Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) par 745 000 eiro plāno būvēt bērzu sēklu siltumnīcu kokaudzētavā "Mežvidi" Kalsnavas pagastā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Plānots īstenot līdz 2024.gada 15.martam.

Iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādīts, ka pretendentam jāveic bērza sēklu siltumnīcas jaunbūve atbilstoši SIA "Kolonna" izstrādātajam projektam "Siltumnīca Mežvidu kokaudzētavā".

Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 2023.gada 20.aprīlim.

Jau ziņots, ka kokaudzētava "Mežvidi" sāka darbību 2021.gada pavasarī.

Savukārt šogad pavasarī kokaudzētavas "Mežvidi" stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa būvniecībā kopumā bija paveikti 30% plānoto darbu. Kompleksā 8000 kvadrātmetru platībā atradīsies ražošanas telpas, stādu saldētavas un kokaudzētavas administratīvās telpas. Tāpat paredzēta inventāra un tehnikas uzglabāšanas noliktava 500 kvadrātmetru platībā, kā arī inženiertīklu izbūve un teritorijas labiekārtošana 2,8 hektāru platībā. Projekta investīcijas ir 14,4 miljoni eiro.

Šā gada 14. martā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi organizācijas biedra - biedrības “Latvijas Dārznieks”, apkopotā un sniegtā informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem Latvijā.

Lauksaimnieki pauž pamatotu satraukumu par iespējamu Latvijas iedzīvotāju maldināšanu un Latvijas ražotāju tēla graušanu no veikalu tīkla puses, norādot nepatiesu vai nenorādot nemaz gurķu un citu dārzeņu patieso izcelsmes valsti.

LOSP dalīborganizācijas “Latvijas Dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: “Ir publiski pieejama informācija par to, ka Polija lielos apmēros iepērkot dārzeņus, it īpaši – gurķus, no Krievijas. Vienlaikus līdzīga izskata gurķi lielos apjomos jau šobrīd Latvijas lielveikalos tiek tirgoti ar norādītu izcelsmes valsti - Polija. Tas mums – Latvijas lauksaimniekiem, liek kļūt bažīgiem par to, vai nenotiek masveida iedzīvotāju maldināšana un Eiropas tirgus kropļošana.”

SIA Jumis Geo, kam 2018. gada vasarā anulēta atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros, aicina Ekonomikas ministriju (EM) diskutēt par izlīgumu

Jumis Geo pieteikums par EM lēmuma atcelšanu šobrīd tiek skatīts Administratīvajā rajona tiesā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Romanovskis uzskata, ka tiesvedības turpināšana neatbilst valsts interesēm un kaitē Latgales reģiona ekonomikas izaugsmei, tāpēc šajā lietā būtu nepieciešams diskutēt par izlīgumu. Atļauja pārdot elektroenerģiju OI ietvaros uzņēmumam atcelta 2018. gada 16. jūlijā. EM iepriekš skaidroja: šāds lēmums pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, kā iekārtu kopums tā nebija gatava ekspluatācijai.

Meklē iespējas

Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parkam ir potenciāls kļūt par vienu no Latgales attīstības centriem, taču šobrīd šīs iespējas ir apdraudētas, pauž E. Romanovskis, uzsverot, ka EM lēmums anulēt atļauju skāris aptuveni desmit projektus, kuri īstenoti sadarbībā ar Jumis Geo. «Koģenerācijas stacija ar siltumenerģiju nodrošināja blakus esošo ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi, taču nākotnē stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā, kā arī Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Tāpat šobrīd notiek darbs pie energoefektīvu gaismošanas iekārtu un elektroietaišu ražotnes izveides, metālapstrādes un energoiekārtu ražošanas ceha būvniecības, kā arī industriālo kaņepju pārstrādes projekta,» atzīmē E. Romanovskis, piebilstot, ka šajos projektos kā sadarbības partneri pētniecībā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā iesaistīti arī Latvijā vadošo augstskolu pētnieki.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2021. gadā plāno strādāt ar 324,5 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu un 38,7 milj. eiro lielu peļņu. Investīcijas plānotas 55,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 39,2 miljoni eiro meža infrastruktūrā.

To paredz LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2021. gada budžets. "Līdzīgi kā pērn, arī šogad pieprasījums pēc koksnes produktiem tiek prognozēts nevienmērīgs: vērtīgo sortimentu grupā tas joprojām saglabāsies stabils, bet pārējiem koksnes sortimentiem – zems. Kukaiņu bojātās koksnes apjoms Centrālajā un Ziemeļeiropā ir liels un joprojām saglabājusies celulozes, plātņu un granulu ražošanai piemēroto izejvielu pārprodukcija. Vājā eksporta pieprasījuma dēļ Latvijā ir zems pieprasījums pēc tehnoloģiskās koksnes," koksnes produktu tirgus situāciju prognozē LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons.

Salīdzinot ar 2020. gadu, šogad plānoti mazāki tehnoloģiskās koksnes pārdošanas apjomi, kā arī prognozētas zemākas pārdošanas cenas. Finanšu aprēķinos ietvertas piesardzīgas prognozes, pieņemot, ka Covid-19 pandēmiju izdosies pārvarēt bez jauniem satricinājumiem, tomēr riski arvien pastāv. “2021. gada uzņēmuma budžeta prognožu izstrādē nezināmā ir bijis daudz, tādēļ gada laikā būs jāpieņem lēmumi par to precizēšanu atbilstoši tirgus situācijai,” piebilst LVM padomes priekšsēdētājs.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) šogad plāno strādāt ar 471,6 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir lielākais visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Peļņa tiek plānota 163,1 miljonu eiro apmērā.

To paredz LVM padomes apstiprinātais 2022. gada budžets. No uzņēmuma ienākumiem 2022. gadā 96% jeb 454,7 miljonus eiro veidos koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldu – pārdošana. 2022. gadā plānots kopumā realizēt 6,95 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,78 milj. m3 apjomā.

Kontrolskaitļi pārspēj rekordus

"Uzņēmuma valdes sagatavotais 2022. gada budžets paredz līdz šim uzņēmuma vēsturē apjomīgāko apgrozījumu un peļņu, tomēr netrūks arī dažādu izaicinājumu. Mainīgā biznesa vide prasa vēl ciešāku sadarbību ar mūsu pircējiem, piegādātājiem un nozares interešu organizācijām,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

SIA Jumis Geo vadība nepiekrīt Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumam uzņēmumam liegt pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma (OI) ietvaros. Jumis Geo uzsver, ka EM lēmumu pārsūdzēs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atļauja pārdot elektroenerģiju OI ietvaros SIA Jumis Geo atcelta šā gada 16. jūlijā. EM skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatava ekspluatācijai. SIA Jumis Geo valdes loceklis Edgars Romanovskis lēmumam nepiekrīt, norādot, ka EM argumenti nekādā gadījumā nevarēja kalpot par iemeslu šāda lēmuma pieņemšanai. Nozares eksperti atļaujas anulēšanu uzskata par tuvredzīgu un ekonomiski neloģisku.

EM pēc būtības vēlas atņemt elektroenerģijas OI tiesības visām koģenerācijas stacijām, kas darbu uzsākušas, ieviešot mazas jaudas, atzīmē E. Romanovskis. «Lai to panāktu, EM izvirza papildu prasības, kas iepriekš likumā nebija paredzētas, kā arī tendenciozi tulko un piemēro Ministru kabineta (MK) noteikumus. Tas ne tikai rada finansiālus zaudējumus, bet arī grauj uzņēmēju un kredītiestāžu uzticību Latvijai,» pauž E. Romanovskis. Viņš stāsta, ka 2016. gadā, kad SIA Jumis Geo uzsāka elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā ar mazas jaudas elektrostaciju, MK noteikumi Nr.221 un citi normatīvie akti, kas regulē OI tiesību piemērošanu, nenoteica, ar kādu jaudu un cik lielā apjomā ražošana jāuzsāk.

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži valsts makā samaksās 89,2 miljonus eiro, tai skaitā 71,4 milj. eiro dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu un 17,8 milj. eiro uzņēmumu ienākuma nodoklī.

Tā nolēmusi uzņēmuma akcionāru sapulce, apstiprinot 2021. gada pārskatu. Tas liecina, ka 2021. gadu uzņēmums noslēdza ar 405,3 miljonu eiro neto apgrozījumu un 111,5 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

6 milj. t oglekļa

Uzņēmuma informācija liecina, ka 2021. gadā Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem a/s Latvijas valsts meži realizējis 6,83 milj. m3 koksnes, tajā skaitā 6,64 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,19 milj. m3 augošu koku. Piegādātajos koksnes produktos piesaistīti 6 miljoni tonnu oglekļa.

Pērn LVM izkopa jaunaudzes 31,7 tūkst. ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, kad jaunaudžu kopšana tika veikta 31,4 tūkst. ha. Savukārt mežs atjaunots un ieaudzēts 17,8 tūkst. ha, tai skaitā stādot atjaunoti 12,2 tūkst. ha.

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Biedrība “Zemnieku saeima” secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies.

Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Vietējās produkcijas audzētāji ceļ trauksmi, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc viņu audzētās produkcijas. Tā, piemēram, atsevišķi audzētāji informē, ka noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu daudzums, jo lielveikalu ķēdes šobrīd labprātāk izvēloties saviem pircējiem piedāvāt importa produkciju. Aptaujājot Latvijas dārzeņu, ogu un augļu audzētājus noskaidrots, ka šogad pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājies par aptuveni 30%.

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 29.jūnija numurā: