Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eko Kurzeme iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu projektu darbam galvaspilsētā.

Eko Kurzeme piedāvātais atkritumu apsaimniekošanas tarifs Rīgā ir 6.5 lati par kubikmetru, un tas ir zemāks nekā Liepājas reģionā un Kuldīgas novadā, kur uzņēmums pašreiz darbojas, Db apgalvoja SIA Eko Kurzeme izpilddirektors Andris Karlsons. Uzņēmums licenci darbībai galvaspilsētā saņēmis pirms četriem gadiem, tomēr arī tagad neesot pārliecības, ka varēs aprīlī sākt strādāt Rīgā kā plānots.

«Tehniski esam gatavi, Rīgā ir nodibināta filiāle, taču nav skaidrības, vai un kad apstiprinās iesniegto tarifu,» atzina uzņēmuma vadītājs. SIA Eko Kurzeme apkalpo aptuveni 90 % tirgus Liepājas rajonā un ap 40 % Liepājas pilsētā, kā arī daļu Kuldīgas novada. Pērn strādāts ar teorētisku peļņu, ironizēja direktors, jo daudz esot debitoru. «Pašvaldības no labākajiem klientiem kļuvušas par riskantākajiem,» viņš sacīja.

Aizvadītajā nedēļā piecas komercķīlas, katra par 1 918 655.00 reģistrētas SEB bankā, kur ķīlas devēji ir saistīti ar atkritumu biznesā iesaistīto Eko Baltija.

Vienu ķīlu devis Gamar Holding, parādnieks ir Waste Baltija 2, vienu ķīlu devusi SIA Jūrmalas ATU, parādnieks ir Waste Baltija 2, bet vēl trīs ķīlas par šādu pašu summu devusi pati SIA Waste Baltija 2. Ķīlu reģistrācija saistīta ar virkni darījumu, kuru rezultātā notikusi atkritumu apsaimniekošanas tirgus konsolidācija, db informēja SIA Eko Baltija valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Db jau rakstīja (22.02.2008), ka no šī gada 6. februāra 30,56 % atkritumu apsaimniekošanas kompānijas SIA Eko Kurzeme pieder komanditsabiedrībai Otrais Eko fonds, bet no 7. februāra pārējie 69.44 % - SIA Waste Baltija. Komanditsabiedrību izveidojušas divas akciju sabiedrības - Perseus un Eko Investors, kas ir Perseus īpašniece, kā arī Latvijas Garantiju aģentūra.

Mūsdienu globalizētajā pasaulē, tostarp arī Latvijā, runājot par nevienlīdzību, ļoti spilgti iezīmējas dalījums starp lielajām pilsētām un laukiem jeb, franču ģeogrāfa un rakstnieka Kristofa Gijo vārdiem runājot, perifēriju.

Lielajās pilsētās visā Eiropā un ASV, Latvijas gadījumā - īpaši Rīgā, ir augstākas algas, zemāks bezdarba līmenis, tur koncentrējas izglītotākie prāti. Lielās atšķirības cilvēku izglītības un pārticības ziņā starp lielpilsētām un laukiem raksturo arī vēlēšanu rezultāti. Piemēram, pret Brexit bija teju visa Londona, bet par Eiropas Savienības pamešanu visaktīvāk iestājās Anglijas mazpilsētu iedzīvotāji.

K. Gijo raksta, ka dzeltenās vestes Francijā ir absolūta perifērās valsts daļas izmisuma izpausme. Ja palūkojas uz populistu labajiem rezultātiem Eiropā, tad vēlētāju sadalījumā skaidri redzams, ka to atbalsta bāze ir mazpilsētās un laukos dzīvojošie. Franču ģeogrāfs K. Gijo savos darbos uzsver, ka tā dēvētā strādniecība dzīvo ārpus lielpilsētām, saņem mazas algas un ir tā sauktie neredzamie cilvēki, par kuru dzīvi valdošajai elitei nekādas intereses nav. Tieši tādēļ Brexit iznākums un dzelteno vestu protesti ir likumsakarīgs iznākums tam, ka šie cilvēki beidzot iznāk no pagrīdes.

Gaujas Nacionālajā parkā vērojams liels uzņēmējdarbības un apmeklētāju blīvums. Izpratne par dabar vērtībām atšķiras

«Pēdējā laikā aizvien aug to cilvēku skaits, kuri, dzīvojot nacionālajā parkā, saskata arī šīs teritorijas pievienoto vērtību. Tie parasti ir izglītotākie cilvēki ar augstāku atbildības sajūtu. Viņi šeit nedzīvo ar vēlmi tikai patērēt pieejamos resursus. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas resursi vajadzīgi, lai cilvēkus priecētu, garīgi un fiziski uzlādētu, tāpēc kopumā sabiedrībā būtu jāmaina izpratne par nacionālo parku vērtībām,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Viņa pārziņā ir Latvijā pirmais, vecākais un teritorijas ziņā lielākais nacionālais parks - Gaujas Nacionālais parks (GNP) -, kas izveidots 1973. gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas.

Nākamnedēļ, 23. aprīlī notiks mākslas un antikvāro priekšmetu izsole, ko ik pavasari rīko izsoļu nams Artembassy sadarbībā ar Rietumu Banku, informē bankas pārstāvji.

«Nevienam nav noslēpums, ka daudzi mākslas priekšmeti regulāri parādās te šeit, te tur, gadiem pāriet no rokas rokā, meklējot īsto saimnieku un kolekciju. Toties kolekcionāri alkst iegūt līdz šim nezināmus artefaktus, kas spēs papildināt viņu krājumus. Tādējādi viens no izsoļu nama galvenajiem uzdevumiem ir piedāvāt tirgū līdz šim nebijušus priekšmetus. Kāds labi pazīstams izsoļu nama Christie’s darbinieks par šo tēmu ir teicis: «Mans darbs ir meklēt tās kolekcijas, par kurām visi ir aizmirsuši!»,» stāsta uzņēmuma Artembassy īpašnieks un vadītājs Aigars Grīnbergs.

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, šo zonu nosakot par pils aizsardzības zonu.

Iniciatīvas iesniedzējs Gaitis Grūtups rosina steidzamā kārtā Latvijas Republikas Kultūras ministrijai īpaši noteikt Likumā par kultūras pieminekļa aizsardzību paredzēto Jelgavas pilis aizsardzības zonu. Viņaprāt, tai būtu jāietver pils ainava tās parādes pusē ievērojami vairāk nekā 100 metru apkārtnē, kā tas saskaņā ar minēto likumu ir tad, ja aizsardzības zona nav īpaši noteikta.

«Likums paredz, ka Aizsardzības zonā nav atļauts būvēt, mākslīgi pārveidot reljefu, izcirst vai stādīt kokus, pirms to nav izvērtējuši lietpratēji un tam nav dota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja. Kāpēc tas ir aktuāli? Ja Jelgavas pašvaldībā ies kā līdz šim, tad Latvijas simtgadē Jelgavas centrā pie Lielupes tilta un XVII gadsimtā pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelii projektētās pils ikkatru būs tapis nomācoša izmēra lielveikals- noliktava (pēc projekta skices divreiz lielāks nekā pils), kas turklāt atradīsies pilsētas šaurākajā vietā ( kāds ir Lielupes tilts). Tādējādi var iznākt, ka, katru, kas pa Lielo ielu dosies uz Jelgavas centru, vairāk uzrunās reklāmām «daiļotais» lielveikals - noliktava un nevis Lielupes ūdenī zaigojošā pils. Pēc daudzu lietpratēju pārliecības dominantei šajā vēsturiskajā ainavā tomēr ir jāpaliek pilij,» norāda iniciatīvas autors.

26. augustā Kuldīgā paredzēta publiska sanāksme saistībā ar SIA Tehenergo ieceri uzstādīt vēja ģeneratoru Kuldīgas novada Upīškalnā.

Šobrīd vēja ģeneratora būvei Upīškalnā izsludināta sabiedriskā apspriešana. Kuldīgas domē iecere apspriesta saistībā saistībā ar Kuldīgas virzīšanu UNESCO sarakstam, vēstī laikraksts Kurzemnieks. Ģenerators, lai arī atrodas ārpus pilsētas, būs redzams pilsētas ainavā no skatu torņiem. Ja tādi tiek uzcelti vairāki dažādos uzkalnos ap pilsētu, tie neatgriezeniski ietekmēs ainavu. Tā kā tas noteikti nebūs pēdējais ģenerators, ko iecerēts uzbūvēt, jautājums jārisina konceptuāli – vai vispār atļaut šādus vertikālus akcentus pilsētas ainavā, sprieduši deputāti.

Latvijas ainavā vēja ģeneratori – vējdzirnavas – vēsturiski ir bijuši, taču ne tik augsti, kā tos būvē šobrīd. Pašvaldība nolēmusi, ka jāpieņem saistošie noteikumi par skatu punktiem, kā arī jāiezīmē teritorija, kur šādus objektus drīkstēs būvēt. Jautājuma risināšanai nolemts veidot darba grupu.

Pastāv teiciens, labi zināms mākslas kritiķu rindās - konteksts ir karalis. Lietas pašas par sevi ir vienkārši lietas. Viss pārējais ir kontekstā jeb, kā māca katrs glancēts žurnāls - mūsu galvās.

Piemēram, okupācija ir vienkāršs tehnisks termins. Tā mums liekas slikta Padomju Savienības kontekstā, bet diez vai kāds latvietis naktīs neguļ aiz tā, ka mēs jau kuro gadu paši veidojam okupācijas karaspēku kaut kur tālu austrumos. Tātad ir arī laba okupācija. Tāpat politiķa demisija - vienkārši runājot, tā ir aiziešana no darba pēc paša vēlēšanās. Pretēji masu medijos un publikas atpziņā atstātajam nospiedumam, demisija pati par sevi nav ne vainas, ne atbildības cēla uzņemšanās. Tā nav kāds īpašs apliecinājums, kuru paveikt var tikai īsts valstsvīrs, un nekad ne parasts politiķis. Tā var tāda būt - noteiktā kontekstā. Bet var arī nebūt. Dombrovska gadījumā šāda cēla konteksta, protams, nav.

Laikā, kad pie Rātsnama notiks pikets, pieprasot Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) atkāpšanos no amata, Rātslaukumā vienlaikus pulcēsies arī Ušakova atbalstītāji, lai paustu pretēju viedokli un atbalstītu domes priekšsēdētāju.

Bijušais domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja rīt, 3.decembrī, no plkst.13 līdz 14 organizē piketu, pieprasot Ušakova atkāpšanos no amata. Pikets Ušakova atbalstam iecerēts tajā pašā laikā un vietā - 3.decembrī no plkst.12.30 līdz 14.30.

Ušakova atbalsta akcijas organizators ir inženiertīklu būvniecības firmas SUIS Rīga vadītājs Jānis Jukšinskis, kurš atrodams arī partijas Saskaņas centrs ziedotāju sarakstā.

Jukšinskis uzskata, ka Ušakovs ir vienīgais, kas kaut ko darījis Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā, jo pēc notikušā viņš atstādinājis sešus būvvaldes darbiniekus, organizējis faktu izpēti. «Nolaidības dēļ ir radīti milzīgi zaudējumi tautai. Protams, morāla atbildība ir vienmēr, bet negribu dalīt, kurš ir vainīgs. Ticu, ka viņa vadībā ir iespējams atrast atbildīgos,» sacīja Ušakova atbalstītājs.

Liela daļa cilvēku uzskata, ka efektīva motivācija var nākt no ārienes – ka, izmantojot prasmīgas metodes, viens cilvēks var motivēt otru. Kā, piemēram, pārliecinošs treneris, kurš saka uzmundrinošu runu komandai pirms spēles, kaunina vai slavē spēlētājus treniņu laikā, vai skolotājs, kurš izmanto apbalvojumus un sodus, lai pārvērstu mazos mežoņus paklausīgos skolniekos.

Tomēr, kā rāda visi Edvarda L. Deci un Raiena pētījumi, patiesība ir pilnīgi pretēja – cilvēka kreativitātes, atbildības izjūtas, veselīgas uzvedības un noturīgu pozitīvu izmaiņu pamatā ir cilvēka pašmotivācija, nevis ārējā motivācija. Ārējais spiediens var panākt cilvēka paklausību, piekāpību, bet tai līdzi nāk dažādas negatīvas sekas, tai skaitā – nepakļāvība.

Ir divu veidu kontrolēta uzvedība. Pirmais veids ir pakļaušanās, un tā ir tāda pakļaušanās, kādu vēlas panākt autoritārās varas piekritēji. Pakļaušanās nozīmē darīt to, kas ir likts tāpēc, ka to liek. Savukārt otra veida reakcija uz kontroli ir nepakļaušanās, kas nozīmē darīt pretēji, nekā tiek sagaidīts. Abas šīs reakcijas ir savstarpēji saistītas – ja ir viena, tad pastāv iespēja rasties otrai. Piemēram, izcili paklausīgs padotais, kurš izpilda visas vadītāja prasības atriebjoties var iesaistīties nodevīgā sazvērestībā.

Nākotnes zinātniece — tā ir tikai viena no starptautiskajām atzinībām, ko saņēmusi farmakoloģijas doktore Maija Dambrova.

Starptautiskajās zinātniskajās datu bāzēs ir ap 30 Maijas Dambrovas rakstu, kas devuši ieguldījumu jaunu zāļu vielu molekulāro darbības mehānismu, šūnu enerģijas metabolisma regulācijas iespēju un kardioprotektīvo zāļu farmakoloģisko efektu atklājumos pasaulē. Viņa ir arī trīs starptautisku patentu līdzautore.

Taču EFPIA atzīmējusi ne vien Maijas Dambrovas izgudrojumus medicīnas ķīmijā un farmakoloģijā, ko tālāk veiksmīgi izmanto ražotāji Latvijā, Skandināvijā, Vācijā un citur, bet arī viņas spējas izveidot un vadīt modernu pētniecisko laboratoriju, kas šobrīd ir vislabāk aprīkotais kardiovaskulāro pētījumu centrs Baltijā. Laboratoriju Maija Dambrova vada jau septiņus gadus, un pašreizējais zinātnieku mērķis ir tikt pie jaunām telpām, kas varētu tapt par farmaceitiskās izpētes centru.

Rakstot par ES fiskālās politikas aktualitātēm, kas jau pēc pāris gadiem ietekmēs mūsu dzīvi arī Latvijā (DB 05.12.), manī raisījās pretējas izjūtas. No vienas puses, ir optimisms, ka, gudri reaģējot uz laikmeta izaicinājumiem, dzīve tiešām var kļūt cerīgāka un labāka. Visa veida ģeopolitiskās, etniskās un sociālekonomiskās fobijas un frustrācijas var arī saprātīgi analizēt, apzināt reālās problēmas un radīt sakacinātajam elektorātam mierinošas un skaidri komunicējamas politiskās iniciatīvas. Piemēram, «imigranti atņem mums darba vietas» argumentu var neitralizēt ar kvalitatīvu arodapmācību un mūžizglītību.

Gudra fiskālā politika nozīmē fokusētu, pragmatisku un reizē arī patiesi empātisku sociālo politiku un attiecīgus ES un pašmāju budžeta tēriņus. Šāda politika ir ne vien iespējama, bet arī neizbēgami nepieciešama, jo «alternatīvas» ir apokaliptiski scenāriji līdz pat Eiropas lielā sasnieguma – vienotā tirgus – sabrukumam un pašas ES fragmentācijai, ja vienotā tirgus labumi un ES politikas iespējas netiks pilnvērtīgi komunicētas un izmantotas tālāk līdz pat tantei Bauskā.

Gudra jeb šai gadījumā piemērotāk būtu teikt – vieda - politika ir nevis tradicionālā tirgus un sociālo iztrūkumu kompensēšana, nomētājot problēmu ar naudu, bet gan motivējošu, iesaistošu atbalsta instrumentu radīšana. Turklāt valdība un publiskais sektors ir aizvien mazāk kompetents noteikt, kas tieši šie instrumenti ir. Tāpēc inovācijas ekonomikā, arī sociālekonomiskās nelīdzsvarotības izlīdzināšanas konkrētie veidi lielā mērā ir jāatstāj pašu cietušo jeb to interešu grupu un iesaistīto industriju ziņā. Tiesa, jānotiek tam ir ar ļoti modru, empātisku un politiskā atbalsta instrumentu radīšanā un pielāgošanā elastīgu publiskā sektora klātbūtni.

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Iespējams, ka četrvietīgajam Porsche Panamera ir vairāk sportisko gēnu nekā klasikajam Porsche 911

Pēc būtības Panamera ir 911. modeļa ģimeniskā versija, kas asas izjūtas un baudkārus prieka mirkļus uz ceļa ir spējis apvienot ar godīgām četrām vietām salonā un vēl arī pieklājīgu bagāžas nodalījumu.

Emocionālu piedzīvojumu, ko sagādā braukšana ar Panamera ziemā, šo rindu autoram izdevās izgaršot šoziem, kad ar 550 ZS jaudīgo Porsche Panamera turbo palaimējās izvizināties aiz polārā loka Porsche izveidotajā ledus un sniega trasē Levi, Somijā.

Otrajā piegājienā, jau uz Latvijas ceļiem, izdevās notestēt ne mazāk spēcīgo un pompozo Panamera 4S Diesel ar 422 ZS jaudīgo četru litru dīzeļmotoru, kam griezes moments aizstiepjas līdz 850 ņūtonmetriem. To visu savaldīt ir uzticēts astoņpakāpju automātam. Jau miera stāvoklī šāda tehnikas kombinācija vieš respektu, bet darbībā Panamera apliecinās, ka izkoptas un daudzveidīgas braukšanas izjūtas var panākt pat uz mūsu asfalta ceļu pārpalikumiem. Nesatricināmu mieru un drošību uz nelīdzena seguma nespēs ietekmēt pat tas, ka Panamera ir apauta ar 21 collu diskiem, uz kuriem ir plāna zemprofila riepu gumijas kārta. Tomēr pāri visam ir šīs modifikācijas iespaidīgie sniedzamības rādītāji. Sajūsmas spiedzieni un komplimentu bārstīšana Panamera virzienā aprausies tikai tajā brīdi, kad saruna nonāks līdz četrvietīga sporta limuzīna pirkšanai vai tikai iepazīšanās brīdim ar tā cenu. Panamera 4S Diesel pamatcena ir 98 100 eiro, ko, uzfrišinot ar noderīgiem papildaprīkojuma elementiem, var ātri uzaudzēt līdz 156 550 eiro.

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Viļņā trešdien oficiāli tika slēgts novecojušais Lazdīnu mikrorajona peldbaseins - vienīgais Lietuvas galvaspilsētas baseins ar 50 metru celiņiem, ko tuvākajā laikā iecerēts nojaukt, lai tā vietā uzceltu jaunu sporta kompleksu ar modernu peldbaseinu.

Viļņas iedzīvotājiem šis baseins kalpojis 36 gadus. «Kā ik gadus jūlija sākumā no baseina tiks simboliski izlaists ūdens un tas vairs netiks piepildīts,» ziņu aģentūrai BNS sacījis nodibinājuma Lazdynų baseinas vadītājs Mants Paulausks.

Desmit dienu laikā administrācijai jāatstāj telpas, un tad sāksies ēkas nojaukšanas darbi. Jaunā sporta kompleksa celtniecību plānots pabeigt līdz 2018.gada nogalei.

Pēc Paulauska teiktā, domājams, ka šī ēka raisa nostalģiskas izjūtas vairākām peldētāju paaudzēm un šeit izaudzinātajiem olimpiskajiem čempioniem, taču jaunais komplekss pavērs sportistiem plašākas iespējas - līdztekus 50 metru celiņiem paredzēta arī vieta daiļlēcējiem; kompleksā būs pieejami arī trenažieri un cita sporta infrastruktūra.

Īsi pirms Latvijas arhitektūras gada balvas pasniegšanas, arhitektūras platforma A4D (www.a4d.lv) piešķīrusi virtuālo Bietes balvu arhitektūras neveiksmēm un kļūdām.

Šogad trīs Bietes ieguvēji ir ēku komplekss Muitas ielā Rīgā, komplekss Panorama Plaza un Bastejkalna strautiņa kaskādes rekonstrukcija.

A4D jau trešo gadu piešķir antibalvu, kuras mērķis ir rosināt diskusiju par arhitektūru un tās vērtību kritērijiem plašākā sabiedrībā, kā arī veicināt pasūtītāju un arhitektu atbildību, veidojot pilsētvidi, — informē A4D. Neraugoties uz būvniecības tempu sarukumu un panīkumu arhitektūras nozarē, A4D arī šogad uzskatīja, ka nepieciešams kritiski izvērtēt to, kas arhitektūrā radies t.s. trekno gadu izskaņā.

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Klīversalā šodien pirmo reizi tiks pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas, tā akcentējot ainavu kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu.

Balvām trīs nominācijās - Ārtelpa, Personības un Procesi – varēja pieteikt kā jau izbūvētas ārtelpas, tā vēl nerealizētus projektus, vērienīgas pilsētvides pārveidošanas koncepcijas un privāto dārzu projektus. Un konkurence nudien bija sīva, teic Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes locekle Indra Purs.

Fragments no intervijas

Vai Ainavu arhitektūras balvas izveide ir mēģinājums skaļāk atgādināt par šīs profesijas esamību un nozīmi?

Jā, tā arī ir – mēs šogad pirmo reizi izskanam un meklējam veidu, kā skanēt skaļāk. Ainavu arhitektūra bijusi visu laiku, bet šī ir reize, kad iznākt no ikdienas veikuma, pasvinēt, celt pašapziņu, apzināties savu spēku un daudzveidību. Jo, atskatoties pagātnē, ainavu arhitektūra Latvijā ir ļoti sena, paralēles ar citām valstīm ir tādas pašas. Taču nozares īpatnība ir tāda, ka visu laiku ir mainījušies nosaukumi – ir bijusi dārza māksla, daiļdārzniecība, dārzu arhitektūra. Pasaulē meklējumi, kā to labāk nosaukt, nonākuši pie ainavu arhitekta ar tendenci virzīties tālāk uz ainavu urbānismu. Balva šobrīd ir vairāk kā rīks, ar kura palīdzību arī plašāka sabiedrība un citu nozaru profesionāļi varētu labāk saprast, ar ko tad ainavu arhitektūra nodarbojas.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis konkursu Aldara parka pārbūvei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums izsludināts par pārbūves 1., 2.1. un 3.kārtu.

Kopējā paredzamā līgumcena bez PVN ir 3,5 miljoni eiro.

Pārbūves darbus plānots uzsākt šā gada aprīlī, bet izpildes laiks iepirkumā nav minēts.

Pretendenti savus piedāvājumus konkursā var iesniegt līdz 11.februārim.

Kā skaidro pasūtītājs, Aldara parka teritorija vēsturiski atrodas kvartālā starp Tvaika, Gaujienas, Zāģeru un Sliežu ielām. Kopš parka ierīkošanas laikiem ir būtiski mainījusies gan apkārtējā pilsētbūvnieciskā, gan arī sociālā situācija. Parka plānojums un ainava 1903.gadā veidota dabas un dārzu mākslas baudīšanai alusdarītavas īpašniekam.

Visi trīs arhitektūras objekti, vietējas nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi – "Valdšleshena alus darītava"(Nr.8191), "Savrupmāja" (Nr.8193), kā arī "Mākslīgās pilsdrupas ar parku" (Nr.8192), veidoti kā viens apbūves ansamblis ar vienotu ceļu un apstādījumu sistēmu. To apliecina arī arhīvā atrodamais G.Kufalta izstrādātais parka plāns (1903.g.), kas aptvēra gan abas, šobrīd nodalītās, parka daļas – augšējo- pie savrupmājas, un apakšējo – ainavisko, kuras struktūra šobrīd gandrīz izzudusi, gan kādreizējo, dārzu pie alus darītavas. Viss ansamblis veidots kā vienots funkcionāli un ainaviski saistīts veselums.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), gatavojoties nākamgad plānotajai Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejas izstādei, nesen ar īpašu Latvijas uzņēmuma Groglass ražotu anti-reflektīvu un nodilumizturīgu akrilu tika ierāmēta mākslinieka glezna Ziema.

Foto galerijā redzams, kā Latvijas mākslas šedevra ierāmēšanu rūpīgi un precīzi veic LNMM noformēšanas darbu speciālists Arvils Vilkaušs.

“Ziema”, kas radīta ap 1910. gadu un ir iekļauta Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā, ir viens no klasiķa populārākajiem meistardarbiem. Ainava kādreiz piederēja Latvijas preses magnātu Benjamiņu ģimenei, bet kopš 1954. gada tā atrodas tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. 1998. gadā mantiniece Johanna Benjamiņa gleznu savā un vīra Jura Benjamiņa vārdā uzdāvināja muzejam.

Jūgendstila laikmeta garā stilizētā ziemeļnieciskā ainava izceļas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ar glezniecisko eleganci un 19.–20. gadsimta mijas mākslai zīmīgo neoromantisko noskaņu. Tā ir bijusi eksponēta Purvīša retrospekcijās Rīgā un Maskavā, izstādē “Eiropas mākslas meistardarbi: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis svin Romas līguma 50. gadadienu” Itālijas prezidenta pilī (2007), vairākās Latvijas un Baltijas simbolisma mākslas skatēs Rīgā un ārzemēs, tostarp Orsē muzejā Parīzē (2018), un citās.

Ņemot vērā, ka Ivara Godmaņa valdības deklarācijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības uzsākšana 2008. gadā ir viena no kultūras nozares prioritātēm, Kultūras ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā rīkojuma projektu Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu. Jaunās ēkas aprises pilsētas ainavā, iespējams, būs redzamas jau pēc diviem gadiem.

Rīkojuma projekts, kas izstrādāts, konsultējoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, ir saskaņots Finanšu un Tieslietu ministrijās, informēja Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi pārstāve Elīna Bīviņa.

Rīkojuma projekta paskaidrojumā ir norādīts, ka LNB projekts ir saistīts ar būtisku valsts interešu aizsardzību, taču projekta īstenošana ir tikusi vairākkārt aizkavēta. Kultūras ministrija uzsver, ka LNB projekta īstenošanu nedrīkst pārtraukt.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, ka LNB būvniecība tiks īstenota divās kārtās, vispirms izbūvējot ēkas nulles ciklu, tad pārējo ēkas daļu jeb virszemes ciklu. Paredzams, ka, pieņemot šo lēmumu, LNB ēkas celtniecību varētu sākt šogad un projektu kopumā īstenot līdz 2011. – 2012. gadam. Jaunās ēkas aprises pilsētas ainavā būtu redzamas jau pēc diviem gadiem.

Martā reģistrēts jauns vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia vide, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā kompānija ir izveidota, apvienojot trīs nozarē ilglaicīgi darbojošos uzņēmumus Jūrmalas ATU, Eko Rīga un Kurzemes ainava. Jaunais uzņēmums nodrošina pakalpojumus 22 Latvijas novados, apkalpo 30 tūkstošus klientu.

Jaunas uzņēmums plāno strādāt pie pakalpojumu klāsta unificēšanas visos reģionos, lielāko uzsvaru liekot uz atkritumu šķirošanu. Tāpat ir nepieciešama tehniskā parka sakārtošana: inventarizācija, analīze un jaunas tehnikas iegāde.

Uzņēmumiem apvienojoties, pakāpeniski visā darbības teritorijā klientiem būs pieejams pilns vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāsts − sadzīves un šķiroto atkritumu izvešana, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana, ceļu un teritoriju uzkopšana, apzaļumošana, asenizācija un citi pakalpojumi.

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.