2012.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi faktiskajās cenās palielinājās par 5,3% un sasniedza 321 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, salīdzinot ar 304 eiro 2011.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze.
Ienākumu pieaugums salīdzināmās cenās, ņemot vērā inflāciju, bija mērāms 3% apjomā.
2012.gadā mājsaimniecību ienākumi joprojām atpalika no pirmskrīzes gados reģistrētajiem, sasniedzot 90% no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2008.gadā.
2012.gadā mājsaimniecību ienākumi nedaudz vairāk pieauga laukos nekā pilsētās (attiecīgi 5,7% un 5,2%), kas skaidrojams ar to, ka laukos bija straujāks nodarbinātības pieaugums nekā pilsētās. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums bija Rīgā (8,7%), bet viszemākais – Pierīgā (1,7%), Pārējos statistiskajos reģionos ienākumu pieaugums bija 3 - 5% robežās: Vidzemē – 4,6%, Kurzemē – 4,1%, Latgalē – 3,9%, Zemgalē – 3,4%.
Mājsaimniecību ienākumu izmaiņas pēdējos gados liecina, ka Latvijā ir pieaugusi ienākumu reģionālā atšķirība. Tā 2012.gadā Rīgas mājsaimniecību ienākumi sasniedza 121% no vidējā Latvijas rādītāja. Pierīgā mājsaimniecību ienākumu līmenis ir 105% un Kurzemē – 96% no vidējā Latvijas rādītāja. Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionos mājsaimniecību ienākumi ievērojami atpaliek un veido attiecīgi 87%, 81% un 75% no Latvijas vidējā, norāda CSP.
Ienākumu pieaugumu 2012.gadā galvenokārt ietekmēja darba samaksas kāpums. Ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli vidēji pieauguši par 7,9%. Tomēr tie joprojām ir ievērojami zemāki nekā agrāk un 2012.gadā sasniedza vien 81% no 2008.gada līmeņa (attiecīgi 216 un 268 eiro).
Mājsaimniecību ienākumus gandrīz neietekmēja sociālo transfertu apjoma izmaiņas, jo 2012.gadā to apjoms pieauga tikai par 0,1% salīdzinājumā ar 2011.gadu. Trūcīgākās mājsaimniecību piektdaļas ienākumos sociālie transferti ir pieauguši par 2,0%, bet ienākumi no algotā darba – par 11%. Tas liecina par to, ka, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei valstī, arī vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem parādījās iespējas atrast darbu, uzsver CSP.
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP veiktais 2013. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojums. Minētajā apsekojumā aptaujāti 6,3 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 12 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. Ienākumu dati 2013. gadā tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad, kurš noritēs no marta līdz jūnija beigām.