Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs savā blogā, paužot personisko viedokli, bažījas, vai a/s Pasažieru vilciens (PV) iecerētais pasažieru vilcienu iepirkums maz ir nepieciešams.
I. Kasjanovs savā blogā īpaši uzsver, ka masu medijos bieži tiek minēta tikai daļa no projekta izmaksām – 144 milj. Ls, kas nepieciešami pašu jauno vilcienu iegādei.
«Tomēr 144 miljoni Ls attiecas vien uz vilcienu iegādi, nevis uz visu projektu kopā. Par vilcienu uzturēšanu ir atsevišķa tāme. Ņemot vērā šo apstākli, kopējās projekta izmaksas ir 429,4 milj. Ls nevis tie 144 milj. Ls, kas visbiežāk cirkulē masu medijos. Turklāt izdevumi uzturēšanai netiks finansēti no ES Kohēzijas fonda, bet gan no PV, tātad no braucēju maciņiem. Ko nozīmē 429,4 milj.? Vien to, ka neapšaubāmi pieaugs vilciena braukšanas biļetes cena,» brīdina ekonomists.
I. Kasjanovs arī vērš uzmanību uz faktu, ka teju 430 milj. Ls lielo investīciju projekta plānotāja a/s PV apgrozījums 2012. gadā bijis tikai 40 milj. Ls. Viņaprāt, sarūkošais a/s PV apgrozījums liecina par pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu zemo potenciālu pašreizējos demogrāfiskajos apstākļos.
«Es saprotu, ka PV ir šim projektam apakšā kāds biznesa plāns (cerams), bet es īsti neredzu, kā var atmaksāties šie līdzekļi bez būtiskas cenu palielināšanas. Vienīgais variants ir tāds, ka jaunie vilcieni ir ar milzīgu ekspluatācijas izdevumu mazinājumu, kas būtiski celtu rentabilitātes rādītājus,» norāda ekonomists.
Komentējot ekonomista pausto, PV pārstāvji Db.lv norādīja, ka «attiecībā uz blogā minētajiem finanšu aprēķiniem vēlamies norādīt, ka tajos ir izmantota nekorekta informācija un tā neparāda reālo situāciju – ne peļņas, ne zaudējumu aprēķinos, ne arī PV «ikdienas izdevumos». Par norādītās summas saistībā ar vilcienu iepirkumu nav korektas – 600 miljoni eiro bija plānotā vilcienu iepirkuma projekta kopējā summa, taču līgums, par kuru pašlaik notiek mediācijas process, nav slēgts par visu kopējo projekta summu».
Tāpat uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka «dzelzceļš, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, ir viens no efektīvākajiem naftas produktu un energoresursu izmantošanas ziņā. Tas pie vienāda daudzuma enerģētisko resursu izmantošanas spēj veikt vairāk pārvadājumus, īpaši, pie lielākiem (virs 150 km) attālumiem. Dzelzceļš vidēji ir divas piecas reizes energoefektīvāks par autotransportu un gaisa transportu».
«Eiropas Komisijas Baltā grāmata – ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu paredz, ka līdz 2050. gadam lielākajai daļai vidējā attāluma pasažieru pārvadājumiem būtu jānotiek pa dzelzceļu un visām pamattīkla lidostām būtu jābūt savienotām ar dzelzceļa, vēlams ātrgaitas dzelzceļa tīklu. Arī Latvijas Nacionālajā Attīstības plānā (NAP) ir paredzēts nodrošināt «attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību, organizējot Sabiedriskā transporta pakalpojumus vienotā autobusu un vilcienu maršrutu tīklā». Vēl daudzos starptautiskos un Latvijas līmeņa politikas plānošanas dokumentos tiek uzvērts, ka dzelzceļš pārvadājumu jomā ir prioritāte,» jaunu vilcienu iegādes nepieciešamību skaidro PV pārstāvji.
Arī Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds uzsvēra jaunu vilcienu nepieciešamību, jo esošais sastāvs ir fiziski nolietojies.
Db.lv jau daudzkārt vēstījis, ka jaunā vilcienu iepirkuma ietvaros PV plāno iegādāties 34 elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus. Ņemot vērā iespēju pazaudēt iepirkumam paredzēto Kohēzijas fonda finansējumu, valdība jau vairākkārt aiz slēgtām durvīm lēmusi par iespēju pārdalīt vilcienu pirkšanai paredzētos 100 milj. Ls citiem mērķiem, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.