Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

JIC biznesa inkubators uzņēmumiem atbalstu sniegs līdz šā gada 27. jūlijam; pēc tam sagaidāms pārrāvums, kas iestiepsies 2015.gadā.

Līdz ar to tiem, kam briest biznesa idejas, kuras varētu sākt realizēt jau rudenī inkubatora paspārnē, šādas iespējas kādu laiku nebūs. Savukārt esošie inkubatora uzņēmumi turpmāk centīsies attīstīties pašu spēkiem.

Nav noteikumu

Pārrāvums starp esošo un jauno biznesa inkubatoru programmu būs aptuveni gadu, un tas nozīmē, ka šajā periodā inkubatora Jelgavā nebūs, skaidro Agris Ķipurs, JIC biznesa inkubatora vadītājs. Vaicāts, ko pilsētai un reģionam nodarīs inkubatora neesamība pārrāvuma laikā, viņš norāda, ka ietekmi nav iespējams izmērīt. «Man liekas, bijām nonākuši situācijā, kad cilvēkiem bija radusies sapratne, ka brīdī, kad gribi startēt tirgū ar jaunu produktu vai biznesa ieceri, visdrīzāk iesi uz inkubatoru, valstī īsti nav cita instrumenta, alternatīvas. Vari cīnīties pats, bet lielai daļai ir vajadzība pēc finansiāla atbalsta un iztrūkstošas kompetences,» viņš teic.

Jābūt pacietīgiem. Lielākā daļa kompāniju sāk pelnīt pēc 5-7 gadiem no biznesa sākšanas brīža. Taču llielākā problēma, gaidot veiksmes stāstus, ir finansējums. Lai gan tirgū ir pieejami dažādi finansējuma avoti, pametot inkubatoru, risks tik un tā ir pārāk liels un ir ļoti grūti piesaistīt līdzfinansējumu, intervijā Dienas Biznesam stāsta Sture Eriksons, fonda Teknikdalen izpilddirektors un Baltijas jūras reģiona valstu inkubatoru sadarbības projekta IBI Net eksperts

«Latvijā lielāks fokuss ir uz ēku, bet pie mums - uz procesu. Inkubators nav kopēšanas centrs - šādi pakalpojumi nav tik svarīgi. Uzņēmējiem nepieciešama pieredze un atbalsts. Ja esi jauns, tev nav ne jausmas, kā rīkoties, un ir ļoti svarīgs koučings,» saka S. Eriksons. Taču viņš arī izprot, kādas priekšrocības sniedz darbs vienā ēkā - pieredzes apmaiņa utt.

Visā Zviedrijā ir ap 80 inkubatoru. Teknikdalen fonda vadītais biznesa inkubators atrodas apdzīvotā vietā Borlengē, aptuveni 200 km no Stokholmas, tas darbojas kopš 2006. gada. «Mūsu reģionā inkubators ir tikai viens, jo kvalitatīva inkubatora uzturēšana maksā pārāk dārgi. Mēs nevaram atļauties inkubatoru katrā pilsētā, tāpēc arī nepiesaistām uzņēmumu pilsētai - palieciet, kur esat, mēs dosimies pie jums,» saka S. Eriksons. Viņš precīzi nezina, kurš bija pirmais biznesa inkubators Zviedrijā un pirms cik ilga laika tas dibināts, bet pieļauj, ka tas bija pirms desmit gadiem. Teknikdalen fonda inkubatoram nav konkrētas specializācijas. «Mēs neatrodamies galvaspilsētā, tāpēc mūsu inkubators nevar specializēties kādā konkrētā jomā. Mums ir ļoti dažādi uzņēmumi, turpretī Stokholmā ir speciāli inkubatori, piemēram, medicīnas tehnoloģijām, hi-tech u.c.,» viņš saka. Tomēr liela daļa uzņēmumu ir saistīti ar IT. «Būtu smieklīgi specializēties uz IT, jo visi tagad uz to specializējas,» viņš spriež. Šodien zviedru uzņēmēji bieži vien orientējas uz pakalpojumiem, nevis produktiem. Tie saistīti ar tūrismu, «zaļajām» tehnoloģijām, atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi u.c. «Jāņem vērā, ka Ķīnā vai Indijā var saražot lētāk, tāpēc jāskatās uz citām iespējām. Nākotnē ražošana nebūs mūsu stirprā puse,» teic S. Eriksons.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatorā reģistrēts 100. uzņēmums, kas aktīvi izmanto vai ir izmantojis inkubatora sniegto atbalstu.

VATP Biznesa inkubatora pirmsākumi meklējami 2006. gada vasarā, tomēr kā svarīgākais posms inkubatora attīstībā datējams 2009.gads, kad VATP parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par divu miljonu latu liela finansējuma piešķiršanu biznesa inkubācijas pakalpojumu sniegšanai Ventspilī un Talsos.

Šobrīd VATP Biznesa inkubatora pakalpojumus saņem 65 uzņēmumi, 35 jau izgājuši inkubācijas procesu un aktīvi darbojas ārpus VATP Biznesa inkubatora. Par apaļā cipara 100 īpašnieku kļuvis Talsu uzņēmums SIA Krāsotava.lv, kas ar inkubatora palīdzību plāno piedāvāt Latvijas tirgum pulverkrāsošanas pakalpojumus.

Turpmāk īstenot biznesa idejas un izveidot start-up uzņēmumus varēs Latvijas Universitātes (LU) studenti jaunatklātajā Ekonomikas un vadības fakultātē bāzētajā biznesa inkubatorā.

Biznesa inkubatora izveidošanas iniciatīva ir nākusi no studentiem, un sadarbība notiek starp jauniešiem no dažādām fakultātē, norāda LU rektors Mārcis Auziņš. Viņš norāda, ka «biznesa idejas nāk ne tikai, kā ierasts, no ekonomikas un dabaszinātņu studentiem, bet arī no humanitāro zinātņu studentiem».

Pašlaik 99% apjomā biznesa inkubatoru sponsorē LU Ekonomikas un vadības fakultāte, un līdz šim tajā ieguldīti 40 tūkst. Ls, Db.lv norāda jaunatvērtā biznesa inkubatora vadītājs Mikus Losāns.

Sākot no nākamās nedēļas, studentu komandas saskaņos mērķus, kas jāīsteno turpmākajos mēnešos un vēlāk sāksies aktīva darbība biznesa uzsākšanai, Db.lv stāstīja M. Losāns.

Bauskas biznesa inkubatoram drīzumā būs apritējuši divi gadi. Šajā laikā tapušas arī tā sauktās koprades telpas, kurām mazpilsētas apstākļos gan vēl pilnībā jāiedzīvojas.

Biznesa inkubatorā šobrīd liela uzmanība pievērsta tam, lai jaunie un topošie uzņēmēji novērtētu kopā strādāšanas priekšrocības. Bauskā līdz šim nav bijusi šāda iespēja. «Darba vieta mūsu biznesa inkubatora dalībniekiem tiek nodrošināta bez papildu maksas. Šis ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Mazpilsētas iedzīvotājiem gan pie tā ir jāpierod. Tiek ieguldīts liels darbs, lai skaidrotu ieguvumus, strādājot radošā vidē un komunicējot ar citiem mērķtiecīgiem cilvēkiem,» biznesa portālam db.lv stāsta Laila Glaudāne, LIAA Bauskas biznesa inkubatora projektu vadītāja.

Šobrīd telpas izmanto daži esošie un bijušie dalībnieki - gan darba dienās, gan brīvdienās. Šiem dalībniekiem ir savas ražošanas telpas, ir iespēja strādāt arī no mājām, bet viņi izvēlas koprades telpas, lepojas L. Glaudāne. «Tas tāpēc, ka nav runa tikai par telpām, bet par kopienu un iespējām. Katrs šeit strādājošais ir ar savām prasmēm, idejām, skatījumu. Mūsu dalībnieki atzīst, ka koprade stiprina viņu disciplīnu biznesa mērķu sasniegšanā. Piemēram, viens no mūsu dalībniekiem ir izstrādājis darba dienas režīmu – darba dienas pirmo daļu pavada inkubatora telpās, lai mērķtiecīgi attīstītu savu Etsy veikalu. Kā viņš atzīst, šeit ir viss nepieciešamais - labs apgaismojums produktu fotografēšanai, motivējoša atmosfēra, tehniskais aprīkojums un rīta kafija,» viņa stāsta.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Rīgas policisti ir konstatējuši, ka jaunietis un kāda sieviete ilgstošā laika posmā ir uzdevušies par Rīgas satiksmes kontrolieriem. Policistiem ir aizdomas, ka abi censoņi varētu būt iekasējuši arī soda naudas, tādēļ policija lūdz atsaukties cietušos.

Vakar Rīgas satiksmes darbinieki Latgales priekšpilsētā pamanīja kādu jaunieti un sievieti, kuri bija ģērbušies Rīgas satiksmes kontrolieru formastērpos. Jaunietis, ieraugot īstos Rīgas satiksmes darbiniekus, metās bēgt. Līdz ar to viņiem izdevās notvert sievieti, taču jaunietis aizbēga no notikuma vietas.

Sieviete tika nogādāta Valsts policijas Rīgas Latgales iecirknī, kur noskaidrots, ka viņa ir dzimusi 1978. gadā un ka viņai nav nekādas saistības ar īsto kontroles dienestu. Sieviete paskaidroja, ka jaunietis viņu it kā esot pieņēmis darbā un izsniedzis formastērpu.

Izmeklēšanas gaitā likuma sargiem ir izdevies noskaidrot arī jaunieti, kurš aizbēga no notikuma vietas – viņš ir 17 gadus vecs un jau iepriekš policijas redzeslokā nonācis, tēlojot kontrolieri. Policisti ir noskaidrojuši, ka jaunietis ir izgatavojis arī paštaisītus soda protokolus, taču tos pēc aizpildīšanas viņš nav atdevis bezbiļetniekiem.

Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) šī gada martā savu darbu uzsākuši deviņi jauni uzņēmumi - četri no tiem Liepājā, divi Kuldīgā un trīs Saldū.

KBI Liepājas filiālē darbu uzsākuši četri uzņēmumi – Liepāja Bulk Liner, LGV Network, Baltic solar un Wood koozie.

SIA Liepāja Bulk Liner nodarbojas ar polietilēna konteineru oderu ražošanu autoceļu un jūras kravu pārvadājumiem, kas nodrošina pilnīgu produktu drošību un piesārņojuma riska novēršanu.

Uzņēmums LGV Network ir pirmais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides uzņēmums Latvijā, kurš piedāvā klientiem uzlādēt elektromobiļu akumulatorus publiski pieejamās uzlādes stacijās. Uzņēmums 2014. gada beigās jau paspējis uzstādīt piecas publiski pieejamas elektromobīļu uzlādes stacijas Rīgā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt uzlādes staciju tīkla infrastruktūru Latvijā, nodrošinot elektromobiļu lietotājus ar uzlādes staciju pieejamību tiem ērtās vietās - pie tirdzniecības centriem, restorāniem, degvielas uzpildes stacijām, biroja centriem un citur.

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

«Liepājnieki biznesa vidē ir kā komūna,» biznesa portālam db.lv pilsētas uzņēmējus raksturo Liepājas biznesa inkubatora vadītājs Gints Reķēns. Viņš izceļ vairākus inkubatora veiksmes stāstus.

Liepājas biznesa inkubatoram šobrīd ir 33 aktīvi klienti. Nesen noslēgusies pieteikumu pieņemšana un drīzumā inkubators uzņems vēl maksimums septiņus uzņēmumus.

Līdzīgi kā visos reģionālajos biznesa inkubatoros, arī Liepājā tiek pārstāvētas dažādas nozares un tiek attīstīts plašs uzņēmumu spektrs. «Piemēram, mums ir radošās nozares, IT uzņēmumi, pakalpojumu sniedzēji. Pie mums nav viena konkrēta nozare, kas izceltos. Pagaidām mums ir vairāk jaunuzņēmumu, inovatīvu uzņēmumu, kas ir saistīti ar IT nozari,» skaidro G.Reķēns.

Kā vienu no veiksmīgākajiem Liepājas biznesa inkubatora uzņēmumiem G.Reķēns min koka rokas pulksteņu ražotāju «Ovi Watch», kas pazīstams ne tikai Liepājā, bet arī pasaulē. Vēl viens no zināmākajiem Liepājas biznesa inkubatora uzņēmumiem ir peldkostīmu un spa tērpu zīmols «Slow beachwear», kas savu produkciju pārsvarā eksportē.

Vairāk nekā 140 jaunieši pulcējās LU studentu Biznesa inkubatora jaunās sezonas atklāšanā. Piektajā sezonā inkubators ir uzņēmis 76 jauno uzņēmēju komandas, kurām palīdzēs no idejas nonākt līdz gatavam produktam, un paralēli testēs speciālu pirms-akselerācijas programmu, lai attīstītu jauno uzņēmumu globālo potenciālu.

Populārākās jomas, kurās šosezon savu biznesu attīstīs teju puse inkubatora dalībnieku (36 komandas), ir IT (11), dizains (12) un tekstils (13), savukārt 10 dalībnieki plāno attīstīt inovācijas izglītībā un tehnoloģijās.

Starp idejām, kuras, iespējams, jau šogad taps par LU studentu Biznesa inkubatora dalībnieku veiksmes stāstiem, ir apsildāms apģērbs ar iebūvētu bluetooth tehnoloģiju, naturālās kosmētikas ražošana, mēbeļu ražošana no PET pudelēm un modulāru konstruktoru ražošana, latviešu valodas apguves video kursa izveide, gudrā siltumnīca un vēl 70 idejas.

Biznesa inkubācijas laikā jaunieši, kuri ir tikko sākuši attīstīt savu biznesa ideju, ar inkubatora atbalstu varēs nonākt līdz minimālam dzīvotspējīgam produktam (minimum viable product, MVP) un pirmajai pārdošanai, savukārt jaunie uzņēmēji, kuri inkubatorā darbojas jau otro gadu, piedalīsies jaunizveidotajā pirms-akselerācijas programmā.

Izvērtējot 211 iesniegtos pieteikumus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Inkubācijas programmā aprīlī uzņemti 74 jauni uzņēmumi, bet pirmsinkubācijas sešu mēnešu programmā uzņemti 214 uzņēmumi. Pirmsinkubācijā atsevišķos inkubatoros vēl turpinās uzņemšana.

Kopš 2016. gada oktobra visā Latvijā darbojas 15 inkubatori, no kuriem tikai viens Radošo industriju inkubators atrodas Rīgā, bet pārējie reģionos.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns informē: "Redzam, ka uzņēmumu pārstāvētās biznesa nišas ir ļoti dažādas, biznesa inkubatorus kā savu attīstības ceļu izvēlas gan naftas un gāzes ieguves urbšanas aprīkojuma ražotāji, gan dronu šovu veidotāji, gan inteliģento elektrības patēriņa uzraudzības iekārtu izstrādātāji. Šī programma sniedz atbalstu personām un komersantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Maksimālais līdzfinansējums, kuru viens uzņēmums var saņemt četru gadu inkubācijas periodā ir 200 tūkstoši eiro. Tas ir pietiekami liels atbalsts, lai vismaz daļa no jaunajiem inkubatoru uzņēmējiem kļūtu par jaunajiem Latvijas eksporta līderiem."

Latgales biznesa inkubators Ideju Viesnīca saņēmis sadarbības piedāvājumu no inkubatora Idea Village Ņūorleānā, ASV.

Ideju Viesnīca, kurā patlaban darbojas gandrīz simts Latgales jauno uzņēmēju, saņems Ņūorleānas Idea Village biznesa inkubatora atbalstu darbinieku apmācīšanā un kompetences paaugstināšanā. Kā Db.lv atklāja Ideju Viesnīcas valdes loceklis Māris Igavens, iespējams Ņūorleānas biznesa inkubators dalīsies ne tikai pieredzē un cilvēku apmācīšanā, bet atbalstīs arī, piemēram, grāmatu un žurnālu piegādi inkubatora darbiniekiem.

Biznesa inkubatoru sadarbība notiks ekonomisko sakaru veicināšanas ietvaros.

«Latgalē ir zema ekonomiskā aktivitāte jeb, vienkārši izsakoties, šis ir depresīvs reģions, tādēļ uzņēmējdarbības veicināšana šeit ir ļoti svarīga,» norāda M. Igavens.

DNS analīzes apliecina, ka aizturētais vīrietis ir tā dēvētais Imantas pedofils, preses konferencē teica Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Sozinovs sacīja, ka noziedznieks ticis aizturēts pagājušajā trešdienā un piektdien viņam piemērots apcietinājums.

Viņš piebilda, ka gan viņa psiholoģiskais portrets, gan iepriekš izplatītais fotorobots atbilda Imantas pedofilam. Aizturētais ir 20 gadus vecs jaunietis.

Darbs ne uz vienu mirkli nebija apstājies, uzsvēra Sozinovs, norādot, ka darbs neapstāsies arī turpmāk, jo jāsaprot noziedznieka uzvedības motīvi un kā viņš izvēlējās savus upurus.

Sozinovs pastāstīja, ka pie aizturētā atrasts oficiāli iegādāts gāzes ierocis. Puisis agrāk policijas redzeslokā bija nonācis par narkotiku lietošanu un sīku zādzību, taču pirms tam ar dzimumnoziegumiem nebija saistīts.

Noslēdzoties Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programmai, galveno balvu ieguva divas studentu komandas, kuras 20 nedēļu laikā strādājuši pie savām biznesa idejām un izstrādājuši daudzfunkcionālus sensoru un skaņas izolācijas paneļu prototipus no pārstrādāta tekstila.

Žūrija vērtēja katras komandas izstrādāto biznesa modeli, idejas inovāciju līmeni, tirgus lielumu, idejas validāciju, kā arī komandas atbilstību un par labākajām idejām atzina komanda “ReCyclone”, kuru biznesa ideja ir pārstrādāt tekstila atkritumus skaņu izolējošos akustiskos dizaina paneļos un “Purefy” komanda, kas izstrādā daudzfunkcionālus sensorus, kas mēra tvertņu tilpumu, lai attālināti redzētu datus vai tvertne ir pilna vai tukša.

Abas komandas ieguva 2000 eiro lielu naudas grantu.

Komanda “ReCyclone” pēc naudas balvas saņemšanas, dalījās emocijās, ko guvuši pēdējo divpadsmit nedēļu laikaposmā: ”Biznesa inkubatorā ir atbalstoša un motivējoša vide, kas diezgan ātrā tempā dzen uz priekšu idejas attīstību. Pieaicinātie nodarbību vadītāji dalās ar savām zināšanām un pieredzi, kas attīsta mūsu uzņēmējdarbības spējas un zināšanas. Piedaloties biznesa inkubatorā, esam ieguvuši biznesa idejas validēšanas prasmes, kā arī iedvesmu un motivāciju attīstīt savu biznesa ideju. Tas mūs mudina aktīvi un ar aizrautību strādāt pie mūsu iecerētā produkta izveides, lai jau tuvākajā laikā tirgum varētu piedāvāt mūsu ilgtspējīgi radītos skaņu izolējošos paneļus.”

2012.gadā Kurzemes Biznesa inkubatorā Liepājā darbību sākuši 13 jauni uzņēmumi, kas darbojas zaļo tehnoloģiju, pārtikas pārstrādes, informāciju tehnoloģiju, aviācijas, dizaina un citās jomās.

Liepājā Kurzemes Biznesa inkubatora paspārnē šobrīd darbojas 42 uzņēmumi, kopā nodarbinot 140 darbiniekus. Kopš inkubatora izveidošanas Liepājas uzņēmumi nodokļos valsts un pašvaldības kasē samaksājuši vairāk nekā 650 tūkstošus latu.

Kopš Kurzemes Biznesa inkubatora izveidošanas Liepājā atbalstu saņēmuši aptuveni 60 jaunie uzņēmumi, no kuriem daļa biznesa inkubatoru jau atstājuši un veiksmīgi turpina darboties patstāvīgi, piemēram, reklāmas aģentūra Addiction, suņu ekskrementu savākšanas kastītes Afterdog Bio Box attīstītāji ADD un ziepju ražotāji Art Soapworks.

Uzsākot astoto sezonu, LU studentu Biznesa inkubatora programma pulcējusi vairāk nekā 100 jauniešus no Latvijas augstskolām, kas ir gatavi īstenot inovatīvu produktu un pakalpojumu idejas tūrisma, veselības, modes, izglītības un IT jomās

Sezonā, kas ilgs līdz 2020.gada vasarai, Latvijas Universitātes studenti inkubatorā darbosies komandās ar Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa Universitātes, SSE Riga, Banku augstskolas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un RISEBA kolēģiem.

Pirms-inkubācijas programmā notiks biznesa idejas dzīvotspējas pārbaude 3 mēnešu garumā, kas ir balstīta uz «Lean Startup» metodoloģiju. Pēc tās, pateicoties ERAF līdzfinansētajam projektam «Latvijas Universitātes Inovāciju granti studentiem», jaunie uzņēmēji, kuri veiksmīgi izies pirmo etapu un piedalīsies inkubatora organizētajā «Demo Dienā» februārī, varēs saņemt līdz 5000 EUR lielu naudas atbalstu savam biznesam un iespēju turpināt attīstību inkubatorā, piedaloties inkubācijas programmā nākamos 9 mēnešus.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Lai gan finansējums biznesa inkubatora darbībai pārejas periodā ir vien līdz oktobrim, Ventspilī darbojas vairāk nekā 20 uzņēmumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā biznesa inkubatoru programma beidzās pagājušā gada jūlijā un jauno līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru Ventspils biznesa inkubators parakstīja martā, informē Natālija Nudga, Ventspils biznesa inkubatora vadītāja.

Šobrīd Ventspils inkubatorā darbojas 22 uzņēmumi – par diviem vairāk, nekā bija paredzēts. «Tas nenozīmē, ka neuzņemam jaunus. Aktīvi atbalstām, labprāt gaidām citus interesentus. Finansējums, kas bija paredzēts gadam, ir astoņiem mēnešiem, tāpēc esam atvērti jaunām idejām, gaidām komersantus,» teic N. Nudga. Viņa neslēpj, ka bija gaidījusi lielāku uzņēmēju atsaucību. Aktivitātes līmenis lielā mērā varētu būt skaidrojams ar to, ka Rīgā uzņēmējdarbība ir rosīgāka, pieprasījums pēc atbalsta ir lielāks nekā reģionos. Sava loma ir arī vasarai, kad vairums cilvēku vēlas atpūsties. «Tāpēc darba ir daudz, lai piesaistītu uzņēmumus. Aktīvi strādājam pie mārketinga, lai popularizētu mūsu pakalpojumus. Mums palīdz pirmsinkubators jeb Ideju studija, kur informējam arī par biznesa inkubatoru. Laba sadarbība ir ar Ventspils pašvaldību un Ventspils brīvostas pārvaldi, kas nodrošina gan kopumā pilsētas, gan atsevišķi biznesa inkubatora mārketingu. Veidojas sinerģija,» norāda N. Nudga.

Aizvadītajās brīvdienās kādā no Rīgas centra lielveikaliem iegājis jaunietis, un draudējis veikala darbiniecei, ka grasās uzspridzināt veikalu, liecina informācija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes lapā sociālājā tīklā Facebook.

Veikala apsardzes darbinieki norobežojuši teritoriju, taču tā kā bijis redzams, ka jaunietis nav bruņots, bet gan aptinies ar vadiem un pie jostas piespraudis mūzikas atskaņotāju, apsardzes darbinieki viņu aizturēja un ziņoja par notikušo policijai.

Vēlāk noskaidrojies, ka jaunietis jau agrāk nonācis policiajs redzeslokā par līdzīgām darbībām. Turklāt jaunietis bijis meklēšanā par citu gadījumu, kad izteica draudus spridzināt.

Aizturēšanas brīdī jaunietis bija stiprā alkohola reibumā, un savu rīcību skaidrojis ar ģimenes konfliktu un ar nepatiku pret apsardzes darbiniekiem. Šādā veidā viņš esot gribējis izlādēt savas dusmas.

Valsts policijas Rīgas reģiona Saulkrastu iecirkņa darbinieki vakar Carnikavā aizturēja kādu jaunieti, kurš jūlijā varētu būt izdarījis aptuveni 20 velosipēdu zādzības Ādažos un Carnikavā. Likuma sargi lūdz atsaukties cietušos, jo policijā ar iesniegumu vērsušās tikai piecas personas.

Pēdējā mēneša laikā Saulkrastu iecirkņa darbinieki konstatēja vairākas velosipēdu zādzības Ādažos un Carnikavā pie vietējiem lielveikaliem. Salīdzinot šos gadījumus, izmeklētāji noskaidroja, ka visas zādzības varētu būt veicis viens jaunietis un palūdza veikalu apsardzes darbiniekus, lai pievērš pastiprinātu uzmanību.

Izmeklēšanas gaitā likuma sargi bija noskaidrojuši zagļa iespējamo izskatu, un vakar Carnikavā lielveikala apsardzes darbinieki pamanīja jaunieti, kurš snakstījās gar veikalu un atbilda noskaidrotā zagļa pazīmēm. Apsargi jaunieti aizturēja un nodeva policijas rīcībā.

Šobrīd ir noskaidrots, jaunietis varētu būt zadzis visa jūlija garumā Ādažos un Carnikavā. Aizturētais atzina, ka pārsvarā izvēlējies divus laikus zādzību veikšanai – pusdienlaiku un darba dienas beigas, kad lielveikalos ir lielāks cilvēku pieplūdums. Lielākoties jaunietis izvēlējās jaunus velosipēdus, kuri vai nu nebija pieslēgti vai bija pieslēgti ar nekvalitatīviem veloslēgiem.

Kādu rītu vācu students atvēris laikrakstu un tajā ieraudzījis savu fotogrāfiju, kas tajā tika publicēta, lai brīdinātu – šis jaunietis ir starptautisks terorists, vēsta thelocal.de.

Rakstā, kuram pievienota vācu studenta fotogrāfija, stāstīts par kādu Emrahu E. (Emrah E.), ko Vācijas un Turcijas varas iestādes saista ar Āfrikas teroristu grupu a-Shabab. Teroristu patlaban cenšas notvert Kenijas policija, jo viņš tiek turēts aizdomās par plāniem uzbrukt šai Austrumāfrikas valstij.

Rakstam pievienotajos fotoattēlos redzams kāds vīrietis pretskatā un profilā. Tomēr, kā izrādās, divās dažādās fotogrāfijās redzami divi dažādi cilvēki, turklāt viens no tiem ir Vācijas students, bet otrs kāds vīrietis no Štutgartes, pēc atgadījuma rakstīja laikraksts Die Welt.

Pirms jaunietis atklāja, ka viņa fotogrāfija pievienota rakstam par terorismu, attēls līdz šim «ceļojis» pa pasaules izlūkdienestiem, kā arī ticis publicēts vairākos Vācijas laikrakstos, ieskaitot Die Welt.

Jaunietis pēc ilgstošas čipsu un citu uzkodu lietošanas kļūst akls

Kāds 17 gadus vecs jaunietis kļuvis akls pēc tam, kad vairākus gadus pārticis tikai no dažādām uzkodām, raksta BBC.

Kopš pamatskolas beigšanas jaunietis ēdis tikai kartupeļus frī, Pringles čipsus un baltmaizi, kā arī dažkārt desas šķēlīti.

Pēc tam, kad viņš zaudējis redzi, veiktās analīzes uzrādījušas, ka viņam ir nopietns vitamīnu trūkums organismā. Jau 14 gadu vecumā viņu pārbaudīja ārsts, reaģējot uz sūdzībām par nogurumu. Toreiz viņam tika diagnosticēts vitamīna B12 trūkums un izrakstīti uztura bagātinātāji, taču jaunietis tos nav lietojis. Pēc trim gadiem viņš tika nogādāts Bristoles Acu centrā ar progresējošu redzes zudumu. Acu priekšā viņam rādījušies melni plankumi, tādējādi viņš nav spējis pats paiet pa ielu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.