2007. gada 05. aprīlī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Laima akcionāram NP Confectionary AB izteikt AS Laima obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, apstiprinot vienas akcijas atpirkšanas cenu - 1,76 LVL. Šis atpirkuma piedāvājums attiecas gan uz akcionāriem privātpersonām, gan akcionāriem juridiskajām personām un valsts institūcijām.

AS Laima valde ir izvērtējusi akcionāra NP Confectionary AB izteikto AS Laima obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām. Ņemot vērā, ka akcionārs NP Confectionary AB kopumā tiešā un netiešā veidā ir ieguvis akcijas, kas veido 92.67% no AS Laima pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita, valde uzskata, ka piedāvājuma rezultātā akcionāram būs iespēja palielināt savu īpatsvaru AS Laima pamatkapitālā un balsstiesīgo akciju skaitā. Valde uzskata, ka lielāks akciju īpatsvars viena akcionāra rokās uzlabos AS Laima darbības efektivitāti un turpmāko attīstību, tai skaitā arī veicinās ieguldījumu pieplūdi.

RĪGA, 2007. gada 12. marts - šodien notikušajā AS Laima akcionāru ārkārtas sapulcē, kurā piedalījās akcionāri kas pārstāvēja 91,85% no uzņēmuma pamatkapitāla, tika akceptēti uzņēmuma statūtu grozījumi, uz jaunu pilnvaru termiņu ievēlēta padome, kā arī izvērtēta AS “Laima” akciju iekļaušana un kotācija Rīgas Fondu birža Brīvajā sarakstā.

Akcionāri balsojot pieņēma statūtu grozījumus sekojošā redakcijā: “4.3. Padome sastāv no 5 (pieciem) padomes locekļiem.”

Akcionāri arī pilnvaroja AS “Laima” valdi veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu statūtu grozījumu reģistrāciju LR Uzņēmumu reģistrā.

Ņemot vērā AS Laima padomes locekles Solvitas Edvardsones iesniegumu par padomes locekļa amata atstāšanu, akcionāru sapulcē notika jaunās padomes vēlēšanas. Padomē uz trim gadiem ievēlēti Juris Jonaitis, Daumants Vītols, Bjarni Gunnarsons (Bjarni Gunnarson), Jons Tors Hjaltasons (Jon Thor Hjaltason) un Gisli Reinisons (Gisli Reynisson). Jaunās padomes pilnvaru termiņš sākās 2007. gada 12. martā.

2013. gada pirmajā ceturksnī Latvijā lielāko saldumu ražotāju Laima un Staburadze produktu eksports pieaudzis par 22%, salīdzinot ar šo laika posmu pērn.

Būtiskāko eksporta apjoma pieaugumu izdevies sasniegt Izraēlā, noslēdzot līgumu ar jaunu sadarbības partneri. Papildus jau esošajam Laima šokolādes produkcijas un Selga cepumu eksportam, uzsākta Laima zefīru un ar jauno eksporta zīmolu Laima Old Town Bakery (Laima Vecpilsētas Beķereja) produktu - Staburadze ražoto kūciņu un toršu - eksportēšana. Tā rezultātā eksports uz šo valsti palielināts 2,5 reizes. Turpmāku perspektīvu un izaugsmes iespējas dod arī saņemtie Košera sertifikāti Laima asorti septiņu veidu konfektēm, informē kompānija. Jau šobrīd tas devis rezultātu - Laima produktu paplašināta sortimenta pārdošanu arī Ben Guriona starptautiskajā lidostā Izraēlā.

Tekstilmākslinieces Laimas Kaugures darbi ir atzīti par vienu no Latvijas mūsdienu dizaina vērtībām.

Laimas Kaugures vadītā Studija Naturals ir viena no vietām Rīgā, kas tik labprāt tiek rādīta ciemiņiem augstu valsts vizīšu laikā. Tradicionālā lina aušanas tehnika apvienojumā ar oriģinālo dizainu rada mūsdienīgus tekstilizstrādājumus, par kuriem sajūsminās daudzās pasaules valstīs. «Mēs cenšamies saglabāt roku darbu, vecmāmiņu tradīciju, to pasniedzot caur manu dizaineres skatījumu un pieredzi,» stāsta studijas vadītāja. Ar linu māksliniece strādā jau vairāk nekā desmit gadus. «Nebaidos teikt, ka šo lietu es esmu iepazinusi līdz mielēm. Es zinu, ko nozīmē šis materiāls un kā tas jāpasniedz. To apliecina gan publikācijas, gan profesionāļi - arhitekti un interjera dizaineri, kas apmeklē mūsu stendu lielajās starptautiskajās izstādēs Parīzē, Frankfurtē un Veronā, gan klienti, kuri veic pasūtījumus tepat Latvijā vai vienkārši atnāk pie mums uz studiju un saka, ka jūtas šeit labi. Pie komplimentiem es jau esmu pieradusi.» Studija Naturals ir dibināta 2000. gadā - pēc tam, kad ar individuālā uzņēmēja spēkiem vairs nepietika, lai izpildītu pieaugošo pasūtījumu skaitu. Klienti tika gūti mērķtiecīgā darbā, apliecina Laima Kaugure. «Jau no paša sākuma sapratu, ka ir jābrauc uz starptautiskajām profesionālajām mesēm un jādibina sava firma. Sāku piecas reizes gadā piedalīties labākajās starptautiskajās tekstildizaina izstādēs.»

Latvijā lielākais saldumu ražotājs Laima izstādē Prodexpo 2013 prezentē jaunu darbības virzienu un jaunu eksporta zīmolu.

Laima savu darbību gadskārtējā Krievijas un Austrumeiropas izstādē Prodexpo 2013 sāk pirmdien un tajā tiks prezentēts jauns darbības virziens: toršu un kūciņu eksporta iespējas. Šim nolūkam radīts jauns eksporta zīmols Laima Old Town Bakery jeb Laima Vecpilsētas Beķereja.

Uzņēmuma eksporta direktore Ieva Jonsone uzsver, ka, izmantojot Staburadzes konditorejas pieredzi un apvienojot tās ar inovāciju – īpašu sasaldēšanas tehnoloģiju eksporta tirgos tiks piedāvātas tortes un kūciņas. Jaunais Laima eksporta zīmols Old Town Bakery jau šobrīd piedāvā 12 produktus - svaigus vai saldētus, tostarp tortes Cielaviņa un Roko. Šogad zīmols tiks papildināts vēl ar trim jauniem produktiem.

2007.gada 12.martā notika akciju sabiedrības Laima ārkārtas akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1. Darba kārtības jautājumā Statūtu grozījumi:

1)Izteikt statūtu 4.3.punktu sekojošā redakcijā: „4.3.Padome sastāv no 5

(pieciem) padomes locekļiem”.

2) Ja Komercreģistra iestādes - LR Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņems lēmumu atteikt AS „Laima” statūtu grozījumu reģistrāciju, pilnvarot AS Laima valdi ar savu lēmumu novērst reģistrācijas atteikuma iemeslus, kas minēti Latvijas Republikas Komercreģistra iestādes - LR Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumā.

2. Darba kārtības jautājumā „Padomes vēlēšanas”:

1) Ņemot vērā padomes locekles Solvitas Evardsones iesniegumu par padomes

locekļa amata atstāšanu, un saskaņā ar Komerclikuma 296.panta devīto daļu, atbrīvot ar 2007.gada 12.martu no AS „Laima” padomes locekļa amata Bjarni Gunnarssonu (Bjarni Gunnarsson), Jonu Thoru Hjaltasonu (Jon Thor Hjaltason), Gisli Reynissonu (Gisli Reynisson) un Daumantu Vītolu.

2006. gada auditētais AS Laima apgrozījums pieaudzis par 15% un sasniedzis 27,47 miljonus latu, tādējādi jau ceturto gadu pēc kārtas uzņēmuma apgrozījums ir pārsniedzis iepriekšējā gada apgrozījumu.

2006. gadā uzņēmuma produkcijas eksporta apjoms pieaudzis par 7%. Salīdzinot ar 2005. gadu, AS Laima auditētā bruto peļņa palielinājusies par 15% un sasniegusi 7,17 miljonus latu. Uzņēmums 2006. gadu pabeidzis 1,35 miljoni latu lielu neto peļņu.

“2006. gads mums ir bijis veiksmīgs. Daudz investēts attīstībā, tirgū iepazīstināti jauni produkti, atvērti un apgūti jauni eksporta tirgi. Ikdienā aizvien vairāk tiek strādāts pie tā, lai Laima un tās meitas uzņēmumi Baltijas un Centrāleiropas reģionā attīstītos un sadarbotos kopā ar citiem NP Confectionary AB koncerna uzņēmumiem,” saka Normunds Ozoliņs, AS Laima valdes priekšsēdētājs.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

AS Laima valde ir izvērtējusi akcionāra NP Confectionary AB izteikto AS Laima galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām. Valde uzskata, ka akciju koncentrēšana viena akcionāra rokās uzlabos AS Laima darbības efektivitāti un turpmāko attīstību, tai skaitā arī veicinās ieguldījumu pieplūdi.

Valde uzskata, ka NP Confectionary AB izteiktas galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums un tā īstenošana pozitīvi ietekmēs AS Laima un tās nodarbinātības politiku, jo akcionāra NP Confectionary AB definētie stratēģiskie plāni attiecībā uz AS Staburadze sakrīt ar AS Laima valdes viedokli.

AS Laima valde pozitīvi vērtē to, ka piedāvātājs nav paredzējis veikt izmaiņas AS Staburadze valdes un padomes sastāvā, kā arī to, ka AS Laima

darbinieki saglabā darba vietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem. AS Laima valde apstiprina, ka jau 2006.gadā ir uzsākts projekts, kas paredz AS Laima ražošanas telpas pārcelt uz Rīgas rajonu, projektu plānots izstrādāt un realizēt līdz 2009.gadam.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

2007. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, AS Laima realizējusi produkciju par 14,55 miljoniem latu, kas par 20,3% pārsniedz 2006. gada pirmā pusgada rezultātus. Realizētās produkcijas kopapjoms sasniedzis 7,25 miljonus kilogramus, Db.lv informēja A/S Laima valdes priekšsēdētājs Normunds Ozoliņš.

Ievērojams pieaugums sasniegts arī Baltijas kaimiņvalstu tirgos. Realizācijas apjomi Lietuvā pieauguši par 63,6% un sasnieguši 1,91 miljonu latus. Arī Igaunijā panākts 54,7% pieaugums un realizēta produkcija par 1,95 miljoniem latu.

"Pirmais pusgads AS Laima ir bijis veiksmīgs. Sevišķi pozitīvi ir tas, ka esam spējuši palielināt premium klases produkcijas realizācijas apjomus, kas nozīmē, ka spējam audzēt produkcijas apgrozījumu ne tikai ar apjomu, bet arī ar tā pievienoto vērtību. Šeit liela nozīme ir Laima zīmola spēkam, kā arī mārketinga un realizācijas daļas neatlaidīgajam darbam," saka Normunds Ozoliņš, AS Laima valdes priekšsēdētājs.

Saldumu ražotājs Laima nav savlaicīgi pieprasījis B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju, kas arī novedis komersantu pie paaugstināta dabas resursu nodokļa nomaksas.

To DB pauž Valsts Vides dienesta Juridiskā departamenta direktore Laura Rozenberga. Viņa informē, ka a/s Laima pērn 16.novembrī izbeidzās B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja un tā vietā, lai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā - 30 dienas (ja nemainās tehnoloģijas) vai 60 dienas (ja mainās tehnoloģijas) pirms atļaujas derīguma termiņa - vērstos ar lūgumu Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē ar iesniegumu, Laima to izdarījusi 5 dienas pēc atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās. Lielrīgas reģionālā vides pārvalde nesaskatīja iespēju īslaicīgi pagarināt jau spēkā neesošu atļauju, par ko informēja Laimu divu dienu laikā.

Portāls Db.lv uzsāk jaunu rubriku «Kā top?», katru nedēļu piedāvājot ieskatīties Latvijas produktu ražošanas procesā, cik vien to ļauj uzņēmuma receptes un ražošanas noslēpums. Rubriku sākam, ielūkojoties a/s Laima ražotnē, precīzāk, telpās, kur top zefīrs Maigums un dažādu garšu krējuma zefīri.

Kopumā Latvijā gadā tiek saražotas aptuveni 500 – 600 tonnas zefīru. Tādējādi var teikt, ka Latvijā dzīvo lielākie zefīrmīļi, norāda a/s Laima pārstāve Rita Vornokova, piebilstot, ka Latvijā zefīra ražošanas apjomi visā zefīra ražošanas gaitā ir tikai pieauguši. Viņa stāsta, ka Igaunijā šā gada sešos mēnešos tika apēstas 46 tonnas a/s Laima zefīra Maigums, bet ārpus Baltijas lielākie Laimas zefīrmīļi dzīvo Vācijā – sešos mēnešos vācieši apēduši 37,7 tonnas zefīra, kā arī Izraēlā – pirmajā pusgadā šajā valstī apēstas 26 tonnas a/s Laima ražotā zefīra.

Saldumu fabrika Laima starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē ISM 2015 prezentējusi jauno produkciju eksporta tirgiem. Šonedēļ Laima kopā ar citiem Latvijas pārtikas ražotājiem piedalās starptautiskajā izstādē Gulfood 2015 Dubaijā, AAE un Prodexpo 2015 izstādē Maskavā.

Ieva Jonsone, Laima eksporta direktore, stāsta: «Šis ir Laimas jubilejas gads, līdz ar to, piedaloties starptautiskajā saldumu izstādē Ķelnē, vēlējāmies klientiem piedāvāt ko jaunu un interesantu, prezentējot ne tikai jauno eksporta produktu sortimentu, bet arī atklājot Laimas šokolādes radīšanas 145 gadus seno vēsturi. Dalība šādās izstādēs ir būtiska uzņēmuma eksporta attīstības veicināšanai. Par to liecina arī tas, ka pērn, aktīvi strādājot lielākajās pasaules saldumu un pārtikas izstādēs, izdevies eksportu palielināt par 11%, salīdzinot ar 2013.gadu.»

Vislielāko interesi un novērtējumu izstādes ISM 2015 apmeklētāju vidū ieguva jaunās produktu līnijas – Desserts by Laima un Moments by Laima, kas sākotnēji tika radītas tieši ASV tirgum, taču šobrīd to plānots piedāvāt arī citās valstīs. Papildu tam Laimai bija iespēja izstādīt savu produkciju speciālos izstādes organizētāju piedāvātos stendos Additional Theme Area, kur varēja parādīt arī jauno kategoriju produktus. Laima prezentēja sasaldēto torti Lukss un jauno kakao krēmu Lukss.

RĪGA, 2007.gada 28. februāris - 2006. gada neauditētais AS "Laima" neto apgrozījums pieaudzis par 15%, un sasniedzis 27,48 miljonus latu. 2006. gadā uzņēmuma produkcijas eksporta apjoms pieaudzis par 7%. Lai panāktu šo ievērojamo izaugsmi, 2006. gadā ievērojami palielinātas pārdošanas izmaksas, kas saistītas ar investīcijām uzņēmuma mārketinga programmās, kā arī loģistikas sistēmas pilnveidošanā.

Salīdzinot ar 2005. gadu, AS "Laima" neauditētā bruto peļņa palielinājusies par 20% un sasniegusi 7,26 miljonus latu. Uzņēmuma neauditētā neto peļņa 2006. gadā ir 1 miljons latu.

"Esam daudz investējuši, un strādājuši, lai nostiprinātos jau esošajos eksporta tirgos, kā arī lai ieietu un attīstītos jaunos," saka Normunds Ozoliņs, AS "Laima" valdes priekšsēdētājs. "Strādājām pie eksporta apjomu palielināšanas jau esošajos eksporta tirgos - Igaunijā, Lietuvā, Vācijā. Šim darbam ir pozitīvi rezultāti, jo 2006. gadā mūsu produkcijas eksports uz ES valstīm pieaugot par 15% ir sasniedzis 6,5 miljonus latu."

"Tas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka aizvien spēcīgāk nostiprināmies Baltijas valstu tirgos, ko esam definējuši par savu mājas tirgu. Vienlaikus, "Laimas" produkcijas eksports uz NVS valstīm bija 1,4 miljoni latu, un uz Ziemeļamerikas valstīm 269 tūkstoši latu," saka Normunds Ozoliņš.

Latvijas saldumu ražotājs Laima Krievijas un Austrumeiropas izstādē Prodexpo 2013 ieguvis trīs sudraba medaļas un atzinības diplomu par izcilu produktu kvalitāti izstādes ietvaros notiekošajā degustācijas konkursā «Labākais produkts».

Sudraba medaļa piešķirta jaunā eksporta zīmola «Laima Old Town Bakery» (Laima Vecpilsētas Beķereja) kūciņām «Skudru pūznīši» Šos saldumus Laima drīzumā plāno piegādāt Krievijas tirgum.

Sudraba medaļu saņēmusi Laima ekskluzīvo konfekšu sērija: Exclusive marcipāna šokolādes konfekšu izlase un Exclusive Sirdskārba.

Laima Exclusive šokolāde ar zaļo tēju un avenēm ieguvusi atzinības rakstu.

Konkursā piedalās ap 200 dalībnieku, tādēļ Laima eksporta direktore Ieva Jonsone uzsver, ka saņemtie apbalvojumi ir ļoti augsts novērtējums, kas iegūts sīvā konkurencē.

Kopējais realizētā A/s Laima Ziemassvētku sortimenta apjoms Baltijas valstīs pārsniedzis 1 miljonu kilogramu. "Izvērtējot Laima Ziemassvētku produkcijas pārdošanas datus, var teikt ka Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji joprojām visvairāk mīl piparkūkas, bet Lietuvā priekšroka noteikti tiek dota šokolādei," informēja a/s Laima izpilddirektors Normunds Ozoliņš.

A/s Laima Ziemassvētku produktu sortimenta apgrozījums bijis gandrīz 2,4 miljoni latu, kas par 33% pārsniedz 2005. gada Ziemassvētku rādītājus. Latvijā apgrozījums pieaudzis par 33%. Visvairāk - par 88% - apgrozījums pieaudzis Lietuvā. Kopējais realizētā Ziemassvētku sortimenta apjoms Baltijas valstīs - pieaugot par 24% - pārsniedzis 1 miljonu kilogramu.

Latvijas iedzīvotāji kopumā šajos svētkos apēduši gandrīz 673 tūkstošus kilogramu Laima saražoto Ziemassvētku gardumu. Jau tradicionāli vispopulārākie bijuši Sveramie piparkūku cepumi 3 kg fasējumā, kuri apēsti nedaudz vairāk par 180 tūkstošiem kilogramu. Otrajā vietā ierindojas liķiera konfektes Prozit klasika Ziemassvētku noformējumā, savukārt trešais populārākais produkts bija Tumšās šokolādes konfekšu Asorti.

Pēdējā gada laikā pasaulē pelnošākā modele bija brazīliete Žizele Bundčena (Gisele Bundchen), kas nopelnījusi 35 miljonus USD, ziņo China Daily.

Otra pelnošākā modele bijusi vāciete Heidija Kluma, kas nopelnījusi 14 miljonus USD. Viņai seko skandalozā britu modele Keita Mosa, kas pēdējos 12 mēnešos nopelnījusi 7.5 miljonus USD.

Ceturtajā vietā ierindojusies brazīļu modele Andriāna Lima ar 7 miljoniem USD, piektajā holandiete Dozena Krosa (Doutzen Kroes) ar 6 miljoniem USD.

Šīm modelēm seko čehiete Karolina Kurkova, kas nopelnījusi 5 miljonus USD, krievu modele Natālija Vodianova ar 4.8 miljoniem USD un amerikāniete Karolina Mērfija, kas nopelnījusi 4.5 miljonus USD.

Devītajā vietā ierindojusies kanādiešu modele Darija Verbovija, kas pagājušajā gadā nopelnījusi 3.8 miljonus USD, bet desmitajā vietā ir brazīliešu modele Isabella Fontana, kas nopelnījusi 3 miljonus USD.

Šokolādes ražotājai a/s Laima par formālu pārkāpumu piemērots sods - dabas resursu nodoklis aprēķināts desmitkāršā apmērā.

Šis sods Laimai piemērots par pagājušā gada pēdējo ceturksni un šā gada pirmo ceturksni un pieaudzis no 1300 Ls līdz 13 000 Ls, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis. Soda iemesls - uzņēmums par pāris dienām nokavējis iesnieguma iesniegšanu par B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas pagarināšanu.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka dabas resursu nodokļa (DRN) aprēķināšana desmitkāršā apmērā ir nekorekta, jo Laima līdz šim ieguldījusi nozīmīgas investīcijas vides aizsardzības procesu uzlabošanā, šogad kopējie ieguldījumi sasniegs ap četriem miljoniem eiro, tostarp energoefektivitātes uzlabošanā. Turklāt no dabas resursu izmantošanas viedokļa savā darbībā kompānija nekādas izmaiņas nav ieviesusi un neplānoja ieviest, līdz ar to nekāds apdraudējums apkārtējai videi netika radīts.

Saldumu ražotājas AS Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

(Ziņa papildināta ar Miķelsona komentāru.)

Kā informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Miķelsona vārds iepriekš izskanējis vairākiem Latvijā pazīstamiem arhitektu birojiem piederošās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība lietā. 2010.gadā šim uzņēmumam nelikumīgi ievēlēta jauna valde, kas pusotra mēneša laikā noslēgusi vairākus līgumus, tostarp ieķīlāja īpašumus, uzlika komercķīlu uz visiem aktīviem, deva aizdevumus, mēģinot panākt maksātnespēju, faktiski nodarbojoties ar «reiderismu».

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rolands Gulbis, SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs. NP Foods ir vadības un attīstības uzņēmums, kas Latvijas un Baltijas līmenī nodrošina administratīvās, pārdošanas un mārketinga funkcijas vairāku uzņēmumu grupai. Starp NP Foods uzņēmumiem Latvijā ir AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta un SIA Staburadzes konditoreja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk radīt. Bērnībā vēlējos kļūt ar auto dizaineri – radīt automašīnu modeļus. Taču dzīvē viss plūst un mainās, man tika dota iespēja strādāt pārtikas nozarē un radīt pārtikas produktus ar pievienoto vērtību.

Akciju sabiedrības Laima (vienotais reģ. nr. 40003020441, juridiskā adrese:

Sporta iela 2, Rīga, LV - 1145) valde informē, ka zvērināta revidenta pārbaudītā AS Laima 2006.gada pārskatā un 2006.gada konsolidētajā pārskatā tīrā peļņa atšķiras no nerevidēto 2006.gada pārskata un 2006.gada konsolidētā pārskata tīrās peļņas par vairāk nekā 10 %.

Zvērināta revidenta pārbaudītā 2006.gada pārskatā AS Laima tīrā peļņa ir vairāk kā par 10 % augstāka nekā norādīts nerevidētajā 2006.gada pārskatā, jo tika precizētas atliktā ienākuma nodokļa summa un procentu ieņēmumu summa.

Savukārt, zvērināta revidenta pārbaudītajā 2006.gada konsolidētajā pārskatā AS Laima tīrā peļņa ir vairāk kā par 10 % zemāka nekā norādīts nerevidētajā 2006.gada pārskatā Tā pamatā ir izmaiņas, kas saistītas ar ieguldījumu pārvērtēšanu meitas uzņēmumos, jo laika posmā starp neauditēto pārskatu iesniegšanu Rīgas Fondu biržā 28.februārī un gada pārskatu sagatavošanu zvērinātu revidentu slēdziena saņemšanai AS Laima meitas uzņēmuma SIA Euro Food 2006.gadā iegādātais meitas uzņēmums OU Aston Food (Igaunija), iesniedza pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

«Laimas zīmols kopumā ir zaudējis savas pozīcijas. Varbūt nepietiek naudas, varbūt – smadzeņu,» tā norādījis Amadeus Group konsultants biznesa stratēģiskās attīstības jautājumos Aleksandrs Fridmans.

Intervijā laikraksta Vesti Segodna pielikumam Delovije Vesti eksperts norādījis, ka vairāku Latvijas uzņēmumu, tostarp Laimas, izvēlētā attīstības stratēģija bijusi kļūdaina.

«Žēl zīmola, tas bija labs,» saldumu ražotāju kritizē biznesa konsultants. Viņš uzskata, ka Laima ir kļūdījusies ar savu produktu pozicionēšanu un centusies konkurēt, izlaižot zemas kvalitātes produkciju.

Tikmēr Laimas, Staburadzes un Guttas mārketinga vadītāja Dace Kokina uzskata, kaaApgalvojumi par aplamu zīmola Laima virzību un tirgus daļas zaudēšanu nav pamatoti.

«Laimas jauno produktu attīstība balstīta patērētāju vēlmju izzināšanā. Tas devis ļoti pozitīvus rezultātus. Pēdējā gada laikā Laima palielinājusi savu produktu īpatsvaru tirgū, uzsākot darbību jaunos segmentos - saldējums un sulu konfektes. Tās arī atzītas par labāko importa aizstājējproduktu, saņemot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras balvu 2011.gadā. Tas pierāda zīmola spēku un vērtību, jo tieši zīmols ievedis tirgū vairāk nekā desmit jaunu produktu jaunos segmentos,» norādīja Laimas pārstāve.

Par godu saldumu fabrikas Laima ražotās konfektes Serenāde 75 gadu jubilejai tapusi fotoizstāde Latvijas lepnums - šokolāde Laima, kas no šodienas līdz 29.jūlijam būs apskatāma lielveikalā Galerija Centrs, informēja izstādes rīkotāju pārstāve Agnija Jankovska.

Fotoizstādē būs aplūkojamas divas ekspozīcijas - vienā 15 fotogrāfijas, kurās atspoguļots pilns kakao pupiņas "dzīves" cikls no izaugšanas Āfrikā līdz Laima šokolādes tāfelītei.

Savukārt otra ekspozīcijas daļa veltīta Laima vēsturiskajam dzīves stāstam vairāk nekā 140 gadu garumā. Būs iespēja iepazīt iepakojumu attīstību, īpaši konfektei Serenāde, kas šogad svin 75 gadu jubileju, sacīja Jankovska.

Viņa uzsvēra, ka uzņēmums ir viena no retajām šokolādes ražotnēm Eiropā, kur tiek veikts pilns kakao pupu pārstrādes process - kakao pupiņa iziet vairākus apstrādes posmus, līdz kļūst par šokolādi Laima.