Militāro mācību «Namejs 2018» laikā karavīri bez atļaujas un iepriekšējas saskaņošanas nevienu privātu zemesgabalu neizmantos un nevienā svešā pagalmā nebrauks, šorīt intervijā Latvijas Radio solīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Kā ziņots, Latvijā pirmdien, 20.augustā sākas lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas «Namejs 2018», kas ilgs līdz 2.septembrim.

Kalniņš brīdināja, ka mācības aptvers teju visu Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, negaidīti sastopot karavīrus vai bruņutehniku. «Mēs neesam īpaši aicinājuši, bet sabiedrība (..) manīs mūs gan uz ielām, gan ceļiem un noteikti arī savos kaimiņos, ja kāda īpašumos vai meža masīvos atradīsies vienības, kas izpildīs savus taktiskos uzdevumus, lai trenētu spējas,» stāstīja armijas komandieris.

Viņš uzsvēra, ka iesaistītajām pašvaldībām par šīm aktivitātēm esot ziņots jau ļoti laicīgi un tām arī bijusi iespēja pabrīdināt savus iedzīvotājus. Savukārt plānotie satiksmes ierobežojumi, kad pārvietosies bruņutehnika, nebūšot ilgstoši. «Nevajag par to īpaši uztraukties, šie aizkavējumi būs nelieli, un arī troksnis būs radīts tieši ar mācību, nevis kaujas munīciju,» informēja Kalniņš.

Ceturtdien, 26. februārī, Ādažu militārajā bāzē, apmācību laikā Ziema karavīri veica ledus peldi un demonstrēja ASV STRYKER bruņumašīnu.

Aizsardzības ministrijā skaidro, ka ledus peldes mērķis ir simulēt situāciju, kurā karavīrs ielūst ledū. Apmācības sniedz karavīriem rūdījumu un iemaņas, kā rīkoties šāda veida situācijā.

Ledus peldi un paraugdemonstrējumus veica Latvijas, ASV un Kanādas karavīri.

Apmācībās piedalījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Viņš noradīja, ka ir redzama atšķirība tajā, kā karavīri veic ledus peldi, piemēram, Kanādas karavīriem tā ir ierasta prakse, bet ASV karavīriem no Kalifornijas - nopietns pārbaudījums. «Tas ir labi, ka Latvijas, Kanādas un ASV karavīri kopā trenējas. Šis ir izdzīvošanas treniņš skarbos apstākļos un kopumā tas palīdz sagatavoties karavīriem dažādām krīzes situācijām,» norādīja R. Vējonis.

Rīt, 6. septembrī, Ādažu militārajā bāzē, plkst. 13.00, notiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru, kas piedalījās koalīcijas spēku vadītās operācijas "Operation Iraqi Freedom" Irākā (OIF) apbalvošana ar NBS piemiņas medaļu "Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās".

Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Atis Slakteris, Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu izpildītājs brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns, NBS spēku veidu un pavēlniecību pārstāvji, karavīru radinieki un draugi.

OIF Latvijas kontingenta (LK) karavīri savus pienākumus Irākā pildīja no 2006. gada decembra līdz šā gada jūnijam.

NBS piemiņas medaļu "Par piedalīšanos starptautiskajā operācijā" saņems 73 karavīri. Ar piemiņas medaļas "Par piedalīšanos starptautiskajā operācijā" misijas numuru "6" tiks apbalvoti trīs, ar numuriem "5" - četri, "4" - viens, "3" - 15 un ar numuru "2" 33 NBS karavīri.

Pēc piedalīšanās pirmajā starptautiskajā operācijā karavīri saņem NBS piemiņas medaļu "Par piedalīšanos starptautiskajā operācijā", savukārt pēc katras nākamās dalības operācijā, karavīri saņem NBS piemiņas medaļas misijas numuru, kas norāda, cik starptautiskajās operācijās karavīrs piedalījies. Ja karavīrs ir pierādījis īpašu drosmi vai atjautību, tad medaļai pievieno divu sakrustotu zobenu zīmi.

Skrundas novadā aizvadītās nedēļas nogalē notika lauka taktiskais vingrinājums Mazais Namejs 2017, kura uzdevumi bija paaugstināt vienību spējas brigādes un bataljona mobilo komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā, trenēt apakšvienību spējas veikt kaujas uzdevumus apdzīvotā vietā , kā arī pilnveidot militārā lēmuma pieņemšanas procesa iemaņas brigādes un bataljona štābu personālsastāvam.

Lauka taktiskajā vingrinājumā Mazais Namejs 2017, ko organizē Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde, piedalījās aptuveni 500 zemessargi, karavīri un rezerves karavīri no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljoniem un ASV bruņotajiem spēkiem.

Svētdien, 22.oktobrī notika viesu diena, kuru apmeklēja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts, brigādes pakļautībā esošo bataljonu komandieri un aicinātie viesi.

Lauka taktiskās mācības Mazais Namejs 2017 notiek visā Latvijā no 19. līdz 29. oktobrim un tajās piedalās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, rezerves karavīri, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācības organizē Zemessardze, un tajās tiek pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Rīt, 21.martā, deviņi Sauszemes spēku (SzS) Kājnieku brigādes 1.kājnieku bataljona karavīri dosies uz Nepālu, lai apgūtu iemaņas, kas nepieciešamas sekmīgai uzdevumu izpildei kalnainā apvidū, tostarp arī Afganistānā, kur mūsu karavīri pilda dienesta pienākumus NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos, liecina sniegtā informācija medijiem.

Nepālas Himalajos karavīri veiks 16 dienu pārgājienu apkārt Annapurnai, 5417 metru augstumā šķērsojot Thorong La pārēju. Pārgājienā karavīri iepazīs augstkalnu klimatu, dzīves apstākļus un šim rajonam raksturīgās īpatnības, kā arī gūs pieredzi komunikācijā ar vietējiem iedzīvotājiem.

Šis būs jau trešais posms karavīru apmācībā. Pirmās iemaņas karavīri apguva pērn, jūnijā, teorētiskās un praktiskās nodarbībās šeit pat Latvijā, bet jau septembrī 20 karavīru grupa no SzS Kājnieku brigādes 1. un 2.kājnieku bataljona devās uz Slovākiju, kur speciāli ierīkotā treniņnometnē pilnveidoja mājās iegūtās zināšanas. Tās viņi pielietoja pārgājienā Austrijā, uzkāpjot 3798 metrus augstā Alpu virsotnē Grossglocker.

2005. gadā Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Džozefs Stiglics (Joseph Stiglitz) uzsāka Irākas kara patieso izmaksu aprēķināšanu. Kopā ar savu kolēģi Lindu Bailmsu (Linda Bilmes) grāmatā Trīs triljonu dolāru karš viņi atklāj pārsteidzošas detaļas par ASV kara ar Irāku un Afganistānu izmaksām, raksta Guardian.

Pēc trīs gadus ilgiem pētniecības darbiem Dž. Stiglics ir aprēķinājis, ka Amerikai vien šis karš ir izmaksājis 3 triljonus USD. Pārējām valstīm, kuras arī iesaistījās karā, karš kopā izmaksājis arī apmēram tikpat lielu summu.

Tajā pašā laikā 2005. gada ASV oficiāli izplatītie dati liecina, ka kara izmaksas līdz 2005. gadam sastāda apmēram 500 miljardus USD.

Abu ekonomistu, kuri strādāja par padomdevējiem bijušajam ASV prezidentam Bilam Klintonam, atklājumi ir šokējoši: kara izmaksas ir izgājušas ārpus visiem rāmjiem, un tuvāko gadu laikā tas pavisam noteikti ietekmēs nodokļu maksātājus.

Mazarešarīfas bāzē Nidaros, Afganistānā Latvijas kontingenta karavīri svinēja Līgo svētkus. Starp vairāk nekā 140 Latvijas karavīriem, kuri šobrīd dienesta pienākumus pilda starptautiskajā operācijā Afganistānā, ir 12 Jāņi.

Pasākumā piedalījās arī karavīri, kuri ikdienā dienesta pienākumus pilda citās bāzēs Afganistānā. Līgo svētki Afganistānā tika svinēti 21. jūnijā, jo 23. jūnijā karavīriem bija jāveic dienesta uzdevumi.

«Cenšamies uzturēt latviskās tradīcijas, jo ikvienā no mums ir dzirkstelīte, ka jāsanāk kopā - jāsvin Jāņus un citi mūsu nacionālie svētki,» stāsta Latvijas kontingenta komandieris, Pārejas atbalsta vienības komandiera vietnieks pulkvežleitnants Reinis Baško. 21. jūnijā Vasaras saulgriežus ieskandināja Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība.

Svētku mielastu bija sagādājuši Latvijas uzņēmumi, piemēram, ikgadējā atbalstītāja a/s Cēsu alus nodrošināja Ulmaņlaiku kvasu, a/s Valmieras piens – Jāņu sieru, SIA Rēzeknes gaļas kombināts – gaļas izstrādājumus.

No šodienas līdz 19.septembrim Krievijas Rietumu kara apgabalā, Ņižņijnovgorodas apgabala Muļino poligonā, notiks apvienotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Ščit Sojuza 2019», aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Pēc oficiālās informācijas, mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīru, tostarp aptuveni 8 000 Krievijas karavīru un vairāk nekā 4 000 Baltkrievijas karavīru.

Militārajās mācībās tiks iesaistītas aptuveni 950 kaujas tehnikas vienības, tai skaitā vairāk nekā 230 tanki, 240 artilērijas sistēmas un aptuveni 70 militārie lidaparāti. Minētajā militārās tehnikas apjomā ieskaitītas arī Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas tehnikas vienības - vairāk nekā 30 tanki, 80 kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, aptuveni 50 daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas, artilērijas ieroči un mīnmetēji, kā arī aptuveni 15 lidaparāti.

Savukārt no 16.septembra līdz 21.septembrim Centrālā kara apgabala poligonos notiks Krievijas bruņoto spēku stratēģiskās militārās mācības «Centr 2019».

Šī gada 9.decembrī Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona (54.ITBN) karavīri demontēs ūdenstorni Preiļos, izmantojot spridzināšanas metodi, informē Latvijas Republikas Zemessaardze.

Septiņi 54.ITBN Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) rotas profesionālā dienesta karavīri šo palīdzību sniegs pēc Preiļu novada domes lūguma. Ķieģeļu torni, kas atrodas Aglonas ielas galā, nepieciešams nojaukt, jo tas vairs netiek izmantots un ir bīstams apkārtnei un iedzīvotājiem. Spridzināšanas metode tika izvēlēta kā vispiemērotākā demontāžai.

Demontējot torni, karavīri uzlabos praktiskās iemaņas spridzināšanas darbu veikšanā.Pagājušā gada decembrī 54.Inženiertehniskā bataljona NMN rotas karavīri spridzināja novecojušus koka torņus Valkas un Kuldīgas rajonos. Šogad - pamestu ēku Daugavpilī, kura atradās būvlaukumā un kuras demontāža jebkurā citā veidā nebija iespējama.

Lai piedalītos militārajās mācībās, Latvijā šodien ierodas 150 ASV karavīri, kuri Latvijā uzturēsies vismaz līdz šī gada beigām. Latvijā ierodas ASV gaisa desanta rota no ASV armijas Eiropā 173.kājnieku brigādes kaujas vienības.

Jaunās apmācības ir daļa no ASV kājnieku apmācību paplašinātā aktivitāšu klāsta Baltijā un Polijā, kas notiks tuvāko mēnešu laikā. Lai piedalītos līdzīgās mācībās, viena rota vakar ieradās Polijā, un papildu rotas ierodas Lietuvā un Igaunijā.

Militāro klātbūtni Latvijā ASV nodrošinās rotācijas kārtībā, kas balstīta NATO dažādajās iespējās gaisā, uz zemes un jūrā. ASV armijas Eiropā karavīru klātbūtne reģionā turpināsies vismaz līdz šī gada beigām.

Ar militārās klātbūtnes palielināšanu Latvijā ASV apliecina savu atbalstu NATO, kā arī kopīgajām drošības saistībām, piedaloties papildu militārajās mācībās un pastiprinot sadarbību drošības jomā ar partneriem un sabiedrotajiem Baltijas jūras reģionā un ārpus tā robežām, norāda vēstniecība.

Krievijas karavīri, kas ir neapmierināti ar karaspēka pastāvīgo sūtīšanu uz Donbasu, ir gatavi sākt sacelšanos pret prezidentu Vladimiru Putinu, pavēstīja Krievijas cilvēktiesību aktīviste, tīmekļa projekta Gruz-200 (Krava-200) izveidotāja Jeļena Vasiļjeva.

«Simtiem cinka zārku Krievijas karavīros ir pamodinājuši vēso saprātu. Karavīri ir gatavi sacelties pret Putinu. Izrādās, ka Putina baltajās fūrēs Ukrainā ir iebraukusi Kremļa armija. Bet zem «vietējās zemessardzes» izkārtnes karo [Krievijas] Galvenās izlūkošanas pārvaldes specvienības,» tīmeklī publicētā videosižetā skaidro aktīviste, vēsta Ukrainas telekanāla Inter tīmekļa ziņu portāls Podrobnosti.

Krievijas armijas daļās saņem pakas ar izziņām par karavīru nāvi, norāda Vasiļjeva. «Bēru lapiņās» raksta - «infarkti, insulti, pašnāvības, vispār - visādus murgus».

«Kremļa propaganda turpina skaidrot, ka tie ir karavīri, kas ir noformējuši iesniegumus par atvaļinājumu un devušies palīdzēt brālīgajai ukraiņu tautai. Armijas daļās tāpat kā Aukstā kara gados karavīriem iedveš «kiseļovščinu» [Kremļa propagandu; viens no redzamākajiem tās atskaņotājiem ir Dmitrijs Kiseļovs], bet pati «politinformācija notiek stingras slepenības apstākļos», teikts sižetā.

Nākamgad pirmo reizi pēdējo 14 gadu laikā viesstrādnieku skaits, kas pamet Īriju, pārsniegs viesstrādnieku skaitu, kas dodas uz Īriju strādāt. Šādu prognozi izklāstījis Dublinas Ekonomikas un sociālās izpētes institūts, raksta Bloomberg.

Kad 2004. gadā Eiropas Savienībai (ES) pievienojās vairākas Austrumeiropas valstis, Īrija atvēra šo valstu iedzīvotājiem savu darba tirgu, lai panāktu lielākus ekonomikas izaugsmes tempus. Tagad viesstrādnieki Īriju sāk pamest.

Dublinas institūts norāda, ka lielākais skaits viesstrādnieku, kas pametīs Īriju nākamgad, būs Austrumeiropas iedzīvotāji, kuru izteikts pieplūdums notika pēdējo četru gadu laikā.

Pēdējo četru gadu laikā uz Lielbritāniju un Īriju devās aptuveni 1.2 miljoni viesstrādnieku no Polijas. Varšavas Starptautisko attiecību centrs norāda, ka aptuveni trešdaļa no viņiem varētu zaudēt darbu.

Šodien, 3.maijā, Šarmelšeihā, Ēģiptē, notika ANO un Ēģiptes valdības organizēta starptautiska konference, kas apstiprināja Starptautisko vienošanos ar Irāku (International Compact with Iraq), Db.lv informēja Ārlietu ministrija.

Starptautiskā vienošanās ar Irāku nosaka starptautiskās sabiedrības atbalstu Irākas atjaunošanai un valsts nostiprināšanai. Tā ietver Irākas valdības plānus valsts ekonomiskajai attīstībai un atjaunošanai, finanšu sistēmas nostiprināšanai, korupcijas ierobežošanai un nacionālās samierināšanās veicināšanai. Vienošanās ietver arī Irākas apņēmību vērsties pret bruņotajiem grupējumiem valstī, terorisma un vardarbības apkarošanu. Svarīgs vienošanās elements ir arī Irākas apņemšanās organizēt naftas un gāzes resursu taisnīgu pārvaldi visu Irākas sabiedrības grupu interesēs, skaidroja Ārlietu ministrija.

Latvija līdz ar pārējo starptautisko sabiedrību atbalsta apstiprināto Starptautisko vienošanos ar Irāku. Vienošanās ir solis ceļā uz arvien pilnīgāku Irākas valdības atbildības pārņemšanu par procesiem savā valstī.

Naftas piegādes no Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas februārī bijušās augstākajā līmenī pēdējo 14 mēnešu laikā un sasniegušas 26.8 milj. barelu dienā (skaitlis ir izņemot Irāku), liecina naftas kompāniju un OPEC analītiķu aptauja.

Tādējādi OPEC februārī ievērojusi tikai 53% no pašu pieņemtā ražošanas kvotu samazinājuma par 4,2 milj. barelu dienā. Kopumā OPEC valstis (izņemot Irāku) solījušās dienā iegūt vidēji 24.84 miljonus barelu jēlnaftas (realitātē gan tas nenotiek). Pagājušajā mēnesi OPEC ražošanas kvotas bija ievērojusi par 56%.

Kopējais OPEC saražotais naftas daudzums (šoreiz ieskaitot Irāku) februārī bijis vidēji 29.28 miljoni barelu dienā, kas ir par 140 tūkst. bbl vairāk nekā janvārī.

Tradicionāli lielākā OPEC naftas ražotāja bija Saūda Arābija, kura februārī vidēji dienā izpumpējusi 8.22 milj. barelu jēlnaftas.

Jēlnaftas piegādes no Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) janvārī bijušas pēdējo 13 mēnešu augstākajā līmenī, liecina Reuters veiktā naftas kompāniju, OPEC pārstāvju un analītiķu aptauja.

Naftas piegādes apjomi no OPEC (izņemot Irāku) janvārī bijuši vidēji 26.71 milj. barelu dienā (decembra koriģētie dati liecināja, ka OPEC piegādājusi vidēji 26.65 milj. barelu dienā).

Tādējādi OPEC janvārī ievērojusi tikai 55 % no savu apsolīto ražošanas kvotu samazinājuma.

«Kartelis turēsies tālāk no pašu pieņemtajām ražošanas kvotu samazinājumiem tik ilgi, kamēr naftas cenas būs virs 70 ASV dolāriem. No OPEC varētu saganīt spiedienu uz pašreizējiem naftas iegūšanas apjomiem, ja naftas cenas atkal atgrieztos pie 60 USD/bbl,» norāda BNP Paribas analītiķis Harijs Čilingurians (Harry Tchilinguirian).

Jāatgādina, ka OPEC lēma savus ražošanas apjomus iepriekšējā sanāksmē (22. decembrī) atstāt nemainīgus, tādējādi spēkā palika OPEC jau vairāk kā pirms gada pieņemtais lēmums samazināt naftas ieguves apjomus par 4.2 milj. barelu dienā, kas tolaik bija karteļa atbilde uz zemo pieprasījumu un zemajām cenām. Kopumā OPEC valstis (izņemot Irāku) nolēmušas dienā iegūt vidēji 24.84 miljonus barelu jēlnaftas, bet realitātē janvārī kartelis ieguvis par 1.87 milj. barelu dienā vairāk. Tādējādi realitātē OPEC ievērojusi ražošanas kvotu samazinājumu par 2.33 milj. barelu dienā.

Francija un ASV noraidījušas Sīrijas gadījuma salīdzināšanu ar Irāku, uzsverot, ka militāru operāciju rezultātā nav gaidāma ilga un mokoša kara sākšanās.

Uzstājoties kopīgas konferences laikā Parīzē, ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs un Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss uzsvēra, ka šobrīd cilvēku prātos valda lielas šaubas par Rietumvalstu iebrukuma Sīrijā nepieciešamību. Tas saistīts ar neprecīziem izlūkdienestu ziņojumiem par masu iznīcināšanas līdzekļiem Irākā, kas kalpoja par iemeslu iebrukumam 2003. gadā.

Dž. Kerijis norādīja, ka īpaši uzstājis, lai ASV izlūkdienesti publisko savus atklājumus, tādējādi ļaujot pārliecināties, ka Sīrija nekļūs par «otro Irāku». ASV rīcībā esošās pārtvertās sarunas starp Sīrijas armijas vadību apliecinot, ka Bašara Al Asada režīma spēki devuši rīkojumu gatavoties ķīmisko ieroču uzbrukumam un karavīriem izdalījuši gāzmaskas.

11.novembra krastmalā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

Parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļoja 1.kājnieku bataljona karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesa tās klausītāju pārstāvji.

Pirmdien, 3.decembrī, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotajā štābā uz starptautisko operāciju Afganistānā pavadīs nākamā Latvijas kontingenta karavīrus, kuri turpmākos sešus mēnešus dienesta pienākumus pildīs NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) sastāvā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Atis Slakteris, kurš kontingenta komandierim pulkvežleitnantam Gaidim Ošeniekam pasniegs Latvijas valsts karogu, kā arī NBS komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs. Viņa „ceļamaizi” – rudzu maizes klaipu – saņems kontingenta komandiera vietnieks kapteinis Māris Savickis.

Nākamā Latvijas kontingenta karavīri uz Afganistānu dosies vairākās grupās, pirmā no kurām uz operāciju rajonu dosies jau 4.decembrī, bet nākamās divas – 11.decembrī un 2008.gada 8.janvārī. Savukārt rotācijas kārtībā nomainītā kontingenta karavīru atgriešanās Latvijā plānota 12. un 19.decembrī, kā arī 2008.gada 16.janvārī.

Pēc rotācijas pabeigšanas ISAF sastāvā dienesta pienākumus pildīs 99 Latvijas karavīri, no kuriem divu karavīru dienesta vieta būs Kabulā, 84 – Meimenā, bet 13 – Mazerišarīfā. Patlaban dienesta pienākumus Afganistānā pilda 94 karavīri.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kareivji turpmāk vairs nepiedalīsies starptautiskajās operācijās Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā.

To paredz valdības akceptētais Saeimas lēmuma projekts, kurš gan vēl jāskata parlamentam.

Patlaban Kosovā atrodas 17 Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kas darbojas NATO vadītās daudznacionālo spēku kaujas grupas Centrs sastāvā, savukārt Bosnijā un Hercegovinā atrodas divi Latvijas karavīri, kas darbojas ES vadīto daudznacionālo operatīvo spēku Ziemeļi sastāvā.

Konceptuāls lēmums par to, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalība misijās Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā tiks pārtraukta pēc 2009. gada pirmo Nacionālo bruņoto spēku kontingenta rotāciju beigām Nacionālās drošības padomes sēdē tika pieņemts jau 2009. gada 16. janvārī.

Dalību operācijās Kosovā Latvijas karavīri beigs no šī gada 14. augusta, bet dalību operācijās Bosnijā un Hercegovinā – šī gada 9.oktobrī.

Šodien, 3.septembrī Jūras spēku Mācību centra (JSMC) Ūdenslīdēju skolā Liepājā sākās starptautisks kuģu ūdenslīdēju kurss, kurā tiks apmācīti viens Latvijas, viens Azerbaidžānas un seši Igaunijas bruņoto spēku karavīri.

Šī ir otrā reize, kad kuģu ūdenslīdēju kursā piedalās Azerbaidžānas bruņoto spēku pārstāvis.

Kuģu ūdenslīdēju apmācība starptautiskā līmenī notiek pēc Latvijas iniciatīvas. Šādu piedāvājumu Latvija ir iekļāvusi Dienvidkaukāza reģiona drošības sektora attīstības programmā.

Piecu nedēļu laikā kursanti iegūs iemaņas meklēšanas un zemūdens darbu veikšanā, kā arī kuģu zemūdens daļas apskatē un remontu veikšanā. Mācību treniņi notiks gan baseinā, gan atklātās ūdens tilpnēs. Kursa mācību valoda ir angļu valoda.

Iestājpārbaudījumus, kas notika no 13. līdz 15.augustam Azerbaidžānā, kā arī 30. un 31.augustā Latvijā kārtoja arī Gruzijas un Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji, bet, galvenokārt, nepietiekošā angļu valodas zināšanu līmeņa dēļ, pretendenti iestājpārbaudījumus nenokārtoja.

Šodien, 7.janvārī, pieci zemessargi un divi karavīri dosies dienēt uz NATO vadītajiem Starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem Afganistānā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Trīs zemessargi no Valmieras 22.kājnieku bataljona un divi zemessargi no Cēsu 27.kājnieku bataljona uz miera nodrošināšanas operāciju ārpus Latvijas dosies pirmo reizi. Afganistānā līdz šim no Latvijas dienējuši tikai profesionālā dienesta karavīri, zemessargi uz šo valsti dodas pirmo reizi.

Apmācību laikā, kas aizsākās 10.septembrī, zemessargi un karavīri apguva miera nodrošināšanas operācijām nepieciešamās zināšanas un iemaņas Afganistānai maksimāli pietuvinātos apstākļos. No šī gada 14.-16.decembrim Lielvārdē, Gaisa spēku bāzē, un Jēkabpils lidlaukā notika apmācību noslēguma pārbaudes vingrinājums.

Saskaņā ar 2007.gada 6.decembra grozījumiem likumā Par Latvijas Republikas Zemessardzi zemessargi pirms dalības starptautiskajā operācijā apgūst apmācības kursu, šajā laikā saņemot profesionālā dienesta karavīra algu. Par piedalīšanos starptautiskajā operācijā zemessargs saņem karavīra algu un piemaksu, kā arī karavīram noteiktās sociālās garantijas un citas ar dalību starptautiskajā operācijā saistītas garantijas.

Lai palielinātu Latvijas karavīru, kuri piedalās starptautiskajā operācijā Afganistānā NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēku sastāvā, komunikācijas spējas ar vietējas varas pārstāvjiem un iedzīvotājiem, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izdeva rokasgrāmatu Kultūras īpatnību apzināšanās: ISAF SO Afganistānā.

Rokasgrāmata karavīriem sniedz svarīgākās ziņas par Afganistānu un to apdzīvojošajām etniskajām grupām, ieskatu šīs valsts kultūrā un tradīcijās, kā arī starppersonālo un starpkultūru saskarsmes aspektos. Jāpiebilst, ka arī līdz šim ar šāda veida informāciju pirms došanās uz operāciju rajonu iepazinās ikviens karavīrs, Db.lv informē NBS Preses daļas virsnieks Normunds Stafeckis,

Rokasgrāmatā ir iekļauta neliela latviešu – darī vārdnīca ar svarīgākajiem sarunvalodas un militārajiem terminiem. Tā ir pielāgota latviešu valodas izrunai. NBS Mācību vadības pavēlniecība rokasgrāmatas veidošanā izmantoja publiski pieejamos datus par Afganistānu, kā arī citu valstu bruņoto spēku līdzīga satura izdoto rokasgrāmatu materiālus.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Aizsardzības ministrs un jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis atturas komentēt laikraksta The New York Times publikāciju par Pentagona plāniem Baltijā izvietot smago bruņojumu, apšaubot tās precizitāti.

Ministrs nekomentē publikāciju, kurā paustas žurnālista interpretācijas, nevis ASV valdības oficiālais viedoklis, teica Vējoņa padomniece Aija Jakubovska un atgādināja, ka nākamnedēļ paredzēta NATO valstu aizsardzības ministru sanāksme, kurā vērtēs sasniegto un vienosies par nākamajiem darbiem.

Sestdien laikraksts The New York Times, atsaucoties uz ASV un to sabiedroto amatpersonu teikto, vēstīja, ka Pentagons vairākās Baltijas un Austrumeiropas valstīs plāno izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu, kā arī līdz 5000 karavīru, šādi cenšoties atturēt Krieviju no tālākas agresijas Eiropā.

Pentagona priekšlikumam vēl ir jāsaņem ASV aizsardzības ministra Eštona Kārtera un Baltā nama apstiprinājums.

No šī gada 30. jūlijā līdz 3. augustam Lietuvā, Kretingā, notika starptautiskās mācības Baltic Bikini 2007, kurās piedalījās 24 Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas (NBS GS AE) karavīri ar meklēšanas un glābšanas helikopteri Mi-17, Db.lv informēja Gaisa spēku preses sekretāre Aļona Ņikitina.

Mācību mērķis bija trenēt un pārbaudīt gaisa kuģu apkalpju rīcību, veicot gaisa kuģa avārijas nosēšanos ūdenī. Mācību dalībnieki trenējās ūdenī avarējuša gaisa kuģa atstāšanā, glābšanas līdzekļu izmantošanā un evakuācijā no ūdens ar helikoptera palīdzību.

Šajās mācībās piedalījās arī Katastrofu medicīnas centra ārsti, kā arī Igaunijas un Lietuvas bruņoto spēku karavīri.

Starptautiskajās mācībās Baltic Bikini 2007 NBS GS AE karavīri piedalās kopš 2000. gada.