Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pagājušajā mēnesī samazinājušās Latvijas Bankas ārējās rezerves, liecina centrālās bankas apkopotie dati.

Rezerves jūnijā, salīdzinot ar maiju, sarukušas par 80,2 miljoniem eiro jeb 1,4%. Kopējais ārējo rezervju apjoms jūnija beigās bijis 5,78 miljardi eiro.

Kā skaidro centrālās bankas eksperti, ārējo rezervju samazinājumu galvenokārt ietekmēja kredītiestāžu ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu samazinājums. Savukārt Latvijas valdības ārvalstu valūtās nogultīto līdzekļu izmaiņām bija palielinoša ietekme.

Ārvalstu konvertējamās valūtas pozīcijas sasniedza 5,4 miljardus eiro. LB dati liecina, ka zelta rezervju vērtība jūnija beigās bija 237,25 miljoni eiro, savukārt speciālās aizņēmuma tiesības sasniegušas 117,81 miljonu eiro. Rezerves pozīcijas Starptautiskajā Valūtas fondā bija 60 tūkstoši eiro.

Šā gada augustā Latvijas Bankas (LB) ārējās rezerves palielinājušās par 0,4% jeb 20 miljoniem eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopējais ārējo rezervju apjoms sasniedzis 5,7 miljardus eiro. No tiem lielāko daļu jev 5,3 miljardus eiro veido ārvalstu konvertējamās valūtas, bet 263,5 miljonus eiro – zelta rezerves. 116,5 miljoni eiro vērtībā LB bilancē bija speciālās aizņēmuma tiesības, bet 0,06 miljonu eiro apmērā – rezerves pozīcija Starptautiskajā Valūtas fondā.

Bankas rezervju pieaugumu galvenokārt ietekmēja ārvalstu valūtu un zelta pārvērtēšana, kā arī Latvijas valdības ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu pieaugums.

Savukārt samazinoša ietekme bijusi vērtspapīru pārvērtēšanas rezultātam.

Latvijas Banka darbojas ierastajā darba režīmā, pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildot uzticētos uzdevumus, tostarp starpbanku maksājumu infrastruktūras uzturēšanu, tautsaimniecības, uzņēmēju un iedzīvotāju nodrošināšanu ar skaidru naudu, Latvijas valūtu un zelta ieguldījumu apsaimniekošanu un citus uzdevumus, informē LB preses sekretārs Jānis Silakalns.

Latvijas Bankas uzdevumu izpilde nav ietekmēta, pirmdien nacionālā banka atsāks darbību ierastajā darbadienas režīmā. Tostarp uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī tautsaimniecībai kopumā tiks nodrošināti visi ierastie pakalpojumi.

Latvijas Bankas uzdevumi ir:

– līdzdarboties eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;

– emitēt skaidro naudu Latvijā un piedalīties skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– nodrošināt valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;

– uzturēt starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru (t.sk. zibmaksājumu infrastruktūru) un veicināt to raitu darbību;

– pārvaldīt ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;

Latvijas Bankas ārējās rezerves oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieaugušas par 142,9 miljoniem eiro jeb 2,5%, liecina centrālās bankas dati.

Rezervju pieaugumu lielākoties ietekmēja Latvijas valdības un kredītiestāžu ārvalstu valūtās noguldīto līdzekļu pieaugums.

Kopējais LB ārējo rezervju apjoms sasniedzis 5,9 miljardus eiro. No tiem lielākā daļa jeb 5,5 miljardi eiro bija ārvalstu konvertējamās valūtas, zelta rezerves veidoja 243,93 miljonus eiro, bet rezerves pozīcija Starptautiskajā Valūtas fondā – 0,06 miljonus eiro. Speciālās aizņēmuma tiesības sasniegušas 136,99 miljonus eiro.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ievēro KNAB noteiktos ierobežojumus pildīt amata pienākumus un pašlaik neatrodas Latvijas Bankas telpās, informē centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Latvijas Banka darbojas ierastajā darba režīmā, mūsu uzdevumu izpilde nav ietekmēta. Tostarp uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī tautsaimniecībai kopumā tiek nodrošināti visi ierastie pakalpojumi (no tiem būtiskākie – starpbanku maksājumu infrastruktūras nodrošināšana un uzņēmēju un iedzīvotāju apgāde ar skaidru naudu); sūdzības nav saņemtas un problēmas nav konstatētas.

Saskaņā ar likumu Latvijas Banku pārvalda bankas padome un valde. Bankas padomes sastāvā ir 6 cilvēki, un pašlaik Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda vietniece Zoja Razmusa. Padome ir lemtspējīga, savukārt nacionālās bankas operatīvo darbību uzrauga valde.

Kā jau publiski to paudušas valsts vadošās amatpersonas, Latvijas Banka šajās dienās pierāda, ka spēj nodrošināt darbu 24/7 režīmā, tostarp pieņemot atbildīgus un kvalitatīvus lēmumus par aktuālajiem jautājumiem, piemēram, «ABLV Bank» situāciju, viņš uzsvēra.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas Bankas (LB) peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 59 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina centrālās bankas pārskats.

Nozīmīgāko Latvijas Bankas ienākumu daļu veidoja ienākumi no ārvalstu valūtas rezervju ieguldījumiem drošos un augsti likvīdos finanšu instrumentos.

Saskaņā ar likumu Par Latvijas Banku 65% jeb 38,3 miljoni eiro no LB 2013. gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – LB rezerves kapitālā. Iepriekšējo piecu gadu laikā centrālā banka valsts ieņēmumos no savas peļņas kopumā ieskaitījusi 201 miljonu eiro.

Ņemot vērā, ka šā gada 1. janvārī Latvija pievienojās eirozonai un LB kļuva par eirosistēmas dalībnieci, LB daļa ECB kapitālā palielinājās līdz 0,2821%, kas atbilst 30,53 miljoniem eiro.

Janvārī LB pārskaitīja ECB ārējās rezerves 205,27 miljonu eiro apjomā, kas atbilst LB proporcionālai daļai no citu Eirosistēmas centrālo banku iepriekš pārskaitīto ārējo rezervju tirgus vērtības. 15% jeb 30,8 miljoni eiro tika pārskaitīts zeltā, bet 85% jeb 174,5 miljoni eiro – Japānas jenās. Par ECB pārskaitītajām ārējām rezervēm Latvijas Banka saņēma prasību pret ECB 163,48 miljonu eiro apjomā.

Arvien biežāk izskan bažas par iespējamo tautsaimniecības pārkaršanu, un, lai arī mums nedraud 2009. gada kritiens bezdibenī, tomēr iezīmējas vairākas līdzīgas pazīmes, preses konferencē piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Tas liecina – bez apņēmīgas un tālredzīgas rīcības riskējam iedragāt uzņēmumu konkurētspēju un nolemt ekonomisko izaugsmi un labklājības pieaugumu stagnācijai daudzu gadu garumā, vienlaikus arī apdraudot fiskālo stabilitāti nākotnē. Šā gada 2. ceturksnī eirozonas ekonomikas izaugsme turpināja nostiprināties. Reālais IKP pieauga par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 2,2% gada griezumā.

Gada pirmajā pusē izaugsmi eiro zonā veicināja iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Eiro zonas darba tirgus nosacījumu uzlabošanās paaugstina mājsaimniecību ienākumus un patēriņu, bet uzņēmēju un patērētāju konfidences līmeņu kāpums ļauj cerēt arī uz turpmāku izaugsmi tuvākajā laikā. Turklāt ārējās vides uzlabošanās atspoguļosies tirdzniecības un eksporta kāpumā. Tai pat laikā ekonomikas izaugsmes perspektīvas labvēlīgāku attīstību joprojām kavē gausais strukturālo reformu īstenošanas temps. Eiro zonas inflācija saglabājās zem mērķa līmeņa, taču jaunākais Eurostat ātrais novērtējums uzrādīja, ka šī gada augustā eiro zonas inflācijas gada pieaugmuma temps ir pakāpies līdz 1.5%.

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Tāpat Siliņa sacīja, ka atbilstoši LDDK aicinājumam nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.

Premjere skaidroja, ka šāda vēlme bijusi jau šogad, bet tas izdevies tikai Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir jauna ministrija. "Uzreiz to paveikt nevar," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.

Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.

Tāpat tikšot meklētas iespējas valsts kapitālsabiedrību padomju skaita samazināšanai, pārskatīti to atalgojuma principi. Plānots arī pārskatīt komandējumu naudas, iespējams, atceļot 30% piemaksas par ārvalstu komandējumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka medicīna nepārtraukti būs valdības darba kārtībā, meklējot iespējas piešķirt papildu līdzekļus.

Lai arī pērn Latvijas bankas strādājušas ar peļņu, kredītportfeļu kritums ir rimies un likviditāte ir augstā līmenī, vēl arvien pastāv sistēmiski riski, kas var apdraudēt Latvijas finanšu sektoru.

To, uzstājoties Saeimā ar ikgadējo ziņojumu par nacionālo drošību, ceturtdien norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Ārējie riski, pēc viņa teiktā, saistās ar iespējamu parādu krīzes padziļināšanos eirozonā. «Ārējās vides negatīvā ietekme uz Latvijas finanšu sistēmu var galvenokārt izpausties caur ārējo pieprasījumu un ekonomisko izaugsmi,»skaidroja premjers.

«Aizņēmēju kredītrisks saglabājas augsts, it īpaši mājsaimniecību segmentā, ņemot vērā joprojām salīdzinoši augsto bezdarba līmeni valstī. Ja ārējo faktoru ietekmē tautsaimniecība piedzīvotu recesiju, aizņēmēju rezerves absorbēt papildu finanšu sarežģījumus būtu ierobežotas un kredītiestāžu kredītu, īpaši pārstrukturizēto kredītu, portfeļa kvalitāte, pelnītspēja un turpmākās kreditēšanas izredzes pasliktinātos. Tādējādi nav izslēgta papildu uzkrājumu nedrošiem kredītiem veidošanas nepieciešamība, kas, savukārt, varētu negatīvi ietekmēt banku darbības rādītājus. Banku sektora kredītportfelī joprojām saglabājas ievērojams pārstrukturēto kredītu īpatsvars, kas ir nozīmīgs riska avots bankām,» uzrunājot Saeimas deputātus, norādīja V. Dombrovskis.