Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Latvijas-Krievijas kopuzņēmums SIA LatRosTrans un ar to saistītās personas drīkstēs veikt darbības tehnoloģiskās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai no maģistrālā cauruļvada Polocka-Ventspils Latvijas teritorijā. To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmums.

Daugavpils tiesa 2010.gada 7.decembrī bija piemērojusi nodrošinājumu LatRosTrans un Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransneft Družba civilstrīdā par īpašumtiesībām uz bufernaftu un aizliegusi LatRosTrans un ar to saistītajām personām veikt iepriekšminētās darbības, kā arī apķīlājusi 40 221 tonnas tehnoloģiskās naftas. Tāpat tika apķīlātas arī papildus 109 996,08 tonnas naftas.

Šo Daugavpils tiesas lēmumu šā gada 7.martā pārskatīja AT Civillietu tiesu palāta, kas nodrošinājumu daļēji atcēla. AT atcēla aizliegumu veikt darbības tehnoloģiskās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai no cauruļvada Latvijas teritorijā, kā arī atbrīvoja no apķīlājuma 40 221 tonnu naftas. Apķīlājums 109 996,08 tonnām naftas palika spēkā.

Iespējams, ka 24.novembrī paredzētajā tiesas sēdē Latgales apgabaltiesā pirmo reizi pēc būtības tiks skatīts strīds par tehnoloģisko naftu, kas jau gandrīz 20 gadus atrodas Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans (LRT) naftas vados.

LatRosTrans ir pārliecināts par savām īpašumtiesībām uz šo naftu, DB informēja a/s Ventspils nafta pārstāve Ilze Nagla. Jāpiebilst, ka Ventspils naftai pieder 66% LatRosTrans kapitāla daļu. Pirms gada Baltkrievijas uzņēmums Polocktransneft Družba iesniedza tiesā prasību uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta 150 tūkst. tonnu apmērā, kas atrodas LatRosTrans naftas vados, pieder viņiem.

LatRosTrans vadītājs Igors Stepanovs cer, ka tiesa beidzot šo lietu skatīs pēc būtības, jo līdz šim tieši Baltkrievijas puses prasības grozījumu dēļ lieta tikusi novilcināta. Viņš paziņojumā pauž, ka prasītāja puses centieni kavēt lietas izskatīšanu pēc būtības esot ļoti neparasts gadījums un nozīmē, ka prasītājs nav pārliecināts par savas prasības pamatotību.

19 gadus vecs Čikāgas uzņēmējs Ēriks Saimons (Eric Simons) pagājušā gada rudenī divus mēnešus slepus dzīvojis un būvējis savu kompāniju interneta giganta AOL inkubatorā, raksta CNET.

Ē. Saimons jau iepriekš darbojās biznesa inkubatora programmā, bet pēc tam, kad programma beidzās, viņš vēl aizvien turpināja slepus izmantot inkubatora sniegtās iespējas - darba telpas, bezmaksas ēdienu un gaiteņos izvietotos dīvānus. Slēpjoties no apsargiem, viņam izdevās palikt biznesa inkubatorā un turpināt darbu pie sava projekta divus mēnešus.

Viņam izdevās kādu laiku dzīvot biznesa inkubatorā nepieķertam, strādājot līdz vēlam vakaram - kāmēr pārējie darbinieki pameta biznesa inkubatora telpas, viņš pārnakšņoja uz dīvāniem, kas neatradās apsardzes darbinieku redzeslokā, un ik dienas aptuveni septiņos no rīta, kad birojā ieradās pirmie darbinieki, Ē. Saimons devās uz sporta zāli. Tā kā sporta zāles apmeklējums bija nozīmīgs, lai viņš izvairītos no pieķeršanas, Ē. Saimons divu mēnešu laikā ieguva arī sportisku formu, raksta CNET. Turklāt darbinieki sāka pozitīvi novērtēt arī viņa darbaspējas. «Bija ļoti daudz cilvēku, kas devās biežos pārtraukumos,» jaunais uzņēmējs stāstīja CNET: «Citi domāja, ka esmu ļoti strādīgs, jo es nekad nepametu biroju dienas laikā un vienmēr paliku tajā līdz vēlam vakaram,» stāstīja Ē. Saimons.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt Baltkrievijas uzņēmuma "Gomeļtransņeftj Družba" kasācijas sūdzību.

Līdz ar to stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta uzņēmuma prasība par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no SIA "LatRosTrans" par zaudējumu atlīdzības piedziņu, informē tiesā.

AT lēmumā atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir vispusīgi un pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus un objektīvi pārbaudījusi un novērtējusi tos kopsakarā ar pierādījumiem, kā arī ņēmusi vērā AT pērnā gada 9.jūlija spriedumā sniegto materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu.

AT 2020.gada 9.jūlija spriedumā šajā lietā sniedza materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu un norādīja, uz kādām būtiskām pazīmēm jāvērš uzmanība, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai lietā figurējošais 1992.gada 17.jūnija protokols un 1992.gada 18.jūnija akts veido starptautisku līgumu.

A/s Ventspils nafta, iespējams, plāno aizņemties no meitasuzņēmuma SIA LatRosTrans vairāk nekā desmit miljonus latu. Šobrīd ir reģistrēta komercķīla ar maksimālo prasījumu summu 10,34 milj. Ls apmērā, liecina Uzņēmumu reģistra informācija.

Ķīlas ņēmējs ir SIA LatRosTrans, kuras 66% pieder a/s Ventspils nafta. Pagaidām nav zināms, kādiem mērķiem a/s Ventspils nafta minēto naudu izlietos. Uzņēmuma pārstāve Ilze Nagla DB norādīja, ka pagaidām vēl pats aizdevums neesot noticis, un esot tikai reģistrēta ķīla. Arī biržā pagaidām paziņojums neesot iesniegts.

A/s Ventspils nafta viens no mazākuma akcionāra SIA Anasko Biznesa navigācijas grupa valdes loceklis Andrejs Tihonovs pauž neizprati par šo darījumu un norāda, ka tas, iespējams, veikts viena akcionāra interesēs.

Ieķīlātās mantas aprakstā norādīts, ka darījuma veids ir atliktais maksājums jeb aizdevums. Savukārt pie darījumu identificējošās pazīmes norādīts: daļa no Euromin Holdings (Cyprus) Limited izsniegtas spēkā esošas parādzīmes, kas paredz norēķinu 2007. gada 2. marta SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu pārdošanas līguma izpildei 23 milj. ASV dolāru apmērā. Komercķīlas ņēmējam jeb SIA LatRosTrans ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles un aizliegts atkārtoti ieķīlāt komercķīlas priekšmetu.

Latvijas-Krievijas kopuzņēmums SIA LatRosTrans pagaidām vēl nav uzsācis tehnoloģiskās naftas izspiešanu no cauruļvada. Šobrīd tiek veiktas darbības naftas izspiešanas sagatavošanai un cauruļvada tīrīšanas uzsākšanai, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ilze Nagla.

Viņa arī piebilda, ka šobrīd notiek arī minēto darbu veicēju izvēle, jo šo pakalpojumu piedāvājot vairākas starptautiskas kompānijas.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesa šā gada augustā atcēla apķīlājumu 110 tūkst. tonnu naftas, kas atrodas SIA LatRosTrans piederošajā naftas cauruļvadā Polocka-Ventspils. Apķīlājums bija piemērots kā prasības nodrošinājumu strīdā starp Baltkrievijas uzņēmumu Polocktransneft Družba un SIA LatRosTrans.

Pagājušā gada nogalē Latgales apgabaltiesa pirmajā instancē izšķīra strīdu saistībā ar tehnoloģisko naftu, kas jau gandrīz 20 gadu atrodas Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans naftas vados. Tiesa pilnībā noraidīja Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransņeftj Družba prasību par īpašumtiesību atzīšanu uz naftu, kā arī kompensāciju naudā 13 milj. Ls apmērā.

LK gadījumā tiek pārkāptas ārvalstu investoru tiesības, un tas ir Eiropas Savienības (ES) normu pārkāpums, šodien žurnālistiem paziņoja LK akcionāra VN valdes priekšsēdētājs un VN lielākā akcionāra Vitol pārstāvis Saimons Bodijs.

Improvizētā preses konferencē pie iežogotās LK ēkas ar dzeloņstieplēm fonā S. Bodijs atgādināja, ka Latvija ir ES dalībvalsts un tas uzliek pienākumu nodrošināt ārvalstu investoru ieguldījumu drošību. Savukārt LK jau ilgu laiku nenodrošina akcionāriem iespējas paust savu viedokli, diskutēt un ietekmēt notikumus kompānijā. Pēc viņa pieļautā, VN pēc šīs dienas notikumiem reaģēs ātri un investoru aizsardzības jautājumus risinās ES līmenī.

VN vadītājs pauda sarūgtinājumu par šodien nenotikušo LK akcionāru sapulci, skaidrojot, ka VN uz to neieradās, bet tās atcelšana bijusi nelegāla.

S. Bodijs, norādot uz iežogoto LK ēku, pieļāva, ka tas ir veids, kā LK vadība mēģina noslēpt nelegālas darbības.

Vidēja izmēra jeb handy tankkuģu īpašnieka un naftas produktu pārvadātāja a/s Latvijas Kuģniecība vadībā notikušas izmaiņas, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

A/s Latvijas Kuģniecība padomi pametis tās priekšsēdētājs Lielbritānijas pilsonis Saimons Bodijs (Simon Boddy) un padomes priekšsēdētāja vietnieks Krievijas pilsonis Mihails Dvoraks (Mikhail Dvorak). No a/s Latvijas Kuģniecība padomes atbrīvota arī tās locekle Olga Pētersone.

S. Bodijs un M. Dvoraks turpmāk uzņēmumā pildīs padomes locekļa pienākumus, liecina ieraksts Latvijas Vēstnesī.

Kompānijas padomē iecelti arī padomes locekļi Džaveds Ahmeds (Javed Ahmed), Sergejs Šutovs (Serguei Choutov), Vladimirs Egers, Ivars Girgensons, Kristofs Teofanis Matsakos (Christophe Theophanis Matsacos), Jāko Sakari Mikaels Salmelins (Jaako Sakari Mkael Salmelin), Oļegs Stepanovs, Marks Morels Vērs (Mark Morrel Ware) un Rubils Jilmazs (Rubil Yilmaz).

Iepretim uzņēmuma LatRosTrans 1,4 milj. Ls zaudējumiem 2011. gada pirmajos sešos mēnešos šogad kompānija atgriezusies pie peļņas. LatRosTrans finanšu dati liecina, ka uzņēmums pirmajā pusgadā nopelnīja 670 tūkst. Ls.

2012. gada pirmajā pusē LatRosTrans apgrozījums bija 5,7 milj. Ls, pauž uzņēmuma pārstāvji, kas LatRosTrans atgriešanos pie peļņas skaidro ar uzņēmuma darbības sakārtošanu.

Naftas produktu transportēšanas apjomi par cauruļvadu 2012. gada pirmajā pusgadā bija 2,9 miljoni tonnu, kas ir 73% no cauruļvada transportēšanas jaudas.

Uzņēmuma rezultāti šā gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, arī uzrāda pieaugumu – apgrozīti 6,7 milj. Ls. Transportētā naftas produktu apjoms ir 3,4 milj. tonnu un peļņa – 1,2 milj. Ls.

SIA LatRosTrans pieder divi Latvijas Republikas teritorijā esošie naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados nafta nav pārvietota. Šobrīd aktīvu dīzeļdegvielas piegādi nodrošina vads Polocka-Venstpils.

LatRosTrans šodien ap plkst. 17. no naftas cauruļvada sācis tehniskās jeb bufernaftas izspiešanu Ventspils virzienā.

Par to Db.lv informēja LatRosTrans valdes loceklis Igors Stepanovs. Viņš lēsa, ka naftas izspiešana kopumā varētu ilgt divas līdz trīs nedēļas.

Tiek izsūknēta nafta no naftas cauruļvada Latvija - Polocka Latvijas teritorijā - no tā saucamā 285. kilometra, kas ir Latvijas - Lietuvas robežas.

Db jau rakstīja, ka pagaidām nav precīzi zināms, bet pēc LatRosTrans aplēsēm, kopumā varētu tikt izspiestas ap 80 tūkstoši tonnu tehniskās naftas, kuru plānots iesūknēt vienā noVentspils naftas rezervuāriem.

Paredzēts, ka izsūknētā nafta, kuras vērtību LatRosTrans aplēsis vismaz 50 miljonu USD vērtībā, tiks pārdota tenderī.

Tā kā nav šaubu par to, ka cauruļvada īpašniece ir SIA LatRosTrans, tad tā ir atzīstama arī par cauruļvadā esošās naftas tehnoloģiskās rezerves īpašnieci.

Tā savā šā gada 13. oktobra atzinumā par tiesiskajām attiecībām saistībā ar īpašuma tiesībām uz LatRosTrans naftas vados Latvijas teritorijā esošo tehnoloģiskās naftas rezervi un iespējamiem tiesvedības riskiem trešo personu pretenziju gadījumā, secina zvērinātu advokātu biroja U.Grūbe un A.Strautiņš zvērināts advokāts Uģis Grūbe.

Atzinumā, kas ir Db.lv rīcībā, minēts, ka cauruļvada darbības nodrošināšanai nepieciešamais naftas apjoms atbilstoši Latvijas Republikas Civillikumam ir kvalificējams kā galvenās lietas (paša cauruļvada) piederums (blakus lieta). Tā kā nav šaubu par to, ka cauruļvada īpašniece ir LatRosTrans, tad arī par cauruļvadā esošās naftas tehnoloģiskās rezerves īpašnieci atzīstams LatRosTrans, norādīts atzinumā.

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

a/s Ventspils nafta meitas uzņēmumā SIA LatRosTrans veiktas padomes izmaiņas, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Savu amatu uzņēmuma padomē atstājusi Olga Kurenkova, bet viņas vietā par padomes locekli iecelts Andrejs Zabeckis.

A. Zabeckis strādājis AS Kālija Parks par audita komitejas priekšsēdētāju, AS Baltijas Ekspresis bijis padomes priekšsēdētāja vietnieks, SIA LSF Holdings un tās meitas uzņēmumu vadošais darbinieks. No 2009. gada A. Zabeckis strādājis kā SIA LSF Holdings prokūrists.

SIA LatRosTrans padomē bez Andreja Zabecka darbojas Džefrijs Mārcs (Jeffrey Martz), Dmitrijs Vinogradovs, Mihails Dvoraks, Vladimirs Nazarovs, Dmitrijs Barkovs, kā arī padomes priekšsēdētājs Saimons Bodijs (Simon Boddy) un priekšsēdētāja vietnieks Mihails Arustamovs.

AS Latvijas Kuģniecība (LK) no 15 bijušajiem un esošajiem uzņēmuma valdes un padomes locekļiem tiesas ceļā vēlas panākt 9,88 miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu.

Patlaban LK prasības lieta nonākusi izskatīšanā Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātā, kas 25.oktobrī rakstveida procesā vērtēs Rīgas apgabaltiesas šā gada maija lēmumu par atteikumu piemērot prasības nodrošinājumu LK prasībā, kurā lūgts atlīdzināt 9 882 333 latu zaudējumus, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Prasībā atbildētāju statusā ir bijušie LK valdes locekļi Imants Sarmulis, Andris Linužs, Raivis Veckāgans, kā arī LK padomes locekļi Māris Gailis, Kārlis Boldiševics, Guntis Ločmelis, Uldis Pumpurs, Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ansis Sormulis, Normunds Staņēvičs, Andris Vilcmeiers, Svens Zālītis, Miks Ekbaums un Vladimirs Koškuls.

Nesen ievēlētais AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups vadīs arī SIA LatRosTrans (LRT) padomi, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Pārējie LRT padomes locekļi pārvēlēti uzņēmuma padomē bez izmaiņām – padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Vitālijs Kisenko, bet padomes locekļi Mihails Dvoraks, Olga Kurenkova, Nafiseta Neguča, Dmitrijs Vinogradovs, Dmitrijs Barkovs un Vladimirs Nazarovs.

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētāju Saimonu Bodiju nomainīs Roberts Kirkups. Pārmaiņas juridiski stājas spēkā no 1. septembra.

Pēc tam, kad būs beidzis darbu Rīgā, S.Bodijs ieņems Vitol Dubajas biroja vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos, kas ir pasaulē ceturtais lielākais jēlnaftas eksportētājs.

SIA LatRosTrans pieder divi Latvijas teritorijā esošie naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota. Savukārt naftas produktu cauruļvads Polocka-Venstpils šobrīd joprojām aktīvi nodrošina dīzeļdegvielas piegādi.

ZZS iebildumu dēļ Finanšu ministrija (FM) no valdībā šodien akceptētajiem grozījumiem nekustamā īpašuma likumā (NĪN) atsauca priekšlikumu par maģistrālo naftas cauruļvadu atbrīvošanu no NĪN maksas. Konkrētais likuma grozījumu punkts, kura virzīšanu FM sākotnēji argumentēja ar SIA LatRosTrans interesēm, uz Saeimu tiks sūtīts kā atsevišķs priekšlikums un tā pieņemšana būs deputātu rokās.

Pret šo normu otrdien valdības sēdē iebilda ZZS valdes priekšsēdētājs, vides ministrs Raimonds Vējonis, prasot to izņemt no likuma grozījumiem. FM Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece tam iebilda, bet R. Vējonis paziņoja, ka tādā gadījumā FM apdraud NĪN likuma grozījumu virzību pilnībā. Strīdīgā norma tika izņemta, kad diskusijā iejaucās premjers Valdis Dombrovskis (JL) FM ierēdni informējot, ka šāda vienošanās pirmdien jau ir panākta valdības koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

FM aplēsusi, ka konkrētajam uzņēmumam tas gadā ļautu ietaupīt 1,53 miljonus latu, lai gan precīza summa būs zināma tikai pēc LatRosTrans inženierbūvju reģistrēšanas Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

AS Ventspils nafta meitas uzņēmuma SIA LatRosTrans dalībnieku sapulces laikā tika pieņemts lēmums samazināt SIA LatRosTrans pamatkapitālu par 66 miljoniem eiro līdz 27,5 miljoniem eiro, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tika dzēsti 66 miljoni kapitāla daļu, kuras sabiedrības dalībnieki iesnieguši dzēšanai proporcionāli to ieguldījumam. Abu dalībnieku īpašumā pēc pamatkapitāla samazināšanas paliek nemainīgs kapitālu daļu proporcionāls sadalījums - AS Ventspils nafta pieder 66% kapitāla daļu, bet Krievijas kompānijas Transņeft meitas uzņēmumam AK Transņefteprodukt – 34%.

Lēmums samazināt uzņēmuma pamatkapitālu tika pieņemts pēc SIA LatRosTrans uzņēmumu aktīvu pārskatīšanas.

Pamatkapitāla samazināšana neietekmēs uzņēmuma darbību un finanšu stabilitāti, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

SIA LatRosTrans ir vienīgais naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmums, kas nodrošina dīzeļdegvielas transportēšanu pa maģistrālo cauruļvadu Polocka-Ventspils. Sabiedrībai pieder arī naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota.

Veiktas izmaiņas a/s Ventspils nafta padomē, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Līdz šim padomē darbojās Vladimirs Egers, Mihails Dvoraks, Javeds Ahmeds, Rubils Jilmazs, Marks Morel Vērs, Krisfots Teopanis Matsakos, Oļegs Stepanovs, Igors Skoks, Genadijs Ševcovs un Ivars Bērziņš.

Sākot ar 17. oktobri, AS Ventspils nafta padomē uz trim gadiem no jauna ievēlēti Saimons Bodijs, Rūdolfs Meroni, Deivids Gajs Anstis, kā arī Jānis Berķis un Nauris Berķis. Savukārt darbu padomē turpinās V. Egers, M. Dvoraks, K. Teopanis Matsakos, J. Ahmeds, I. Bērziņš un R. Jilmazs.

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī līdzšinējo AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētāju Saimonu Bodiju nomainīja Roberts Kirkups. Izmaiņas notikušas, jo S.Bodijs ieņems Vitol Dubajas biroja vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos.

Pastāvot esošajam režīmam, jaunas investīcijas netiks veiktas, jo šobrīd pārāk daudz varas ir koncentrēts vienās rokās, kuras es nosauktu par Voldemortu, sacīja Ventspils Naftas valdes priekšsēdētājs Saimons Bodijs.

«Man pati svarīgākā problēma Ventspils brīvostā ir grūtības veikt jaunas investīcijas, kurām mums ir daudz plānu,» viņš sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kur tika uzklausīts ārvalstu investoru pārstāvju un tranzīta nozares uzņēmēju viedoklis par Latvijas ostu darbības jautājumiem.

Jūs saprotat, ko es domāju, sacīja Bodijs pēc zālē izskanējušajiem smiekliem. «Kamēr Voldemorts [visļaunākais burvis «Harijā Poterā»] Ventspilī rausta visas stīgas, ārvalstu investori vienkārši nenāks. Spēles laukumam ir jābūt līdzenam. Cilvēkiem ir jāzina, ka viņu investīcijas tiks vērtētas taisnīgi un neatkarīgi. Tas nevar notikt zem esošā režīma,» tā viņš, ierosinot mainīt likumus, kas attiecas uz ostām, brīvostas pārvaldei kļūstot neatkarīgai no pašvaldības, lai investori justu piemērotu investīciju klimatu.

AS Ventspils naftas (VN) valdes locekļa amatā ir ievēlēts Andris Vilcmeiers, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

A. Vilcmeiers ievēlēts Ilvas Purēnas vietā, kas iepriekš atkāpusies no amata veselības stāvokļa dēļ, skaidro VN pārstāvji.

A. Vilcmeiers ir padomes priekšsēdētāja vietnieks VN asociētajā uzņēmumā AS Latvijas kuģniecība, ieņēmis padomes locekļa amatu VN meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls 2008. gadā un 2009. gadā, kā arī līdz 2010.gada sākumam ieņēmis SIA LatRosTrans padomes priekšsēdētāja amatu.

VN valdē darbojas arī valdes locekļi Boriss Bednovs un Aleksandrs Jagdžijans un valdes priekšsēdētājs ir Saimons Bodijs.

Andris Vilcmeiers bijis ar Ventspils mēra Lemberga ģimeni cieši saistītās ALA Investments padomes priekšsēdētājs.

Notikušajā SIA LatRosTrans (LRT) dalībnieku sapulcē ievēlēta jauna uzņēmuma padome, liecina informācija NASDAQ OMX Riga mājaslapā.

Par padomes priekšsēdētāju ir ievēlēts Saimons Bodijs, par padomes priekšsēdētāja vietnieku Mihails Arustamovs. Savukārt padomes locekļu amatā ievēlēti – Džefrijs Mārcs, Dmitrijs Vinogradovs, Mihails Dvoraks, Olga Kurenkova, Vladimirs Nazarovs un Dmitrijs Barkovs.

Paziņojumā norādīts, ka LRT padome ievēlēta uz trīs gadiem, nosakot padomes locekļa pilnvaru termiņa sākumu no šā gada 28. janvāra.

LRT ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā a/s Ventspils nafta pieder 66%, bet partneriem no Krievijas puses a/s Transņefteprodukt - 34% kapitāla daļu.

DB iepriekš rakstīja, ka Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par bufernaftas izsūknēšanu no cauruļvada. Ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu policijā pērnā gada nogalē ir vērsies Ivars Naglis kā Latmar Holdings Corporation pilnvarotā persona - Latmar pieder 697 000 a/s Ventspils nafta akciju un pastarpināti tātad arī daļa LRT, kuras īpašumā ir naftas un naftas produktu cauruļvadi Latvijas teritorijā.