Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Rīgā nākamnedēļ sāksies iedzīvotāju patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, savukārt no 18.novembra pilsētā sāksies plaša informatīvā kampaņa par šo vielu kaitīgumu.

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu «Stop Drugs» patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Ēdināšanas un bāru nozares uzņēmēji ir neizpratnē par ieceri aizliegt tirgot alkoholu, darbu klātienē atsākot āra terasēm, atzina aptaujātie nozaru pārstāvji.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda neizpratni, kādēļ šāda ideja radusies, uzsverot, ka iedzīvotāji tāpat atradīs veidu, kā lietot alkoholu, to darot vēl pirms ierašanās terasē vai jau terasēs lietojot līdzpaņemtos dzērienus.

"Liekas, ka grib kaut ko ierobežot tikai, lai ierobežotu," sacīja Jenzis, paužot, ka Latvijā daudzi ierobežojumi ieviesti nevis balstoties uz kādiem pētījumiem, bet pēc sajūtām.

Arī no Latvijas Bāru asociācijas valdes locekļa, "Cuba Cafe" līdzīpašnieka Arņa Bikšus teiktā izriet, ka ideja par alkohola tirdzniecības aizliegšanu āra terasēs nav saprotama.

Viņš sacīja, ka pašreiz notiek aktīva gatavošanās, lai piektdien, 7.maijā, "Cuba Cafe" varētu atsākt klātienes darbu, sākot strādāt āra terasei. Pēc Bikšus rīcībā esošās informācijas, āra terases gatavi atvērt daudzi bāri. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka daudziem arī nācies rūpīgi pārdomāt, vai tie spēj ievērot nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības, lai var strādāt, un, vai tas ir izdevīgi.

Narkotikas par «legālām» padarījusi Zāļu valsts aģentūras un Veselības inspekcijas bezdarbība, jo pēc Latvijā spēkā esošā Farmācijas likuma tā dēvētās «legālās narkotikas» ir zāles.

Tā paziņojumā masu medijiem norāda Latvijas Aptiekāru asociācija. Asoicācijas vadītājs Guntis Belēvičs uzskata, ka šī «slimība» ielaista dēļ Veselības ministrijas nespējas vadīt tās pārraudzībā un pakļautībā esošās valsts iestādes – Zāļu valsts aģentūru (ZVA) un Veselības inspekciju.

«Lai šo lietu sakārtotu, nav jāizgudro ritenis no jauna. Atbilstoši Latvijas Farmācijas likuma 1. panta 17. punktam: «zāles ir ... jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēka organismā ... ar mērķi ... pārveidot fizioloģiskas funkcijas, izraisot farmakoloģisku ... iedarbību ...». Tātad «spaiss», neatkarīgi no tā, vai to nodēvē par «kaktusu mēslojumu» vai «pīpju tīrāmo līdzekli», ir zāles,» skaidro Belēvičs, uzsverot, ka par zāļu novērtēšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās darbības licencēšanu atbild ZVA.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine desmit gadu laikā paplašinājies un nostabilizējies Rīgā, turpina izglītot gan darbiniekus, gan klientus un plāno modernizēties

Šā gada maijā apritēs desmit gadu, kopš Latvijas tirgū darbojas specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins laikrakstam Dienas Bizness stāsta, ka aizvadītais laiks ir bijis ļoti spraigs un gadu gaitā daudz kas ir mainījies. Alkoholisko dzērienu tirdzniecību uzņēmums uzsāka ar aptuveni 400 kvadrātmetru lielu veikalu Andrejsalā, kura piedāvājumā bija ap 500 produktu. Šobrīd Rīgā kopumā ir četri Spirits&Wine veikali, lielākais no tiem sasniedz aptuveni 1200 kvadrātmetru, un tā piedāvājumā ir 5500 līdz 6000 produktu. Uzņēmuma veikali šobrīd atrodas tikai galvaspilsētā. «Liepājā veikala vairs nav, un tā bija vienīgā vieta ārpus Rīgas, kurā tika atvērts Spirits&Wine veikals. Mainījās nekustamā īpašuma īpašnieks, kurā atradās veikals, notika pārbūves, un mēs nolēmām tur vairs nepalikt. Protams, meklējam arī citu vietu, kur Liepājā varētu atvērt veikalu, bet pagaidām telpu ziņā neko interesantu un piemērotu neesam atraduši. Es domāju, ka Liepāja mums kā biznesa vieta bija gana interesanta. Domāju – varam sagaidīt, ka kaut kad Liepājā atkal tiks atvērts veikals,» paredz A.Lūkins.

Jumiķim un mūziķim Valdim Vucānam pēc Doma baznīcas jumta rekonstrukcijas darbu vadīšanas šķita, ka viņš ir sasniedzis karjeras augstāko punktu. Piezemēšanās realitātē no šī emocionālā tramplīna lika sasparoties un pieņemt lēmumu atgriezties dzimtajā Latgalē, lai šeit nestu vēsti par ilgmūžīgiem jumtiem.

Valdis Latgalē ir dzimis un audzis – Preiļos. Viņš smejas – kā jau īsts Latgaļu džeks pēc vidusskolas braucis uz Rīgu. «Dzīve ir kā klavieres – ir balts taustiņš, melns, atkal balts un melns, pa vidu uzraksts «Rīga», tad atkal – balts, melns... Beigās tikai vāks,» Latgales jauniešu raušanos uz galvaspilsētu kariķē Valdis. Arī naudas bijis tik, cik īstam latgaļu džekam varētu būt, tāpēc bija vienlaikus jāstudē un jāpelna iztika. Valdis ieguva nodokļu inspektora diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā tagad pats atzīst – vairāk mācoties mācīšanās pēc, nevis meklējot studijās jēgu un pamatu nākotnei. Taču tagad, izveidojot savu uzņēmumu, orientēšanās nodokļu jomā izrādījusies visai noderīga.

Krasās atšķirības no pārējiem reģioniem ir uzpūstas – citur dzīvojošie Latgales personā ir atraduši peramo sunīti, latviskās saimes melno avi

Mežizstrāde kā vienīgais iztikas avots un ģimeņu balstītājs, dzeršana un tukši pusnoplīsuši dzīvokļi vai mājeles, kuru īpašniekiem nav izdevies no tām atbrīvoties, sēstoties lidmašīnā savās peļņas gaitās ārpus Latvijas. Lauki un meži, ko kā pilnas iepirkumu somas no Latvijas iznesuši ārzemnieki. Tā nav tikai Latgale.

Latgali no pārējās valsts nešķir Berlīnes mūris, un arī stereotipos novalkātās puspatiesības drīzāk atgremo gadus divdesmit vecas ainiņas, nekā rāda, kas īsti notiek Latgalē. DB, pošoties uz Latgali, uzrunātais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts strikti atteicās no intervijas, piebilstot, ka presē valda uzskats – «cilvēki Latgalē tikai nupat nokāpuši no kokiem», un ironiski piebilstot, ka «tā arī jāturpina rakstīt».

Īstenojot pret «legālajām narkotikām» vērstu akciju, kustības Stop drugs dalībnieki 17. februāra vakarā esot bloķējuši visas zināmās «legālo narkotiku» tirdzniecības vietas Rīgā, informēja kustības iniciators Sandris Bergmanis.

Bergmanis norādīja, ka kustības pārstāvji atrodušies pie 40 narkotiku tirdzniecības vietām, no kurām lielākais skaits atrodas Rīgas centrā. Lai gan daudzas «točkas» esot bijušas slēgtas, jo to īpašnieki, acīmredzot, bija informēti par akciju, tomēr vairākas tik un tā turpinājušas darbu.

«Marijas ielā pie vienas no «točkām» esam lielākā skaitā - teju 100 cilvēki, bet pie pārējām ir mazākas grupas. Esam miermīlīgi un nekādus kautiņus nerīkojam, tomēr tirgoties arī neļaujam,» ziņoja Bergmanis.

Vakarnakts akcijā piedalījies liels skaits sportistu un bijušo karavīru. Līdzīgas akcijas tikšot rīkotas arī turpmāk. «Arī priekšdienās rīkosim šādus reidus, lai izskaustu šo rūpalu, kura dēļ jaunieši iet bojā. Jāpārtrauc vismaz nelegālo bodīšu darbība, tad narkotikas nebūs pieejamas skolēniem, kuri vēl neapzinās šīs atkarības sekas,» norādīja Bergmanis.

Šonedēļ iedzīvotāji un policisti sākuši patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, tāpat pie tām izvietoti plakāti ar «legālo narkotiku» upuriem.

Iedzīvotāju patruļās var iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā.

Patlaban Rīgā darbojas 52 šādas apreibinošo vielu tirdzniecības vietas. «Faktiski tas ir tikpat izplatīts tīkls kā Narvesen vai citu kiosku tīkli,» iepriekš atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iedzīvotāju patruļu darbu koordinē Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Gatavību iesaistīsies patruļās apstiprinājis vairums nevalstisko organizāciju, sporta asociāciju, federāciju vadītāji un to domubiedri, arī motokluba «Free Hawks» biedri.

Pagājušajā gadā populārākās cigaretes mazumtirdzniecībā bijušas Winston, More un Marlboro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par tabakas izstrādājumu apriti pērn.

Ceturtajā vietā ierindojušās cigaretes Chesterfield, bet piektajā – Monte Carlo.

Pagājušajā gadā par tabakas izstrādājumiem iekasēti 106 miljoni latu, kas ir par 1,7% vairāk nekā 2012.gadā.

2013.gada dati liecina, ka legālo cigarešu patēriņam nodotie apjomi par 4% pārsniedz 2012.gada līmeni, tas gan pārsvarā saistīts ar decembrī patēriņam Latvijā nodoto legālo cigarešu apjomu strauju palielinājumu (+43% salīdzinājumā ar 2013.gada 11 mēnešu vidējo rādītāju), ko izraisīja likumā par akcīzes nodokli ieviestā norma, ka cigaretes, uz kurām maksimālā mazumtirdzniecības cena norādīta latos, patēriņam Latvijā drīkst nodot tikai līdz 2013.gada 31.decembrim. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri šādas cigaretes Latvijā drīkst realizēt tikai vairumtirgotāji un mazumtirgotāji.

Ja nevar izdomāt neko prātīgu, nekas cits neatliek, kā izvērst kūsājoša darba imitāciju. Šādu secinājumu diemžēl ļauj izdarīt jaunās ieceres alkoholisma ierobežošanai Latvijā.

Alkohola nodalīšana no pārējiem produk-tiem, aizliegums pārdot grādīgos dzērienus degvielas uzpildes stacijās, atļauja iegādāties kaut ko stiprāku par kefīru no 21, nevis 18 gadu vecuma… Tos visus, protams, var uzskatīt par ierobežojumiem, bet…

Pirmkārt, neefektīviem! Pirms dažiem gadiem pa visu valsti izskanēja, ka Latgalē vairāki iedzīvotāji nonākuši ārstniecības iestādēs ar vienu un to pašu diagnozi - saindēšanās ar alkoholu. Ļoti interesanti būtu zināt, cik no viņiem bija iegādājušies, piemēram, Latvijas balzama produkciju Statoil degvielas uzpildes stacijā. Visticamāk, neviens! Protams, aizliedzot šādos uzpildes punktos pārdot alkoholu, tiktu panākts, ka ir par noteiktu alkohola tirdzniecības vietu daudzumu mazāk. Problēma slēpjas faktā, ka tādējādi samazinātos tikai un vienīgi legālo tirdzniecības vietu skaits. Tiktu tērēti valsts resursi, lai kontrolētu, vai Rimi, Maxima, Top un daudzi citi legālie tirgotāji ir uzbūvējuši atsevišķus alkohola veikalus, bet pa to laiku no Krievijas puses nelegālie tirgotāji varētu turpināt ievest nelegālo spirtu, degvīnu un citus «labumus» cisternām un vēl priecāties, kā Latvijas likumdošana izpalīdz viņu rūpalam. Savukārt, ja ir domāts, ka ar šādu jauninājumu palīdzību tiks mazināts alkohola patēriņš valstī kopumā, tad arī tā ir naiva un pat muļķīga iedoma. Ja patērētājam būs vēlme iegādāties kādu pudeli grādīgā dzēriena, viņam taču būs pilnīgi vienalga - iegriezties pēc attiecīgā pirkuma pārtikas veikalā vai arī specializētā alkohola bodē.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Ghetto Family sporta projektus papildina burgernīca Ghetto Burger Grīziņkalnā, Rīgā.

Ghetto ir jauniešu iniciatīva ar mērķi popularizēt sportiskas aktivitātes, veselīgu dzīves veidu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

Ghetto zīmols šobrīd apvieno vairākus projektus. Taču neviens projekts pats par sevi nav pamatbizness – tikai visas aktivitātes kopā veido vienotu veselumu un papildina cita citu. Ghetto Family nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu, Ghetto TV veido dažādas reklāmas, Ghetto Burger ir burgernīca, Ghetto Rent iznomā tribīnes, mūzikas aparatūru u. tml., bet Ghetto Cares programmas ietvaros Ghetto komanda dodas pie skolu jauniešiem, lai runātu par viņiem aktuālajām tēmām.

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Mirušo skaits Irkutskā, Krievijas Sibīrijas daļā, pēc alkoholu saturoša mazgāšanās līdzekļa Bojarišņik iedzeršanas ceturtdien pieaudzis līdz 71 cilvēkam, paziņojusi Krievijas Veselības ministrija.

Kopā 117 cilvēki saindējās pēc metanolu saturoša līdzekļa lietošanas, «no kuriem 71 ir miris», aģentūra Interfax citēja ministrijas preses pārstāves Tatjanas Ļebedevas teikto.

Iepriekš tika ziņots par 62 mirušajiem.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja atklāja, ka cietušie sadzērušies mazgāšanās līdzekli Bojarišņik (Vilkābele), kas saturējis metanolu.

Tiesa gan, uz produkta iepakojuma esot bijis norādīts, ka tā sastāvā ir etilspirts, norādīja reģiona Veselības ministrija.

Šķidrums bijis pildīts pudelēs, uz kurām norādīts, ka tas ir vannas līdzeklis ar vilkābeļu smaržu. Uz etiķetes bijis rakstīts, ka tas nav paredzēts iekšķīgai lietošanai.

Ikdienas Latvijā tiek pārdotas divas «fūres» nelegālā alkohola jeb 2200 kastes 0,5 litru pudeļu 40% degvīna, aprēķinājusi Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA). Turklāt ievērojama daļa – 40% - Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu, savukārt puse norādījusi, ka zina, kur šādu alkoholu var nopirkt. Latvijas

Šādu ainu atklāj SIA Compass sadarbībā ar SIA Solid Data veiktais pētījums. Aptaujas dati apstiprina Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas (LADRIA) aprēķinus, kas balstīti uz Valsts ieņēmumu dienesta VID) datiem – nelegālā alkohola tirgus Latvijā ir līdzvērtīgs pieciem miljoniem litru gadā jeb 2200 kastēm 0,5 litru 40% degvīna dienā.

Aptauja, kurā atklājās, ka 40% iedzīvotāju ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu, tika veikta sociālās kampaņas Aizkulises ietvaros. Kampaņa tiek rīkota, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību uz sekām, ko dzīvībai var radīt nelegālas un nepārbaidītas izcelsmes alkoholisko dzērienu lietošana.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Ienākumu nevienlīdzība starp reģioniem saglabājas, turklāt pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos, un Latgale nav «vienīgais rūpju bērns», secinājuši Swedbank ekonomisti.

«Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām,» norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Salīdzinājumā ar 2004. gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos, tāpat deviņu gadu laikā ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem ir būtiski mazinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2004. gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, bet pašlaik šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011. gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā).

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Vidējais bezdarba ilgums Latgalē bezdarbniekiem ir 461 diena jeb 15 mēneši, bet citur Latvijā šis rādītājs ir trīs reizes mazāks - 147 dienas jeb pieci mēneši, šodien Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Runājot par bezdarbnieka statistisko portretu Latgalē, Simsone teica, ka šie ir iedzīvotāji virs 50 gadiem, salīdzinoši ilgāku laiku bez darba un ar zemu izglītības līmeni.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka situācija Latgalē ir atšķirīga, piemēram, Daugavpilī bezdarba līmenis ir 7,6%, Vārkavas novadā - 7,2%, Ilūkstes novadā - 7,9%, bet Ciblas novadā - 23,7%, Zilupes novadā - 21,9% un Viļānu novadā - 20,5%. Kopumā Latgalē bezdarba līmenis oktobrī sasniedza 15,6%, bet Latvijā kopumā - 6,6%.

Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir lielāks īpatsvars bezdarbnieku, kuriem pēdējā nodarbošanās bija veikalu pārdevēji un palīgi, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, kā arī citur neklasificēti strādnieki.

«Jauna vecuma cenza ieviešana būtu tikai patīkama formalitāte, kas labi izskanētu publiskajā telpā, jo vizuāli 18 gadīgs un 21 gadu vecs cilvēks būtiski neatšķiras. Nav arī zinātnisku pierādījumu, ka 21 gadu vecumā atbildības un seku izvērtēšanas slieksnis būtu augstāks nekā 16, 17, vai 20 gados,» komentējot rosinājumu veicināt stingrāku kontroli par alkoholisko dzērienu kontroli un pārdošanu mazgadīgajiem, pauž Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Latvijas Universitātes Atturības un Veselības izglītības veicināšanas biedrība (LUAVIV) un Jaunatnes Atturības federācija (JAF) ir izveidojušas iniciatīvu ar konkrētiem likumu grozījumiem par alkohola iegādāšanos un lietošanas vecuma ierobežojuma palielināšanu līdz 21 gadam.

«Mūsu valstī 18 gadīgs cilvēks ir tiesīgs balsot, nēsāt ieroci, vadīt automašīnu un arī dienēt armijā, kur jāpilda komandiera pavēles, ja tās nav noziedzīgas. Vai šajā gadījuma 18 gadīga cilvēka dzīves pieredze ir pietiekama, lai pieņemtu adekvātus lēmumus par savu rīcību? Mūsuprāt, ne jau gadu cenzs izver to, vai jaunietis pārmērīgi lietos alkoholu un kādas tam būs sekas», uzskata nozares apvienības biedri. Viņi norāda, ka «ja pašreiz nestrādā likuma paredzētas vecuma robežas, tad neesam pārliecināti, ka 21 gada vai 50 gadu robežas ieviešana mainītu situāciju par labu alkoholisma samazināšanai jauniešu vidū».

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.