Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.
SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.
Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.
Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.
SSIA Eiropas dzelzceļa līnijas Projekta ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris skaidroja, ka Latvija ir uzņēmusies saistības, vienojoties ar Eiropas Komisiju par projekta realizēšanas termiņiem, un pirmā posma finansējuma apjoms ap 300 miljoniem eiro jau ir piešķirts. Jau no 2018.gada ir jāsāk trases projektēšana un zemes atsavināšana. Ja tiks meklētas alternatīvas abiem piedāvātajiem variantiem, tiks izjaukts laika grafiks.
Eiropas Komisijas nosacījumi paredz, ka papildu varianti tiek meklēti tikai tajos gadījumos, ja ir pieejams tikai viens variants. Šajā gadījumā, ja C5 trase neatbilst normatīvajiem aktiem, ir iespējams realizēt B2-2 variantu, kurš ir publiskots un norādīts visos ar projektu saistītajos dokumentos. Pierādīt, ka tādas alternatīvas nav, esot gandrīz neiespējami. Turklāt, meklējot alternatīvu, tiks pārkāpts arī laika grafiks Rail Baltica trases izpētes projektam, kuram jābeidzas pēc pusotra mēneša, un tas nozīmē, ka tiktu pazaudēti četri miljoni eiro, kas šai izpētei atvēlēti. Šie līdzekļi esot iedalīti no 2007.-2013.gada finanšu perioda un vienreiz jau saņemts pagarinājuma akcepts.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (RA) uzsvēra, ka B2-2 variantā tiek bojāta novada ainava, turklāt tiek bremzēta novada saimnieciskā attīstība, jo to, ko var veikt uz lauksaimniecībai atvēlētas zemes, nevar veikt mežu teritorijās.
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzsvēra, ka C5 variants nav atbalstāms, jo tad ir jāveic papildu pasākumi pārvērtēšanai, kas prasītu pusotru gadu, turklāt nav pārliecības, ka EK to apstiprinās. Negatīvs piemērs nesen bijis arī Polijā, būvējot VIA Baltica.
Vingris skaidroja, ka riski, ka alternatīva tiks akceptēta EK, esot augsti - tie esot gan laika, gan rezultāta un argumentu riski. Nevarot pateikt, vai vides speciālisti pateiks, ka pa C5 vai citas alternatīvas trasi vilciens varēs braukt.
Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks Māris Riekstiņš arī apelēja, ka B2-2 ir alternatīvs risinājums C5, līdz ar to nevar būt sarunu par vēl kādas alternatīvas meklēšanu, jo tādi ir EK nosacījumi un tā ir arī komisijas piešķirtā nauda. Līdz ar to zūd arguments vēl kaut ko meklēt, jo nav argumentācijas bāzes, arī no pašvaldības, ka B2-2 būtu izslēdzams kā nerealizējams. Vingris savukārt norādīja, ka B2-2 posma variants rada neērtības Salacgrīvā tāpat kā jebkurā citā pašvaldībā, realizējot Rail Baltica trasi. Tāpat arī citur tiekot skarta lauksaimniecības zeme un šķeltas teritorijas.
Vides pārraudzības valsts biroja pārstāvji arī norādīja, ka C5 ir strupceļš, jo EK to neakceptēs. Ja grib alternatīvu, tad ir jāveic jauns vides novērtējums. Tas prasīs gan laiku, gan naudu.
Riekstiņš un Vingris piedāvāja pašvaldības pārstāvjiem labāk savu enerģiju veltīt darbam, kā uzlabot B2-2 variantu, lai būtu mazāka iejaukšanās ainavā, ērtāki šķērsojumi, kā arī domāt, kā, iespējams, mainīt zemes izmantošanas veidus.
Straubergs savukārt uzskata, ka valsts institūciju pārstāvjiem nav vēlmes meklēt iedzīvotājiem pieņemamu risinājumu. Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Jānis Cīrulis (RA) norādīja arī uz atpūtas iespējām un jūras tuvumu, kas B2-2 variantā tikšot traucētas. Turklāt teritorija tikšot pārgriezta uz pusēm. Patlaban netiekot domāts par sabiedrību, bet gan birokrātiskiem papīriem. «Nevajag braukt pāri cilvēku mugurām, bet gan meklēt sociāli ekonomisko pamatojumu, kāpēc realizēt iedzīvotājiem pieņemamāko variantu,» sacīja Cīrulis. Turklāt ar C5 variantu netikšot nodarīts nekāds lielais kaitējums "Natura 2000" teritorijām, tāpēc esot jāmeklē risinājumi un jādomā, kā šo variantu varētu realizēt.
Salacgrīvas iedzīvotāju pārstāve skaidroja, ka, uzspiežot B2-2 variantu, tiekot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, turklāt arī B2-2 variantā tiekot aizskartas dabas vērtības, ko apliecinot pētījumi. Viņa ieteica pašvaldībai teritoriju, kuru šķērsos B2-2 trase, atzīt par aizsargājumu.
RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis secināja, ka abi trases varianti gandrīz vienādi skar lauksaimnieciskās zemes un meža teritorijas. Plānojot trasi, viss esot darīts, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes efektīvu lietošanu arī turpmāk, domājot gan par meliorāciju un gan piekļuvi zemei.
Diskusijas nobeigumā Straubergs atzina, ka ministriju pārstāvji diskusijā esot izteikuši līdzjūtību, taču pēc būtības amatpersonas domājot pārāk ierēdnieciski. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka C5 variantā dabai nekāds nodarījums netiktu nodarīts un šim variantam traucējot tikai normatīvie akti. Viņš gan arī atzina, ka pašvaldības mērķis nav apturēt kopējo projekta virzību. Tāpēc arī pēc konsultācijām tikšot domāts, ko darīt tālāk.
Kā vēstīts, Salacgrīvas novada pašvaldība aicināja neatbalstīt Rail Baltica trases B2-2 alternatīvu, kas paredz, ka trase šķērsos samērā daudz lauksaimniecības zemes. Tā vietā izteica priekšlikumus trases C5 varianta īstenošanai, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas.
Tomēr Satiksmes minisrtija skaidroja, ka, pieņemot variantu, kas ļauj trasei šķērsot Natura 2000 teritoriju, draudot iespēja, ka Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi nebūs attiecināmi, un tas nozīmē, ka varētu zaudēt vairākus miljonus eiro. Kā iepriekš norādīja ministrijas pārstāvis Kaspars Vingrs, sākotnēji tika izstrādāti vairāki varianti un tikai pēc izpētes secināts, ka vienam no tiem ir realizācijas risks.
Vingrs arī skaidroja, ka teorētiska ir iespēja grozīt normas, lai pretrunīgi vērtēto variantu varētu pieņemt, taču šis process varētu aizņemt vismaz divus gadus. Turklāt tad tikšot pārkāptas vienošanās, ko Latvija ir noslēgusi ar kaimiņvalstīm par Rail Baltica projektu kopumā. Laika grafiki esot savstarpēji saskaņoti. Tikai ar šo niansi Salacgrīvā projekts tiktu iepauzēts uz diviem gadiem ar neprognozējamu rezultātu, skaidroja SM pārstāvis. Veicot atkārtotu Vitrupes ielejas plāna pārstrādi, var konstatēt jaunas sugas un tā var kļūt vēl aizsargājamāka un plašāka. Riski tādējādi neesot pamatoti pret projekta kopējiem mērķiem.
Tikmēr Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Jānis Cīrulis (RA) iepriekš aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka pašvaldības vēlamajā variantā kaitējums dabai būtu minimāls. «Bet visi tie, kas ir uz šīs zemes, visi zem tā tilta apakšā var dzīvot - gan gliemeži, gan platlapji, gan mugurkaulnieki, gan bezmugurkaulnieki, gan visi, kuri ir gatavi dzīvot, var tur dzīvot un attīstīties,» izteicās priekšsēdētāja vietnieks.
Uzņēmumā RB Latvija skaidro, ka variantā, kas Salacgrīvā paredz apiet Natura 2000 teritoriju, tiks skarti 112 fizisko un juridisko personu īpašumi kopā, savukārt C5 variantā, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas, - 87 fizisko un juridisko personu īpašumi.
