Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Sākot elektroenerģijas ražošanu Olkilutoto atomelektrostacijas (AES) trešajam reaktoram, šī gada maijā pirmo reizi 20 gadu laikā Somija kļuvusi par enerģijas eksportētājvalsti, informē AS Latvenergo.

Koncerna Tirdzniecības daļas vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka pēc 2025.gada, attīstot savienojumu jaudas starp tirdzniecības apgabaliem, elektroenerģijas cenu starpībai starp Ziemeļvalstīm un Baltiju jākļūst mazāk izteiktai.

Šī gada 18.aprīlī komerciālu darbību sāka atomreaktors Olkilutoto - 3 (OL3) ar uzstādīto jaudu 1,6 GW - piektais atomreaktors Somijā un lielākais Eiropā. Prognozēts, ka Olkiluoto - 3 ražošanas apjoms būs aptuveni 30% no Somijas kopējās ģenerācijas un 14% no kopējā valsts patēriņa. Reaktora darbība plānota turpmākos 60 gadus. Jaunā atomelektrostacija nodrošinās nepārtrauktu bāzes ģenerāciju, samazinot regulējamu dabasgāzes staciju nepieciešamību Somijā, turklāt kopā ar atjaunīgo energoresursu izstrādi būtiski ietekmēs elektroenerģijas cenas veidošanos ne vien Somijas tirdzniecības apgabalā, bet arī Nord Pool biržā.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Baltijas lauksaimnieku protesta traktors šodien sasniedzis savu galamērķi – Briseli, lai kopīgi ar vairāk nekā 100 lauksaimniekiem piedalītos protesta akcijā pie Šūmaņa apļa, kur notiks Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksme par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam.

Kā norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), lai pasākums būtu pamanāmāks, padomju laika traktors MTZ – 80 tiks izgaismots, kā arī ar īpašas skaņu sistēmas palīdzību, atskaņos Baltijas lauksaimnieku viedokļus par ES tiešmaksājumu politiku.

Savukārt paši lauksaimnieki būs tērpušies spilgtas krāsas vestēs ar protesta kampaņas logo. Protesta akcija iecerēta laika posmā no plkst. 13:00 līdz 17:00.

Sagaidāms, ka uz brīdi protestētājiem varētu pievienoties Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips (Andrus Ansip), kā arī Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kuri šodien devušies uz Briseli, lai piedalītos nozīmīgajā ES samitā. Kopā ar protestētājiem, līdzīgi kā iepriekšējos protestos, būs arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji - sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, liecina domnīcas LaSER veiktais pētījums.

Viens no mūsu valsts klupšanas akmeņiem un attīstības bloķētājiem ir fakts, ka mums nav atbilstošas ekosistēmas, kur tiek radītas idejas, norāda Daunis Auers, domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes (LU) sociālo zinātņu profesors. Mēs vēlamies būt daļa no šīs sistēmas, radot datos un zinātnē balstītas idejas, kas ilgtermiņā palīdzētu valsts attīstībai, atzīmē D.Auers. Arī Aigars Rostovskis, viens no domnīcas LaSER dibinātājiem un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents, piekrīt - lai kaut kas mainītos, kaut kas ir jādara. Noslīdēt atpakaļ ir ļoti viegli, jo tas ir straujš process, tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai tas nenotiktu, spriež A.Rostovskis.

Visticamāk, Lielbritānija tomēr paliks Eiropas Savienībā (ES). Pēc referenduma Lielbritānijā 23.jūnijā būs vērojams pozitīvs atsitiens akciju cenās un Lielbritānijas mārciņas vērtībā, prognozē Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik mārciņas kurss ir ap 0,785 par vienu eiro un tuvākā mēneša laikā, gaidot referendumu, tas varētu vēl nedaudz pavājināties. Swedbank ekonomisti prognozē, ka pēc referenduma mārciņas vērtība pieaugs līdz 0,75 un varētu svārstīties ap šo atzīmi gada otrajā pusē. Sagaidāms, ka Anglijas Banka sāks celt bāzes likmes 2017.gada pirmajā ceturksnī, uzskata eksperti.

Swedbank lēš Brexit varbūtību ap 40%. Financial Times Lielbritānijas iedzīvotāju interneta un telefona aptauju regulārs apkopojums rāda «palikt» nelielu pārsvaru par «izstāties» (attiecīgi 46% un 43%), bet šī starpība ir ļoti maza. 10% no iedzīvotājiem vēl nav izdomājuši, kā balsos (2016.gada 3.maija apkopojums). Dažādas aptaujas un aplēses vērtē Lielbritānijas izstāšanas iespējamību no 20% līdz 40%.

Bites apdzīvo daudzas Eiropas galvaspilsētas, arī Rīgā stropu uz namu jumtiem pamazām kļūst vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Urbānā dravniecība ir populāra daudzviet pasaulē – arī lielajās pilsētās ir iespējams iegūt kvalitatīvu medu, turklāt bites veic vērtīgu darbu, apputeksnējot parku kokus un ziedus. Bites labi jūtas pie Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Latvijas Televīzijas ēkas u.c. Šovasar medu iegūs arī no bitēm, kas mājo uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkas jumta. Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, tiek gaidīta laba raža.

«Latvijā bites pilsētā nav jaunums, ir vairākas vietas, kur bišu stropi ir izvietoti uz māju jumtiem vai pagalmos. Šāda pieredze Latvijā ir no pagājušā gadsimta 60.–70. gadiem. Proti, kad skolēni gāja vasaras brīvlaikā, tad bišu stropus veda uz Rīgu, izvietojot tos, piemēram, sporta laukumos. Taču Latvijā par bitēm pilsētā korekti ir runāt tikai Rīgas kontekstā un, iespējams, arī Daugavpilī, jo pārējās Latvijas pilsētās bites divu kilometru rādiusā var sasniegt laukus,» norāda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks Juris Šteiselis.

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Lietuvas nacionālā lidsabiedrība AirLituanica 2013. gada pavasarī uzsāks savus pirmos pasažieru pārvadājumus uz Briseli, maršrutā veicot lidojumus deviņas reizes nedēļā, informē Baltic-Course.com.

Aviokompānija plāno veikt četrus lidojumus nedēļā rīta pusē un piecus lidojumus nedēļas dienu vakaros. AirLituanica vadība ir pārliecināta, ka šāds grafiks būs ļoti izdevīgs, kad Lietuva kļūs par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti, un «nav vajadzības atdot vienu miljonu eiro Brussels Airlines». Jāatgādina, ka Lietuva būs ES prezidējošā valsts 2013. gada otrajā pusgadā, bet Latvija – 2015. gada pirmajos sešos mēnešos.

Iepriekš sabiedriskajā telpā izskanēja informācija, ka Brussels Airlines, nodrošinot lidojumus starp Viļņu un Briseli, vēlas par to saņemt vienu miljonu eiro gadījumā, ja lidmašīnas vietu piepildījums šajā maršrutā nesasniegs 85% un kompānija negūs peļņu. Ja šāda garantija tiks nodrošināta, Brussels Airways sola veikt lidojumus maršrutā Viļņa-Brisele divas reizes dienā.

Lai bizness augtu un attīstītos, uzņēmējiem nevajadzētu fokusēties uz slikto, bet tā vietā jāmēģina būt optimistiem un katrā krīzē saskatīt iespējas, nevis tikai izaicinājumus, domā Brigita Rībena, SIA Averto valdes locekle.

Katrai situācijai ir savs risinājums, ir tikai nepieciešams laiks un vēlēšanās to atrast, spriež B. Rībena. Viņa neslēpj, ka pēdējos gados piedzīvotās krīzes uzņēmumam Averto ļāvušas būtiski audzēt apgrozījumu, pērn pārsniedzot jau četru miljonu eiro atzīmi. Uzņēmējam ir jābūvē nevis kastītes, bet gan tilti, nepārtraukti vērtējot, kas konkrētajā situācijā strādā un kas ne, teic B. Rībena, piebilstot, ka ļoti svarīgi ir arī sekot savai vīzijai. Es uzskatu, ka ceļā uz saviem mērķiem nekad nevajadzētu apstāties, jo neviens ārējais faktors, manuprāt, nav pietiekami liels iemesls, lai to darītu. Ārējie faktori var mūs izaicināt un likt pārbaudīt pašiem sevi, taču tas noteikti nav iemesls, lai apstātos, norāda Averto valdes locekle.

Starptautiskajā lidostā Rīga līdz ar ziemas lidojumu saraksta ieviešanu darbu sāks jauna aviokompānija Brussels Airlines. Tiks atklāti arī jauni galamērķi – uz Ķelni un Popradu, kā arī atsākti lidojumi uz Bredfordu (Līdsu) un Briseli (Šarleruā), informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Brussels Airlines lidojumus no Rīgas uz Briseli uzsāks 26.oktobrī. Lufthansa Group lidsabiedrība un Star Alliance dalībniece Brussels Airlines uz starptautisko lidostu Rīga veiks sešus reisus nedēļā, visus – pēcpusdienās.

Sākot ar 30. oktobri, nacionālā aviokompānija airBaltic palielinās lidojumu skaitu Maskavas virzienā – papildus reisiem uz Šeremetjeva un Domodedovas lidostu tiks nodrošināti lidojumi arī uz Vnukova lidostu.

Savukārt no 13.decembra airBaltic nodrošinās lidojumus reizi nedēļā uz Popradu Slovākijā.

Tāpat no 26.oktobra aviokompānija Ryanair atsāks lidojumus uz Bredfordu (Līdsu) un Briseli (Šarleruā), no 28.oktobra uzsāks reisus uz Ķelni Vācijā un no 1.novembra veiks lidojumus uz Glāzgovas starptautisko lidostu (iepriekš lidojumi tika veikti uz Glāzgovas Prestvikas lidostu).

#Populārs Rīgas domes deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija.

Populārs Rīgas domes (RD) deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija, darba braucienos deputāti devušies uz Maskavu, Sankpēterburgu, Smoļensku un Kazaņu, apciemotas arī vairākas Eiropas valstis.

RD sabiedrisko attiecību nodaļā informē, ka 2017. gadā deputātu komandējumiem iztērēti nepilni 22 tūkstoši eiro, un visbiežāk darba braucienos ārpus valsts devies Rīgas mērs Nils Ušakovs. Pērn domes priekšsēdētājs darba vizītēs apmeklējis Stokholmu, Amsterdamu, Ķelni, Parīzi, Briseli, Minsku un Kazaņu, bet Berlīnē pabijis pat divreiz - lai apspriestu Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētu mēru un Eiropas Komisijas tiešā dialoga sanāksmes prioritātes, kā arī, lai tiktos ar Berlīnes pilsētas mēru Mihaelu Milleru.

Plaisa starp Briseli un Eiropas tautām apdraud ES uzbūvi; risinājums ir politikas maiņa

Atraušanās no tādām reālām, konkrētām lietām kā vienotais tirgus ir sagādājusi Eiropai zaudēto desmitgadi, saka Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas (EESK) prezidents Anrī Maloss.

EESK darbs katrā ziņā ir arī sociālais dialogs, kas ir viena no lielākajām Eiropas problēmām. Kas par lietu – kāpēc dialogs nerisinās kā nākas? Kāpēc ir leģitimitātes krīze?

Eiropā tiešām ir leģitimitātes krīze – institūciju krīze, pirmām kārtām ar to saprotot EK. Ja runājam par birokrātiju un leģitimitātes trūkumu, tad tas nav par EP vai mūsu komiteju, vai ES Padomi, bet par EK ar tās 25 tūkstošiem darbinieku. Ir cerība, ka jaunās EK laikā ar [Žanu Klodu] Junkera kungu un arī [Valda] Dombrovska kungu kā «jaunām asinīm» kaut kas varētu mainīties. Proti, birokrātija varētu mazināties, un mēs tiktu pie vairāk politiski orientētiem ES lēmumu pieņēmējiem.

Lauksaimnieki vēl neapzinās, uz kāda sliekšņa stāvam un ja Brisele nemainīs savu nostāju, nekas labs nav gaidāms.

Tā lauksaimnieku rīkotajā akcijā, prasot vienlīdzīgus tiešmaksājumus, Rīgā, Doma laukumā pauda Lietuvas zemnieku pārstāvis Bronius Markauskas. Arī Igaunijas lauksaimnieku pārstāvis Jaan Sörra aicināja Eiropu izlīdzināt maksājumus. «Jau desmit gadus esam Eiropas Savienībā, bet tiešmaksājumi ir zemāki par vidējo Eiropā un šādu kārtību grib saglabāt vēl septiņus gadus. Ja veikalā paskatāmies cenas, importa prece ir lētāka, nekā vietējā un tas tāpēc, ka, piemēram, Holandē zemnieks saņem piecas reizes lielākus maksājumus un tādēļ var savu produkciju pārdot lētāk,» pauda Igaunijas pārstāvis. Viņš atgādināja Igaunijas prezidenta teikto, ka, ja saglabāsies šāda sistēma arī turpmāk, jāsaliek kopā visu juristu prāti un jāsūdz Eiropa tiesā. «Viens velns staigā pa Eiropu un tas ir Baltiešu traktors. Trīciet, mēs drīz būsim Eiropā!» sacīja Igaunijas pārstāvis Jaan Sörra.

Saistībā ar Briseles lidostas virszemes apkalpošanas uzņēmuma «Aviapartner» darbinieku streiku pirmdien atcelti visi Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» reisi starp Briseli un Rīgu, pastāstīja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

No Briseles uz Rīgu bija paredzēti reisi plkst.13.00 un plkst.22.10, bet no Rīgas uz Briseli plkst.7.30 un plkst.16.35. «airBaltic» nav informācijas, cik ilgi streiks varētu turpināties, pauda Briede.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas, 25.oktobra, pēcpusdienā Briseles lidostā streiku pieteica bagāžas krāvēji, liekot atcelt vairākus desmitus reisu. Darbu pārtraukuši Briseles lidostu apkalpojošā uzņēmuma «Aviapartner» darbinieki, kurus neapmierina personāla trūkums.

«Tas bija spontāns darbinieku streiks,» pavēstīja arodbiedrības pārstāvis, norādot, ka nav skaidrs, cik ilgs būs streiks.

Streiks ietekmējis visus ielidojušos un izlidojušos reisus, jo nav iespējams piekraut un izkraut lidmašīnas. Pasažieri ir spiesti doties prom no lidostas vai izlidot tikai ar rokas bagāžu.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Igaunija vēlas piesaistīt Lielbritānijā bāzētus akadēmisko un uzņēmējdarbības aprindu pārstāvjus kļūt par Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņēmējiem, tādējādi iegūstot cerības arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) turpināt saņemt piekļuvi ES finansējumam un tirgiem, otrdien vēsta laikraksts Financial Times (FT).

Esam dzirdējuši no akadēmisko aprindu pārstāvjiem Lielbritānijā, kas bažījas par potenciālo Breksita ietekmi, bet kā risinājumu saskata elektroniskā rezidenta statusa saņemšanu, sacījis Igaunijas elektronisko rezidentu programmas vadītājs Kaspars Korjuss.

Izmantojot elektroniskā rezidenta statusu, Igaunijā reģistrēts "virtuālais institūts" ļautu viņiem turpināt strādāt Lielbritānijā, bet arī saglabāt klātbūtni darbā ES akadēmiskajā vidē," viņš klāstīja un piebilda, ka šādā situācijā būtu iespējams arī pieteikties ES finansējumam.

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju kompānijas varētu būt īpaši ieinteresētas noskaidrot Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa sniegtās iespējas, norādīja Korjuss.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

ASV sadzīves tehnikas ražotāja «Whirlpool» vadības pārstāvis atvainojās klientiem Lielbritānijā, kurus 11 gadu laikā skāruši incidenti ar veļas žāvētājiem, kā arī atsauca 500 tūkstošus veļas žāvētāju, kuriem pastāv aizdegšanās risks.

Veļas žāvētāji atsaukti nepilnus četrus gadus pēc tam, kad kompānija brīdināja cilvēkus par drošības problēmām.

«Whirlpool» viceprezidents Džefs Noels britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC sacīja, ka inženieri labojuši veļas žāvētājus, taču atzina, ka ir jāveic plašāki pasākumi problēmas risinājumam. «Mēs atvainojamies par klientiem radītajām problēmām,» viņš paziņoja.

Lielbritānijā no 2004.gada aprīlim līdz 2015.gada septembrim pārdoti vairāk nekā pieci miljoni zīmolu «Hotpoint», «Indesit», «Creda», «Swan» un «Proline» veļas žāvētāju, kuriem pastāv aizdegšanās riski.

Kompānija piedāvā bez maksas apmainīt veļas žāvētāju, stundu ilgu bezmaksas remontu, atlaidi jaunāka modeļa iegādei vai daļēju kompensāciju līdz 150 Lielbritānijas mārciņām (167 eiro). Kompānija neparedz papildu pasākumus tiem veļas žāvētājiem, kas jau ir remontēti drošības apsvērumu dēļ, lai gan daži no tiem ir aizdegušies arī pēc remonta.

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Lai gan pērn trīs vērtīgākie darījumi Baltijas valstīs notikuši Latvijā, lielākais darījumu skaits pēdējos gados jau stabili vērojams Lietuvā

Tā liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex un izpētes organizācijas Mergermarket veiktais ikgadējais pētījums par uzņēmumu iegādi un apvienošanos Baltijas valstīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dati rāda, ka pagājušajā gadā 44% no kopējā darījumu skaita notikuši Lietuvā, 30% – pie mums Latvijā, bet 26% – Igaunijā. Pētījums arī atklāj – neskatoties uz to, ka 2015. gadā bija vērojams kritums uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumos visās Baltijas valstīs, perspektīvas 2016. gadā ir pozitīvas.

Jāpiebilst, ka darījumu apjoms visās Baltijas valstīs ir krietni virs vidējā reģionā. Tomēr kopējā darījumu vērtība pērn nokritusies par 46% – līdz 558 milj. eiro. Vēl viena būtiska iezīme Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes jomā bija ievērojamā aktivitāte saistībā ar Ziemeļvalstīm, proti, 21% no ienākošās vērtības jeb 87 milj. eiro ienāca no Ziemeļvalstīm.