Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

Degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel & Retail Latvia apgrozījums pērn bijis 279,775 miljoni latu, bet peļņa - 3,01 miljons latu, liecina Firmas.lv informācija.

Kompānijas apgrozījums samazinājies par 2,6% - 2010.gadā "Statoil" apgrozījums bija 287,12 miljoni latu.

Savukārt "Statoil" peļņa samazinājusies par 43,8% - 2010.gadā kompānija nopelnīja 5,36 miljonus latu.

Uzņēmuma vadības ziņojumā pagājušais gads novērtēts kā sekmīgs. Tirgū bija vērojams degvielas cenu pieaugums un konkurences saasināšanās degvielas mazumtirdzniecības nozarē, tomēr Statoil izdevās stiprināt savu konkurētspēju, veicināt efektivitāti un saglabāt līderpozīcijas tirgū.

2012.gada sākumā Latvijā darbojās Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijas (DUS), automātiskās DUS, Rīgas naftas terminālis, aviācijas terminālis lidostā Rīga, kā arī Statoil DUS, kas darbojās uz franšīzes līguma pamata.

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild degvielas tirgotāja Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore Ilze Siliņa. Statoil Fuel & Retail Latvia ir lielākais nodokļu maksātājs un viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, vērtējot pēc apgrozījuma.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms 16 gadiem, kad sāku strādāt Statoil, degvielas mazumtirdzniecības nozari neizvēlējos apzināti vai ļoti mērķtiecīgi. Pievilcīgs šķita Statoil biznesa modelis, reputācija un fakts, ka uzņēmums Latvijā strauji attīstījās. Joprojām strādāju Statoil, jo uzņēmums turpina nepārtraukti attīstīties un ir dinamisks. Ir mainījušies īpašnieki un notikušas iekšējas pārmaiņas, taču attīstība kā mērķis ir palicis nemainīgs.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Plānots, ka šī norma stāsies spēkā 2018. gadā.

Šobrīd Latvijā noteiktais biodegvielas obligātais piejaukums pieļauj izņēmumu attiecībā uz dīzeļdegvielu, ko izmanto arktiskos un bargos ziemas apstākļos, t.i. ziemā arktiskajai dīzeļdegvielai nav jāpiejauc biodegviela. Taču netiek ierobežots arktiskās dīzeļdegvielas tirdzniecības periods un netiek veikta attiecīga degvielas kvalitātes kontrole. Līdz ar to degvielas tirgotāji arī vasaras periodā turpina tirgot arktisko dīzeļdegvielu.

«Diemžēl pašreizējā situācija ir pretrunā ar mūsu valsts mērķi paaugstināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru transportā un rada situāciju, kurā Latvijā faktiskais patērētās biodegvielas apjoms samazinās,» skaidro ministrijā.

Neatņemama modernā dzīves veida daļa ir dalīšanās ar citiem un atbildīga attieksme pret vidi. Kurā ģimenē gan nav uzrunāti radi un draugi, meklējot kādu, kam atdot vēl nenolietotās zīdaiņu drēbītes?

Tās mēdz “ceļot” garus ceļus pat pie vairākiem mazuļiem. Strādājoši, taču vairs nevajadzīgi mobilie telefoni nonāk pie vecvecākiem vai draugu bērniem. Žurnāli tiek ziedoti, piemēram, bibliotēkām un izglītības iestādēm, bet vecas segas – dzīvnieku patversmēm.

Manuprāt, tekstila “ceļš” – ziedošana labdarībai vai nodošana īpašos konteineros - ir spilgts apliecinājums cilvēku ieradumu un dzīves veida izmaiņām. Mēs labprāt šķirojam atkritumus, kuru nodošanai ir izveidota pietiekami ērta infrastruktūra. Jā, ar katru gadu aizvien vairāk rīdzinieku šķiro atkritumus. Kartons, papīrs, plastmasas un stikla pudeles, nolietotas elektroiekārtas – to visu šodien var viegli šķirot un lielā vairumā gadījumu bez samaksas.

SF Bio un Finnkino ir parakstījuši vienošanos par apvienošanos, kopīgi veidojot lielāko kinoteātru grupu Ziemeļu reģionā. 60 % jaunā uzņēmuma daļu īpašnieks būs Ratos un 40% daļu īpašnieks – Bonnier.

SF Bio un Finnkino, kas Baltijas tirgos darbojas ar Forum Cinemas nosaukumu, ir vadošie uzņēmumi savos tirgos, un abas kompānijas turpinās darboties ar līdzšinējiem nosaukumiem. Jaunais uzņēmums darbosies Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Īpašnieki - Ratos un Bonnier - atbalstīs jaunās kinoteātru grupas ilgtermiņa izaugsmes mērķus gan esošajos, gan jaunajos tirgos.

«Šis ir labākais iespējamais darījums Bonnier,» norāda Jūnass Bonjers (Jonas Bonnier), Bonnier AB izpilddirektors, akcentējot uzņēmuma lielās izaugsmes iespējas.

«Ratos un Bonnier ir ļoti spēcīga īpašnieku kombinācija jaunajai kinoteātru grupai ar dziļām, ilgtermiņa zināšanām par nozari, kā arī finansiālu jaudu,» atzīmē Suzanna Kempbela (Susanna Campbell), Ratos izpilddirektore. «Mēs veidojam reģionā lielāko kinoteātru grupu, kur spēcīgi vietējie zīmoli apvienosies, lai būtu vēl konkurētspējīgāki un spētu nodrošināt pievilcīgu filmu piedāvājumu Ziemeļu un Baltijas reģionos,» viņa piebilst.

Februāra vidū Viļņā ir atvērts Statoil veikals bez degvielas uzpildes iespējas un šis ir pirmais šāda tipa veikals ne tikai Lietuvā, bet visā Statoil Fuel&Retail Eiropas tīklā, informēja uzņēmumā.

Kā skaidro Statoil Fuel&Retail Latvia mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs, tajā pieejami Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, kā arī pavisam jauni piedāvājumi, kas līdz šim degvielas uzpildes staciju (DUS) sortimentā nav bijuši, piemēram, svaigi spiestas sulas.

Lietuvas uzņēmuma vadība norāda, ka Statoil veikals Viļņā atvērts, jo vairāk nekā puse klientu DUS apmeklē, lai iegādātos arī uzkodas un dzērienus. Tas apliecinot, ka klienti novērtē Statoil veikala piedāvājumu, kvalitatīvas uzkodas un kafiju. Pozitīvās atsauksmes un izpētes rezultāti ļāvuši pieņemt lēmumu par pirmā šāda koncepta Statoil veikala atvēršanu.

Šā gada laikā tiks vērtētas iespējas palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degviela - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam. Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Latvija Statoil pārstāvis Artūrs Eglītis Db.lv norādīja, ka, palielinot obligāto biodegvielas piejaukumu, degvielas cena varētu palielināties par vienu santīmu litrā, taču tikai tādā gadījumā, ja saglabāsies esošā cenu atšķirība starp fosilo un tīru biodegvielu.

Nepieciešamību palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai Ekonomikas ministrija (EM) pamato ar līdzšinējās biodegvielu ražošanas nozares attīstības Latvijā un valsts atbalsta instrumentu analīzē secināto, ka biodegvielu ražošanas nozares turpmāko izaugsmi vislabāk stimulēs biodegvielu patēriņa pieaugums, savā ziņojumā norāda ministrija.

Ieviešot obligāto biodegvielas piejaukumu benzīnam 2009. gada rudenī un dīzeļdegvielai 2010. gada pavasarī, degvielas cenas nemainījās, jo tolaik spēkā bija akcīzes nodokļa atlaide Latvijā veiktam biopiejaukumam, kas kompensēja dārgākās biodegvielas cenu, skaidro A. Eglītis. Viņš norāda, ka degvielas cenas palielinājās par vienu santīmu 2011. gada janvārī, kad šo nodokļa atlaidi atcēla. Viens santīms litrā – tā ir atšķirība starp fosilo degvielu un tādu, kurai ir 5% piejaukums, jo tīra biodegviela ir līdz pat 30% dārgākā nekā fosilā, skaidro Latvija Statoil pārstāvis.

Medijos publicētā informācija, ka Lembergu ģimenes uzņēmums saņem 2 miljonu pasūtījumu no Auguļa pārraudzītā Latvijas Dzelzceļa pauž nepatiesu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar SIA Bio-Venta tiesību iegūšanu ar biodīzeļdegvielu nodrošināt VAS Latvijas Dzelzceļš meitasuzņēmumu.

Par to Db informē SIA Bio – Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars. Viņš skaidro, ka SIA Bio-Venta biodīzeļdegvielas tirgū darbojas kopš 2008.gada rudens un kā jebkurš uzņēmums ir ieinteresēta pastāvēt un veiksmīgi darboties, gūstot peļņu. Lai nodrošinātu saražotās produkcijas realizāciju, uzņēmums pastāvīgi piedaloties dažādos iepirkumu konkursos un cenu aptaujās. Arī uzvara konkursā par biodīzeļdegvielas piegādi, ko izsludinājusi SIA LDz ritošā sastāva serviss, ir SIA Bio-Venta vadības un darbinieku rūpīga un nopietna darba rezultāts, uzsver A. Janvars.

«Rakstā paustais viedoklis par to, ka piedāvājums iesniegts pēdējā brīdī dēļ it kā SIA Bio-Venta rīcībā esošas plašākas informācijas, ir, maigi sakot, nepatiess, jo visi konkursa piedāvājumi tika iesniegti aizzīmogotās aploksnēs, kuru atvēršana notika konkursa komisijas un konkursa dalībnieku klātbūtnē, izslēdzot jebkādu informācijas noplūdi un konkursa rezultātu sarunāšanu. Starpība starp SIA Bio-Venta un SIA Mežrozīte piedāvājumu bija nevis rakstā minētie daži tūkstoši dolāru, bet vairāk par 23 dolāriem par tonnu, kas sastāda vairākus desmitus tūkstošus dolāru. Raksta autorei, protams, vienalga, ka valsts akciju sabiedrība var ietaupīt šādu summu, jo galvenais ir cīņa pret «oligarhiem»», tā A. Janvars, komentējot pietiek.com publicēto.

Statoil Fuel & Retail Rīgā vērs vaļā jaunu pakalpojumu centru Shared Service Centre, kas atbalstīs uzņēmuma pakalpojumus finanšu un kontroles un darbaspēka resursu jomās astoņās valstīs.

Rīga par viena no Statoil & Retail centra izveides pilsētām izvēlēta tās infrastruktūras, ekonomisku apsvērumu un cilvēku valodu zināšanu dēļ, norādīja jaunā centra vadītājs Mortens Kristensens (Morten Christensen). Viņš pibilda, ka šobrīd Statoil meklē vismaz simts jaunus darbiniekus.

Centra vadības komanda, kurā iesaistīti pieredzējuši Statoil Fuel & Retail un Latvija Statoil darbinieki, jau ir izveidota. Tāpat jau tiek izsludinātas pirmās vakances uz dažādiem centra amatiem.

Centra birojs atradīsies Rīgā, Duntes ielā 6, kur patlaban jau atrodas Latvija Statoil birojs un Statoil Fuel & Retail centrālais degvielas plānošanas centrs.

Pirmo Statoil iepirkšanās veikalu bez degvielas uzpildes iespējas Latvijā plāno atvērt Vecrīgā, Vaļņu ielā 11, nākamā gada janvārī vai februārī, aģentūru LETA informēja Statoil Fuel&Retail Latvia Mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs.

Viņš skaidro, ka patlaban tiek sākta veikala plāna izveidošana un projekta apstiprināšana, tāpēc oficiāls atvēršanas datums vēl tiks precizēts.

Līdzīgi kā veikalos Viļņā un Tallinā, arī Rīgas veikalā tikšot piedāvāti Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, saldējuma kokteiļi un citi.

Kā ziņots, degvielas tirgotājs Statoil Fuel & Retail visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no Statoil uz globālo iepirkšanās zīmolu Circle K, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sākot ar 2016.gada maiju, visās Statoil zīmola degvielas uzpildes stacijās Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā tiks sākta zīmola maiņa uz jauno, globālo Circle K zīmolu. Jaunais iepirkšanās zīmols Circle K turpmāk aizstās tagadējos kompānijas Couche-Tard mazumtirdzniecības zīmolus Mac’s, Circle K un Kangaroo Express ASV un Āzijā, kā arī mazumtirdzniecības zīmolu Statoil Eiropā.

Ceturtdien, 18.februārī, Vecrīgā tiks atklāts pirmais Statoil iepirkšanās veikals, informē kompānijas pārstāvji.

Veikals atradīsies Vaļņu ielā 11.

Statoil Fuel&Retail Latvia Mazumtirdzniecības tīkla vadītājs Viesturs Astičs iepriekš skaidroja, ka, līdzīgi kā veikalos Viļņā un Tallinā, arī Rīgas veikalā tiks piedāvāti Statoil klientu atzītākie produkti - sviestmaizes, hotdogi, kafija, svaigi ceptās maizītes, saldējuma kokteiļi un citi.

Kā ziņots, degvielas tirgotājs Statoil Fuel & Retail visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no Statoil uz globālo iepirkšanās zīmolu Circle K, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sākot ar 2016.gada maiju, visās Statoil zīmola degvielas uzpildes stacijās Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā tiks sākta zīmola maiņa uz jauno, globālo Circle K zīmolu. Jaunais iepirkšanās zīmols Circle K turpmāk aizstās tagadējos kompānijas Couche-Tard mazumtirdzniecības zīmolus Mac’s, Circle K un Kangaroo Express ASV un Āzijā, kā arī mazumtirdzniecības zīmolu Statoil Eiropā.

Statoil pārdošanas darījums kompāniju stiprinās vēl vairāk, komentējot ziņas par Norvēģijas degvielas tirdzniecības kompānijas Statoil Fuel & Retail pārdošanu kanādiešu veikalu ķēdei Alimetation Couche-Tard, pauda Statoil Eesti pārstāvji.

Couche-Trade ir ļoti spēcīgs spēlētājs savos tirgos, kas nodrošinās pamatnosacījumus arī turpmākai uzņēmuma izaugsmei, uzskata Kais Realo (Kai Realo), Statoil Fuel & Retail Eesti izpilddirektors, raksta BBN.

Jau vēstīts, ka darījums paredz 2,3 tūkst. degvielas uzpildes staciju pārdošanu par 1,4 miljardiem ASV dolāru.

Kanādas kompānija piedāvājusi maksāt 52,5% virs Statoil Fuel & Retail akcijas cenas, kāda tā bija noslēdzot vērtspapīru tirdzniecību otrdien. Statoil direktoru padome lēmusi rekomendēt akciju turētājiem šī darījuma akceptēšanu.

Degvielas tirdzniecības kompāniju Norvēģijas Statoil nolēmis pārdot, lai varētu vairāk uzmanības pievērst naftas ieguves pamatdarbībai un ražošanai. Norvēģijas Statoil pārdos savā īpašumā esošos 54% Statoil Fuel & Retail akciju.

Statoil pārdošanas darījums kompāniju stiprinās vēl vairāk, komentējot ziņas par Norvēģijas degvielas tirdzniecības kompānijas Statoil Fuel & Retail pārdošanu kanādiešu veikalu ķēdei Alimetation Couche-Tard, pauda Statoil Eesti pārstāvji.

Couch-Trade ir ļoti spēcīgs spēlētājs savos tirgos, kas nodrošinās pamatnosacījumus arī turpmākai uzņēmuma izaugsmei, uzskata Kais Realo (Kai Realo), Statoil Fuel & Retail Eesti izpilddirektors, raksta BBN.

Jau vēstīts, ka darījums paredz 2,3 tūkst. degvielas uzpildes staciju pārdošanu par 1,4 miljardiem ASV dolāru.

Kanādas kompānija piedāvājusi maksāt 52,5% virs Statoil Fuel & Retail akcijas cenas, kāda tā bija noslēdzot vērtspapīru tirdzniecību otrdien. Statoil direktoru padome lēmusi rekomendēt akciju turētājiem šī darījuma akceptēšanu.

Degvielas tirdzniecības kompāniju Norvēģijas Statoil nolēmis pārdot, lai varētu vairāk uzmanības pievērst naftas ieguves pamatdarbībai un ražošanai. Norvēģijas Statoil pārdos savā īpašumā esošos 54% Statoil Fuel & Retail akciju.

Statoil Fuel & Retail visām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām Eiropā plāno mainīt nosaukumu no Statoil uz globālo ērtas iepirkšanās zīmolu Circle K, teikts paziņojumā presei.

Sākot ar 2016. gada maiju, visās Statoil zīmola degvielas uzpildes stacijas Skandināvijā, Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā tiks uzsākta zīmola maiņa uz jauno, globālo Circle K zīmolu. Jaunais ērtas iepirkšanās zīmols Circle K turpmāk aizstās esošos kompānijas Couche-Tard mazumtirdzniecības zīmolus Mac’s, Circle K un Kangaroo Express ASV un Āzijā, kā arī mazumtirdzniecības zīmolu Statoil Eiropā.

Līdz pat 2010. gadam Statoil Fuel & Retail bija mazumtirdzniecības uzņēmums un daļa no naftas un gāzes ieguves kompānijas Statoil ASA.

2012. gadā mazumtirdzniecības uzņēmumu Statoil Fuel & Retail pārņēma viens no pasaules lielākajiem ērtas iepirkšanās un mazumtirdzniecības uzņēmumiem Alimentation Couche-Tard Inc. (Couche-Tard), un līdz ar uzņēmuma iegādāšanos tika iegūtas tiesības arī izmantot Statoil nosaukumu mazumtirdzniecībā līdz pat 2021. gadam.

Kanādas veikalu ķēde Alimentation Couche-Tard gatavojas kļūt par Statoil Fuel & Retail īpašnieku, liecina degvielas tirgotāja paziņojums par kanādiešu piedāvājumu pārņemt kompānijas akcijas.

Kanādas kompānija piedāvājusi maksāt 52,5% virs Statoil Fuel & Retail akcijas cenas, kāda tā bija noslēdzot vērtspapīru tirdzniecību otrdien. Statoil direktoru padome lēmusi rekomendēt akciju turētājiem šī darījuma akceptēšanu.

Statoil Fuel & Retail pārņemšanas darījuma izmaksas kanādiešiem varētu sasniegt 2,8 miljardus ASV dolāru, vēsta Reuters. Darījuma rezultātā Kanādas kompānija tiks pie lielākās degvielas tirdzniecības ķēdes Skandināvijā un nozīmīga atspēriena punkta Austrumeiropā.

Degvielas tirdzniecības kompāniju Norvēģijas Statoil nolēmis pārdot, lai varētu vairāk uzmanības pievērst naftas ieguves pamatdarbībai un ražošanai. Norvēģijas Statoil pārdos savā īpašumā esošos 54% Statoil Fuel & Retail akciju.

Nordea banka piešķīrusi finansējumu palielinājumu SIA Bio-Venta krājumu finansēšanai 2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Kopējais bankas piešķirtā limita apjoms sasniedz 5,5 miljonus eiro, kas galvenokārt paredzēts uzņēmuma eksporta attīstībai un efektīvai finanšu plūsmas organizēšanai uzņēmumā.

SIA Bio Venta ir lielākais biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas komplekss Baltijā. Uzņēmuma galvenais stratēģiskais produkts ir biodīzeļdegviela, kas tiek ražota no atjaunojamiem dabas resursiem (rapšu sēklām) un ir izmantojama fosilās dīzeļdegvielas vietā. Kā zināms, biodīzeļdegvielu ikdienā patērē transportā kā piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai. Obligātais 5% biodegvielas piejaukums Latvijā ir noteikts no marta līdz novembrim. Uzņēmuma eksporta īpatsvars 2015.gadā no kopējā apgrozījuma šobrīd pārsniedz jau 93%.

Pirmajā Statoil iepirkšanās veikalā bez degvielas uzpildes iespējas Vecrīgā investēti vairāk nekā 100 000 eiro, informēja uzņēmumā.

Plānots, ka līdzīgus veikalus uzņēmums varētu atklāt arī citās Rīgas vietās, šodien veikala atvēršanas pasākumā informēja kompānijas pārstāvji. Konkrēti plāni gan pagaidām netiek atklāti.

Kā skaidroja Statoil Fuel&Retail Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone, no konkurences Vecrīgā uzņēmums nebaidās. Veikala sortiments būšot piemērots tieši steidzīgajiem kājāmgājējiem un riteņbraucējiem. Viņa atgādināja, ka pirms 20 gadiem Statoil sācis degvielas tirdzniecību Latvijā un patlaban sācis darboties jaunā nišā, kas esot «liels solis uz priekšu».

Veikalā tikšot piedāvāta kafija, hotdogi, uz vietas ceptas smalkmaizītes, kā arī saldējuma kokteiļi, svaigi spiestas sulas un dažādas ikdienas preces.

Eiropas Savienības (ES) uzstādītie enerģētikas politikas plānošanas mērķi paredz līdz 2020.gadam panākt katrā dalībvalstī vismaz 10% lielu biodegvielas patēriņu. Tas lielā mērā ieskicē ES «zaļo» redzējumu un kopējos centienus veidot energoresursu neatkarību nākotnē.

Kas šajā jomā notiek Latvijā? Šā gada 9.septembrī Ekonomikas ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka tā apsver iespēju palielināt obligātā biodegvielas piejaukuma apjomu dīzeļdegvielai, lai jau tuvākajā nākotnē tai ieviestu 7% obligāto biodegvielas piejaukumu, bet benzīnam saglabāt esošo 5% obligāto piejaukumu. Tāpat Ekonomikas ministrija apsver iespēju ļaut realizēt benzīnu ar 10% bioetanola piejaukumu. Līdzīgi arī Latvijas Biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs Dienas Biznesam atzīst, ka ir jāmeklē ceļi, kā 2020.gadā sasniegt 10% lielu biodegvielas īpatsvaru Latvijas transporta sektorā.

Kamēr speciālisti aktīvi meklē iespējas, kā veicināt biodegvielas piejaukumu un šādu naftas produktu patēriņu, diemžēl neizmantoti paliek esošie nodokļu instrumenti. Jānorāda, ka likums «Par akcīzes nodokli» jau no tā pieņemšanas 2003.gadā paredzēja samazinātu akcīzes nodokļa likmi tādiem naftas produktiem, kuriem ir pievienota biodegviela.

No 2024.gada 1.janvāra par teju 16% pieaugs Dabas resursu nodokļu (DRN) likme sadzīves atkritumu apglabāšanai - līdzšinējo 95 eiro par tonnu vietā būs jāmaksā 110 eiro - un tas visvairāk ietekmēs tos, kuri atkritumus nešķiro, informē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs.

DRN, kas saistīts ar nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu, tiek pārskatīts un pakāpeniski paaugstināts jau kopš 2021.gada. Turklāt paredzēts, ka šīs likmes paaugstināšana notiks arī 2025. un 2026.gadā, ik gadus to paaugstinot par 10 eiro tonnā.

A.Nikolajevs uzsver, ka šī DRN likme lielā mērā ir politikas instruments, lai stimulētu atkritumu šķirošanu visā Latvijas sabiedrībā, jo šķirotā iepakojuma (plastmasas, papīra un stikla) apsaimniekošana ir un būs bez maksas, savukārt bioloģiski norādāmo jeb BIO atkritumu izvešana no 2024.gada kļūs ievērojami lētāka.

"Tās izmaiņas ir pakārtotas Latvijas vides politikai un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, to vēstījums ir diezgan tiešs - tiem, kuri nešķiro, atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka. Kurpretim savus rēķinus var mazināt šķirojot, jo gan dalīti šķiroto iepakojumu, gan stiklu atkritumu apsaimniekotāji izved lētāk nekā sadzīves atkritumus, BIO šobrīd izved par 20% lētāk nekā nešķirotos sadzīves atkritumu, bet nākamgad šīs izmaksas vēl samazināsies," skaidroja A.Nikolajevs.

Lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas galapatēriņu transporta sektorā un ar patēriņu stimulējošiem pasākumiem, nevis valsts tiešajām subsīdijām, palīdzētu arī turpmāk attīstīties biodegvielu ražošanas nozarei Latvijā, no nākamā gada 1.aprīļa vasaras periodā tiek piedāvāts palielināt biodīzeļdegvielas obligāto piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai līdz 7 %, ko pieļauj gan Direktīva 2009/30/EK, gan standarts LVS EN 590+A1:2011 Autodegvielas. Dīzeļdegviela. Prasības un testēšanas metodes, kas nosaka prasības un testēšanas metodes tirdzniecībā esošajai un piegādājamai dīzeļdegvielai.

Par to informēja Ekonomikas ministrija.

Šāds priekšlikums, kas saskaņots ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociāciju, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību, ietverts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā un šodien, 27.augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē izskatītajā Informatīvajā ziņojumā par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķinu, kas iekļauts Informatīvajā ziņojumā, ja obligātais biodīzeļdegvielas piejaukums fosilajai dīzeļdegvielai tiktu palielināts līdz 7 %, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena patērētājiem palielinātos par aptuveni 0,003 LVL/l (ņemot vērā biržas cenas un dīzeļdegvielas patēriņu 2011. gadā). Arī Lietuva ar š.g. 1.janvāri ir noteikusi 7 % obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai.

Biodīzeļdegvielas ražotājs “Bio-Venta” plāno dubultot rapšu sēklu pārstrādes jaudas no 100 tūkstošiem līdz 200 tūkstošiem gadā, kā arī palielināt rapšu raušu ražošanu no 56 500 līdz 113 tūkstošiem tonnām gadā.

Lai to sasniegtu plānots investēt jaunas rapšu eļļas spiešanas līnijas uzstādīšanā, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 7.2 miljoni eiro, no tiem publiskais finansējums - 672 tūkstoši eiro. Ražošanas līniju plānots nodot ekspluatācijā 2025. gada novembrī.

"Jaunās iekārtas būs analoģiskas esošajām tehnoloģijām, tādejādi viegli integrējamas pašreizējās ražošanas un vadības sistēmās. Šis ir nozīmīgs projekts arī tautsaimniecības attīstībai, jo radīs 15 jaunas darba vietas un palielinās iepērkamo rapšu sēklu apjomu no vietējiem audzētājiem. Ražošanas kapacitātes pieaugums ļaus pārstrādāt lielāku apjomu Latvijā izaudzēto rapšu sēklu, radot pievienoto vērtību vietējai ekonomikai,” uzsver Indulis Stikāns, “Bio-Venta” ražošanas direktors un valdes loceklis.