Atklāta pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2025 — nacionālas nozīmes apbalvojumam dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmējot Latvijas dizaina nozares attīstību.

Šogad ieviesti jauninājumi konkursa kategorijās, papildus pastāvošajām piecām kategorijām — produktu dizains, pakalpojumu dizains, komunikācijas dizains, vides dizains un digitālie risinājumi —, ieviešot nomināciju "Jaunais dizainers".

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 (LDGB 2025) konkurss turpina 2023. un 2024. gadā iedibināto konkursa norises un vērtēšanas kārtību, un šis gads ir noslēdzošais trīs gadu norises ciklā, ko organizē Latvijas Dizaina centrs.

"Vēlamies veicināt studentu interesi par dalību konkursā, ko novērojām jau pagājušajā gadā, tāpēc konkursā ieviesta nominācija "Jaunais dizainers", lai topošajiem profesionāļiem, kuri pieteikuši studiju procesa laikā izstrādātus darbus, radītu samērīgu konkurenci un sniegtu atzinību tālākam attīstības iedrošinājumam. Studējošo darbi tiks pieteikti esošajās kategorijās ar papildu atzīmi, ka tas ir studiju laikā izstrādāts darbs, attiecīgi žūrija to ņems vērā, vērtējot darbus un lemjot par to virzīšanu nākošajā kārtā. Finālā iekļuvušie studējošo darbi sacentīsies par "Jaunā dizainera" titulu," komentē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Tā kā kvalitatīvs dizains prasa nozīmīgas investīcijas, uzņēmējiem būtu jāsaprot savas iespējas, tad jāmeklē pakalpojuma sniedzēji, nevis jācenšas «makšķerēt» zemāko cenu, intervijā Dienas Biznesam saka Edgars Zvirgzdiņš, kura vadītā dizaina studija Associates, Partners et Sons saņēma Latvijas Dizaina gada balvu par filmu festivāla Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem.

Fragments no intervijas

Kas, tavuprāt, ir labs dizains?

Tas ir diezgan provokatīvs jautājums. Daudz vieglāk ir definēt, kas nav labs dizains. Dīters Rams (Dieter Rams) ir definējis desmit laba dizaina principus un tie joprojām ir aktuāli. Manuprāt, tos var papildināt ar vēl vienu principu, proti, ka labs dizains prasa visaptverošu pieeju. Dizaineriem ir ne tikai jārisina kāds konkrēts uzdevums, bet paralēli arī jāanalizē daudzi un dažādi procesi, kas notiek sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Jau kādu laiku ir vērojama globāla tendence – dizaineri sāk padziļināti interesēties par biznesu un uzņēmēji – par dizainu un dizaina domāšanu. Šīs abas pasaules pēdējā laikā sadarbojas arvien ciešāk – dizaina domāšana menedžmenta grāmatās tiek postulēta kā atbilde uz daudziem biznesa jautājumiem. Es šobrīd apgūstu uzņēmējdarbības vadību MBA programmā Berlīnē, jo vēlos palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ar kuriem sadarbojos, daudz plašāk. Bieži vien pie manis atnāk kāds potenciāls klients, kuram šķiet, ka problēma ir kādā dekoratīvā risinājumā, taču patiesībā tā ir daudz dziļāka, tā var skart uzņēmuma stratēģiju un pozicionējumu, kā rezultātā dizaina konsultācija ir kļuvusi par biznesa konsultāciju.

Apbalvošanas ceremonijā Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā noskaidroti pirmie Latvijas Nacionālās dizaina gada balvas ieguvēji – pirmo vietu ieguva Datu vizualizācijas rīks Infogram, autors: Infogram, otro Izstādes stendu dizains Civilizācijas nospiedumi, autors: Ilze Kalnbērziņa Praz, savukārt trešajā vietā ierindojās Bērnu balansa ritenītis Brum Brum, autors: Krišjānis Jermaks. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņem finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā dalībai kādā no starptautiskajiem dizaina konkursiem.

IT uzņēmuma Accenture specbalvu Digitālais bizness ieguva zīmola dizains Soma, autors: Zīmolu dizaina studija Overpriced.

«Dizaina nozarē slēpjas Latvijas veiksmes stāsti, tieši tā varam produktam vai pakalpojumam piešķirt pievienoto vērtību. Žūrijas darbs bija ļoti grūts, taču rezultātā no 147 darbiem izvēlēts šīs balvas pirmais ieguvējs,» komentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Inforgram vadošais dizaineris Jānis Godiņš skaidro: «Mūsu dizains ir serviss, un tā mērķis ir palīdzēt jebkuram cilvēkam vienkāršā veidā izpaust savus vēstījumus. Dizains ir jebkurā mūsu uzņēmuma procesā – gan veidojot pašu produktu, gan darba kultūrā, gan komunikācijā ar klientiem.»

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2024 ieguvēji piecās kategorijās, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu jomās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma dizaineres Sarmīte Poļakova un Māra Bērziņa par biotekstilu Pre–Loved. Žūrija piešķīra arī piecas atzinības balvas, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde.

"Dizains ir problēmu risināšanas kompetence, kas izmanto dizaina metodes un estētiku, integrējot cilvēkus gan izstrādes procesā, gan pašos risinājumos. Runājot par dizaina atbildību, jāsecina, ka dizaina fāzē rodas aptuveni 40 % no visām pieejamības problēmām. Dizains kopā ar zinātni un tehnoloģijām ir sviras, kas var atbalstīt un radīt aprites, kā arī klimata pozitīvismu. Tādējādi izaicinājumi, ar kuriem saskaramies un kurus risina dizains, sākas ar cilvēkam, florai un faunai labvēlīga klimata saglabāšanu un beidzas ar pārmaiņām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta paātrināto progresu un draudiem, ko katram iedzīvotājam rada Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu. Ņemot to visu vērā, dizaina ētiskā dimensija kļūst aizvien aktuālāka," akcentēja fināla žūrija.

Šogad konkursā Gada balva dizainā saņemts par gandrīz 70% vairāk pieteikumu nekā pērn; kopā tie ir 172 iepretī 103 gadu iepriekš. Turklāt pieteikto darbu skaitā pašlaik dominē rūpnieciskais dizains, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc krīzes vairāku gadu garumā bija vērojama pieteikumu skaita samazināšanās un dalībnieku skaits dažādās kategorijās svārstījās. Būvniecības buma laikā dominēja interjera dizains, tagad par vadošo kategoriju kļuvis rūpnieciskais dizains. Tāpat ir arī pieaugums vides dizaina kategorijā saistībā ar pašvaldību ieinteresētību dizaina un labiekārtošanas jautājumos. Savukārt grafiskais dizains ir aktuāls jebkurā tirgus situācijā, šajā ziņā ir stabilitāte,» pieteikumu dinamiku raksturo Andrejs Broks, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs.

Gada balva dizainā 2015 konkursantu darbi būs apskatāmi no šodienas līdz svētdienai Rīgas starptautiskajā dizaina izstādē Design Isle, kas trešo reizi Ķīpsalā vienkopus pulcēs vairāk nekā 190 dizainerus no visas Baltijas.

Jēkabpils uzņēmums SIA MK dizains iepriekš veica bērnu rotaļlaukumu montāžu, taču tagad pievēršas arī savu produktu izstrādei, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jēkabpils uzņēmums SIA MK dizains piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014, un ir pieteicis savu dalību divās konkursa kategorijās – Importa aizstājējprodukts (virvju konstrukcija Tīklu piramīda bērnu rotaļu laukumiem) un Inovatīvākais produkts (bērnu rotaļlaukums Diva).

Agrāk uzņēmums nodarbojās ar virvju konstrukciju montāžu. Ņemot vērā, ka lielākā daļa elementu tika iepirkti ārzemēs un Latvijā uzstādīti, bija iespējams pelnīt tikai ar montāžu. «Tagad nepērkam ārzemēs, bet paši ražojam te,» saka Sergejs Semjonovs, SIA MK dizains rīkotājdirektors. Viņš piebilst – ja uzņēmumam nebūtu pieredzes projektēšanā un montāžā, šķistu, ka izdevīgāk ir nopirkt gatavus elementus un tikai uzstādīt, taču tagad ir vēlme attīstīties plašāk. «Nepārtraukti esam piedalījušies dažādās izstādēs un redzējām, ka ir tādi produkti kā poliamīda sieti un no tiem varētu veidot telpiskas konstrukcijas, kas savienotas ar metāla detaļām,» saka S. Semjonovs. To arī uzņēmums kopš 2011. gada dara, tādējādi aizstājot importa līdziniekus vietējā tirgū. Izejmateriāli tiek iepirkti ārzemēs, taču to sakombinēšana pēc uzņēmuma projekta notiek pašu ražotnē Jēkabpilī. Sākotnēji SIA MK dizains izstrādāja atsevišķus bērnu rotaļlaukumu elementus, bet jaunākais uzņēmuma veikums ir bērnu rotaļu laukums Diva. «Esam izstrādājuši jaunu produktu līniju, ko veido vairāk nekā 50 elementi, kas savienojas ar mūsu pašu izstrādātu mezglu. Tas ļauj pēc konstrukcijas savienot dažādus komponentus augstuma un savietojuma ziņā. Projektu, apvienojot mūsu izstrādātos elementus veselā rotaļu laukumā, esam realizējuši Lietuvas pilsētā Visaginā,» lepojas S. Semjonovs. Viņš uzskata, ka produkts atšķiras no konkurentu piedāvātajiem, tāpēc saredz tam potenciālu ne tikai Latvijā un Baltijā. Nākotnē plānots uzņēmuma izstrādāto produktu piedāvāt arī Skandināvijas valstīs. Savu produkciju uzņēmums tirgo, galvenokārt izmantojot tiešo mārketingu. Tāpat SIA MK dizains regulāri piedalās dažādās izstādēs, lai stāstītu par sevi plašākai auditorijai. «Prece ir sezonāla,» saka S. Semjonovs. Bērnu rotaļu laukumi ir aktuāli no pavasara līdz rudenim, tāpēc ziemā uzņēmums pievēršas jaunu produktu izstrādei, kā arī ražo mēbeles.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

«Daru tādas lietas, kuras pieaugušā cilvēkā modina Pīteru Penu, mana mērķauditorija ir ikviena iekšējais bērns»

Tā intervijā DB atzīst vācu dizainers Pols Kecs (Paul Ketz), kurš Rīgā viesojās ar lekciju Latvijas dizaineriem un arhitektiem kompānijas Reaton projektā MC2 Akadēmija.

Fragments no intervijas:

Ko var paveikt dizains?

Dizains rada pasauli ap cilvēkiem, tas tos vada. Veids, kā dzīvoklī ir izvietoti krēsli vai gaismas ķermeņi, ietekmē to, kā mēs sazināmies viens ar otru. To pašu var teikt par sabiedrisku vietu uz ielas. Dizains var apvienot cilvēkus, mudināt viņus veikt noteiktas darbības vai atturēt tās darīt. Piemēram, ja sols parkā ir pārāk īss, cilvēki bez jumta virs galvas nevar uz tiem gulēt. Tajā pašā laikā es esmu pārliecināts, ka dizains var izglābt pasauli, kaut arī tas skan patētiski.

Apbalvošanas ceremonijā mākslas centrā «Zuzeum» 12. aprīļa vakarā tika noskaidroti nacionālas nozīmes apbalvojuma Latvijas Dizaina gada balva 2018 laureāti.

Pirmo vietu ieguva RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti, autors: Associates, Partners et Sons, otro – elektroiekārtas Mass Portal industriālā dizaina valoda un Mass Portal plastikāta auklas žāvētājs FD1, autors: SIA Mass Portal, savukārt trešajā vietā ierindojās mājaslapa www.liepaja.lv - Liepājas pašvaldības mājaslapa, autors: SIA Wrong Digital. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņems finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā Latvijas dizaina starptautiskajam mārketingam.

Pirmās vietas ieguvēji savā uzrunā atzina: «Mūsu ģimenes mūs ir redzējušas ļoti maz, jo mēs pamatā strādājām ar šo projektu.» Un pateicās tiem, kas piekrita šāda filmu festivāla vizuālās komunikācijas un vides objektu izstrādei un novēlēja nākotnē saskarties ar arvien drosmīgākiem, krāsainākiem, rotaļīgākiem vizuālajiem noformējumiem Rīgas vidē.

Iepirkumos pasūtītāji lielākoties ņem vērā zemākās cenas principu, nevis drošības un kvalitātes standartus, sūrojas darba apģērbu ražotāji un tirgotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Darba apģērbu ražotāju Latvijā nav kļuvis vairāk. «Pirmskrīzes laikā uzradās jauni spēlētāji, bet tie grūtos gadus nepārdzīvoja,» raksturo SIA Sakta Tukums galvenais menedžeris Igors Koļesņikovs. «Konkurence bija lielāka pirms trim gadiem, bet patlaban tirgū ir apmēram četri lieli uzņēmumi, un katrs ieņem savu nišu,» vērtē SIA Lola dizains vadītāja Lolita Juženko. Savukārt SIA Grif komercdirektors Pēteris Celmiņš izsaka minējumu, ka Latvijā varētu būt aptuveni septiņi nozīmīgākie nozares dalībnieki. «2013. gadā bija jūtams tirgus pieaugums, taču 2014.gadā, it sevišķi pēc mums visiem zināmo sankciju ieviešanas, tirgus samazinās, bet konkurence ļoti saasinās,» viņš turpina.

Z/s Lēpes ievieš netradicionālus augus, pieradinot tos Latvijas apstākļiem

Stādu audzētavā Lēpes ir plaša dekoratīvo augu kolekcija, kurā jau vairākus gadus tiek veiksmīgi aklimatizēti un novēroti Latvijas apstākļiem arī netradicionāli augi – vēdekļlapu kļavas, magnolijas, Japānas ķirši jeb sakuras, veigelas, līčijas un godži ogas. Saimniecībā tiek veidota arī ziemojošu hortenziju kolekcija.

Medī jaunumus

Saimniece Irina Strautiņa stāsta, ka viņas dārzā ir ap 1400 dažādu šķirņu augu – skujkoki, lapu koki, ziemcietes un dažādi sugas īpatņi. Agrāk darbojusies ar aprikozēm un persikiem, bet tagad interese ir par daudziem augiem. «Mans hobijs ir magnolijas, sakuras un hortenziju kolekcija, arī rododendri. Mani interesē viss, kas ir jauns un nav pie mums audzis. Tās ir galvenokārt jaunās šķirnes,» atklāj saimniece. Jau 13 gadus viņa sadarbojas ar Šmita kokaudzētavu Polijā, kur arī tiek iegādāti interesanti sugas īpatņi. «No viņa var dabūt jaunumus. Ne vienmēr tos var iegūt, bet es cenšos tos «medīt». Jāgaida arī rindā,» stāsta dārzniece. Vispirms viņa izpēta auga ziemošanas zonas un cenšas neiegādāties Itālijas klimatam piemērotus, bet pērk tos, kas ziemo Polijas ziemeļdaļā. Līdz šim visus izdevies ieaudzēt Latvijas zemē, pat ziemā neviens no tiem netiek piesegts. I. Strautiņas dārzā aug divas magnoliju šķirnes, viena no tām viesošanās laikā saimniecībā jau bija uzziedējusi. Saimniece atceras, ka divas ziemas pēc kārtas bija -30 grādu liels sals un ziemeļu vējš, bet magnolijām nekādu skādi tas nav nodarījis.

Jaunais Samsung QLED sērijas televizors Q8C ir tik spilgts, ka spēj izgaismot palielu istabu

Pēc iepazīstināšanas ar LCD, LED, OLED, 4K, 3D un zem citiem akronīmiem paslēptām tehnoloģijām televizoru ražotāji atkal sagādājuši iespēju apgūt jaunu burtu kombināciju. Samsung šopavasar nāca klajā ar jaunu sēriju – QLED. Sēriju, kuras redzamākais pienesums ir neparasti košs ekrāns. Nu tik ļoti, ka to varētu izmantot lampas vietā istabas izgaismošanai.

QLED ir interesants iepriekš iepazītu tehnoloģiju hibrīds. Tajā izmantots kvantu punktu tehnoloģijā veidots LCD jeb šķidro kristālu panelis, kam pievienots LED aizmugurgaismojums. Kvantu punktu displejs sastāv no kristāliem, kas ir mazāki par vienu desmittūkstošo daļu no cilvēka mata diametra un īpaši aktīvi absorbē un izstaro gaismu, pārvēršot to gandrīz jebkurā optiskā spektra krāsā. Sērijā ietilpst līderis Q9F, vidējais brālis Q8C un divi jaunākie Q7F un Q7C. Pēdējie burti nosaukumos informē, vai modelis ir ar plakanu (Flat) vai ieliektu ekrānu (Curved). DB rīcībā nonāca labākais no sērijas ieliektajiem modeļiem – Q8C ar 55 collu ekrānu

Uz Milānas dizaina nedēļas izkārtnes šogad spoži izgaismojās stilu daudzveidība, ilgtspēja un inovācijas, skaistuma un dzīvnieku tēmas, aizvien grandiozāka dizaina mantojuma augšāmcelšanās un jauno un citādi domājošo ienākšana industrijā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Milānas dizaina nedēļa ir sprints. Tas nozīmē uz mirkli ieskatīties dažās no atvērtajām t.s. šovrūmu durvīm Brerā, pārmijot pāris vārdus ar viesmīlīgo personālu, tad traukties uz Tortona ielas rajonu, kur šogad īstu eksploziju piedzīvoja japāņu dizains jaunā un pasaulslavenā dizaina dieva Oki Sato vadībā, bet uz saules rietu atgriezties Milānas sirdī – tur Piazza del Duomo izvietotajā izstādē La natura dell’abitare (kurators – dizaina un inovāciju studija Carlo Ratti Associati) veldzēt acis un prātu zaļojošajās izmeklētu šķirņu koku galotnēs un krāšņu puķu dobēs.

Nākošā dienā skrējiens turpinās izstāžu centrā Rho Milano. Īsos pārtraukumos starp bagātīgajām ekspozīcijām sekot ekscentriskā holandiešu dizaina maksimālista Marsela Vandera (Marcel Wanders) vai inteliģentās itāliešu domātājas dizaineres Paolas Navones stāstiem, vai, atvelkot elpu pie kafijas tases, ieklausīties loģiskajā Salone del Mobile un vienlaikus Kartell prezidentā Klaudio Luti (Claudio Luti), kurš gluži kā uz šaha galdiņa izspēlē situāciju un skaitļus globālajā dizaina industrijā un Milānas lomu tajā. Redzēt vēl to…. paspēt tur… Milzīgie ļaužu pūļi ielās un izstāžu stendos, spožā saule un karstums tikai uzkurināja dizaina trakumu.

Padarot spēļu datoru ROG Strix Scar II vizuāli neuzkrītošāku, Asus radījuši iespēju to nekaunoties lietot arī darba vajadzībām

Datorspēļu cienītājiem savienot patīkamo ar lietderīgo ir ārkārtīgi grūti, jo biroja vajadzībām paredzētie datori īsti nespēj tikt galā ar aizvien prasīgākajām spēlēm, bet spēļu ierīces ir pārāk izaicinošas, lai tās paņemtu uz biznesa tikšanos. Taču aizvien vairāk saules staru iespīd arī «geimeru» ielā, un savu artavu tajā ielikuši Asus pārstāvji, laižot tirdzniecībā ierīci ar garu nosaukumu ROG Strix Scar II GL704G.

Oficiāli tas tiek pieteikts kā spēļu dators, un arī uz kastes greznojas uzraksts Republic Of Gamers, taču šoreiz taivānieši centušies to padarīt neuzkrītošāku, biznesa nolūkiem noderīgāku.

Dizains

Testa modelis DB rīcībā nonāk čemodāna izmēra iepakojumā, un datora kaste tajā neaizņem pat pusi. Komplektā ir arī lielas austiņas ar pievienojamu mikrofonu un kvalitatīva mugursoma Strix Scar II izmērā. Nepārprotams mājiens, ka ar datoru var doties paspēlēties arī ārpus mājas. Nav gan teikts, ka visos veikalos būs tieši tāda komplektācija, tādēļ koncentrējamies uz pašu datoru.

Otrdien, 18. novembrī, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, atklāta unikāla multimediāla izstāde Naudas dizains. PIN kods, kurā līdz pat 2015. gada 15. februārim varēs iepazīt vairāk nekā 20 gados paveikto lata banknošu, monētu un tagad arī Latvijas eiro monētu dizaina veidošanā, informē Latvijas Bankas un GORS pārstāvji.

Vairāk nekā 40 izcilāko Latvijas mākslinieku darinātās naudas zīmes Latgales vēstniecībā GORS sniegs stāstu par naudas un personības attiecībām telpā un laikā. Digitālās slīdrādes ievedīs naudas dizaina autoru – gleznotāju, instalāciju autoru, grāmatu ilustratoru, tēlnieku un daudzu citu mākslas nozaru pārstāvju darbistabās, monitorā atdzīvosies mums tik mīļās 1 lata monētas ar īpašu dizainu, bet pie interaktīvā darbagalda kopā ar māksliniekiem varēs zīmēt savu monētu.

Multimediālā izstāde Naudas dizains. PIN kods parāda visas 20 gadu laikā radītās naudas zīmes, to tapšanas vēsturi, kādu romantisku mītu par mākslinieku un viņa mūzu, arī nesen kaltās eiro monētas un tikko tapušās skices tām monētām, kuras pavisam drīz ieraudzīsim gan Latvijā, gan visās Eirosistēmas valstīs.

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Līdzjutēju aptaujā noskaidrots formas dizains, ar kādu Latvijas Nacionālā futbola izlase aizvadīs savus izbraukuma mačus 2020. gadā, informē Latvijas Futbola federācija.

No trim variantiem pārliecinoši lielākais balsu skaits tika dizainam ar pakāpeniski sašaurinātām diagonālām līnijām. Šī ir pirmā reize, kad izlases krekla dizaina izvēle tika uzticēta valstsvienības līdzjutējiem.

2020. gadā Latvijas izlase spēlēs "adidas" zīmola ekipējumā, turpinot nu jau vairāk nekā desmit gadus ilgo sadarbību ar vienu no vadošajiem sporta ekipējuma ražotājiem pasaulē.

Šogad Latvijas izlasei būs arī jauns mājas spēļu formas dizains. Pamata formas dizains plašākai publikai tiks prezentēts vēlāk.

Apbalvošanas ceremonijā sestdien, 10. jūnijā, Miami, ASV tika pasniegta vides dizaina balva SEGD 2017, kuru starp vairākiem prestižiem ekspozīciju projektiem ieguva arī Latvijas dizaina biroja H2E veidotā ekspozīcija Raiņa muzejam Tadenavā.

Šogad balvu saņēma arī tādi projekti kā Nacionālā Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzeja ekspozīcija Vašingtonā, ASV (dizains Ralph Appelbaum Associates), ekspozīcija La Cité du Vin Bordo, Francijā (dizains Casson Mann), ekspozīcija Closed Worlds Ņujorkā, ASV (dizains Pentagram).

SEGD konkurss tika izveidots 1987. gadā, lai atzīmētu pasaules sasniegumus vides grafikas dizainā. Tā mērķis ir veicināt vizuālās komunikācijas izmantošanu vidē un parādīt tās svarīgo lomu.

Pretstatā mūsdienās izplatītajai satura iegūšanai digitālajos nesējos, H2E veidotā muzeja ekspozīcija apmeklētājiem liek darboties ar rokām un taustāmiem izziņas materiāliem. Ekspozīcija ir veidota kā rotaļa, kas mudina ieraudzīt un saklausīt visu, ko piedzīvojis izcilais latviešu dzejnieks, dramaturgs un politiķis Rainis (1865-1929) savas dzīves pirmajos gados. Šī vieta bija viņa personības veidošanās pamats, tādēļ ekspozīcijas koncepcija ir bērnības muzejs. H2E veidotā stāsta mērķauditorija ir bērni, un tās saturu viņi izzina ar koka lodīti, kas izved cauri visai ekspozīcijai.

A/S Latvijas balzams ražotais degvīns Amber Gold™ Vodka šogad ieguvis otro dizaina balvu.

Nupat saņemta Red Dot 2017 balva disciplīnā Komunikācijas dizains. Iepakojums, kura autors ir Ēriks Šulcs no dizaina aģentūras BrandBox, tapis, iedvesmojoties no Baltijas jūras un dzintara, kas ir arī degvīna Amber Gold vadmotīvs.

Red Dot balva ir viens no starptautiski pazīstamākajiem dizaina apbalvojumiem, kuru organizē Vācijas Ziemeļreinas–Vestfālenes Dizaina centrs. Šogad organizatori disciplīnā Komunikācijas dizains saņēma vairāk nekā 8000 pieteikumus no 50 pasaules valstīm. Visus darbus vairāku dienu garumā vērtēja 24 neatkarīgi nozares profesionāļi.

«Produktu mēs «pērkam arī ar acīm». Katra šāda starptautiska balva veicina arī Latvijas atpazīstamību un paver jaunus eksporta tirgus ražotājiem,» komentē Dana Hasana, Amber Beverage Group un Latvijas balzams komunikācijas vadītāja.

Pārtikas ražotājs MILZU! sadarbībā ar dizaina aģentūru Diena pirms Jāņu nakts (DPJN) ieguvis Red Dot Design Award apbalvojumu kategorijā Komunikācijas dizains 2016 par MILZU! BIO pārslu iepakojumu.

Šogad konkursā savus darbus iesnieguši uzņēmumi un dizaineri no 46 valstīm. 26 eksperti no visas pasaules, vairāku dienu garumā, vērtēja iesniegtos darbus - klātienē, kā arī ar interneta starpniecību.

MILZU! zīmola radītājs un uzņēmuma īpašnieks Enno Ence komentē: «Mums ir tieši 2 sekundes laika, lai noķertu pār plauktu slīdošo pircēju acu skatienu. Un, veidojot BIO pārslu iepakojumu, tam pievērsām īpašu vērību. Sākotnēji iepakojumu izveidē piesaistījām mūsu tiešo auditoriju - bērnus, kas ar saviem novērojumiem un idejām deva mums iedvesmu un pārliecību par to, kādam būtu jābūt MILZU! iepakojumam.»