mobilais telefons kļuva par svarīgu saziņas līdzekli. Uz 100 mājsaimniecību, kurās ir viena persona, vecāka par 65 gadiem, 2005. gadā bija tikai 19 mobilie telefoni, bet 2013. gadā šis rādītājs bija pieaudzis četras reizes un mobilo telefonu lietoja 80 no 100 šādu mājsaimniecību. Visvairāk mobilo telefonu bija mājsaimniecībās, kurās ir bērni.

Televizori bija 97% Latvijas mājsaimniecību, bet radioaparāti – 62%. Radiopārraides visvairāk (75%) bija iecienītas vienas personas, kas vecāka par 65 gadiem, mājsaimniecībās. Pēdējā desmitgadē līdz ar datoru lietošanas pieaugumu attiecīgi samazinājās mājsaimniecību īpatsvars, kurās lietoja tādas skaņas un attēla uztveršanas un atskaņošanas ierīces kā mūzikas centrs un videomagnetofons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību ienākumi Latvijā: Latgalē - 330 eiro, Rīgā – 592 eiro

Zane Atlāce - Bistere,19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis: No Parex un Krājbankas mācību neesam guvuši; Latvijā valda tiesiskais nihilisms

Dienas Bizness,07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu valstī nepastāv nedz profesionālā, nedz politiskā atbildība. Ja vēl kādai citai bankai rastos tādas pašas problēmas kā Parex un Latvijas Krājbanka, es nezinu, vai kaut kas būtu citādāk. Man nav pārliecības, ka to bankrots ir devis pietiekami lielu mācību, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos,» uzskata Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš, uzsverot, ka Latvijā būtu jāmainās Finanšu un kapitāltirgus uzraudzības komisijas lomai.

Viņš norāda – tā kā abu minēto banku bankroti jau pieskaitāmi vēsturei, tagad tos var uzlūkot bez sakāpinātām emocijām. «Un ko mēs redzam - neviens tā arī nav uzņēmies vainu par notikušo. Nav nedz apsūdzēto, nedz sodīto. Absurdi sanāk – cietušie ir, bet vainīgo nav,» norāda J. Āboliņš.

«Ironizējot varētu teikt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs kļuva par Parex bankas līdzīpašnieku, jo tajā tika ieguldīta mūsu nodokļos samaksātā nauda. Taču Latvijas Krājbankas gadījumā viss bija citādāk. Atbildīgās amatpersonas izlēma šo banku neglābt, un tas daudziem radīja finansiālus zaudējumus. Pēdējās bankas «aiziešanu pa burbuli» mēs varējām nepiedzīvot, ja vien mūsu valstī bankās notiekošo uzraudzītu daudz striktāk,» pauž Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru