Šā gada 30.martā Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā notika ikgadējā biedrības Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) biedru kopsapulce, kurā izpildītāji un producenti ievēlēja jaunu valdi savu tiesību pārstāvēšanai. LaIPA valde sastāv no astoņiem valdes locekļiem, tostarp biedrības valdes priekšsēdētāja.

Valdes priekšsēdētāju jaunā valde ievēlēs tās pirmajā sēdē, kas plānota aprīļa sākumā. Tajā tiks definēti arī galvenie jaunās valdes darbības virzieni un prioritātes.

Par LaIPA valdes locekļiem no izpildītāju vidus atkārtoti tika ievēlēts grupu Melo M un Raxtu raxti mūziķis un Nepieradinātā Folka orķestra dibinātājs Kārlis Auzāns, kā arī izpildītājs Kārlis Būmeisters. No producentu vidus atkārtoti LaIPA valdē tika ievēlēta SIA Mikrofona ieraksti direktore Elita Mīlgrāve un SIA Baltic Records Group vadītājs Arvīds Mūrnieks, kā arī Kultūras menedžmenta centra Lauska vadītājs Juris Zalāns. Savukārt pirmo reizi LaIPA valdē darbosies grupas Prāta Vētra basģitārists, mūziķis Ingars Viļums, grupas Instrumenti producente Līva Pētersone un akadēmistās mūzikas pārstāvis, DaGamba čellists Valters Pūce.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ir panākusi vienošanos ar Lattelecom par maksājamās atlīdzības lielumu izpildītājiem un fonogrammu producentiem par fonogrammu retranslēšanu pa kabeļiem, informē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Noslēgtais līgums paredz maksājamo atlīdzību apmērus un termiņus par pašreizējo periodu – no 2013. gada 1. janvāra, savukārt sarunas vēl turpinās, lai vienotos par taisnīgas atlīdzības veikšanu par iepriekšējo periodu.

LaIPA kā izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību pārstāvošā organizācija pēc ilggadējām sarunām, cenšoties panākt vienošanos ar Lattelecom par maksājamās atlīdzības lielumu fonogrammu retranslēšanai pa kabeļiem kā galējo līdzekli līgumu noslēgšanai 2012. gada 19. oktobrī iesniedza prasību tiesā par parāda piedziņu un aizliegumu retranslēt fonogrammas, lai panāktu, ka tiesību īpašnieki saņem taisnīgu atlīdzību, stāsta L. Grīna.

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Turpmāk mūzikas ierakstu atskaņošanas atļauju par fona mūzikas izmantošanu publiskos pasākumos varēs pieteikt Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) mājas lapā, informē LaIPA.

Pieteikumus atļaujas saņemšanai var iesniegt gan tie sadarbības partneri, kuri noslēguši beztermiņa līgumus, gan tie pasākumu rīkotāji, kuriem atļaujas nepieciešamas tikai atsevišķiem pasākumiem.

Pērn LaIPA pasākumu rīkotājiem izsniegusi aptuveni 2900 atļaujas, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā 2013. gadā. Atvieglojot pasākumu licencēšanas procesu, organizācija cer, ka arī turpmāk legāli izmantotās fona mūzikas apjoms gadatirgos, sporta svētkos, izstādēs, festivālos, koncertos, zaļumballēs vai citos pasākumos turpinās pieaugt.

«Ja plānots atskaņot mūzikas ierakstus pasākumos, tad legālai mūzikas izmantošanai ir jāsaņem mūzikas autoru, izpildītāju un producentu kolektīvā atļauja. Tātad, ir jābūt gan LaIPA atļaujai, gan Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) licencei, lai tiesību īpašnieki saņemtu atlīdzību par savu darbu izmantošanu,» norāda LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) valde ir pieņēmusi jaunu minimālo tarifu par fonogrammu izmatošanu tās raidot tīmekļapraidē (webcasting) – 15,30 eiro apmērā, informē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna atzīmējot, ka tas sniegs nepieciešamo atbalstu mazajiem interneta radio veidotājiem to darbības pirmajā gadā.

«Nepieciešamība pēc šāda tarifa izveides ir skaidrojama ar pieaugošo mazo un vienlaikus nekomerciālo interneta radio skaitu, kur klausītājiem tiek piedāvāta tikai mūzika, bez reklāmām, ziņām, autorraidījumiem un cita veida komercinformācijas,» skaidro LaIPA valdes loceklis un Latvijas folkmūzikas interneta radio Oira pārstāvis Juris Zalāns.

Līdz šim tikai salīdzinoši neliela daļa šādu interneta radio veidotāju esot izņēmuši atļaujas legālai fonogrammu izmantošanai. «Minimālā tarifa ieviešana ievērojami palielinās interneta radio veidotāju iespējas saņemt atļaujas, kas savukārt nodrošinās izpildītājiem un producentiem iespēju saņemt atlīdzību,» norāda J. Zalāns.

Pērn ārzemēs spēlētākie latviešu mūziķi ir Aisha, Bet bet, Brainstorm, Intars Busulis, Dj Ella un Normunds Rutulis, šodien preses konferencē pastāstīja Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompānijas Phonographic Performance Limited (PPL) pārstāvji.

PPL sadarbojās ar biedrību Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), lai veiktu atlīdzību sadali mūziķiem, līdz ar to iegūstot datus arī par Latvijas mūziķu darbu atskaņojumiem ārzemēs.

Pēc PPL datiem, Latvijas izpildītāju mūzika atskaņota ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Spānijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Ukrainā, Horvātijā un Serbijā. Aishas dziesma What for, ar kuru viņa piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursā 2010.gadā esot pat atskaņota trīs valstīs. Bet bet dziesma Sāksim visu no jauna esot populāra Horvātijā.

LaIPA valdes loceklei Elitai Mīlgrāvei īpaši interesanti šķita, ka ārzemēs popularitāti iemanto dziesmas latviešu valodā, piemēram, Rutuļa daiļrade. Pārsteigums viņai nav bijis par Brainstorm panākumiem.

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

«Pat nezinu, kas šobrīd ļauj ierakstu kompānijām izdzīvot. Joprojām brīnos par tām, kas vēl strādā, un arī par vairumtirgotāju kompānijām, kas tirgo kompaktdiskus. Pats tos gadiem neesmu pircis un nepazīstu nevienu, kurš to pēdējā laikā būtu darījis. Ir skaidrs, ka tas formāts ir neatgriezeniski miris,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Rimants Liepiņš, SIA Platforma.lv valdes priekšsēdētājs, skriešanas seriāla Stirnu buks organizators.

Viņaprāt, grupas izdzīvos, un mākslinieki nekur nepazudīs, sagrabinot kaut ko no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras /Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA). «Taču tiešām brīnos, kā tiek galā producenti. Ko viņi var pārdot? Diskus vairs nepērk. Apsviedīgākie, kas specializējušies tautas mūzikā, var piesaistīt Kultūrkapitāla fonda naudu, taču tas vairs nav bizness, bet gan piņķerīgs grašu lasīšanas darbs,» saka R.Liepiņš.

«Mani tolaik ārkārtīgi nogurdināja uztraukums, kā ģenerēt naudas līdzekļus caur AKKA/LAA un LaIPA. Biju arī LaIPA valdes priekšsēdētājs un ļoti noguru no komunikācijas ar neapmierinātiem uzņēmējiem par kārtējo naudas iekasētāju, kas mēģina piestādīt rēķinu par mūzikas izmantošanu nelielā krodziņā vai taksometrā. Viss it kā skaidrs, bet mehānisms, kā to naudu iegūt, nav manā dabā. Patīk mūzikas bizness, kamēr cilvēkiem radu prieku. Lieliski, kad skatītāji pēc koncerta ir laimīgi un starojoši. Savukārt staigāt pa birojiem un diņģēt naudu derdzas. Tas arī ir iemesls, kāpēc pametu mūzikas industriju,» turpina R.Liepiņš.

Alojas novadā Staiceles upes krastā uzbūvēta desmit tūkstošus latu vērta uz pontoniem balstīta laipa. Par tās būvi deputāts un bijušais Staiceles mērs Jānis Bakmanis no Eiropas Savienības (ES) fondiem grib saņemt deviņu tūkstošu latu atmaksu, informē sabiedrība par atklātību Delna.

J. Bakmaņa pārstāvētā Eiropas stārķu pilsētu organizācija iesniegusi pieteikumu Lauku atbalsta dienestam (LAD) par 9000 latu atgūšanu, tomēr LAD neapstiprināja laivas piestātnes un peldvietas pontona izmaksas, jo konstatēja būtiskas atkāpes no sākotnējās ieceres, kā arī uz vietas konstatēja, ka izbūvētā laipa neliecina, ka tā varētu maksāt desmit tūkstošus latus, skaidro Delna.

Tomēr Eiropas stārķu pilsētu organizācija neatmeta cerības atgūt 9000 latu, un tiesā iesniedza pieteikumu pret LAD, lūdzot atcelt dienesta lēmumu - LAD prasīja organizācijai atmaksāt Eiropas Savienības finansējumu laivu un peldvietas pontona izbūvei. Tiesas spriedums būs zināms šā gada 21. oktobrī.

Naktī no trešdienas uz ceturtdienu izdemolēta jaunizveidotā Liepājas ezera laipa, kas atrodas Ed.Tisē ielas galā, Liepājā un ved uz putnu vērošanas torni. Salauzti 12 margu posmi un atkritumu urna, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Par vandālismu Dabas aizsardzības pārvalde ziņojusi Valsts Policijai. Pašreiz tiek aprēķināti zaudējumi un tiks ierosināta krimināllieta.

Laipu un torni Dabas aizsardzības pārvalde nodevusi ekspluatācijā šovasar jūlijā, kad Liepājas iedzīvotāju un visas sabiedrības rīcībā nonāca dabas infrastruktūra, kas deva iespēju baudīt Liepājas ezera dabu un vērot putnus dabas liegumā Liepājas ezers.

Laipa ir iecienīta pastaigu vieta ģimenēm ar bērniem, citiem dabas vērotājiem, bet vandāļi un huligāni tur uzdarbojas ne pirmo reizi. Šoreiz nodarītais postījums ir īpaši liels, uzsver Dabas aizsardzības pārvalde.

Aktīvi norit SIA Rīgas meži apsaimniekošanā esošo dabas parku, atpūtas un apskates objektu sakārtošanas un labošanas darbi, vēsta uzņēmums.

Marta mēnesī jau ir pabeigti rekreācijas objektu remonta darbi Rīgas pilsētā:

· Bumbu kalniņā pie Bolderājas atjaunots informācijas stends un izveidota 100 metru gara koka pastaigu laipa no Bumbu kalniņa piemiņas zīmes līdz jaunajam skatu tornim;

· Dabas parkā Piejūra Buļļu salā uzstādīti 4 jauni soliņi;

· Šmerļa meža masīvā atjaunota laipa un tiltiņš pār Strazdupīti.

Pašlaik notiek purva laipas remonts dabas liegumā Cenas tīrelis. Tur ieplānots nomainīt laipas dēļus apmēram 4 km kopgarumā. Darbi rit raiti, bet ņemot vērā darbu lielo apjomu un specifiskos apstākļus, agrajiem pavasara dabas baudītājiem jārēķinās ar zināmām neērtībām purva laipas apmeklējuma laikā. Darbus paredzēts pabeigt līdz 15.maijam.

Hokeja līdzjutēji, ierodoties Arēnā Rīga uz pārbaudes spēlēm pirms pasaules čempionāta, secināja, ka pirms spēles un tās starplaikos neskan ierastā mūzika. Arēnas apmeklētāji negaidīto klusumu pat salīdzināja ar situāciju 2011. gadā, kad pēc Jaroslavļas aviokatastrofas netika spēlēta mūzika, sērojot par bojāgājušajiem hokejistiem. Tiesa gan, šoreiz spēles nenotika gluži klusumā, jo, uzmundrinot skatītājus, tika spēlēts sintezatorsIzrādās- Latvijas Hokeja federācijā (LHF) pēdējā brīdī saņēmusi vēstules no abām organizācijām, kas Latvijā veic autortiesību uzraudzību, un aprēķinātie izdevumi bijuši pārāk lieli, lai LHF tos varētu atļauties, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā autortiesību aizsardzību attiecībā uz mūzikas atskaņošanu veic divas nevalstiskās organizācijas – Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), kas aizstāv autorus, kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas nodrošina autoratlīdzību izpildītājiem un producentiem. Vēstules no abām organizācijām par to, ka par mūzikas atskaņošanu jāmaksā, LHF saņēmusi pirmās spēles dienā, 9. aprīlī, pāris stundu pirms spēles sākuma, Dienai stāsta LHF sporta direktors Mārtiņš Pagodkins. Tā kā tik ātri jautājumu par licences pirkšanu nokārtot nevarēja, pieņemts lēmums, ka šajā spēlē mūzika neskanēs. Saņemot informāciju par iespējamām summām, ko nāktos maksāt, vēlāk arī nolemts, ka licence šā gada spēlēm netiks pirkta vispār, jo AKKA/LAA piedāvātajā līgumā ir runa par 0,5% no spēles biļešu ieņēmumiem, savukārt LaIPa aprēķinātā summa bijusi 239 eiro par katru spēli. Tik lielus izdevumus šogad vairs nemaz nevar paspēt iekļaut spēļu tāmēs.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) izsniegusi atļaujas mūzikas publiskai atskaņošanai aptuveni deviņiem tūkstošiem publiskā izpildījuma vietu Latvijā.

Atļaujas izsniegtas galvenokārt tādās nozarēs kā tirdzniecība, klientu apkalpošana, ēdināšanas pakalpojumi, naktsmītnes utml. Visvairāk izsniegto atļauju mūzikas publiskai atskaņošanai ir tieši veikalu, skaistumkopšanas salonu, klientu apkalpošanas vietu un kafejnīcu, restorānu, bāru segmentos.

LaIPA sagatavojusi infografikas, kurās attēloti dati par apvienības izsniegto atļauju procentuālo sadalījumu mūzikas publiskajam izpildījumam, kā arī tas, kuras Latvijas pilsētas izņēmušas atļaujas mūzikas atskaņošanai publiskās vietās.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Latgalē darbi norisināsies dabas parkos Sauka, Kuja, Daugavas loki, Dvietes paliene, Teiču dabas rezervātā un Rāznas nacionālajā parkā, informē DAP.

Dabas parkā Sauka taps jauns skatu tornis. Jau izbūvēti tā pamati, metāla karkass un uzsākta nesošo konstrukciju izbūve. Piegādāti kokmateriāli skatu torņa būvniecībai.

Savukārt dabas parkā Kuja tiks uzstādīts jauns informācijas stends. Šajās nedēļās tiek veikti nepieciešami sagatavošanās darbi un teritorijas labiekārtošana.

Dabas parkā Daugavas loki šovasar tiks izbūvēta Dinaburgas dabas taka vairāk nekā puskilometra garumā, laipas izbūve uz balstiem, taps kāpnes, tiltiņi un skatu platforma, kā arī tiks izbūvēts stāvlaukums un uzlabota informācijas infrastruktūra. Takā jau ir demontētas vienas kāpnes (no Dinaburgas pilskalna) un daļa no kāpņu margām (līdz Dinaburgas pilskalnam). Lielākajā takas daļā uzbērts jaunais takas segums.

Saulkrastos, pie Baltās kāpas, atklāta jauna pastaigu laipa.

Laipas sākums atrodas pie Baltās kāpas, un tā stiepjas līdz Bērzu ielai, nodrošinot pastaigu 240 m garumā. Laipas sākuma punktā izveidota koka platforma un mulčēts celiņš.

Projekta ietvaros Saulkrastu novada teritorijā uzstādīti arī 4 informatīvie stendi un 6 jaunas norādes. Izbūvējot laipu, apmeklētāji tiek novirzīti pa konkrētu trajektoriju, tādējādi mazinot antropogēno slodzi uz krasta kāpu un aizsargājot biotopus.

Laipas izbūve tika veikta Latvijas-Igaunijas pārrobežu projekta "Hiking route along the Baltic sea coastline in Latvia-Estonia" (Proj.Nr. Est-Lat22) ietvaros.

#1/12

Foto: Db.lv

#2/12

Foto: Db.lv

#3/12

Foto: Db.lv

#4/12

Foto: Db.lv

#5/12

Foto: Db.lv

#6/12

Foto: Db.lv

#7/12

Foto: Db.lv

#8/12

Foto: Db.lv

#9/12

Foto: Db.lv

#10/12

Foto: Db.lv

#11/12

Foto: Db.lv

#12/12

Foto: Db.lv

Skatīties pārējos attēlus

Kurzemē, netālu no Liepājas, pie pašas Lietuvas robežas, atrodas Dunikas dabas liegums ar septiņus tūkstošus gadu veco Tīrpurvu, pār kuru stiepjas piecus kilometrus garā (Eiropā garākā) purva laipa, atgādina laikraksts Diena.

Dunikas dabas liegums izveidots jau 1957. gadā, bet pašreizējo lieguma statusu 1669 hektāru platībai nosaka Ministru kabineta 1999. gada noteikumi. Lielākā lieguma daļa ir gandrīz divus tūkstošus hektāru lielais Tīrpurvs, kur migrācijas laikā apmetas dzērves un zosis, aug dažādas aizsargājamo augu sugas un, mazuļus audzinot, apmetas arī vilki.

Dunikas dabas liegumā var nokļūt, pirms Grobiņas nogriežoties uz Bārtas pusi un mērojot padsmit kilometru pa zemes ceļu. Nomaldīties neļauj informatīvās norādes, tomēr ceļš līkumo gar laukiem, mežiem un krūmājiem, aiz kuriem, visticamāk, kādreiz atradušās dzīvojamās mājas.

Purva tuvumā esošo lauku sētu iedzīvotāju liela daļa ir lietuvieši, bet leģendāro vietu apmeklēt iecienījušas skolēnu ekskursantu grupas. Īpašā sajūsmā esot ārzemnieki, jo šādu purvu Eiropā tikpat kā nav, izņemot Somiju. Netālu no Tīrpurva atrodas Latvijā vienīgā skābaržu audze - Luknas skābarži ir apmēram 250 gadus veci un aug četrus hektārus plašā teritorijā, sasniedzot par 25 metru augstumu, raksta Diena.

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.

Ekspluatācijā nodotas projekta “Gaiļezera nami” otrās kārtas trīs deviņu stāvu ēkas ar kopumā 96 dzīvokļiem. Projekta attīstītājs ir būvkompānija “Merks”.

Otrajā kārtā izbūvēti 64-109 m2 2-4 istabu dzīvokļi un labiekārtota teritorija. Kopumā projektā ir 192 dzīvokļi ar pilno apdari.

“Ņemot vērā tirgus pieprasījumu, otrās kārtas ēkās piedāvājam vairāk trīs istabu dzīvokļus - gan plašus, gan kompaktus. Plašākajos dzīvokļos ir divas sanitārās telpas. Savukārt teritorijā ir ierīkoti vairāki bērnu spēļu laukumi, pastaigu laipa gar ezeru, atpūtas zonas, auto stāvvietas,” stāsta Mikus Freimanis, “Merks” nekustamo īpašumu attīstības direktors.

“Piedāvājam arī īri ar pirkuma tiesībām, kas atvieglo mājokļa iegādi. Tādējādi cilvēki var jau dzīvot jaunajā mājoklī, neuztraucoties par pirmo iemaksu. Vairāk nekā puse no dzīvokļiem šajā projektā jau ir pārdoti vai rezervēti," stāsta M. Freimanis.

Jaunu taku, laipu būvniecības u.c. infrastruktūras ierīkošanas dēļ no šīs nedēļas līdz 2015.gada 1.oktobrim apmeklētājiem tiek slēgtas Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

«Līgatnes dabas takās ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem šajā gadā ievērojami tiek uzlabota dabas tūrisma infrastruktūra. Uzsākti takas rekonstrukcijas darbi pie lāču voljera – tiek demontēta vecā laipa, kuras vietā taps jauna ar skatu platformu, kas būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat jauna taka top pie meža cūku voljera un citviet teritorijā. Diemžēl aktivitāšu dēļ lielākajā daļā taku teritorijas ir ierobežotas iespējas aplūkot dzīvniekus. Tāpat darbu zonā ir intensīva būvniecības tehnikas kustība, kas traucē apmeklētājiem baudīt gaidīto un cerēto mierīgo atpūtu dabā. Taču šīs ir īslaicīgās neērtības, kas vainagosies ar drošāku un ērtāku vidi, sakārtotāku infrastruktūru jau šā gada oktobrī,» saka Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.

Esmu niecīgākais grāmatizdevējs Latvijā ar lielākajām ambīcijām, par sevi smaida Judīte Putāne, kura Ogrē atvērusi grāmatu antikvariātu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī sākums nav bijis viegls, šīs vasaras vidū izveidotā antikvariāta Papagaiļa rūme saimniece, SIA Divpadsmit vadītāja Judīte Putāne negrasās mest plinti krūmos. Viņai ir būtiski, lai cilvēki vairāk lasa un grāmatas dzīve nebeidzas plauktā īsi pēc nopirkšanas. «Ja ģimenei ir atlikti, piemēram, 20 eiro grāmatu iegādei, pirmkārt, tiks nopirkta kāda grāmata bērniem, ja tādi ir, vai arī kaut kas, ko ļoti, ļoti ir gribējies izlasīt. Pēc grāmatas izlasīšanas tā nogulst plauktā, varbūt tiek iedota radiem un draugiem izlasīt. Atļauties citu grāmatu tu vairāk nevari,» ikdienas realitāti, ar ko diemžēl saskaras daudzi, ieskicē Judīte. Lai grāmatām dotu otru, trešo, pat ceturto dzīvi, radies antikvariāts. Tajā rodamas ne vien pavisam senas vai padomju laikos izdotas grāmatas, bet arī pa kādai, kas gozējas aktuālajos vislabāk pārdoto grāmatu sarakstos Latvijā. Izskaidrojums tam vienkāršs – ja grāmata nopirkta masīvas reklāmas ietekmē, bet izlasot nācies secināt, ka tā tomēr nav īstā, atnesot uz antikvariātu ir iespējams ne vien atgūt kādu daļu no samaksātā, bet kādam citam dot iespēju to izlasīt pa zemāku cenu. «Tādā veidā grāmatas var izlasīt daudzi,» saka Judīte, kura pati grāmatas krāj. Mājas bibliotēkā viņai esot ap pieciem tūkstošiem grāmatu, tostarp, iespējams, lielākā bērnu grāmatu pirmizdevumu kolekcija Latvijā.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Uzņēmuma pamatvērtība ir darbinieki. Taču kurš ir uzņēmuma boss? Kompānijas īpašnieks, valdes priekšsēdētājs vai izpilddirektors? Neviena kompānija un bizness, sākot ar saplākšņa ražotni un puķu tirdzniecības kiosku mikrorajonā, beidzot ar augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem un mākslas galerijām nevarēs izdzīvot, ja tiem nebūs klientu. Uzņēmuma boss ir klients.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju atceras plānveida ekonomikas laikus, kad veikalnieku rokās bija neizmērojama vara – rindas un drūzmēšanās, klientu konkurence un pat fiziska cīņa par pēdējo desas gabalu vai kurpju pāri. Veikalnieku rokās bija vara. Tomēr laiki ir mainījušies (un labi, ka tā).

Pasaules otras lielākās privātās korporācijās Wal-Mart dibinātājs Sems Valtons (Sam Walton) ir teicis: «Ir tikai viens boss. Klients. Un viņš var atlaist jebkuru jūsu uzņēmuma cilvēku, vienkārši tērējot savu naudu citur»¹. It kā pašsaprotami, tomēr Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) biznesa vidē šī realitāte vēl nav līdz galam apjausta.

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daļa aktivitāšu norisinās arī Liepājas apkārtnē, t.sk. dabas liegumā Liepājas ezers, informē DAP.

Dabas liegumā Liepājas ezers Zirgu salā tiek izbūvēts automašīnu stāvlaukums 0,5ha platībā, ceļš līdz tiltam 760m garumā un 3m plata pastaigu taka uz Golodova dambja 1100m garumā ar 10 soliem un atkritumu urnām.

Būvdarbu dēļ ir ierobežojumi apmeklētāju piekļuve Zirgu salai un putnu vērošanas tornim uz Golodova dambja dabas liegumā Liepājas ezers. Tie būs spēkā līdz būvdarbu pabeigšanai un objekta nodošanai ekspluatācijā, kas saskaņā ar starp DAP un SIA A-Land noslēgto būvdarbu līgumu paredzēta līdz 2015.gada gada 30.novembrim.

Projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta ietvaros DAP ar SIA S.B.S ir noslēgusi būvdarbu līgumu par infrastruktūras izbūvi trijās Natura 2000 teritorijās Dienvidkurzemē.

Septembra beigās ekspluatācijā nodots pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tapis laivu nolaišanas slips, kas turpmāk būs publiski un bez maksas pieejams lietošanai visiem laivu turētājiem.

Jaunā laivu ielaišanas vieta atrodas Daugavas kreisajā krastā, pie plaša stāvlaukuma Voleru ielas galā. Tas ir piemērots vienlaicīgi divu ūdenstransporta līdzekļu ielaišanai ūdenī, izmantojot vieglo autotransportu ar piekabi jeb laivas treileri.

Slipa projektēšanas uzdevuma sagatavošana un projekta realizācija notika ciešā sadarbībā ar Latvijas makšķerēšanas sporta federāciju (LMSF), makšķerniekiem un laivošanas ekspertiem. Būvdarbus veica SIA „Būvinženieris” sadarbībā ar projektēšanas uzņēmumu SIA Inženieru birojs „Kurbada tilti”, kas tika izvēlēti atklātas iepirkuma procedūras rezultātā.

“Rīga ir bagāta ūdeņiem, mums ir daudz makšķernieku un atpūtas laivu turētāju, bet trūkst kvalitatīvu, ērtu un drošu publiski pieejamu vietu, kur var publiskos ūdeņos ielaist peldlīdzekli,” uzsver laivošanas eksperts Kristaps Kotāns. “Jaunais slips ir vajadzīgajā platumā un slīpumā, uz tā ir plata, stabila laipa, pie kuras piesiet ūdenī ielaisto laivu, blakus esošā teritorija pieļauj ērtu un drošu automašīnu apgriešanās laukumu, ir liela stāvvieta, kur nolikt auto ar piekabēm,” projekta priekšrocības atzīmē K.Kotāns.