Korupcijas uztveres indeksā (KUI), kurā tiek apkopots vietējo un ārvalstu ekspertu, uzņēmēju un sabiedrības vērtējums par korupciju publiskajā sektorā no astoņiem dažādiem starptautiskiem avotiem, Latvija šogad ir saņēmusi 55 punktus no 100 korupcijas uztveres indeksa punktiem. Latvija ieguvusi par 2 punktiem vairāk nekā 2013.gadā, bet kopumā citu 175 valstu vidū ieņem 43. vietu, pakāpjoties par sešām vietām kopš 2013.gada, informē Sabiedrība par atklātību – Delna.
Delnas direktors Gundars Jankovs komentē: «Analizējot KUI avotu vērtējumus, optimistiskie rezultāti liecina, ka līdz šim ieguldītais darbs ar korupcijas mazināšanu saistīto tiesību aktu sakārtošanā un pretkorupcijas institūciju izveidē ir uzrādījis progresu publiskajā sektorā, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, tai skaitā uzņēmējiem, taču korupcijas risks ekspertu vērtējumā ir samazinājies. Tajā pašā laikā joprojām nemainīgs ir ekspertu un uzņēmēju vērtējums par augsto politiskās korupcijas risku Latvijā. Latvijas ekonomika tiek bremzēta, jo neviens politiskais spēks šobrīd nav vēlējies uzņemties politisko līderību, lai paustu stingru neiecietību pret korupciju un vērtētu korupcijas negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, piemēram, ēnu ekonomikas kontekstā.»
Eiropas Savienības valstu vidējais KUI rādītājs ir 66 indeksa punkti no 100. Dānija ir saņēmusi augstāko vērtējumu – 92 indeksa punktus, bet vissliktākie rādītāji ir Grieķijai, Itālijai, Rumānijai un Bulgārijai – 43 indeksa punkti. Baltijas reģionā ir vērojamas pozitīvas tendences, piemēram Lietuva šogad saņēmusi par 1 punktu vairāk nekā iepriekš - 58 no 100, ierindojoties 39. vietā (2013 – 43. vieta), tāpat kā Igaunija, saņemot 69 punktus no 100 iespējamajiem, bet iegūstot 26. vietu (2013 – 28. vieta) visu valstu kopvērtējumā.
Latvijas KUI rādītāji turpina uzlaboties uzņēmējdarbības vides un publiskā sektora sniegto pakalpojumu trešo pušu vērtējumā, par ko liecina ne tikai indeksā iekļautais Pasaules ekonomika foruma vērtējums, bet arī indeksā neiekļautie rādītāji, kā, piemēram, Doing Business indekss. Otrs būtiskākais kāpums KUI Latvijai noticis, pateicoties ekspertu vērtējumam par Latvijas institucionālo sakārtotību, lai apkarotu korupciju - politisko partiju finansēšanai no valsts budžeta, reklāmas un aģitācijas aizliegumiem, atklātiem balsojumiem par augstiem amatiem Saeimā. Viens no Latvijas paveiktajiem darbiem ir OECD pretkorupcijas konvencijas ratificēšana Saeimā šā gada jūnijā, kas nosaka, ka Latvijā reģistrētas juridiskās personas var tikt sauktas pie atbildības par kukuļošanu vai koruptīvām darbībām, ja tās tiek veiktas arī ārpus Latvijas teritorijas.
Latvijai ir augsti politiskie riski - joprojām pastāv kukuļošanas shēmas biznesa un publiskā sektora sadarbībā.
Latvijā joprojām ir vāji rezultāti ārvalstu investoru redzējumā, norādot, ka Latvijai ir augsti arī ekonomiskās stabilitātes riski. Latvija tiek uztverta par vietu, kur var pastāvēt tradīcija maksāt kukuļus, lai uzņēmumi uzsāktu darbību, piemēram, kādā no pašvaldībām vai sadarboties sekmīgi ar tiesībsargājošām un kontrolējošām iestādēm. Pastāv augstas reiderisma iespējas, maksātnespējas administratoru neierobežotā vara nesakārtoto normatīvo aktu dēļ.
Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International KUI nosaka jau kopš 1995.gada un šogad novērtēs korupcijas līmeni 175 valstīs un teritorijās. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.