Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Pakāpenisku kravu pārvadājumu pieaugumu starp valstīm paredz Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos 13. sēdes protokols, kuru ceturtdien 6. septembrī parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Baltkrievijas transporta un komunikāciju ministrs Anatolijs Sivaks.

«Īpaši sekmīgi sadarbības rezultāti ir dzelzceļa jomā. Aktīvi strādājam tieši Eirāzijas pārvadājumu attīstības sekmēšanā un nostiprināšanā. Šovasar parakstīju vienošanos par jaunu transporta koridoru – no industriālā parka Baltkrievijā uz Latvijas ostām un pretējā virzienā,» preses brīfingā par parakstīto vienošanos komentēja Latvijas satiksmes ministrs U. Augulis.

Savukārt Baltkrievijas satiksmes ministrs Anatolijs Sivaks šajā jomā uzsvēra Baltkrievijā būvējamā industriālā parka Lielais akmens sagaidāmo ietekmi, kā arī tranzīta kravu potenciālu pieaugumu nākošajos gados.

Noslēgtā vienošanās paredz turpināt kopīgu darbu pie pārvadājamo kravu apjoma palielināšanas no Baltkrievijas uz Latviju un otrādi, piesaistot papildu tranzīta kravas. Līdz šā gada augusta beigām savienojumā ar Baltkrieviju pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāti septiņi miljoni tonnu Baltkrievijas izcelsmes kravas, kas, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugums par 63%.

«Man sacīja, ka neviens pasaulē nespēj izgudrot mākslīgo zirnekļu tīklu – zirnekļu zīdu. Un tas man kļuva par zinātnisku izaicinājumu,» intervijā DB stāsta biofiziķis Tomass Šaibels no Vācijas – Eiropas patentu iestādes rīkotā konkursa «Gada izgudrotājs» finālists.

Tomass, kuru dēvē par «cilvēku-zirnekli,» spēja rūpnieciskā mērogā sintezēt spēcīgu olbaltumvielu, kas līdzīga zirnekļa diega materiālam. Zirnekļu zīds ir viens no visizturīgākajiem materiāliem pasaulē, tas ir piecas reizes spēcīgāks nekā tērauds. Lai to pārrautu, nepieciešams daudz enerģijas.

T. Šaibels spēka mākslīgi nokopēt dabas brīnumu, tam izmantojot zirnekļa zarnu materiālu ar modificētu genomu, kas ieprogrammēts tā, lai spētu ražot zirnekļa zīda proteīnus. No iegūtā diega tiek ražoti īpaši spēcīgi zīda pavedieni. Saskaņā ar Šaibela teikto, šķiedru ražošana aizņēma 10 gadus.

T. Šaibela izgudrojums paver pilnīgi jaunas iespējas medicīnas preču, tekstilmateriālu, kosmētikas un citu produktu ražošanā. Mākslīgais zīds jau tiek izmantots progresīvu medicīnas implantu un pat supervieglu sporta apavu ražošanā.

Latvija var kļūt par Ķīnas un Indijas vārtiem uz Ziemeļeiropu; lai to sasniegtu, nepieciešams darboties ilgtermiņā, jo Āzijas partneri «ātrus» lēmumus nekad nepieņem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Viņš norāda, ka Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai divu pasaules lielāko ekonomiku – Ķīnas un Indijas – preces uz Ziemeļeiropu un pretējā virzienā plūstu caur Latviju.

Fragments no intervijas

Vai Latvija var kļūt par Ķīnas vārtiem uz Ziemeļeiropu?

Šodien var teikt, ka Latvija ne tikai var kļūt par Ķīnas un visas Āzijas vārtiem uz Ziemeļeiropu, bet gan – mūsu valsts par tādu pamazām jau kļūst. Protams, tas notiek ļoti lēnām – soli pa solim, jo Āzijas uzņēmēji lēmumus ātri nepieņem, ir vajadzīgas tikšanās, pārliecināšana, klātienes inspekcijas. Jau daudzus gadus – kopš 2013. gada – ir notikušas abu valstu prezidentu, valdības vadītāju, ministru, iestāžu vadītāju un, protams, uzņēmēju daudzas tikšanās, kas rezultējušās ar labiem rezultātiem. Kā galvenā Ķīnas un Latvijas sadarbības joma visaugstākajā līmenī ir iezīmēta tranzīts un loģistika. Šāda veida nozaru identificēšana nebūtu iespējama, ja nebūtu šī daudzu iepriekšējo gadu darba. Bez tam šāda augstākās vadības iezīmētā sadarbības joma – jaunais zīda ceļš – ir labs signāls Ķīnas uzņēmējiem sadarbībai ar tranzīta biznesā strādājošiem kolēģiem Latvijā, vienlaikus pret to ļoti nopietni attiecas Eiropas un Āzijas valstis. Tās ir perspektīvas, kuras ir jāizmanto, vienlaikus jāsaprot, ka austrumos nekas ātri nenotiek. Tikai daži piemēri, 2016. gadā valsts a/s Latvijas Pasts uzsāka darbu pie projekta īstenošanas ar Ķīnas interneta tirdzniecības giganta AliBaba loģistikas kompāniju Cainiao par tā sūtījumu tranzītu, kas rezultējās ar pirmajām kravām 2017. gadā. Lai sekmētu abu valstu sadarbību, ir nepieciešams tiešais aviosavienojums starp Latviju un Ķīnu. Šīs ieceres īstenošanai darbs jau uzsākts iepriekš, un tas varētu rezultēties ar pasažieru pārvadājumu reisa atklāšanu no Rīgas uz Hainaņas provinci. Projekta realizācijā ir piesaistīts Latvijas lielākais tūroperators TezTour, savukārt Ķīnas puse ir veikusi izpēti par potenciālo tūristu piesaisti un to plūsmu. Vienlaikus tiek vērtētas Ķīnas tūristu piesaistes iespējas. Tā kā daudzi ķīnieši vēlas redzēt pasauli, tad tā būtu papildu iespēja ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas un pat Skandināvijas viesmīlības nozarei. Šobrīd bez nosēšanās un degvielas uzpildes reisus nevar īstenot AirBaltic, jo tai pagaidām tādas klases lidmašīnu nav, tāpēc ir vienošanās, ka to veiks Kazahstānas aviokompānija, kurai ir ne tikai attiecīgās lidmašīnas, bet arī pieredze lidot ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Ķīnu. Pašlaik tiek veiktas administratīvās procedūras. Latvijas puse (ieskaitot starptautisko lidostu Rīga) visas nepieciešamās atļaujas šādam lidojumam ir izsniegusi. Aviokompānija arī lūgusi atļauju veikt pārlidojumu pāri Krievijai. Šāds reiss varētu tikt īstenots divas reizes nedēļā un tādējādi varētu skatīties arī uz nākamo soli. Jāņem vērā, ka šāda tieša reisa atvēršana no Rīgas uz Ķīnu radīs papildu pasažierus lidostā Rīga un vienlaikus arī klientus citām aviokompānijām, tostarp AirBaltic. Aviosatiksme arī dos iespēju Ķīnas uzņēmējiem ne tikai dzirdēt, bet arī ērti nokļūt un pašiem redzēt tās iespējas, ko piedāvā Latvija.

Trešdien, 9.decembrī, notika Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēde, kurā padomes locekļi atbalstīja Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 valstu transporta ministru sanāksmes rīkošanu nākamā gada pavasarī Rīgā, informē Satiksmes ministrija.

Kā nozīmīgu soli Latvijas lomas palielināšanā Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros padome atzina Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas dalību novembra beigās Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 valstu vadītāju samitā Ķīnas pilsētā Sudžo, kur Ministru prezidente prezentēja Latvijas iespējas tranzīta un loģistikas jomā.

Kā rezultātā samita dalībnieki uzticēja Latvijai koordinēt transporta un loģistikas jomu 16+1 valstu sadarbības formāta ietvaros, kā arī rīkot 16+1 valstu vadītāju un transporta ministru samitu, kā arī biznesa konferenci.

Ostu padomes locekļi bija vienisprātis, ka transporta jomas koordinēšana 16+1 formāta ietvaros ne tikai veicinās investīciju projektu koordinēšanu un atpazīstamība starp iesaistītajām valstīm, bet arī cels Latvijas transporta un loģistikas atpazīstamību un uzticamību, veicinās gan divpusēju, gan daudzpusēju sadarbību un palīdzēs konkrētu projektu realizācijā.

Sava tēva dzimtenē Uzbekistānā biju pagājušā vasarā, un tā bija trešā reize, kad viesojos šajā zemē. Pēdējo reizi tur ciemojos, kad man bija 12 gadi. Šajā reizē Uzbekistānā pavadījām divas nedēļas, kuru laikā apciemojām tur dzīvojošos radus, bijām tēva vecāku piemiņas vietā, izbaudījām dabas skaistumu un apskatījām virkni vēsturisku vietu. Eiropiešiem neierasto pieredzi pastiprina cilvēku savstarpējās attiecības, kas balstās cieņā vienam pret otru.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Jārēķinās, ka Uzbekistānā vasarās ir ļoti karsti, gaisa temperatūra ēnā var sasniegt pat +48 grādus. Es tur biju jūnija sākumā, kad termometra stabiņš ēnā aizsniedzās līdz +42 grādiem. Par spīti faktam, ka pa pusei esmu tatāriete, pa pusei krieviete, slikti panesu karstumu, tādēļ pilnībā ievēroju vietējo sieviešu ģērbšanās ieražas ne tikai, lai izrādītu cieņu, bet arī lai patvertos no saules. Valkāju viegla materiāla (lina, kokvilnas) drēbes, kas nosedz ādu un uz galvas liku lakatu. Ļoti spilgti atceros dienu, kad ar tēti apciemojām manu vecvecāku atdusas vietu, kas atrodas kalnos, kas robežojas ar Tadžikistānu. Tur pavadījām daudz laika, bet karstums bija neciešams, jo kalnos nebija ēnas. Tajā brīdī es pirmo reizi līdz mielēm izbaudīju meditācijas spēku, jo iepriekš man tas nebija izdevies. Es sēdēju svelmē un koncentrējos uz elpošanu, nevis ķermeniskām sajūtām. Man radās ilūzija, ka laiks ir apstājies, un palika vieglāk.

Astana Expo 2017 ietvaros norisinājās ceturtais Starptautiskais transporta un loģistikas forums Jaunais zīda ceļš. Uz Latvijas paviljonu ieradās pārstāvji no Latvijas dzelzceļa, DHL, RTSB un KTŽ Express.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Latvijas paviljonā viesojās Latvijas dzelzceļa viceprezidents Ēriks Šmuksts un LDz Loģistika valdes priekšsēdētājs, kuri ar Latvijas zīmīgākajām vietām un ekonomikas nozarēm iepazīstināja DHL augstas pievienotās vērtības pakalpojumu vadītāju Zaferu Enginu, loģistikas kompānijas RTSB vadītājus Valēriju un Arturu Ballardus, kā arī KTŽ Express Multimodālo pārvadājumu departamenta vadītāju Nuržanu Žakenovu.

Viesi noskatījās video par Latviju un Latvijas dzelzceļu. Pēcāk delegācija izbaudīja virtuālās realitātes briļļu piedāvātas iespējas un devās «lidojumā» pāri Rīgai, klausījās Raimonda Paula mūziku, izstaigāja Latvijas takas un pludmali, kā arī devās braucienā ar lokomotīvi pa Latvijas tranzīta ceļiem.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?