3. un 4.jūnijā pasaules viesnīcu uzmanība būs pievērsta Latvijai, jo Rīgā notiks Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas (IHRA) un Nacionālo asociāciju izpildinstitūciju tikšanās, kā arī Latvijā pirmā viesnīcu un restorānu industrijai veltītā konference "Pasaules viesnīcu biznesa attīstība". Pasākumus rīko Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un atbalsta Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). 3. jūnijā IHRA augstākās amatpersonas un starptautiski atpazīstamu viesnīcu ķēžu līderi kopīgi apspriedīs pasaules tūrisma un jo īpaši viesmīlības industrijas tendences, un, kā uzsver TAVA direktors Uldis Vītoliņš, šī tikšanas ir ļoti būtisks notikums Latvijas tēla atpazīstamības un tūrisma nozares attīstības veicināšanā. 4. jūnijā norisināsies starptautiskā viesnīcu industrijas konference Pasaules viesnīcu biznesa attīstība. Konferences organizētāju mērķis ir veicināt Latvijas viesnīcu biznesa attīstību, iepazīstinot viesnīcu īpašniekus un vadītājus ar jaunākajām pasaules viesmīlības industrijas attīstības tendencēm, kā arī aktuāliem mārketinga, menedžmenta un sadarbības jautājumiem. Konferencē kā prioritāras izvirzītas tādas tēmas kā Latvijas un pasaules tūrisma un viesmīlības industrijas attīstības tendences, drošības loma viesnīcas izvēles procesā, kūrortviesnīcu mārketinga pasākumu organizēšana, kā arī starptautisku viesnīcu ķēžu politika attiecībā uz Baltijas valstīm. Konferences lektori ir pieredzes bagāti viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji, starptautisku viesnīcu ķēžu un citu valstu viesnīcu un restorānu asociāciju līderi no ASV, Francijas, Izraēlas un Jordānijas. Konferenci atklās un ar priekšlasījumu uzstādies arī Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Džons Bells. Starptautiskā Viesnīcu un restorānu asociācija (IHRA) ir vienīgā globālā organizācija, kas pārstāv viesmīlības industriju pasaulē. Tās biedri ir nacionālās viesnīcu un restorānu asociācijas visā pasaulē un starptautiskās nacionālās viesnīcu un restorānu ķēdes, kopumā pārstāvot aptuveni 300 tūkstošus viesnīcu un 8 miljonus restorānu. Avots:TAVA

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

2005. gada 4. jūnijā, viesnīcā „Reval Hotel Rīdzene” notiks Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas organizētā, Latvijā pirmā viesnīcu un restorānu industrijai veltītā konference „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība” Konferences mērķis – veicināt Latvijas viesnīcu biznesa attīstību, iepazīstinot viesnīcu īpašniekus un vadītājus ar aktuālākajām tendencēm pasaules viesnīcu un restorānu industrijā. Konferencē, kā prioritāras, izvirzītas sekojošas tēmas: - Latvijas tūrisma industrijas attīstības tendences; - pasaules tūrisma industrijas attīstības tendences (viesnīcas, tūrisma firmas, aviokompānijas); - viesnīcu attīstības tendences; - drošības loma viesnīcas izvēles procesā; - kā organizēt kūrortviesnīcas mārketingu un pārdošanu un gūt papildus ienākumus, izmantojot viesnīcas rīcībā esošos resursus - starptautisku viesnīcu ķēžu politika attiecībā uz Baltijas valstīm, u.c. Konferences „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība” lektori ir pieredzes bagāti viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji, starptautisku viesnīcu ķēžu un citu valstu viesnīcu un restorānu asociāciju līderi no Amerikas Savienotajām valstīm, Francijas, Izraēlas un Jordānijas. Konferenci atklās un ar priekšlasījumu uzstāties arī Starptautiskās Viesnīcu un restorānu asociācijas /IH&RA/ prezidents – Džons Bells /John Bell/. Konferences noslēgumā notiks konferences dalībnieku – lektoru un klausītāju diskusija. Konferences darba valoda – latviešu un angļu (tiks nodrošināts tulkojums). Konferenci „Pasaules viesnīcu biznesa attīstība”, LVRA organizē sadarbībā ar Tūrisma Attīstības valsts aģentūru, viesnīcu „Reval Hotel Rīdzene”, viesnīcu „Hotel de Rome", SIA „Mobil Plus”, tūrisma aģentūru „VIA Hansa” un „Emīla Gustava šokolāde”. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ir sabiedriska organizācija, kas apvieno viesnīcas, viesu mājas, moteļus un to restorānus, profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē.

Šī gada 4. jūnijā viesnīcā Reval Hotel Rīdzene, lai runātu par viesnīcu biznesa attīstības tendencēm, bija pulcējušies viesnīcu biznesa speciālisti no visas pasaules. Atklājot konferenci "Pasaules viesnīcu biznesa attīstība", dalībniekus uzrunāja Starptautiskās viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Džons Bells, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Tūrisma departamenta direktore Aira Andriksone un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Jenzis. Par Latvijas tūrisma attīstības plāniem un mārketinga aktivitātēm informēja Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. Izraēlas Viesnīcu asociācijas ģenerāldirektors Abrahams Rozentāls savā lekcijā uzsvēra, ka drošības kritērijus viesnīcu uzņēmējdarbībā ir jāietver kā pašsaprotamu elementu. Drošības pasākumus viesnīcā ieteicams veikt neuzkrītoši, jo uzsvērtas rūpes par drošību var raisīt viesos diskomfortu un aizdomas. A. Rozentāls arī dalījās pārdomās par viesnīcu klasifikācijas problemātiku. Pašreizējā situācijā grūti iedomāties vienotas viesnīcu klasifikācijas ieviešanu visā pasaulē. Iespējams, varētu veidot klasifikācijas sistēmas atbilstoši reģioniem, piemēram, Eiropu iedalot Dienvidu, Ziemeļu, Centrālajā Eiropā, taču A. Rozentāls uzsvēra, ka viesnīcu iedalīšana atbilstoši klasēm ir ļoti problemātiska, jo daudzkārt viesnīcas galveno pievilcību un augsto klasi nosaka kāds īpašs “knifs”, dizaina un servisa nianses, un mazākā mērā atbilstība standartiem. Izraēlas Viesnīcu asociācijas ģenerāldirektors pauda viedokli, ka drīzumā par noteicošo faktoru viesnīcu izvēlē varētu kļūt nevis zvaigžņu skaits, bet viesnīcas e-prezentācija, proti, informācija viesnīcas interneta mājas lapā. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas prezidents Džo Makinernejs (Joe McInerney) savā uzrunā iezīmēja pasaules tūrisma industrijas attīstības galvenos aspektus. Tūrisma un viesmīlības industrijas apjomi pasaulē turpina pieaugt, tādēļ Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas prezidents iesaka jau caur atbilstošām izglītības programmām motivēt jaunus cilvēkus strādāt tūrisma un viesmīlības biznesā. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas paspārnē darbojas Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu Izglītības fonds, kas gadā nodrošina stipendijas pus miljona ASV dolāru apmērā un vidēji 180 000 ASV dolāru gadā atvēl pētījumiem. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācija pastāv jau 95 gadus. Makinernejs uzsvēra, ka Latvijas lidsabiedrību airBaltic šobrīd var uzskatīt par vienu no stiprākajām zemo izmaksu lidsabiedrībām Eiropā. Amerikas Viesnīcu un tūrisma mītņu asociācijas prezidents Latvijai ieteica izvēlēties konkrētus mārketinga virzienus starptautiskajā tūrisma tirgū. Šobrīd ir īpaši piemērots laiks valsts tēla veidošanai, jo par Latviju pasaulē vēl nav izveidojušies izteikti stereotipi. Baltijas valstīm, kam ir daudz kopīga ar Skandināviju vai Lielbritāniju, jāpievērš uzmanība tam, kā līdzīgās tūrisma pievilcības pasniegt neparastā veidā caur pārdomātu ceļojumu pakešu veidošanu. Makinernejs iesaka akcentēt uzmanību uz luksusa klases ceļotājiem un tā saukto “X” paaudzi – ceļotājiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem. HOTREC (Hotels, Restaurants & Cafes in Europe) izpilddirektore M. Sequaris argumentēja viesnīcu un restorānu biznesa lobēšanas nepieciešamību un iespējas Eiropas Savienības līmenī tādos jautājumos kā zemāka PVN noteikšana, sociālo jautājumu risināšana attiecībā uz viesmīlības nozares specifiku (darbs svētdienās, svētku dienās, naktīs), pārtikas drošības standarti, naktsmītņu klasifikācijas standarti, autortiesības attiecībā uz viesnīcās un restorānos atskaņoto mūziku, smēķēšanas ierobežojumi ēdināšanas uzņēmumos un naktsmītnēs. Pieredzē par SPA viesnīcu ekspluatācijas un produkta pārdošanas niansēm Eiropā dalījās Accor Thalassa (Vichy, Francija) direktors Aivars Provejs, velkot paralēles arī starp Jūrmalas un Vichy kūrorta attīstības problemātiku. Kā dažas no galvenajām SPA biznesa aktualitāt

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Starptautiskā viesnīcu grupa The Rezidor Hotel Group līdz 2020.gadam Rīgā plānot atvērt jaunu Radisson RED zīmola viesnīcu, informēja viesnīcu grupas pārstāvji.

Aģentūra LETA šā gada martā jau vēstīja, ka nākamo trīs gadu laikā viesnīcu grupa Carlson Rezidor Hotel Group plāno Rīgā atvērt vēl vienu no tās pārstāvēto zīmolu - Quorvus Collection, Radisson RED vai Prizeotel viesnīcām.

Jaunā viesnīca ar 220 numuriņiem būs pirmā Radisson RED zīmola viesnīca Latvijā, kas ir viesnīcu grupas Carlson Rezidor Hotel Group jaunais dzīvesstila zīmols tā sauktās millenials paaudzes ceļotājiem. Radisson RED viesnīca Rīgā tiks atvērta sadarbībā ar nekustamo īpašumu pārvaldītāju Astor Group.

The Rezidor Hotel Group izpilddirektora vietnieks un galvenais attīstības speciālists Elijs Junjes norāda, ka Rīgā gaidāmā Radisson Red zīmola viesnīca pastiprinās viesnīcu grupas klātbūtni tirgū un tās dominējošo pozīciju Baltijas valstīs.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas viesnīcu un restorānu asociāciju Valdes tiekoties šī gada 9. un 10. jūlijā, Pērnavā nolēma, ka Viesnīcu un restorānu nozarē ir jāsaglabā samazinātā PVN likme.

Šobrīd Eiropas Savienībā (ES) 22 valstīs, tai skaitā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, viesnīcu pakalpojumiem un 12 valstīs restorānu pakalpojumiem tiek piemērota samazinātā PVN likme. Taču Igaunijas valdība, sākot ar 2009. gadu, ir iecerējusi paaugstināt izmitināšanas pakalpojumiem PVN likmi, piemērojot standarta likmi – 18% apmērā, Db.lv informē Santa Graikste, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore.

Visu trīs Baltijas valstu viesnīcu un restorānu asociācijas ir pārliecinātas, ka tādējādi strauji samazināsies Igaunijā izmitināto ārvalstu tūristu skaits; tiks radīts īstermiņa ieguvums valsts budžetā, bet ilgtermiņā samazināsies Baltijas valstu konkurētspēja starp reģiona valstīm; ārvalstu investoriem tiks dots negatīvs signāls par biznesa vidi un ieguldījumiem viesnīcu nozarē Baltijas valstīs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Neskatoties uz to, ka Latvijā, it īpaši Rīgā, tiek atvērtas arvien jaunas viesnīcas, viens no viesnīcu izmantošanas rādītājiem – numuru noslogojums, pēdējos divos gados ir palielinājies. Tas liecina, ka ir noturīgs tūristu, viesu skaita pieaugums un esošās viesnīcas ir spējušas noturēt savus klientus.

Viesnīcu nozare turpina attīstīties gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Aug viesnīcu skaits un kapacitāte, pieaug to daudzveidība. 2017.gadā viesnīcās apkalpots 2,1 miljons viesu. Salīdzinājumam - 2007.gadā skaits bija divas reizes mazāks - tikai 1,2 miljoni.

Viesnīcu tirgū ir augsta konkurence, kas liek uzturēt augstu pakalpojumu kvalitāti un neļauj būtiski paaugstināt cenas. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm mūsu viesnīcas par salīdzinoši zemākām cenām piedāvā augstu pakalpojumu kvalitāti. Par to liecina klientu atsauksmes un augstais vērtējums. Rīgā ir atvērtas jaunas augstākās kategorijas (5*) viesnīcas. Ir liela konkurence 4* viesnīcu segmentā. Rīgā darbojas starptautisku viesnīcu grupu un ķēžu viesnīcas, pieaug to ietekme. Ir liela viesnīcu daudzveidība novietojuma, dizaina, papildu pakalpojumu, piemēram, Spa, konferenču telpu ziņā. Kvalificēts, it sevišķi vidējā līmeņa un augstākā līmeņa, personāls ar labām svešvalodu zināšanām. Darba tirgus ir nodrošināts ar tūrisma izglītības iestāžu absolventiem, kuri ieguvuši mūsdienīgu, specializētu izglītību un praktiskās iemaņas Latvijā un pasaulē. Trūkst zemākas kvalifikācijas personāls - viesmīļi un istabenes.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas turpinātāji, sadarbojoties ar lielāko viesnīcu ķēdi Skandināvijā AS Choice Hotels Scandinavia, izveidojuši kopuzņēmumu SIA Choice Hotels Baltics.

Tā mērķis ir Baltijas valstīs izveidot un Choice viesnīcu tīklam pievienot virkni viesnīcu. Jau šobrīd Rīgā un Tallinā darbojas pa vienai Choice ķēdes viesnīcai. Savukārt turpmāko trīs gadu laikā plānots izveidot vēl deviņas Choice ķēdes viesnīcas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Čakstes ģimene Rīgā vada viesnīcu Clarion Collection Hotel Valdemars, kas Choice viesnīcu ķēdei pievienojās 2009. gada sākumā. Pēc viņu iniciatīvas izveidots kopuzņēmums ar lielāko viesnīcu ķēdi Skandināvijā, lai arī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā izveidotu virkni Choice viesnīcu.

SIA Choice Hotels Baltics darbības stratēģija ir vērsta uz sadarbības līgumu slēgšanu ar jau esošajām viesnīcām un to pievienošanu Choice viesnīcu ķēdei. Jaunizveidotā uzņēmuma izpilddirektors ir Kārlis Čakste (Karl Mikael Čakste).

Altum Kapitāla fonds noslēdzis līgumu par investīciju projektu ar Latvijas viesnīcu operatora Mogotel SIA uzņēmumu Mogotel Development Holding tā darbības izvēršanai Eiropas valstīs. Kopējais piešķirtā finansējuma apjoms plānots līdz pieciem miljoniem eiro jaunu viesnīcu Eiropā pārņemšanai pārvaldīšanā, informē Altum.

Kapitāla fonda finansējums aizdevuma veidā dos iespēju Mogotel uzņēmumam pielāgoties jaunajai tirgus situācijai un īstenot biznesa modeli, kas palīdzēs īstenot tālākas attīstības plānus un izvērst darbību ārvalstīs. Pirmais apstiprinātais projekts ir Kapitāla fonda finansējuma ieguldījums viesnīcas pārvaldīšanai vienā no Polijas pilsētām, savukārt kā nākamais solis plānots ieguldījums viesnīcas pārvaldīšanai vienā no Vācijas pilsētām.

"Esam gandarīti ar Kapitāla fonda finansējuma palīdzību atbalstīt vietējo nozares tirgus līderi ceļā uz viesnīcu pārvaldīšanas pakalpojumu eksportēšanu. Lai arī viesmīlība ir viena no visvairāk Covid-19 pandēmijas skartajām nozarēm pasaulē, līdz ar vakcinācijas aptveres palielināšanos Eiropā tiek prognozēta samērā ātra nozares atkopšanās. Mogotel grupas līdzšinējā pieredze un uzkrātās īpašās zināšanas un prasmes viesnīcu pārvaldīšanā ir labs pamats sasniegt plānoto investīciju atdevi pat ātrāk nekā pirmskrīzes periodā," komentē Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Viesnīca Hotel Bergs saņēmusi Starptautisko viesnīcu balvu kā vislabāk novērtētā mazā viesnīca Latvijā (Highly Commended Best Small Hotel Latvia).

Starptautiskajā konkursā International Hotel Awards 2012-2013 Hotel Bergs piedalījās pirmo reizi.

Konkurss Starptautiskā īpašumu balva (International Property Award) norisinās astoņpadsmit gadus, un pirms diviem gadiem tika izdalīta atsevišķa Starptautiskā viesnīcu balva, pieaugot pretendentu skaitam no viesmīlības sektora.

«Balvas uzvarētāju logo visā pasaulē zināms kā viesnīcu nozares izcilības simbols,» pauž Hotel Bergs pārstāvji.

Viesnīcas tiek vērtētas vairākās kategorijās, iedalot viesnīcas pēc to lieluma, kā arī izdalot kategorijas: labākā arhitektūra, interjera dizains, viesnīcas mārketings, labākā viesnīcas mājas lapa. Viesnīcas tiek vērtētas reģionālajā līmenī un visaugstāk novērtētās viesnīcas sacenšas savā starpā starptautiskajā līmenī.

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Šobrīd piecu pārvaldīto viesnīcu portfeli Igaunijas kompānija Legendhotels tuvākajā laikā plāno papildināt ar vēl divām.

Divas no Legendhotels viesnīcām ir Igaunijā, viena – Latvijā un divas – Polijā, kur tapšanas stadijā ir vēl divas. Vaicāts, cik vēl viesnīcu vēlētos savā ķēdē, Legend H & S OÜ vadītājs Tarmo Sumbergs (Tarmo Sumberg) teic, ka nav izvirzījis skaitlisku mērķi. «Augam dinamiski, mums patīk tas, ko mēs darām. Iespēju ir daudz,» viņš uzskata. Uzņēmums apsver iespēju atvērt arī kādu viesnīcu ārpus Baltijas un Polijas.

Kopš 1991. gada

«Viesnīcu biznesā nonācu 1991. gadā, pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Tolaik tirgus bija brīvs, ēkas bija sliktā stāvoklī. Pirmos gadus savā karjerā strādāju viesnīcā Olümpia Tallinā, mēs veidojām viesnīcu grupu Reval Hotel Group. Beigās mums bija četras viesnīcas Tallinā un plānojām attīstīties arī Latvijā un Lietuvā. Atradām partneri, lielu nekustamā īpašuma kompāniju Linstow, kas pārņēma viesnīcu Latvija Rīgā un viesnīcu Lithuania Viļņā, uzņēmums mums piedāvāja operacionālo partnerību, vēlāk nopirka Reval Hotel Group. Es biju rīkotājdirektors un pēdējais privātais kapitāldaļu īpašnieks kompānijā. Man darbs lielā grupā šķita diezgan garlaicīgs un pārāk lēns. Esmu uzņēmējs un vienmēr vēlos ātrus lēmumus, strauji virzīties uz priekšu. Kad aizgāju, paņēmu viena gada pauzi, iesaistījos darbā publiskajā sektorā, bet 2002. gadā sāku veidot jaunu viesnīcu kompāniju,» stāsta T. Sumbergs.

Globāls viesnīcu zīmols ir iecerējis būvēt un atvērt jaunu piecu zvaigžņu viesnīcu Jūrmalas centrālajā daļā, Dzintaros.

Uzņēmumā "Baltic Sotheby's International Realty" vērsies pasaulē zināms viesnīcu ķēdes uzņēmums ar vēlmi atvērt šīs ķēdes viesnīcu Jūrmalā. Zīmola nosaukums pagaidām esot konfidenciāla informācija.

Zīmola uzdevumā "Baltic Sotheby's International Realty" atradis un iegādājies zemesgabalu Turaidas ielā 10/12 - pilsētas aktīvākajā tūrisma zonā ar dzīvāko gājēju satiksmi (līdzās ir Jomas iela, Dzintaru koncertzāle).

Lai gan Turaidas ielā noteiktais funkcionālais zonējums pieļauj zemesgabalā izvietot viesu izmitināšanas objektus, tomēr lokālplānojums paredz attīstīt vien divarpus stāvu augstu ēku.

Starptautiskiem viesnīcu operatoriem, kuriem ir ķēdes viesnīcas pasaulē, kas atbilst 4 un 5 zvaigžņu kvalitātei, ir savi standarti, kādai jābūt viesnīcai, t.i., lai tā būtu rentabla, numuriņu skaitam būtu jābūt vismaz 150-200. Jūrmalā viesmīlības biznesam ir izteikta sezonalitāte, tādēļ viesnīcas funkcija būtu jāpapildina ar citiem pakalpojumiem, ko izmantot nesezonā: SPA piedāvājums, konferenču zāle, restorāni utt.

2005. gada 22. septembrī, viesnīcā «Hotel de Rome», ar mērķi veicināt Baltijas valstu viesnīcu un restorānu konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū, pirmo reiz notiks Latvijas, Lietuvas un Igaunijas viesnīcu un restorānu asociāciju Valžu tikšanās. Tikšanās laikā tiks pārrunāts paveiktais, kā arī iezīmēts turpmākās sadarbības modelis, tajā skaitā, lai risinātu visām asociācijām kopīgi aktuālus jautājumus: - kā veicināt viesnīcu un restorānu biznesa attīstību; - par savstarpējo sadarbību; - par Baltijas jūras valstu viesnīcu klasifikācijas sistēmas projektu; - par Baltijas valstu viesnīcu katalogu izstrādi; - par kvalitātes prasībām tūrisma mītnēm un to novērēšanu; - par viesnīcu asociāciju sadarbību blakustiesību administrēšanas jomā; Tikšanās noslēgunā, visu trīs Blatijas valstu viesnīcu un restorānu asociāciju prezidenti parakstīs kopīgu Vienošanās protokolu. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija ir sabiedriska organizācija, kas apvieno viesnīcas, viesu mājas, moteļus un to restorānus, profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē.

Aprīļa sākumā Rīgā paredzēts atvērt 5* sešstāvu SPA, kurā ieguldīti 14 miljoni eiro un kurš strādās zem Lielbritānijas zīmola ESPA vārda.

Reval Hotels viesnīcu vadītājs Latvijā Kari Hiltunens (no kreisās) un ESPA Rīga direktors Johans Helstroms: «Ar ESPA Rīga atvēršanu nostiprinām savas pozīcijas gan viesnīcu biznesā, gan spa pakalpojumos. ESPA būs pirmais internacionālais zīmols, kas ienāks Baltijā, un tas palīdzēs piesaistīt apmeklētājus gan Rīgai, gan visai Latvijai.»Tas būs pirmais tik vērienīgs 5* SPA komplekss Baltijā un pat Skandināvijas valstīs un pirmais, kas strādās ar zīmola ESPA vārdu, atklāj ESPA Rīga mārketinga vadītāja Evija Segleniece. ESPA Rīga direktors Johans Helstroms (Johan Hellstrom) akcentē, ka tas ir unikāls projekts, jo atrodas sešos stāvos, kur vēsturiskais ir pielāgots mūsdienīgajam. Rīga izvēlēta tāpēc, ka, viņaprāt, Baltijas tirgus vēl ir ļoti neskarts un tam ir iespējas izaugsmei.

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Sākot ar 2019. gada 10. janvāri, Baltijas lielākā viesnīcu operatora SIA «Mogotel» zīmolu saimei pievienojas jaunpienācējs – Rija Hotels.

Ar jauno zīmolu turpmāk strādās četras bijušās Rixwell Hotels viesnīcas – Domus Hotel un Irina Hotel Rīgā, viena viesnīca Bauskā – Bauska Hotel un Old Town Hotel Tallinā. Zīmola Rija Hotels viesnīcas darbosies vidējā trīszvaigžņu cenu kategorijā.

Jaunā zīmola «Rija Hotels» ieviešana ļaus labāk un precīzāk segmentēt viesnīcu piedāvājumu atbilstoši ceļotāju vajadzībām un interesēm.

Mogotel viesnīcu grupas pārdošanas un mārketinga direktore Sanda Roze norāda: «Zīmols Rija Hotels ir radīts, lai efektīvāk piepildītu to klientu vēlmes un vajadzības, kuri pieprasa vidējās klases standarta viesnīcas pakalpojumus – trīszvaigžņu līmeņa komfortu par pieņemamu cenu. Savukārt tiem klientiem, kuri vēlēsies plašāku pakalpojumu klāstu, joprojām būs pieejamas sešas Rixwell Hotels viesnīcas, kas atbilst standarta četru zvaigžņu viesnīcu komforta līmenim, vai kāda no trīs Wellton Hotels viesnīcām ar izcilu un izsmalcinātu paaugstināta komforta klases piedāvājumu, ietverot SPA atpūtas iespējas.»

Neskatoties uz straujo izmaksu kāpumu, viesnīcu nozarē tuvākajā laikā cenas, visticamāk, nepalielināsies, taču notiek viesnīcu segmentācija lētajā un luksusa virzienā, stāstīja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš uzvēra, ka viesnīcas ļoti tieši izjūt augošās energoresursu cenas, īpaši SPA viesnīcas ar lielu elektrības patēriņu. "Mēs enerģijas cenas nekādi nespējam ietekmēt, un tas, kas šobrīd notiek, ir ārprāts. Energoresursu cenas ir ļoti liels izaicinājums visai industrijai," teica Dokicāns, piebilstot, ka tikpat strauji aug pārtikas cenas un darbaspēka izmaksas.

Jautāts, kā pieaugošās izmaksas ietekmēs pakalpojumu cenas viesmīlības nozarē, "Mogotel" attīstības direktors atzina, ka tas nenozīmē automātisku sadārdzinājumu.

"Tas nav tik viennozīmīgi. Esmu runājis ar kolēģiem Eiropā, kuri dzīvo daudzmaz stabila tirgus apstākļos jau ilgi. Izmaksas pieaug, bet tas nenozīmē, ka cenas uzreiz kāpj. Sākotnēji palielinās izmaksas un tikai pēc laika pieaug arī viesnīcu cenas. Viesnīcu bizness atrodas starp šiem diviem spiedieniem - pieaugošām izmaksām un pieprasījumu. Ja pieprasījuma nav, tad cenas vari celt, cik gribi, pieprasījuma vienalga nebūs," teica Dokicāns.

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

Arī fundamentālos un it kā «būt vai nebūt» jautājumos Eiropa aizvien ir ļoti sašķelta.

Eiropas Savienības pīlāri – brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku plūsma – aizvien ir dažādā gatavības pakāpē kā vairāk vai mazāk īstenoti ideāli, un attiecīgi arī pati Eiropa, kurai uz tiem būtu jābalstās, ir iešķība uz visām pusēm. Savukārt vārds «šizofrēnija», aprakstot ES politikas veidošanās metodi, nav šā komentāra autora iegriba. Pie izslēgta diktofona tas pašos Briseles gaiteņos sakarā ar nule kā publicēto iniciatīvu par industrijas renesansi vairākkārt tika lietots kā reālo politiku raksturojošs.

Spilgtākais piemērs ir ES enerģētikas politika, kas cieši saistīta ar vienotā (patiesībā – nevienotā) tirgus problēmu. Lai runātu par Eiropas industrijas konkurētspēju, vispirms būtu jābūt pašai Eiropas industrijai – ražotājiem, kas darbojas apmēram izlīdzinātā, saprātīgi vienlīdzīgā spēles laukumā. Enerģijas cenu ziņā šāda laukuma ar samērojamiem spēles noteikumiem nav, tāpēc arī «Eiropas industrija» ir 28 saskaitāmo summa, un tāda ir arī industriālā politika – pamatīgi sašķelta.