Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ar gandrīz 600 miljonu eiro «ielāpu» zinātnes un augstākās izglītības kleitā Latvijā likteņa varā atstātās nozares varētu posties uz šajā jomā attīstīto valstu balli

Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis rēķina, ka no plānotā 600 miljonu eiro «lētā» kredīta no Eiropas Investīciju bankas tautsaimniecība var iegūt miljardos mērāmu atdevi.

Kā iesaiste Junkera investīciju plānā veicinās augstākās izglītības attīstību un kvalitātes veicināšanu?

Iespēja izmantot lētos kredītus Junkera plāna ietvaros atbalsojas akūtajā līdzekļu nepietiekamībā augstākajai izglītībai un zinātniskajai pētniecībai, arī inovatīvajai darbībai. Pēc finansējuma no iekšzemes kopprodukta esam pēdējā vietā Eiropā kā inovāciju indeksā, tā izglītībā un zinātnē. Jau vasarā izskanēja pavisam vienkāršs priekšlikums – saskaitām, cik nepieciešams, lai sasniegtu likumā noteikto 1,5% no IKP šīm jomām, un aizņemamies šo summu ilgtermiņā. Visā pasaulē, īpaši ASV, visiem ir skaidrs, ka, ieguldot vienu ASV dolāru kvalitatīvā universitātē, atdeve sabiedrībai ir astoņi vai pat desmit dolāru, ja universitāte ir augsta līmeņa. Ieguldījums tautas izglītībā un zinātnē ir tā joma, kurā nevar aizšaut garām.

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

Konkurētspējīgs atalgojums un plašās karjeras iespējas IT jomā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās nav mīts, bet gan realitāte.

Turklāt IT nozare pieprasa profesionāļus ar augstāko izglītību un praktiskām iemaņām. 2020. gada programmētāju aptaujas dati apliecina – 83% IT nozares pārstāvju ir apmierināti ar savu darbu un nemeklē neko citu.

46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds

"Steka pārpilde" (no angļu val. "Stack Overflow") ir lielākā tiešsaistes kopiena, kas paredzēta topošiem un esošiem programmētājiem. Kopienas organizētajā aptaujā 2020. gadā piedalījās 65 000 respondenti, no tiem – 400 IT nozares pārstāvji no Latvijas. Aptauja atspoguļoja, ka 46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds attiecīgajā jomā. Salīdzinot ar 2019. gadu, bakalauru skaits ir audzis par 0,9%, bet maģistru – par 0,1%. Nozare turpina pieprasīt zinošus un profesionālus speciālistus, turklāt augstākā izglītība sniedz papildus kompetences un sekmē konkurētspēju.

Latvija patlaban ir to Eiropas valstu starpā, kur studiju maksa par augstāko izglītību ir viena no lielākajām. Tikmēr citur augstākā izglītība ir par brīvu vai par studijām maksā vien tie, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības. Tomēr ik pa laikam notiek virzība uz bezmaksas izglītību. Šādu soli pavisam nesen spērusi Vācija, kur no šī akadēmiskā mācību gada studijas ir bez maksas. Latvijā tā pagaidām ir vien iecere, kas, visticamāk, būs atkarīga no pieejamā finansējuma, otrdien raksta laikraksts Diena.

No 968 eiro līdz 3557 eiro par pilna laika studijām pirmajā mācību gadā un no 818 eiro līdz pat 5333 eiro par studijām otrajā mācību gadā - ar šādām summām ir jārēķinās jaunajiem studentiem, kuri plāno augstāko izglītību iegūt Latvijā. Lai gan valsts piedāvā arī budžeta vietas, tās tiek nodrošinātas vien apmēram 39% studējošo. Pēc Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākā ziņojuma, rekordiste studiju maksas ziņā ir Anglija, kur studiju maksa pirmajā mācību gadā ir no 10 742 eiro līdz 11 377 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka par studijām nav jāmaksā uzreiz, bet tikai pēc diploma saņemšanas, kad studenta ienākumi sasniedz konkrētu robežu. Salīdzinoši augsta studiju maksa ir arī Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē un Slovēnijā.

Tikai 14,1% iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība, nākotnē paši ir ieguvuši augstāko izglītību, turpretim – 62,8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību arī vecākiem ir bijis šāds izglītības līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2019. gadu.

Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē.

Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka.

Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pērn sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā, taču joprojām pastāv atšķirības starp atalgojumu Rīgā un ārpus galvaspilsētas, kā arī sievietēm un vīriešiem, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pētījuma dati liecina, ka atalgojuma pieaugums ir bijis straujāks nekā citus gadus – tie ir 6,2%. Vidējā neto alga 2017.gadā Latvijā bija 894 eiro, bet oficiālā statistika liecina par aptuveni 24% mazāku atalgojumu. «Šeit var vilkt paralēles ar aplokšņu algām, ēnu ekonomiku, protams, ka ir arī dažādu veidu atalgojums, piemēram, autoratlīdzības un citi. Tas parāda to, ka cilvēki realitātē Latvijā pelna nedaudz vairāk nekā tiek atspoguļots oficiālajā statistikā,»stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš.

Tiek prognozēts, ka šogad 40% no uzņēmumiem plāno pārskatīt atalgojumu to palielinot.

Joprojām pastāv ļoti būtiska atšķirība starp Rīgu un lielākām pilsētām un reģioniem. Atalgojums Rīgā veido turpat 970 eiro uz rokas. Tajā pašā laikā Latgalē tie ir aptuveni 600 eiro. Vidēji atšķirība starp reģioniem un Rīgu ir aptuveni 40% un tā pēdējo gadu laikā pieaugusi par 2%.

70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, lai gūtu ievērojamus panākumus karjerā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai, Jūsuprāt, ir iespējams gūt ievērojamus panākumus karjerā bez augstākās izglītības?» 28% respondentu atbildējuši apstiprinoši, norādot, ka tas ir iespējams, ja ir draugi vai radi, kas palīdz iekārtoties darbā. 24% aptaujāto uzskata, ka nav nepieciešama augstākā izglītība, ja ej praksē un tās laikā sevi pierādi. Tikmēr 18% aptaujas dalībnieku šādu pārliecību pamato ar iemeslu, ka darba devēji vērtē tikai iepriekšējo pieredzi.

30% aptaujas dalībnieku gan uzskata, ka bez labas izglītības panākumus karjerā nevar gūt. 17% respondentu norādījuši, ka augstākā izglītība ir svarīgs faktors, ja vairākiem kandidātiem ir līdzīga pieredze. 9% aptaujāto atbildējuši, ka bez augstākās izglītības nevar iegūt darbu prestižā uzņēmumā. Savukārt 4% aptaujas dalībnieku uzsver, ka bez izglītības nevar iegūt nepieciešamās zināšanas, lai sasniegtu karjeras virsotnes.

Pagājušajā mācību gadā pedagogu algas pieauga 24 Eiropas valstīs, liecina Eiropas Komisijas Eurydice ziņojums Pedagogu un skolu direktoru atalgojums un piemaksas 2015/2016.

2015./2016.mācību gadā pedagogu atalgojuma pieaugums piedzīvots 24 Eiropas valstīs, tomēr pārsvarā tas noticis uz vispārējās algu izlīdzināšanas rēķina. 16 valstīs sektora darbiniekiem noteiktā alga palikusi nemainīga.

Pedagogu atalgojums tikpat kā nebija mainījies Beļģijā, Francijā, Horvātijā, Luksemburgā, Polijā, Somijā, Ziemeļīrijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Latvijā.

Pēdējo septiņu gadu laikā minimālais pedagogu atalgojums palicis nemainīgs vai palielinājies vairumā Eiropas valstu. Vairāk nekā 15% palielinājums piedzīvots Beļģijas vāciski runājošajā daļā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Slovākijā un Zviedrijā. Tomēr Maltā, Slovēnijā, Somijā, Lielbritānijā un Islandē atalgojums joprojām bijis zemāks par 2009.gadā fiksēto līmeni, turklāt Īrijā un Grieķijā atalgojuma līmenis kļuvis stipri zemāks, liecina ziņojums.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Pagājušajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiālē tika reģistrētas 1367 vakances, kas ir 44% no visām Vidzemes reģionā kopumā piereģistrētajām vakancēm. 2014.gadā darbā iekārtojās 1747 bezdarbnieki, vidēji mēnesī – 146 bezdarbnieki, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmierā pieprasīti ir dažādu jomu speciālisti, sākot ar strādniekiem un beidzot ar augsti kvalificētiem inženieriem un medicīnas darbiniekiem. Liels pieprasījums visa gada garumā ir pēc darbiniekiem tirdzniecības jomā, kā arī savas jomas profesionāļiem - metinātājiem, būvinženieriem, autoatslēdzniekiem u.c. Kā apliecināja NVA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa, Valmiera ir ekonomiski aktīva pilsēta, uz kurieni strādāt un meklēt darbu brauc cilvēki no visas Vidzemes. Tā kā pilsēta nepārtraukti domā par attīstību, ražošanas teritoriju paplašināšanu, investoru un uzņēmumu piesaisti, arī darbavietu skaits turpina pieaugt.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Piedāvātās izglītības kvalitāte un diezgan zemās izmaksas ir galvenie iemesli, kāpēc studenti no Ķīnas kā vienu no saviem galamērķiem studijām izvēlas Eiropu. Lai gan 2013. gadā Latvijā studēja vien 13 jauniešu no Ķīnas, nākotnē šis skaits varētu būt lielāks, jo Ķīnas Izglītības ministrija ir gatava pastiprināt sadarbību ar Latviju. Ķīna gan nav vienīgais virziens, kur skatās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Aktuāls ir viss Āzijas reģions, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aptuveni 20 miljoni eiro - tāds ir ārvalstu studentu ikgadējais pienesums Latvijas ekonomikai. Lai gan tendences rāda, ka visvairāk uz Latviju brauc tieši studenti no Vācijas, būtiska loma ir arī Āzijas reģionam. Pēc IZM statistikas, kopumā Latvijas augstskolās šogad studē 5272 studenti no 83 valstīm. Starp tiem Āzijas valstis pārstāv 1048 studenti, visvairāk - no Krievijas, Kazahstānas un Indijas. Lielā mērā sadarbību gan veicina tieši starpvaldību un starpministriju līgumi. Latvija sadarbojas ar tādām Āzijas valstīm kā Ķīna, Koreja, Kazahstāna un Mongolija. Sarunas par sadarbības paplašināšanu ir sāktas ar Indiju un Vjetnamu, bet ar Malaiziju un Filipīnām Latvija gatavojas slēgt jaunus līgumus.

Saeimas komisija plāno pabeigt valsts kapitāldaļu reformu; augstāko izglītību valdes un padomes locekļiem varētu noteikt kā obligātu , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien varētu noslēgt darbu pie Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekta izskatīšanas trešajā lasījumā.

Kopumā likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegts 241 priekšlikums. Tautsaimniecības komisija raitā tempā atbalstīja tos priekšlikumus, par kuriem plašākas diskusijas nav nepieciešamas, bet par pārējiem uzdeva vienoties darba grupā. Viens no neizlemtajiem jautājumiem ir par to, vai valdes un padomes locekļiem obligāta ir augstākā izglītība.«Būtu diezgan bezatbildīgi uzticēt valsts lielāko uzņēmumu vadību cilvēkam bez augstākās izglītības,» saka Z. Kalniņa-Lukaševica.

Valsts ekonomiskās situācijas uzlabojumi, lai arī pieticīgi, taču tomēr nav mērojami samērā mazai publikas daļai interesējošos makroekonomiskos rādītājos. Ekonomikas strādāšana ar lielākiem apgriezieniem pēdējā gada laikā ļāvusi strauji samazināt to jauniešu darba meklētāju īpatsvaru.

Latvijā augstākais jauniešu darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija vērojams 2009.gada ceturtajā ceturksnī, bet no 2010.gada sākuma tas pakāpeniski samazinās, un šā gada otrajā ceturksnī bija 20,1%, kas ir par 11 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, par 2,8 procentpunktiem zemāks nekā pirmajā ceturksnī un par 3,1 procentpunktu mazāks nekā vidējais Eiropas Savienības jauniešu bezdarba rādītājs 23,2%.

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 17,6 tūkst. jauniešu darba meklētāju, kas veidoja 15,4% no kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa (79,9%) no šiem jauniešiem bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti. Lai arī jauniešu bezdarba līmenis turpina samazināties, tas joprojām ir ievērojami lielāks nekā citās vecuma grupās.

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.