Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jelgavas valstspilsēta ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sociālā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu. Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus.

Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA “ZZ Dats”.

Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Bauskas novada pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaulīte» 14. aprīlī notika novada izglītības nodaļas, novada domes un pedagogu arodbiedrības pārstāvju tikšanās ar bērnudārzu audzinātājām un iestāžu vadību par atalgojuma problēmām, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vairāk nekā 40 pirmsskolas izglītības iestāžu «Pasaulīte» un «Zīlīte» pedagogu uzrunāja Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare, pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka, ekonomiste Zaiga Kārkliņa, Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda un starpnovadu izglītības iestāžu arodorganizācijas vadītāja Māra Graudiņa.

M. Bauvare iepazīstināja sanākušos ar oficiālo viedokli par iemesliem, kāpēc nepieciešams samazināt darba apjomu pirmsskolās. No stāstītā varēja saprast – izglītības nodaļai bija informācija par to, ka piecus un sešus gadus vecu audzēkņu pirmsskolas izglītības iestādēs 2014. – 2015. mācību gadā būs ievērojami mazāk nekā bija gadu iepriekš. Ņemot vērā naudas piešķiršanas principu «nauda seko skolēnam», bija skaidrs, ka finansējums būs mazāks. Tomēr pastāvējusi cerība, ka naudas pietiks.

Jebkura krīze rada ne tikai izaicinājumus, bet arī iespējas, kuras uzņēmējiem ir jāmāk izmantot, domā Ilze Ķelpe, Megango.lv vadītāja.

Lai bizness veiksmīgi spētu augt un attīstīties, primāri jābūt nospraustiem skaidriem nākotnes mērķiem, lai zinātu, kurā virzienā vispār doties, teic I.Ķelpe. Uzņēmuma attīstība kopumā ir ļoti komplekss pasākums, tāpēc simtprocentīgi paredzēt visu, kas notiks procesā, praktiski nav iespējams, neslēpj Megango.lv vadītāja. Šī iemesla dēļ vieta jāatstāj arī improvizācijai - uzņēmējiem ir jābūt gataviem pielāgoties ārējiem apstākļiem un izmantot krīžu sniegtās iespējas, tajā pašā laikā, saglabājot arī savu redzējumu un vīziju, domā I.Ķelpe.

Darbojas ģimenes uzņēmumā

Bērnībā sapņoju kļūt par bērnudārza audzinātāju, jo arī mana mamma kādu laiku strādāja bērnudārzā, stāsta I.Ķelpe. “Kamēr mēs ar brāļiem bijām mazi, mamma vēlējās būt mums pēc iespējas tuvāk, tāpēc viņa bija pieņēmusi lēmumu strādāt bērnudārzā, kuru mēs apmeklējām. Arī man kā bērnam likās - būt par audzinātāju ir ļoti forši, tāpēc kādu laiku tā bija mana sapņu profesija. Tagad, atskatoties atpakaļ, jāatzīst, ka šī iecere kaut kādā mērā sasaucas arī ar manu šī brīža ikdienu, jo arī audzinātāja savā ziņā ir vadītāja - tev ir vesels pulciņš bērnu, ar kuriem jādarbojas. Līdzigi arī uzņēmējdarbībā - tev ir savi darbinieki, sadarbības partneri, klienti, un ar visām šīm iesaistītajām pusēm vadītājam jātiek galā tādā veidā, lai visi galu galā ir apmierināti,” teic I.Ķelpe, kura savu pirmo naudu nopelnīja, strādājot ģimenes uzņēmumā.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi Sociālo mājokļu koncepciju. 26. jūnijā tā nodota starpinstitūciju saskaņošanai.

Sociālo mājokļu koncepcija izstrādāta, lai nodrošinātu vienotu pieeju sociālo dzīvojamo māju izveidē un uzturēšanā pašvaldību teritorijās, kā arī sniedzot palīdzību sociālo dzīvokļu izīrēšanā, Db.lv informē Linda Pastare, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas Pārvaldes vecākā referente.

Sociālā dzīvokļa un dzīvojamās mājas tiesisko statusu, to veidošanas un vispārējus finansēšanas principus nosaka likums Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām, tomēr pirms attiecīgā likuma pieņemšanas netika aplūkota sociālo māju un sociālo dzīvokļu izveide kopsakarā ar jau spēkā esošajiem valsts un pašvaldību atbalsta instrumentiem un normatīvajiem aktiem.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Draugiem.lv ir Latvijas sociālo tīklu bastions, teica sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis, kurš vada sociālo mediju aģentūru Inspired Digital.

Neskatoties uz starptautiskā tīkla Facebook izplatības pakāpenisko pieaugumu, Draugiem.lv vēl ilgi varētu noturēties, turklāt šis Latvijas sociālais tīkls piedāvā precīzākus datus komersantiem nekā ārzemju konkurents. Mednis teica, ka Draugiem.lv datus var viegli iegūt un izmantot mārketinga pasākumiem, kamēr no Facebook nevarot dabūt tik detalizētus, specifiskus datus.

Arī starptautiskā īso vēstījumu sociālā tīklā Twitter latviešu valodā radītais saturs ir spēcīgs un unikāls. «Lai ilustrētu, kur patiesībā Latvijā atrodas Facebook, paskatīsimies uz Twitter, kurā ir 5-6 reizes mazāks reģistrēto lietotāju skaits (apmēram 51 000 Twitter.com pret 285 000 Facebook.com, kas reģistrējušies no Latvijas), taču Twitter lietotāji rada vairāk satura un novirza lielāku apmeklējumu uz citām lapām, nekā to dara visa Latvijas Facebook auditorija,» skaidroja eksperts.

Eiropas Komisija (EK) emitēs sociālās obligācijas līdz 100 miljardu eiro apmērā Eiropas Savienības (ES) instrumentā "Sure", informē EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

EK ir pieņēmusi neatkarīgi izvērtētu sociālo obligāciju satvaru, lai ieguldītājiem šajās obligācijās dotu pārliecību, ka piesaistītie līdzekļi kalpos patiesi sociālam mērķim.

Iepriekš ES Padome apstiprināja finansiālu atbalstu, ko "Sure" instrumentā saņems 16 dalībvalstis, lai palīdzētu aizsargāt darbavietas un strādājošos.

"Mēs ne tikai ieguldām miljardiem eiro, lai Eiropā saglabātu darbavietas un mazinātu koronavīrusa pandēmijas sociālo ietekmi, bet arī darām to, emitējot sociālās obligācijas. Tas pavērs ieguldītājiem iespēju piedalīties mūsu centienos, un līdz pat 100 miljardiem eiro palīdzēs cilvēkiem mūsu dalībvalstīs saglabāt darbu," uzsvēra EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

#Sociālie tīkli pie lietotāja reģistrācijas ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Laikā, kad sociālo tīklu popularitāte ir krietni pāraugusi tradicionālo mediju resursus un lietotāju skaits nepārtraukti pieaug, uzņēmumiem ir parādījušies vairāki jauni veidi, kā sasniegt klientus un informēt par savām precēm vai pakalpojumiem.

Sociālajiem medijiem ir svarīga loma šajos procesos, jo tieši šīs platformas mārketinga speciālisti izmanto, lai ātrāk un efektīvāk virzītu savu produkciju tirgū, izvietojot informāciju un reklāmas. Veidojot kampaņas un analizējot sociālo lietotāju paradumus, ir iespējams precīzi noteikt mērķauditoriju un nodot nepieciešamo informāciju tieši potenciālajam klientam.

Sociālie tīkli ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Sociālajiem dienestiem netiks uzliktas Valsts ieņēmuma dienesta (VID) funkcijas un sociālo dienestu darbiniekiem nevar uzlikt par pienākumu izvērtēt, vai cilvēks slēpj ienākumus, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre skaidroja, ka pašreizējais piedāvājums, kas vēl nav "akmenī kalts" un par ko turpināsies diskusijas, paredz sociālā dienesta pārstāvjiem sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ienākumi nesasniegs minimālo algu.

Vaicāta, vai atkāpsies no amata, ņemot vērā Sociālo darbinieku biedrības aicinājumu, Petraviča atbildēja noraidoši. No vienas puses ministre atzina, ka komunikācija nav bijusi īsti veiksmīga un ar pārpratumiem. Tomēr politiķe skaidroja, ka sākotnēji šis jautājumus ticis pārrunāts arī sanāksmē arī ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvi, taču LPS, kura ir pietuvināta sociālajam dienestam, laikam uzreiz neesot sapratusi jautājuma nopietnību.

Pašvaldības pašas varēs regulēt kādas prasības pašvaldības teritorijā jāievēro sociālās aprūpes un pakalpojumu sniedzējiem.

Patlaban noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, vispārīgās prasības sociālo pakalpojumu sniedzēju darbībai, prasības, kas sociālo pakalpojumu sniedzējiem jāievēro sociālo pakalpojumu sniegšanas procesā, kā arī prasības, kas noteiktas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietai, ja attiecīgais sociālais pakalpojums netiek sniegts klienta dzīvesvietā.

RAPLM izstrādātie grozījumi noteikumos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem paredz, ka pašvaldība kā sociālo pakalpojumu sniedzējs šos noteikumus līdz 2012.gada 31.decembrim piemēro atbilstoši pašvaldības budžetā paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Grozījumi noteikumos paredz pašvaldībām pašām lemt par noteikumu prasību elastīgāku izpildi savu budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

JūHū (SIA Juhu Ethical) ražo dizaina priekšmetus, ko rada kvalificēti meistari no biedrības Gaismas stars, kas ir atbalsta grupa personām ar garīgās veselības traucējumiem un viņu tuviniekiem

Ideja par šādu projektu radās Čārlzam Burijēram (Charles Bourrier), kurš nu jau gadu pastāvīgi dzīvo Latvijā. Pirmie iedīgļi JūHū projektam bija, kad viņš dzīvoja Šveicē. Čārlzs turpināja studijas Nīderlandē maģistra studiju programmā, lai iegūtu vairāk zināšanu par sociālo dizainu, bet laika gaitā ideja mainījās. Bija doma šo sociālā biznesa ideju realizēt tur, taču potenciālie partneri nebija īpaši atsaucīgi un atvērti sadarbībai. Turpretī izveidojās sadarbība ar biedrību Gaismas stars Latvijā – Čārlzs iepazinās ar biedrības ergoterapeitu Jāni Urtānu, kurš ierosināja izmēģināt šo ideju šeit. «Šis ir ļoti spēcīgs projekts. Dienas centrā mēs strādājam ar sociālo rehabilitāciju un cenšamies nodrošināt, lai cilvēki atgūtu savu neatkarību. Tas nozīmē, ka viņi spēj sevi nodrošināt. Līdz šim cilvēki, kuri šeit darbojas, galvenokārt pārtiek no invaliditātes pensijas un sociālo stereotipu dēļ viņiem nav tik vienkārši atrast darbu. Mēs dodam iespēju mācīties, apgūt iemaņas un strādāt, par to saņemot algu. Mūsu tālākais mērķis ir mēģināt iesaistīt dažādos Latvijas dizaina uzņēmumos cilvēkus, kuri šeit ir apguvuši darbu. Ilgtermiņā tas ir pakāpiens uz tālāko karjeru,» stāsta Jānis Urtāns.

Plānots, ka darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kā arī brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem maksimālais sociālo iemaksu objekta apmērs nākamgad būs 29,6 tūkstoši latu gadā.

Savukārt sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem un pašnodarbinātajiem nākamajā gadā saglabāsies nemainīgs - 150 lati mēnesī jeb 1800 lati gadā.

Šogad obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 23,8 tūkstoši latu gadā. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, pagājušajā gadā obligātais iemaksu objekts maksimālā apmērā vai vairāk bija 5358 darba ņēmējiem.

Sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas. Sociālo iemaksu veikšana nodrošina cilvēkam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku gadījumā. Pensijas un pabalstu apmērs ir tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām. Palielinot sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, cilvēks var saņemt lielākas sociālās garantijas.

Šodien, 8. novembrī, Sociālās uzņēmējdarbības forumā prezentēja jauno valsts atbalsta programmu sociālajiem uzņēmējiem. Attīstības finanšu institūcijas ALTUM sadarbībā ar Labklājības ministriju īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma ir paredzēta uzņēmumiem, kuru misija ir sniegt labumu sabiedrībai – atbalstīt un iesaistīt darba tirgū iedzīvotājus, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, sakārtot vidi, kā arī citi uz sabiedrisko labumu vērsti mērķi.

Līdz 2022. gadam granta finansējums no Eiropas Sociālā fonda 12 miljonu eiro apmērā būs pieejams vairāk nekā 200 uzņēmumiem, kuriem piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kuri ir reģistrēti Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. Grantu varēs saņemt gan sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan esošās darbības paplašināšanai.

Būtisks nosacījums uzņēmumiem – viņu biznesa idejai ir jābūt dzīvotspējīgai, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā.

Pieņemts Sociālā uzņēmuma likums

Jānis Reirs, Labklājības ministrs skaidro: «Sociālā uzņēmējdarbība ieņem būtisku lomu kopējā Latvijas ekonomikas attīstībā. Neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, darbības veida, viņus vieno kopīgs mērķis – ar savu uzņēmējdarbību radīt augstu sociālo pievienoto vērtību. Kopā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un ALTUM esam ieguldījuši darbu, lai veicinātu sociālo uzņēmēju darbības paplašināšanu, izcilu sociālo biznesa ideju realizēšanu dzīvē. Uzņēmējiem novēlu būt aktīviem, reģistrēties sociālo uzņēmumu reģistrā un izmantot pieejamo grantu, lai attīstītu savu sociālo biznesu.»

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kā arī brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem maksimālais sociālo iemaksu objekta apmērs nākamgad būs 29,6 tūkstoši latu gadā, Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Savukārt sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem un pašnodarbinātajiem nākamajā gadā saglabāsies nemainīgs - 150 lati mēnesī jeb 1800 lati gadā.

Šogad obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 23,8 tūkstoši latu gadā. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, pagājušajā gadā obligātais iemaksu objekts maksimālā apmērā vai vairāk bija 5358 darba ņēmējiem.

Sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas. Sociālo iemaksu veikšana nodrošina cilvēkam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku gadījumā. Pensijas un pabalstu apmērs ir tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām. Palielinot sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, cilvēki ar augstiem ienākumiem var saņemt lielākas sociālās garantijas.

Sociālā darba attīstības jomā turpmākajiem septiņiem gadiem noteikts mērķis radīt vienotu sistēmu, kas nodrošinās atbalstu iedzīvotājiem sociālo problēmu mazināšanā, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.

Kopumā sociālā darba pamatnostādņu īstenošanai būs nepieciešami 17,7 miljoni latu, tai skaitā ES struktūrfondu līdzekļi – 4,8 milj.latu. Jautājumu par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu valdība izskatīs valsts budžeta likumprojekta kārtējam gadam sagatavošanas procesā.

Pamatnostādnēs iekļautie uzdevumi un pasākumi būs vērsti uz to, lai pilnveidotu sociālajos dienestos piemērojamos vadības kvalitātes principus, veicinātu sociālo darbinieku konkurētspēju un atbalsta sistēmu, kā arī organizētu metodiskā atbalsta pasākumus. Tāpat Sociālā darba pamatnostādnēs iekļautajā uzdevumu un pasākumu plānā iecerēts veicināt mazo novadu sociālo dienestu apvienošanos un attīstīt sociālo darbu kopienā.

Pēc bēdīgi slavenās 2008. gada finanšu krīzes tika secināts, ka strukturālas reformas nevar atlikt, pat ja šķiet, ka nav īstais laiks, un budžets ir ierobežots. Šis princips šodien ir īpaši aktuāls, kad tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”.

Manuprāt, mūsu šā brīža situācija skaidri parāda vienu būtisku atziņu, kuru var izmantot kā spēcīgu argumentu – atlikt lietas uz nenoteiktu laiku nozīmē tikai vēl vairāk attālināt risinājumu. Jo ilgāk mēs kavējamies, jo ilgāk saglabājas problēma, un tās risinājums kļūst arvien sarežģītāks un dārgāks.

Latvijā jau ilgstoši pastāv daudz ar izglītības sistēmu saistītu problēmu, ko vairs nevar ignorēt. Pirmkārt, trūkst motivētu pedagogu. Algu līmenis daudzās mazajās skolās, īpaši reģionos, neļauj ne tikai nodrošināt kvalitatīvu izglītību skolēniem, bet arī piesaistīt un noturēt kvalificētus pedagogus. Tas rada situāciju, ka jaunie skolotāji vai nu paliek strādāt Rīgā un citās lielās pilsētās, vai arī vispār pārprofilējas.

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” savā apskatā norāda, ka darbaspēka trūkuma ilgtermiņā risināšanai un ekonomikas izaugsmei nozīmīgs faktors būs iekšējo resursu mobilizēšana, respektīvi, efektivizējot un samazinot publiskā sektora pārvaldi par labu privātajam sektoram.

Kopš 2019.gada darbavietu skaitā valstī ir samazinājies par gandrīz 33 tūkstošiem – no 912 tūkstošiem uz 879 tūkstošiem, lai gan uzņēmumu skaits nav īpaši mainījies. Tomēr tas noticis uz privātā sektora rēķina, kur darbavietu samazinājums sasniedzis gandrīz 28 tūkstošus, kamēr publiskajā sektorā tas veidoja tikai 5 tūkstošu samazinājumu. Sabiedriskajā sektorā strādā 32% no visiem strādājošajiem, kas tik nelielai valstij ar tik mazu noieta tirgu ir daudz, ņemot vērā, ka mūsu situācijā ir lielāks spiediens uz privātā sektora spēju “saražot” lielāku nodokļu apjomu, lai uzturētu publiskajā sektorā strādājošos, tostarp policistus, ārstus, skolotājus, kā arī seniorus un bērnus (pabalsti, izglītība, atlaides), u.tml.

Valsts izglītības satura centrs izsludinājis konkursu par eiro ieviešanas sabiedrības informēšanas aktivitātēm izglītības jomā.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, aktivitātes izmaksās 93 tūkstošus latu un tās veiks SIA Eko Media.

Kā informēja VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža, tiks sagatavots vienots metodisku un informatīvu materiālu kopums no pirmsskolas līdz vidusskolai ar mērķi vecumam atbilstošā veidā iepazīstināt ar Eiropas Monetārās savienības kopējo valūtu eiro.

Kopumā tiks veidotas astoņas animācijas filmas latviešu un krievu valodā, kā arī metodiskais līdzeklis pedagogiem. Katra animācijas filma būs vidēji trīs minūtes gara. Materiālus paredzēts izmantot klašu audzinātāju, sociālo zinību, ekonomikas, vēstures un citos mācību priekšmetos.

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.